Divdesmit otrā nodaļa

Ciānā zeļ taisnība

Jesajas 61:1—11

1., 2. Kādas pārmaiņas notiks ar Izraēlu, un kas tās izraisīs?

JĀSLUDINA brīvība! Jehova ir nolēmis atbrīvot savu tautu un ļaut tai atgriezties savu tēvu zemē. Kā sēkla, kas uzdīgst pēc neliela lietutiņa, patiesā pielūgsme parādīsies no jauna. Kad šis laiks pienāks, izmisumu nomainīs priecīgas slavas dziesmas un galvas, uz kurām pirms tam sērojot tika kaisīti pelni, apsegs Dieva labvēlība.

² Kas liks notikt šīm brīnišķīgajām pārmaiņām? Kaut ko tādu var izdarīt vienīgi Jehova. (Psalms 9:20, 21; Jesajas 40:25.) Pravietis Cefanja deva pravietisku norādījumu: ”Priecājies, Ciānas meita! Gavilē, Israēl! Priecājies un gavilē no visas sirds, tu Jeruzālemes meita! Jo tas Kungs ir atsvabinājis tevi no soda.” (Cefanjas 3:14, 15.) Cik tas būs priecīgs laiks! Kad Jehova 537. gadā p.m.ē. no Babilonas sapulcinās izraēliešu atlikumu, sajūta būs tāda, it kā būtu piepildījies sapnis. (Psalms 126:1.)

3. Kādi piepildījumi ir pravietiskajiem vārdiem, kas lasāmi Jesajas grāmatas 61. nodaļā?

³ Par šo atjaunošanu ir runāts Jesajas grāmatas 61. nodaļā. Tomēr, lai gan tur lasāmais pravietojums piepildījās 537. gadā p.m.ē., vēl lielākā mērā tas piepildās vēlāk. Plašākais piepildījums ietver notikumus ar Jēzu un viņa sekotājiem pirmajā gadsimtā un ar Jehovas tautu  mūsu laikos. Kā redzams, šiem Dieva iedvesmotajiem vārdiem ir ļoti dziļa nozīme.

”Žēlastības gads”

4. Kam ir uzdots sludināt prieka vēsti Jesajas grāmatas 61. nodaļas 1. panta pirmajā piepildījumā, un kam — otrajā piepildījumā?

⁴ Jesaja raksta: ”Dieva tā Kunga Gars ir nolaidies uz mani, jo tas Kungs mani svaidījis sludināt nelaimīgajiem prieka vēsti, mani sūtījis dziedināt sagrauztas sirdis, pasludināt apcietinātiem atsvabināšanu un saistītiem pilnīgu brīvību.” (Jesajas 61:1.) Kam ir uzdots sludināt prieka vēsti? Acīmredzot sākotnēji tas ir Jesaja, kas, Dieva iedvesmots, raksta prieka vēsti trimdiniekiem Babilonā. Taču Jēzus norādīja uz pravietojuma svarīgāko piepildījumu, attiecinādams Jesajas vārdus uz sevi. (Lūkas 4:16—21.) Jēzus bija sūtīts sludināt prieka vēsti nelaimīgajiem, tāpēc kristīšanas laikā viņš tika svaidīts ar svēto garu. (Mateja 3:16, 17.)

5. Kas jau kādus 2000 gadus sludina prieka vēsti?

⁵ Turklāt Jēzus mācīja saviem sekotājiem būt evaņģēlistiem jeb labās vēsts sludinātājiem. 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos aptuveni 120 no šiem mācekļiem tika svaidīti ar svēto garu un kļuva par garīgiem Dieva bērniem. (Apustuļu darbi 2:1—4, 14—42; Romiešiem 8:14—16.) Arī viņiem tika uzdots sludināt prieka vēsti nelaimīgajiem un tiem, kam ir sagrauztas sirdis. 120 mācekļi bija pirmie no tiem 144 000, kas tika šādi svaidīti, savukārt beidzamie šīs grupas pārstāvji vēl darbojas uz zemes mūsdienās. Tātad jau kādus 2000 gadus svaidītie Jēzus sekotāji sludina ”atgriešanos pie Dieva un ticību mūsu Kungam Jēzum Kristum”. (Apustuļu darbi 20:21.)

