Septītā nodaļa

Atgriezieties pie Jehovas

Jesajas 46:1—13

1. Kā sauc divus no Babilonas galvenajiem dieviem, un kāds paredzējums par viņiem tiek izteikts?

KAD izraēlieši būs aizvesti gūstā uz Babilonu, viņiem būs jādzīvo zemē, kur valda viltus reliģija. Jesajas laikā Jehovas tauta vēl ir savā zemē, kur tai ir templis un priesteri, tomēr daudzi cilvēki no Dievam veltītās tautas ir pievērsušies elku pielūgsmei. Tāpēc ir svarīgi jau laikus viņus sagatavot, lai viņi nesāktu izjust bijību pret Babilonas viltus dieviem un nejustu kārdinājumu tiem kalpot. Pravietiski runājot par diviem no Babilonas galvenajiem dieviem, Jesaja paziņo: ”Bels ir sabrucis, un Nebo grīļojas. [..] To tēli uzkŗauti nastu nesēju lopiņiem, mantu pārvadātājiem dzīvniekiem. Attēli, kādus jūs nesen nēsājāt apkārt, uzlikti nogurušiem lopiem!” (Jesajas 46:1.) Bels haldiešiem ir galvenais elku dievs, savukārt Nebo tiek pielūgts kā gudrības un zināšanu dievs. Cilvēku lielo cieņu pret abiem šiem dieviem apliecina fakts, ka to vārdi ir iekļauti daudzos babiloniešu personvārdos, piemēram, Belsacars, Nabopalasars, Nebukadnecars un Nebusaradans.

2. Kā tiek aprakstīta Babilonas dievu bezspēcība?

² Jesaja paziņo, ka Bels ir ”sabrucis” un Nebo ”grīļojas”. Viltus dievi tiks pazemoti. Kad Jehova izpildīs spriedumu Babilonai, šie dievi nespēs palīdzēt saviem pielūdzējiem. Tie pat nebūs spējīgi izglābties paši! Belu  un Nebo vairs nenēsās goda vietā gājienos, kādi tiek rīkoti, piemēram, babiloniešu jaunā gada svētkos. Cilvēkiem, kas pielūdz šos dievus, nāksies tos aiznest prom kā parastu nešļavu. Goda un apbrīna vietā tie pieredzēs izsmieklu un nicinājumu.

3. a) Kādu triecienu saņems babilonieši? b) Ko var mācīties no tā, kas notika ar Babilonas dieviem?

³ Babiloniešiem būs liels trieciens uzzināt, ka viņu sirdij dārgie elki ir derīgi tikai par nastu nogurušiem lopiem. Līdzīga situācija ir mūsdienās: pasaules dievi — viss, uz ko cilvēki paļaujas, kā labā viņi ziedo savus spēkus un pat atdod savu dzīvību, — ir tikai ilūzija. Par pielūgsmes objektu ir kļuvusi bagātība, bruņojums, izpriecas, politiski darbinieki, tēvzeme un tās simboli, kā arī daudz kas cits. Jehovas noteiktajā laikā kļūs redzams, ka šie dievi neko nespēj. (Daniēla 11:38; Mateja 6:24; Apustuļu darbi 12:22; Filipiešiem 3:19; Kolosiešiem 3:5; Atklāsmes 13:14, 15.)

4. Ko nozīmē vārdi, ka Babilonas dievekļi ”ļodzās” un ”gāžas”?

⁴ Pravietojuma turpinājumā vēl vairāk uzsvērta Babilonas dievu pilnīgā nevarība: ”Tie visi ļodzās, jau bieži gāzušies, tie nevarēja nastu aiznest drošībā, un paši bija spiesti doties gūstā!” (Jesajas 46:2.) Babilonas dievekļi ”ļodzās” un ”gāžas”, it kā tie būtu ievainoti kaujā vai tos būtu pārņēmis vecuma nespēks. Tie nespēj pat atvieglot nastu dzīvniekiem, kas tos nes, un nogādāt šo nastu drošībā. Jehovas izredzētajai tautai, kaut arī tā ir nonākusi gūstā Babilonā, nav nekāda pamata godāt šos dievus. Arī svaidītie Jehovas kalpi, pat atrazdamies garīgā gūstā, negodāja ”lielās Bābeles” viltus dievus, kuri to nepaglāba  no krišanas 1919. gadā un nepaglābs arī no posta, kas to gaida ”lielajās bēdās”. (Atklāsmes 18:2, 21; Mateja 24:21.)

