Pirmā nodaļa

Dieva pravietis sniedz cilvēcei gaismu

1., 2. Kādi mūsdienu pasaulē valdoši apstākļi daudziem cilvēkiem liek izjust nopietnas bažas?

MĒS dzīvojam laikmetā, kad cilvēkiem, šķiet, nav nekā neiespējama. Ceļojumi kosmosā, datortehnoloģija, gēnu inženierija un citi zinātnes sasniegumi ir pavēruši cilvēcei jaunas iespējas un devuši cerības dzīvot labāk un varbūt pat ilgāk.

² Bet vai minētie sasniegumi ir sagādājuši cilvēkiem drošību, kas ļautu atteikties no durvju slēdzenēm? Vai tie ir novērsuši kara draudus? Vai tie ir palīdzējuši izārstēt visas slimības un likvidēt bēdas, ko rada tuva cilvēka nāve? Tas nav noticis. Cilvēces progress, protams, ir ievērojams, tomēr tam ir savas robežas. Kādā institūta Worldwatch ziņojumā teikts: ”Mēs esam iemācījušies lidot uz Mēnesi, izgatavot arvien sarežģītākas mikroshēmas un pārstādīt cilvēka gēnus, bet nespējam apgādāt ar tīru ūdeni miljardu cilvēku, apstādināt sugu straujo izzušanu un saražot nepieciešamo enerģijas daudzumu, neizjaucot līdzsvaru atmosfērā.” Ir pilnīgi saprotams, kāpēc daudzi raugās nākotnē ar bažām, nezinādami, kur meklēt mierinājumu un cerību.

3. Kāda situācija pastāvēja Jūdejā astotajā gadsimtā p.m.ē.?

³ Pašreizējā situācija ļoti līdzinās tai, kādā astotajā gadsimtā p.m.ē. bija nonākusi Dieva tauta. Tolaik Dievs  uzdeva savam kalpam Jesajam sludināt Jūdejas iedzīvotājiem mierinošu vēsti, kas viņiem bija ārkārtīgi vajadzīga. Stāvoklis valstī bija nemierīgs. Drīzumā tai draudēja nežēlīgās Asīrijas uzbrukums, un daudziem tas iedvesa šausmas. Kas varēja glābt Dieva tautu? Uz Jūdejas iedzīvotāju lūpām bija Jehovas vārds, taču patiesībā viņi paļāvās uz cilvēkiem. (2. Ķēniņu 16:7; 18:21.)

Gaisma tumšos laikos

4. Kādas divas vēstis bija jāsludina Jesajam?

⁴ Jūdejas dumpīguma dēļ Jeruzalemei bija jātiek iznīcinātai un Jūdejas iedzīvotājiem — aizvestiem gūstā uz Babilonu. Tuvojās tumši laiki. Jehova uzdeva pravietim Jesajam sludināt par šīm nelaimēm, bet viņš tam lika pavēstīt arī kaut ko labu. Pēc 70 izsūtījumā pavadītiem gadiem ebreji tiks atbrīvoti no Babilonas. Šī tautas daļa ar prieku atgriezīsies Ciānā un atjaunos tur patieso pielūgsmi. Izmantodams savu pravieti, kam bija jāsludina šī brīnišķīgā vēsts, Jehova tumšos laikos lika atspīdēt gaismai.

5. Kāpēc Jehova atklāja savus nodomus tik ilgu laiku iepriekš?

⁵ Kad Jesaja pierakstīja savus pravietojumus, līdz Jūdejas izpostīšanai vēl bija atlicis vairāk nekā simt gadu. Kāpēc Jehova atklāja savus nodomus tik ilgu laiku iepriekš? Vai gan cilvēki, kas paši dzirdēja Jesajas pravietojumus, to piepildīšanās laikā jau sen nebūs miruši? Jā, tas tiesa. Bet, tā kā Jesaja saņēma Jehovas atklāsmes, cilvēkiem, kas dzīvos Jeruzalemes izpostīšanas laikā, 607. gadā p.m.ē., Jesajas pravietiskās vēstis būs pieejamas rakstveidā. Tas būs neapstrīdams apliecinājums, ka Jehova ”no iesākuma pasludina gala iznākumu, kopš laika gala to, kas vēl nav noticis”. (Jesajas 46:10; 55:10, 11.)