6. Ko iepriecināja labā vēsts, kas tika sludināta senatnē, un kam šī vēsts ir sagādājusi atvieglojumu mūsdienās?

 ⁶ Dieva iedvesmotā vēsts, ko sludināja Jesaja, iepriecināja Babilonā esošos ebrejus, kas nožēloja grēkus. Jēzus un viņa mācekļu dzīves laikā tā sagādāja atvieglojumu ebrejiem, kuru sirds bija sagrauzta Izraēlā valdošā ļaunuma dēļ un kuri būtībā atradās gūstā, jo viņus nomāca pirmā gadsimta jūdaisma pašizdomātie reliģiskie likumi. (Mateja 15:3—6.) Mūsdienās miljoniem cilvēku, kas atrodas kristīgās pasaules pagānisko paražu un Dievu apkaunojošo tradīciju gūstā, ”sūdzas un skumst” par negantībām, kas norisinās šajā reliģiskajā sistēmā. (Ecēhiēla 9:4.) Tie, kas atsaucas uz labo vēsti, tiek atbrīvoti no šī bēdīgā stāvokļa. (Mateja 9:35—38.) Viņu sapratnes acis atdarās, un viņi mācās pielūgt Jehovu ”garā un patiesībā”. (Jāņa 4:24.)

7., 8. a) Kas ir abi ”žēlastības gadi”? b) Kas ir Jehovas ”atmaksas dienas”?

⁷ Labā vēsts tiek sludināta noteiktā laikā. Jēzum un viņa sekotājiem tika uzdots ”pasludināt tā Kunga žēlastības gadu un mūsu Dieva atmaksas dienu un iepriecināt visus noskumušos”. (Jesajas 61:2.) Gads ir ilgs laiks, bet tam ir sākums un gals. Jehovas ”žēlastības gads” ir laikposms, kurā viņš dod lēnprātīgajiem cilvēkiem iespēju atsaukties uz sludināšanu par brīvību.

⁸ Pirmajā gadsimtā žēlastības gads ebreju tautai sākās 29. gadā, kad Jēzus sāka savu kalpošanu uz zemes. Viņš sacīja ebrejiem: ”Atgriezieties no grēkiem, jo debesu valstība tuvu klāt pienākusi.” (Mateja 4:17.) Šis žēlastības gads turpinājās līdz Jehovas ”atmaksas dienai”, kas sasniedza kulmināciju 70. gadā, kad Jehova ļāva romiešu karaspēkam izpostīt Jeruzalemi un tās templi.  (Mateja 24:3—22.) Patlaban rit kāds cits žēlastības gads — tas sākās 1914. gadā, kad debesīs tika nodibināta Dieva Valstība. Šis žēlastības gads beigsies ar vēl vienu, lielāka mēroga atmaksas dienu, kuras laikā Jehova iznīcinās visu pasaules iekārtu. Bībelē šis notikums ir saukts par ”lielām bēdām”. (Mateja 24:21.)

9. Kas mūsdienās var gūt labumu no tā, ka patlaban ir Jehovas žēlastības gads?

⁹ Kas mūsdienās var gūt labumu no tā, ka patlaban ir Dieva žēlastības gads? Tie ir cilvēki, kas uzklausa vēsti, rīkojas lēnprātīgi un dedzīgi iesaistās Dieva Valstības sludināšanā ”visām tautām”. (Marka 13:10.) Viņiem labā vēsts sagādā patiesu mierinājumu. Turpretī tie, kas neuzklausa vēsti un nevēlas izmantot iespēju, kāda viņiem tiek piedāvāta Jehovas žēlastības gada laikā, drīz pieredzēs viņa atmaksas dienu. (2. Tesaloniķiešiem 1:6—9.)