5. Kā kristieši rīkojas, lai neatkārtotu babiloniešu kļūdas un nepielūgtu elkus?

⁵ Patiesie kristieši mūsdienās nezemojas elku priekšā. (1. Jāņa 5:21.) Krucifiksi, lūgšanu krelles un svēto attēli nepalīdz tuvoties Radītājam, un tie nevar aizlūgt par cilvēkiem. Pirmajā gadsimtā Jēzus paskaidroja saviem mācekļiem, kā pareizi pielūgt Dievu. Viņš teica: ”Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva, kā vien caur mani. Ko jūs lūgsit manā vārdā, to es darīšu.” (Jāņa 14:6, 14.)

Nesti ”no.. mātes klēpja”

6. Kā Jehova atšķiras no tautu dieviem?

⁶ Skaidri parādījis, ka pielūgt Babilonas elku dievus ir veltīgi, Jehova saka savai tautai: ”Uzklausait Mani, Jēkaba nama piederīgie un Israēla nama kopējais pārpalikums, jūs, kas no jūsu mātes miesām Man bijuši uzkŗauti un kas no jūsu mātes klēpja sākot esat Manis nesti bijuši!” (Jesajas 46:3.) Starp Jehovu un Babilonas dievekļiem ir milzīga atšķirība. Babilonas dievi neko nespēj izdarīt savu kalpu labā. Viņi var pārvietoties tikai nastu nesēja dzīvnieka mugurā. Turpretī Jehova pats nes savu tautu. Viņš to ir uzturējis ”no.. mātes klēpja”, tas ir, no laika, kad tauta tika izveidota. Patīkamajām atmiņām par to, kā Jehova viņus ir nesis, būtu jāpalīdz ebrejiem vairīties no elku pielūgsmes un paļauties uz Jehovu — savu Tēvu un Draugu.

7. Kāpēc var teikt, ka Jehovas maigās rūpes par saviem kalpiem ir vēl lielākas nekā vecāku rūpes par bērniem?

⁷ Jehova vēršas pie savas tautas ar sirsnīgiem vārdiem:  ”Arī līdz jūsu vecuma dienām Es palikšu tas pats, Es jūs nesīšu, kamēr jūs paliksit sirmi. To Es darīju līdz šim, un arī turpmāk Es to jums darīšu, Es jūs nesīšu un jūs izglābšu.” (Jesajas 46:4.) Jehovas rūpes par savu tautu ir lielākas nekā visgādīgāko vecāku rūpes par bērniem. Bērniem augot, vecāki parasti jūtas par tiem arvien mazāk un mazāk atbildīgi. Kad vecāki jau ir gados, bērni bieži rūpējas par viņiem. Ar Jehovu ir pavisam citādi. Viņš nekad nepārstāj gādāt par cilvēkiem — pat tad, kad tie ir novecojuši. Dieva kalpi mūsdienās paļaujas uz savu Radītāju un mīl viņu, un šie Jesajas pravietojuma vārdi viņiem sniedz lielu mierinājumu. Viņiem nav pamata raizēties par dienām vai gadiem, kas vēl jānodzīvo šajā sistēmā. Jehova apsola ”nest” cilvēkus, kas ir sasnieguši cienījamu vecumu, tas ir, dot viņiem nepieciešamo spēku, lai viņi varētu izturēt un palikt uzticīgi. Jehova viņus nesīs, stiprinās un izglābs. (Ebrejiem 6:10.)

Sargieties no elkiem, ko cilvēki pielūdz mūsdienās

8. Kādu grēku ir izdarījusi daļa Jesajas tautiešu?

⁸ Iedomājieties, kāda vilšanās gaida babiloniešus, kas paļaujas uz elkiem, kuri izrādīsies pilnīgi bezspēcīgi! Izraēliešiem, protams, nebūtu jādomā, ka šie dievi kaut kādā veidā var līdzināties Jehovam. Jehova ar pilnām tiesībām jautā: ”Ar ko jūs Mani salīdzināsit, kam Mani pielīdzināsit, ka mēs būtu līdzīgi?” (Jesajas 46:5.) Nav attaisnojuma tiem Jesajas tautiešiem, kas ir sākuši pielūgt mēmus, nedzīvus un bezpalīdzīgus tēlus. Tauta, kas pazīst Jehovu, rīkojas ļoti muļķīgi, paļaujoties uz nedzīviem un neaizsargātiem tēliem, ko veidojušas cilvēku rokas.