6. Kādā ziņā Jehova ir pārāks par jebkuru cilvēku, kas izsaka prognozes?

 ⁶ Vienīgi Jehova var pamatoti izteikt šādu apgalvojumu. Kādam cilvēkam, iespējams, izdodas prognozēt tuvas nākotnes notikumus, jo viņš labi izprot norises politikā un sabiedrībā, bet tikai Jehova ar absolūtu precizitāti var paredzēt, kas notiks jebkurā brīdī, pat tālā nākotnē. Arī saviem kalpiem viņš var piešķirt spēju paredzēt notikumus ilgu laiku uz priekšu. Bībelē teikts: ”Dievs tas Kungs neko nedara, neatklājis savu noslēpumu praviešiem, saviem kalpiem.” (Amosa 3:7.)

Cik ”Jesaju” pavisam bija?

7. Ko daudzi speciālisti domā par Jesajas grāmatas sarakstītāju, un kāpēc viņi izsaka šādus apgalvojumus?

⁷ Tieši Jesajas grāmatā atrodamie pravietojumi ir viens iemesls, kas daudziem speciālistiem ir licis apšaubīt, ka to ir sarakstījis pats Jesaja. Kritiķi apgalvo, ka grāmatas pēdējo daļu ir sarakstījis kāds cilvēks, kas dzīvojis sestajā gadsimtā p.m.ē. — Babilonas trimdas laikā vai pēc tam. Pravietojumi par Jūdejas izpostīšanu esot uzrakstīti pēc to piepildīšanās, tāpēc tos nemaz nevarot saukt par paredzējumiem. Tāpat kritiķi pievērš uzmanību faktam, ka pēc 40. nodaļas Jesajas grāmatā par Babiloniju runāts kā par pasaules lielvalsti un par izraēliešiem — kā par gūstekņiem tajā. Pēc viņu domām, tas pierāda, ka Jesajas grāmatas pēdējā daļa, lai kurš to būtu sarakstījis, ir tapusi šādos vēsturiskos apstākļos — tātad sestajā gadsimtā p.m.ē. Taču nopietna pamatojuma šādam secinājumam nav.

8. Kad pirmo reizi parādījās skeptiska attieksme pret to, ka Jesaja ir sarakstījis viņa vārdā nosaukto grāmatu, un kā šādi uzskati izplatījās?

⁸ Tas, ka Jesaja ir sarakstījis viņa vārdā nosaukto grāmatu, pirmo reizi tika apstrīdēts tikai 12. gadsimtā, un  to darīja ebreju komentētājs Ābrahāms Ibn Ezra. ”Savā komentārā par Jesajas grāmatu [Ābrahāms Ibn Ezra] raksta, ka tās otro daļu, sākot ar 40. nodaļu, ir sastādījis kāds pravietis, kas dzīvojis Babilonas trimdas laikā un pirmajos gados pēc atgriešanās Ciānā.” (Encyclopaedia Judaica.) 18. un 19. gadsimtā Ibn Ezras uzskatus pārņēma vairāki zinātnieki, starp kuriem bija Johans Kristofs Dēderleins — vācu teologs, kas 1775. gadā publicēja Jesajas grāmatas skaidrojumu (tā otrais izdevums iznāca 1789. gadā). Darbā New Century Bible Commentary norādīts: ”Tagad visi speciālisti, izņemot pašus konservatīvākos, piekrīt Dēderleina hipotēzei.., ka Jesajas grāmatas 40.—66. nodaļā atrodamos pravietojumus nav uzrakstījis pravietis Jesaja, kas dzīvoja astotajā gadsimtā [p.m.ē.], bet ka tie ir tapuši vēlāk.”