Garīgi augļi, kas nes godu Dievam

10. Kā ebrejus, kas atgriežas no Babilonas, ietekmē tas, ko viņu labā ir paveicis Jehova?

¹⁰ Ebreji, kas atgriežas no Babilonas, saprot, ka Jehova viņu labā ir paveicis kaut ko īpašu. Sēras par atrašanos trimdā ir nomainījis prieks un slavas dziesmas, jo beidzot viņi ir brīvi. Līdz ar to Jesaja ir izpildījis savu pravietisko uzdevumu — ”tiem, kas skumst Ciānas dēļ, dāvāt galvas rotu pelnu vietā, prieka eļļu sēru drēbju vietā, slavas dziesmu noskumuša gara vietā, lai viņus varētu saukt par taisnības kokiem, kas tā Kunga dēstīti Viņam par godu”. (Jesajas 61:3.)

11. Kam pirmajā gadsimtā bija sevišķs iemesls slavēt Jehovu?

¹¹ Arī pirmajā gadsimtā ebreji, kas tika atbrīvoti no viltus reliģijas gūsta, slavēja Dievu par visu labo, ko viņš  tiem bija darījis. Kad šie cilvēki tika izglābti no garīgā ziņā mirušas tautas, viņu noskumušo garu nomainīja ”slavas dziesma”. Pirmie šādas pārmaiņas izjuta Jēzus mācekļi, kuru sēras par viņa nāvi pārvērtās priekā, kad augšā celtais Kungs viņus svaidīja ar svēto garu. Drīzumā kaut kas līdzīgs notika ar 3000 lēnprātīgiem cilvēkiem, kas atsaucās uz šo tikko svaidīto kristiešu sludināšanu un kristījās 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos. (Apustuļu darbi 2:41.) Bija brīnišķīgi būt pārliecinātiem par Jehovas svētību. Visi šie cilvēki, kas ”skuma Ciānas dēļ”, saņēma svēto garu un tika atspirdzināti ar ”prieka eļļu”, kas simbolizē prieku, kādu dod bagātīgas Jehovas svētības. (Ebrejiem 1:9.)

12., 13. a) Kas bija ”taisnības koki” starp ebrejiem, kuri 537. gadā p.m.ē. atgriezās dzimtenē? b) Kas ir ”taisnības koki” kopš 33. gada Piecdesmitās dienas svētkiem?

¹² Jehova svētī savu tautu ar ”taisnības kokiem”. Kas ir šie koki? Pēc 537. gada p.m.ē. tie bija cilvēki, kas pētīja un pārdomāja Dieva vārdus un veicināja Jehovas taisnīgo principu ievērošanu. (Psalms 1:1—3; Jesajas 44:2—4; Jeremijas 17:7, 8.) Tādi vīrieši kā Ezra, Hagajs, Cakarija un augstais priesteris Jozua bija izcili ”koki”, kas aizstāvēja patiesību un vērsās pret jebkādu rīcību, kura tautai varēja kaitēt garīgā ziņā.

¹³ 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos Dievs sāka stādīt savas jaunās tautas, ”Dieva Israēla”, garīgajos īpašumos tādus pašus ”taisnības kokus” — drosmīgus svaidītos kristiešus. (Galatiešiem 6:16.) Gadsimtu gaitā šo ”koku” skaits ir sasniedzis 144 000, un tie nes taisnīgus augļus par godu Dievam Jehovam. (Atklāsmes 14:3.) Pēdējie no šiem staltajiem ”kokiem” zaļo kopš 1919. gada, kad Jehova ļāva atlikušajiem Dieva Izraēla locekļiem  izkļūt no pagaidu bezdarbības stāvokļa. Bagātīgi piešķirdams viņiem ūdeni garīgā ziņā, Jehova ir izveidojis īstu mežu, kurā aug taisnīgi, auglīgi koki. (Jesajas 27:6.)