9. Pastāstiet par elku pielūdzēju nesaprātīgo domu gaitu!

 ⁹ Elku pielūdzēju domu gaita ir ārkārtīgi nesaprātīga. Pravietojuma turpinājumā teikts: ”Tie izbeŗ zeltu no maka un nosveŗ sudrabu ar svariem, salīgst sudrabkali, lai tas darinātu dievu, kuŗa priekšā tie zemojas un kuŗu tie pielūdz.” (Jesajas 46:6.) Elku kalpi netaupa nekādus līdzekļus, darinādami savus dievekļus, it kā no dārgiem materiāliem veidots elks būtu vairāk spējīgs kādu izglābt nekā tāds, kas izgatavots no koka. Tomēr, lai cik lielas pūles viņi ieguldītu un lai cik dārgi būtu materiāli, nedzīvs elks paliek nedzīvs elks un nekas vairāk.

10. Kā Bībelē paskaidrots, ka pielūgt elkus ir pilnīgi veltīgi?

¹⁰ Arī tālāk pravietojumā runāts par to, cik nesaprātīgi ir pielūgt elkus: ”Viņi ņem to uz pleciem un nēsā apkārt un noliek atkal savā vietā. Tur tas stāv un nekustas. Kad to piesauc, tas neatbild un nevar nevienam palīdzēt viņa vajadzībā.” (Jesajas 46:7.) Kāds absurds — lūgšanā piesaukt tēlu, kas neko nedzird un neko nespēj izdarīt! Šādu pielūgsmes objektu nederīgums ir spilgti aprakstīts kādā psalmā: ”Viņu dievekļi ir sudrabs un zelts, tie ir cilvēku roku darināti. Tiem ir mute, bet tie nerunā; tiem ir acis, bet tie neredz; tiem ir ausis, bet tie nedzird; tiem ir deguns, bet tie neko nesaož. Tiem ir rokas, bet tās nedarbojas; tiem ir kājas, bet tie nestaigā, to rīkle neizdod skaņas. Tādi pat ir arī tie, kas tos darina un kas paļaujas uz tiem.” (Psalms 115:4—8.)

”Esiet stipri garā”

11. Kas svārstīgajiem palīdzēs ”būt stipriem garā”?

¹¹ Paskaidrojis, ka pielūgt elkus ir veltīgi, Jehova min  savai tautai iemeslus, kāpēc jākalpo viņam: ”Apdomājiet un esiet stipri garā, ņemiet to pie sirds, jūs atkritēji! Pieminiet notikumus kopš seniem laikiem, ka Es esmu Dievs un cita nav neviena, Dievs, kam nav cita līdzīga!” (Jesajas 46:8, 9.) Tiem, kas svārstās starp patieso pielūgsmi un elkdievību, būtu jāatceras pagātnes notikumi. Šiem cilvēkiem jāņem vērā, ko Jehova ir paveicis. Tas viņiem palīdzēs būt stipriem garā un rīkoties pareizi, un tā viņi varēs atgriezties pie Jehovas.

12., 13. Kādās cīņās kristieši ir iesaistīti, un kā viņi tajās var uzvarēt?

¹² Šāds pamudinājums ir vajadzīgs arī mūsdienās. Tāpat kā savulaik izraēliešiem, patiesajiem kristiešiem jācīnās ar kārdinājumiem un pašiem ar savām nepilnībām. (Romiešiem 7:21—24.) Turklāt viņi ir iesaistīti garīgā cīņā ar neredzamu, bet ārkārtīgi spēcīgu ienaidnieku. Apustulis Pāvils raksta: ”Ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā.” (Efeziešiem 6:12.)