9. a) Kādās daļās ir tikusi saskaldīta Jesajas grāmata? b) Kādiem vārdiem kāds Bībeles komentētājs rezumē situāciju, ko ir izraisījuši strīdi par Jesajas grāmatas sarakstītāju?

⁹ Bet ar to strīdi par Jesajas grāmatas sarakstītāju vēl nebeidzās. Teorijai par otro Jesaju jeb Deiterojesaju sekoja pieņēmums, ka ir bijis arī trešais rakstītājs. * Pēc tam Jesajas grāmata tika saskaldīta vēl sīkāk: kāds speciālists piedēvē 15. un 16. nodaļu nezināmam pravietim, savukārt cits uzskata, ka problemātisks ir jautājums par 23.—27. nodaļas sarakstītāju. Vēl kāds cits apgalvo, ka Jesaja nebūtu varējis uzrakstīt vārdus, kas lasāmi 34. un 35. nodaļā. Šādu secinājumu viņš ir izdarījis tāpēc, ka šajās nodaļās ietvertais materiāls ir ļoti līdzīgs tam, kas iekļauts 40.—66. nodaļā, — un šīs nodaļas jau agrāk ir piedēvētas kādam citam, nevis astotā gadsimta Jesajam. Bībeles komentētājs Čārlzs Torijs rezumē situāciju: ”Kādreiz ievērojamais  ”trimdas pravietis” ir pārvērties par pavisam nenozīmīgu figūru un tikpat kā vairs nav samanāms starp neskaitāmajiem grāmatas fragmentiem.” Tomēr ne visi speciālisti piekrīt šādai Jesajas grāmatas dalīšanai daļās.

Kas liecina par to, ka grāmatu sarakstījis viens cilvēks

10. Miniet piemēru, kā konsekventais izteiksmes stils apliecina, ka Jesajas grāmatu ir sarakstījis viens cilvēks!

¹⁰ Ir nopietni iemesli domāt, ka Jesajas grāmatu ir sarakstījis viens cilvēks. Viena pierādījumu grupa ir saistīta ar grāmatas konsekvento izteiksmes stilu. Piemēram, apzīmējums ”Israēla Svētais” Jesajas grāmatā 12 reizes  ir sastopams no 1. līdz 39. nodaļai un 13 reizes — no 40. līdz 66. nodaļai, turpretī pārējās Ebreju rakstu grāmatās Jehova šādi ir saukts tikai 6 reizes. Atkārtoti lietotā frāze, kas citās vietās parādās reti, ir arguments par labu tam, ka Jesajas grāmatai ir tikai viens sarakstītājs.

11. Kādas paralēles pastāv starp Jesajas grāmatas 1.—39. un 40.—66. nodaļu?

¹¹ Pastāv arī citas paralēles starp Jesajas grāmatas 1.—39. un 40.—66. nodaļu. Gan vienā, gan otrā daļā bieži lietoti vieni un tie paši tēlainie izteicieni, piemēram, runāts par sievieti, ko sagrābušas dzemdību sāpes, un par ”ceļu”. * Daudzas reizes ir minēta ”Ciāna” — šis vārds latviešu valodas tulkojumā no 1. līdz 39. nodaļai lietots 32 reizes un no 40. līdz 66. nodaļai — 19 reizes. Jesajas grāmatā Ciāna ir pieminēta vairāk nekā jebkurā citā Bībeles grāmatā. Izdevumā The International Standard Bible Encyclopedia norādīts, ka šādi fakti ”liecina par grāmatas īpatnībām, ko būtu grūti izskaidrot”, ja to būtu sarakstījuši divi, trīs vai vairāk cilvēku.

12., 13. Kā Kristiešu grieķu rakstu sarakstītāji norāda, ka Jesajas grāmatu ir sarakstījis viens cilvēks?