14., 15. Kādu darbu Jehovas atbrīvotie kalpi uzsāka a) 537. gadā p.m.ē.; b) 33. gadā; c) 1919. gadā?

¹⁴ Pēc tam Jesaja pievērš uzmanību darbam, ko veic šie ”koki”: ”Viņi liks atzelt vecajām posta vietām, uzcels, kas agrākos laikos sagŗauts, atjaunos izpostītās pilsētas, kas jau no cilšu ciltīm bijušas pamestas postā.” (Jesajas 61:4.) Pēc Persijas valdnieka Kīra pavēles dievbijīgie ebreji, kas atgriezās no Babilonas, no jauna uzcēla Jeruzalemi un tās templi, kas jau ilgu laiku bija atstāti postā. Līdzīga atjaunošana notika arī laikā pēc 33. gada un pēc 1919. gada.

¹⁵ Mūsu ēras 33. gadā Jēzus mācekļi bija satriekti, kad viņu apcietināja, tiesāja un sodīja ar nāvi. (Mateja 26:31.) Taču mācekļu noskaņojums mainījās, kad Jēzus viņiem parādījās pēc savas augšāmcelšanas. Saņēmuši svēto garu, viņi ar lielu sparu sāka sludināt labo vēsti ”kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam”. (Apustuļu darbi 1:8.) Tā sākās tīrās pielūgsmes atjaunošana. Līdzīgi notikumi risinājās kopš 1919. gada: Jēzus Kristus pamudināja savus svaidītos brāļus atjaunot vietas, ”kas jau no cilšu ciltīm bijušas pamestas postā”. Gadsimtiem ilgi kristīgās pasaules garīdzniecība nesniedza citiem zināšanas par Jehovu, aizstājot tās ar pašu cilvēku izdomātiem priekšrakstiem un nebībeliskām mācībām. Svaidītie kristieši attīrīja savas draudzes no paradumiem, kas bija pārņemti no viltus reliģijas, lai patiesās pielūgsmes atjaunošana varētu turpināties. Tāpat viņi uzsāka sludināšanu, kas  tagad ir izvērsusies vēl nepieredzētā mērogā. (Marka 13:10.)

16. Kas palīdz svaidītajiem kristiešiem atjaunošanas darbā, un kādi uzdevumi šiem palīgiem ir uzticēti?

¹⁶ Tas nebija viegls uzdevums. Kā samērā nedaudzie atlikušie Dieva Izraēla locekļi varēja to izpildīt? Jehovas iedvesmots, Jesaja paziņoja: ”Sveši ļaudis ganīs jūsu lopus, un svešzemnieki būs jūsu arāji un jūsu vīna dārznieki.” (Jesajas 61:5.) Te minētie sveši ļaudis un svešzemnieki, kā tagad redzams, ir ”liels pulks” Jēzus ”citu avju”. * (Atklāsmes 7:9; Jāņa 10:11, 16.) Viņi nav svaidīti ar svēto garu un nesaņems mantojumu debesīs, bet cer mūžīgi dzīvot paradīzē uz zemes. (Atklāsmes 21:3, 4.) Taču šie cilvēki mīl Jehovu, un viņiem ir uzticēta garīga ganīšana, aršana un vīnadārzu kopšana. Tie nav mazsvarīgi pienākumi. Atlikušo Dieva izraēliešu vadībā šie strādnieki piedalās ganu darbā, kopšanā un pļaujā, kas saistīta ar cilvēkiem. (Lūkas 10:2; Apustuļu darbi 20:28; 1. Pētera 5:2; Atklāsmes 14:15, 16.)

17. a) Kā sauks Dieva Izraēla locekļus? b) Kas ir vienīgais grēku piedošanai nepieciešamais upuris?