¹³ Sātans un viņa dēmoni dara visu iespējamo, cenzdamies novērst kristiešus no patiesās pielūgsmes. Lai gūtu panākumus cīņā, kristiešiem jāņem vērā Jehovas padomi un jābūt stipriem garā. Kā viņi to var izdarīt? Apustulis Pāvils pamāca: ”Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām.” Jehova nesūta savus kalpus kaujā bez pienācīga bruņojuma. Viņu garīgās bruņas ietver arī ”ticības vairogu, ar ko [viņi] varēs dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas”. (Efeziešiem 6:11, 16.) Izraēlieši bija atkritēji tāpēc, ka nepievērsa uzmanību tam, ko Jehova viņiem bija sagādājis garīgā ziņā. Ja viņi būtu domājuši par varenajiem darbiem, ko Jehova vairākkārt bija paveicis viņu labā, viņi  nekādā ziņā nebūtu pievērsušies nosodāmai elku pielūgsmei. Mācīsimies no izraēliešu kļūdām un apņemsimies nekad nesvārstīties, visiem spēkiem cenšoties rīkoties pareizi. (1. Korintiešiem 10:11.)

14. Kādu savu spēju Jehova piemin, lai apliecinātu, ka viņš ir vienīgais patiesais Dievs?

¹⁴ Jehova paziņo: ”Es no iesākuma pasludināju gala  iznākumu, kopš laika gala to, kas vēl nebija noticis. Es nosaku: ”Mans lēmums piepildīsies! Es īstenošu visu, kas Man patīk!”” (Jesajas 46:10.) Kurš dievs gan varētu līdzināties Jehovam šajā ziņā? Spēja paredzēt nākotni ir izcils Radītāja dievišķības pierādījums. Taču, lai nodrošinātu paredzējumu piepildīšanos, ir vajadzīgs kaut kas vairāk par tālredzību. Ar paziņojumu ”Mans lēmums piepildīsies!” tiek uzsvērts Dieva nodoma nemainīgums. Tā kā Jehovam piemīt neierobežots spēks, nekas Visumā nespēj traucēt viņam īstenot savu gribu. (Daniēla 4:32.) Tāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka arī tie pravietojumi, kas vēl nav piepildījušies, Dieva noteiktā laikā kļūs par īstenību. (Jesajas 55:11.)

15. Kādam ievērojamam piemēram, kas apliecina Jehovas spēju paredzēt nākotni, tiek pievērsta uzmanība?

¹⁵ Tālāk Jesajas pravietojumā uzmanība tiek pievērsta kādam izcilam piemēram, kas apliecina, ka Jehova spēj paredzēt nākotnes notikumus un pēc tam nodrošināt savu vārdu piepildīšanos: ”Es aicinu ērgli no rītiem un vīru pēc mana padoma no tālas zemes. Kā Es esmu noteicis, tā Es tam likšu arī notikt, kā Es esmu lēmis, tā Es to arī izpildīšu.” (Jesajas 46:11.) Dievs Jehova, kas ”no iesākuma pasludina gala iznākumu”, ietekmēs norises cilvēku sabiedrības dzīvē, lai īstenotu savu lēmumu. Viņš aicinās Kīru ”no rītiem”, tas ir, no Persijas, kas atrodas austrumos, kur ir Kīra iecienītā galvaspilsēta Pasargadas. Kīrs būs kā ”ērglis”, kas pēkšņi un negaidīti uzklups Babilonai.

16. Kā Jehova apstiprina, ka viņa paredzējums par Babilonu ir pilnīgi drošs?

¹⁶ Jehovas paredzējums par Babilonu ir pilnīgi drošs, un to apstiprina vārdi: ”Kā Es esmu noteicis, tā Es tam  likšu arī notikt.” Nepilnīgiem cilvēkiem ir raksturīgi izteikt pārsteidzīgus solījumus, turpretī Radītājs vienmēr pilda solīto. Tā kā Jehova ir Dievs, kas ”nemelo”, mēs varam nešaubīties: ja viņš kaut ko ir ”lēmis”, tad viņš to ”arī izpildīs”. (Titam 1:2.)

Neticīgas sirdis

17., 18. a) Uz ko vārds ”cietsirdīgie” attiecās senatnē? b) Uz ko tas attiecas mūsdienās?