¹⁷ Bet ko darīs Dieva Izraēla locekļi? Ar Jesajas starpniecību Jehova viņiem saka: ”Jūs sauks par tā Kunga priesteŗiem un turēs par mūsu Dieva kalpiem. Jūs baudīsit pagānu tautu labumus un kļūsit slaveni viņu godībā.” (Jesajas 61:6.) Senajā Izraēlā Jehova bija devis priesterus no Levija cilts, kas nesa upurus pašu priesteru un citu izraēliešu labā. Taču mūsu ēras 33. gadā Jehova pārstāja izmantot priesterus no Levija cilts un  izveidoja labāku iekārtojumu. Viņš pieņēma Jēzus pilnīgo dzīvību par upuri cilvēces grēku izpirkšanai. Kopš tā laika vairs nav bijis vajadzīgs neviens cits upuris, jo Jēzus upuris paliek spēkā uz visiem laikiem. (Jāņa 14:6; Kolosiešiem 2:13, 14; Ebrejiem 9:11—14, 24.)

18. Kādā ziņā Dieva Izraēla locekļi ir priesteri, un kāds ir viņu uzdevums?

¹⁸ Kādā ziņā Dieva Izraēla locekļi ir ”tā Kunga priesteŗi”? Apustulis Pēteris svaidītajiem kristiešiem rakstīja: ”Jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteŗi, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas savā brīnišķīgajā gaismā.” (1. Pētera 2:9.) Tātad svaidītie kristieši visi kopā veido priesteru grupu, kurai ir īpašs uzdevums: stāstīt tautām par Jehovas slavu. Viņiem jābūt Jehovas lieciniekiem. (Jesajas 43:10—12.) Pēdējo dienu laikā svaidītie kristieši ir uzticīgi pildījuši šo svarīgo uzdevumu, un tagad vairāki miljoni citu cilvēku kopā ar viņiem sludina Jehovas Valstību.

19. Kāda iespēja būs svaidītajiem kristiešiem?

¹⁹ Dieva Izraēla locekļiem ir perspektīva kalpot par priesteriem vēl kādā veidā. Pēc savas nāves viņi tiek piecelti dzīvei debesīs kā nemirstīgas garīgas būtnes, un tur viņi kļūst ne tikai par Jēzus līdzvaldniekiem Valstībā, bet arī par Dieva priesteriem. (Atklāsmes 5:10; 20:6.) Pildot šo uzdevumu, viņi varēs palīdzēt Dievam uzticīgajiem cilvēkiem, kas dzīvos uz zemes, gūt labumu no Jēzus izpirkuma upura. Redzējumā, ko apustulis Jānis ir aprakstījis Atklāsmes grāmatas 22. nodaļā, viņi atkal ir saukti par ”kokiem”. Visi 144 000 ”koku” ir redzami debesīs, kur tie nes ”augļus divpadsmit reizes, katru mēnesi savu augli, un [to] lapas [ir] tautām par  dziedināšanu”. (Atklāsmes 22:1, 2.) Cik tā ir brīnišķīga priesteru kalpošana!

Pēc kauna nāk prieks

20. Kādas svētības gaida ķēnišķīgos priesterus, kaut arī viņiem jāsastopas ar pretestību?

²⁰ Kopš 1914. gada, kad sākās Jehovas žēlastības gads, ķēnišķīgie priesteri nemitīgi ir izjutuši kristīgās pasaules garīdznieku pretestību. (Atklāsmes 12:17.) Tomēr visi mēģinājumi apstādināt labās vēsts sludināšanu ir cietuši neveiksmi. Jesajas pravietojumā tas jau bija paredzēts: ”Par jums nodarīto kaunu jūs saņemsit divkārtēju atlīdzību. Kauna vietā tie priecāsies par savu likteni. Tie mantos savā zemē divkārtēju īpašumu, un tiem būs mūžīgs prieks.” (Jesajas 61:7.)

21. Kā svaidītie kristieši saņēma divkārtējas svētības?

²¹ Pirmā pasaules kara laikā nacionālistiski noskaņotā kristīgā pasaule centās nodarīt kaunu svaidīto atlikumam. Garīdznieki bija starp tiem, kas nepatiesi apsūdzēja musināšanā astoņus Dievam uzticīgus brāļus no galvenās pārvaldes Bruklinā, un deviņus mēnešus šie brāļi bija netaisnīgi ieslodzīti cietumā. Tomēr 1919. gada pavasarī viņi tika atbrīvoti, un vēlāk tika atsauktas visas viņiem izvirzītās apsūdzības. Centieni apturēt sludināšanu bija devuši pilnīgi pretēju rezultātu. Jehova neļāva saviem kalpiem ilgi palikt kaunā — viņš tos atbrīvoja un piešķīra tiem garīgus īpašumus jeb ”zemi”, kur tie saņēma divkārtējas svētības. Jehovas svētība vairāk nekā kompensēja visu, ko viņi bija pārcietuši, tāpēc viņiem bija iemesls priecāties.

22., 23. Kādā ziņā svaidītie kristieši līdzinās Jehovam, un kā viņš tos ir atalgojis?

 ²² Nākamie Jehovas vārdi norāda uz vēl vienu iemeslu, kāpēc kristieši var priecāties: ”Es, tas Kungs, mīlu taisnību un ienīstu laupījumu; Es tiem došu viņu algu pēc taisnības un derēšu ar tiem mūžīgu derību.” (Jesajas 61:8.) Studējot Bībeli, svaidīto atlikuma locekļi ir iemācījušies mīlēt taisnību un ienīst ļaunumu. (Salamana Pamācības 6:12—19; 11:20.) Viņi ir iemācījušies ”pārkalt savus zobenus par lemešiem” un palikt neitrāli karu un politisku nemieru laikā. (Jesajas 2:4.) Viņi ir arī atbrīvojušies no paradumiem, kas dara negodu Dievam, piemēram, no apmelošanas, laulības pārkāpšanas, zagšanas un piedzeršanās. (Galatiešiem 5:19—21.)

²³ Tā kā svaidītie kristieši mīl taisnīgumu tāpat kā viņu Radītājs, Jehova viņiem ir piešķīris ”viņu algu pēc taisnības”. Šī alga sevī ietver mūžīgu derību — jauno derību, par ko Jēzus paziņoja saviem sekotājiem naktī pirms savas nāves. Pamatojoties uz šo derību, svaidītie kristieši kļūst par garīgu Dieva tautu. (Jeremijas 31:31—34; Lūkas 22:20.) Ar šīs derības starpniecību Jehova darīs pieejamu visu, kas ir panākts ar Jēzus izpirkuma upuri, arī grēku piedošanu gan svaidītajiem, gan visiem pārējiem dievbijīgajiem cilvēkiem.

Līksmot par Jehovas svētībām

24. Kuri cilvēki no tautām ir ”dzimums”, kas tiek svētīts, un kā viņi ir kļuvuši par ”dzimumu”?

²⁴ Tautu starpā ir cilvēki, kas atzīst, ka Jehova svētī savu tautu. Jehova to paredzēja, apsolīdams: ”Viņu dzimums būs pazīstams pagānu starpā un viņu pēcnācēji tautu vidū. Visi, kas viņus redzēs, tos pazīs un atzīs, ka  viņi ir tā Kunga svētīts dzimums.” (Jesajas 61:9.) Dieva Izraēla locekļi, svaidītie kristieši, darbojas tautu starpā, kamēr turpinās Jehovas žēlastības gads. To cilvēku skaits, kuri ir atsaukušies uz viņu sludināto vēsti, tagad ir mērāms miljonos. Cieši sadarbojoties ar Dieva Izraēlu, šie cilvēki no tautām kļūst par ”tā Kunga svētītu dzimumu”. Viņu prieku var pamanīt visa cilvēce.