¹⁷ Jehova vēlreiz pravietiski pievērš uzmanību babiloniešiem un saka: ”Uzklausaities, jūs cietsirdīgie, kas esat tālu no taisnības!” (Jesajas 46:12.) Ar vārdu ”cietsirdīgie” tiek apzīmēti cilvēki, kas stūrgalvīgi un neatlaidīgi pretojas Dieva gribai. Nav nekādu šaubu, ka babilonieši ir tālu no Dieva. Naids pret Jehovu un viņa tautu pamudina babiloniešus izpostīt Jeruzalemi un tās templi un aizvest pilsētas iedzīvotājus gūstā.

¹⁸ Mūsdienās skeptiski noskaņoti cilvēki, kuriem ir neticīga sirds, stūrgalvīgi atsakās uzklausīt Valstības vēsti, kas tiek sludināta visā pasaulē. (Mateja 24:14.) Viņi nevēlas atzīt Jehovu par pilntiesīgu Valdnieku. (Psalms 83:19; Atklāsmes 4:11.) Viņu sirds ir ”tālu no taisnības”, tāpēc viņi nepakļaujas Jehovas gribai un pretojas tai. (2. Timotejam 3:1—5.) Tāpat kā babilonieši, viņi nevēlas uzklausīt Jehovu.

Dievs nekavēsies ar glābšanu

19. Kādu taisnīgu darbu Jehova paveiks izraēliešu labā?

¹⁹ Jesajas grāmatas 46. nodaļas beidzamajos vārdos atspoguļojas dažas Jehovas personības iezīmes: ”Es savu taisnības pierādījumu jau esmu tuvu klāt pievirzījis, tas nav vairs tālu, un mana palīdzība neliks uz sevi gaidīt;  Ciānā Es gribu parādīt savu glābšanas svētību un Israēlā savu godību.” (Jesajas 46:13.) Atbrīvodams izraēliešus, Dievs rīkosies taisnīgi. Viņš neļaus savai tautai ilgi palikt trimdā. Ciānas glābšana nāks īstajā laikā, tā ”neliks uz sevi gaidīt”. Kad izraēlieši būs atbrīvoti no gūsta, viņi nokļūs apkārtējo tautu uzmanības centrā. Atbrīvodams savu tautu, Jehova būs apliecinājis savu spēju izglābt. Visiem kļūs skaidrs, ka Babilonas dievi Bels un Nebo nekam nav derīgi un neko nespēj. (1. Ķēniņu 18:39, 40.)

20. Kāpēc kristieši var būt pārliecināti, ka Jehovas ”palīdzība neliks uz sevi gaidīt”?

²⁰ 1919. gadā Jehova atbrīvoja savu tautu no garīga gūsta, un arī tad viņš neaizkavējās. Ir uzmundrinoši domāt par šo notikumu, tāpat kā par notikumiem senatnē, kad Babilona krita Kīra rokās. Jehova ir apsolījis darīt galu pašreizējai ļaunajai sistēmai, arī viltus reliģijai. (Atklāsmes 19:1, 2, 17—21.) Raugoties no cilvēciska viedokļa, daži kristieši varētu domāt, ka viņu glābšana kavējas. Taču patiesībā tas, ka Jehova ir pacietīgs, kamēr nav pienācis viņa noteiktais laiks izpildīt minēto solījumu, liecina par viņa taisnīgumu. Jehova ”negrib, ka kādi pazustu, bet ka visi nāktu pie atgriešanās”. (2. Pētera 3:9.) Tāpēc esiet pārliecināti, ka glābšana, tāpat kā seno izraēliešu laikā, ”neliks uz sevi gaidīt”. Glābšanas dienai tuvojoties, Jehova turpina ar mīlestību aicināt cilvēkus: ”Meklējiet to Kungu, kamēr Viņš atrodams, piesauciet Viņu, kamēr Viņš ir tuvu! Bezdievis lai atstāj savu ceļu, un ļaunprātis savas domas un lai atgriežas pie tā Kunga, ka tas par viņu apžēlojas, — un pie mūsu Dieva, jo Viņš ir bagāts žēlastībā.” (Jesajas 55:6, 7.)

[Jautājumi studēšanai]

 [Attēli 94. lpp.]

Babilonas dievi nespēj pasargāt šo pilsētu

 [Attēli 98. lpp.]

Kristiešiem jāsargās no elkiem, kas ir populāri mūsdienu pasaulē

[Attēli 101. lpp.]

Esiet stipri garā un dariet to, kas pareizs