25., 26. Kā visi kristieši apliecina, ka viņi pievienojas vārdiem, kas lasāmi Jesajas grāmatas 61. nodaļas 10. pantā?

²⁵ Visi kristieši — gan svaidītie, gan citas avis — vēlas slavēt Jehovu mūžīgi. Viņi no visas sirds pievienojas pravietim Jesajam, kas ir uzrakstījis šādus Dieva iedvesmotus vārdus: ”Es priecājos lielā priekā par to Kungu, mana dvēsele ir līksma par manu Dievu! Jo Viņš mani ģērbj pestīšanas drēbēs un mani apsedz ar taisnības mēteli kā līgavaini, kas sev uzliek priesteŗa cepurei līdzīgu galvas rotu, un kā līgavu, kas mirdz un lepojas savu aplikto rotu košumā.” (Jesajas 61:10.)

²⁶ Apvilkuši ”taisnības mēteli”, svaidītie kristieši ir apņēmības pilni palikt tīri Jehovas acīs. (2. Korintiešiem 11:1, 2.) Jehova viņus ir taisnojis un pavēris viņiem perspektīvu iemantot dzīvi debesīs, un viņi nekad neatgriezīsies novārtā pamestajos lielās Bābeles īpašumos, no kuriem ir atbrīvoti. (Romiešiem 5:9; 8:30.) Viņi ārkārtīgi augstu vērtē savas pestīšanas drēbes. Arī šo kristiešu līdzgaitnieki, ”citas avis”, ir apņēmušies ievērot cildenos tīrās pielūgsmes principus, ko ir noteicis Dievs Jehova. Šie cilvēki ir ”savas drēbes mazgājuši un tās balinājuši Jēra asinīs”, viņi ir taisnoti un paliks dzīvi ”lielajās bēdās”. (Atklāsmes 7:14; Jēkaba 2:23, 25.) Līdz tam laikam viņi, tāpat kā svaidītie, neļauj lielajai Bābelei sevi aptraipīt.

27. a) Kas uz zemes zels tūkstoš gadu valdīšanas laikā? b) Kā taisnība zeļ jau tagad?

 ²⁷ Mūsdienās Jehovas kalpiem ir prieks atrasties garīgā paradīzē. Drīz viņi varēs dzīvot paradīzē arī vārda tiešā nozīmē. Mēs ļoti gaidām šo laiku, kas spilgti aprakstīts Jesajas grāmatas 61. nodaļas pēdējos vārdos: ”Kā zeme izdod savus augļus un kā dārzs liek sazelt saviem dēstiem, tā tas Kungs liks zelt taisnībai un slavai visu tautu priekšā.” (Jesajas 61:11.) Kristus tūkstoš gadu valdīšanas laikā uz zemes ”zels taisnība”. Cilvēki priekā gavilēs, un taisnīgums izplatīsies pa visu zemi. (Jesajas 26:9.) Taču mums nav jāgaida šis brīnišķīgais laiks, lai slavētu Dievu visu tautu priekšā. Taisnība jau tagad zeļ starp miljoniem cilvēku, kas slavē debesu Dievu un sludina labo vēsti par viņa Valstību. Ticība un cerība mūs jau tagad mudina līksmot par svētībām, ko dod mūsu Dievs.

[Zemsvītras piezīme]

[Jautājumi studēšanai]

 [Attēls 323. lpp.]

Jesaja pasludina prieka vēsti ebrejiem, kas atrodas trimdā

 [Attēls 331. lpp.]

Sākot ar mūsu ēras 33. gadu, Jehova ir iestādījis 144 000 ”taisnības koku”

[Attēls 334. lpp.]

Zeme nesīs augļus, un uz tās zels taisnība