¹² Vispārliecinošākais pierādījums, ka Jesajas grāmatu ir sarakstījis viens cilvēks, ir atrodams Dieva iedvesmotajos Kristiešu grieķu rakstos. No tiem var skaidri redzēt, ka pirmajā gadsimtā kristieši uzskatīja Jesajas grāmatu par viena cilvēka darbu. Piemēram, Lūka stāsta par etiopiešu galminieku, kas lasīja vārdus, kuri tagad ietilpst Jesajas grāmatas 53. nodaļā — tātad tajā daļā, ko mūsdienās kritiķi piedēvē Deiterojesajam. Taču Lūka raksta, ka etiopietis ”lasīja pravieti Jesaju”. (Apustuļu darbi 8:26—28.)

 ¹³ Matejs, kas ir sarakstījis vienu no evaņģēlijiem, paskaidro, kā ar Jāņa Kristītāja kalpošanu piepildījās pravietiskie vārdi, kas lasāmi Jesajas grāmatas 40. nodaļas 3. pantā. Kam Matejs piedēvē šo pravietojumu? Vai kādam nezināmam Deiterojesajam? Nē, viņš atsaucas vienkārši uz ”pravieti Jesaju” *. (Mateja 3:1—3.) Kādā citā reizē Jēzus, paņēmis rakstu rituli, nolasīja vārdus, kas tagad atrodami Jesajas grāmatas 61. nodaļas 1. un 2. pantā. Stāstot par šo gadījumu, Lūka raksta: ”Viņam pasniedza  pravieša Jesajas grāmatu.” (Lūkas 4:17.) Pāvils savā vēstulē romiešiem atsaucas gan uz pirmo, gan uz otro Jesajas grāmatas daļu, bet nevienā vietā viņš nedod nekādu mājienu, ka rakstītājs būtu bijis kāds cits, nevis Jesaja. (Romiešiem 10:16, 20; 15:12.) Ir skaidrs, ka pirmā gadsimta kristieši neuzskatīja Jesajas grāmatu par divu, trīs vai vairāk cilvēku sarakstītu.

14. Kā Nāves jūras rokraksti palīdz iegūt skaidrību par Jesajas grāmatas sarakstītāju?

¹⁴ Būtu jāņem vērā arī fakti, ko atklāj Nāves jūras rokraksti — seni dokumenti, no kuriem daudzi tapuši pirms  Jēzus dzīves laika. Kāds Jesajas grāmatas rokraksts, kas datējams ar otro gadsimtu p.m.ē., ļauj atspēkot kritiķu apgalvojumu, ka, sākot ar 40. nodaļu, tekstu esot sastādījis Deiterojesaja. Šajā senajā dokumentā teksta daļa, ko mēs tagad pazīstam kā 40. nodaļu, sākas slejas pēdējā rindā, un pirmais teikums beidzas jaunā slejā. Tātad pārrakstītājs neko nav zinājis par to, ka šajā vietā būtu mainījies grāmatas sarakstītājs vai sāktos jauns iedalījums.

15. Ko pirmā gadsimta jūdu vēsturnieks Josefs Flāvijs rakstīja par Jesajas pravietojumiem, kas saistīti ar Kīru?

¹⁵ Interesanta ir arī pirmā gadsimta jūdu vēsturnieka  Josefa Flāvija liecība. Viņš ne tikai norāda, ka Jesajas grāmatas pravietojumi par Kīru ir uzrakstīti astotajā gadsimtā p.m.ē., bet arī min, ka Kīrs par šiem pravietojumiem ir zinājis. ”Kīrs to visu zināja,” raksta Josefs Flāvijs, ”jo bija lasījis pravietojumu grāmatu, ko pirms divsimt desmit gadiem bija sarakstījis Jesaja.” Pēc Josefa Flāvija vārdiem, zināšanas par šiem pravietojumiem varbūt pat kaut kādā mērā pamudināja Kīru aizsūtīt ebrejus atpakaļ uz dzimteni — Flāvijs raksta, ka Kīru ”pārņēma spēcīga vēlēšanās piepildīt to, kas bija rakstīts”. (Jūdejas vēsture, XI grāmata, 1. nodaļa 2. punkts.)

16. Ko var teikt par kritiķu apgalvojumu, ka Jesajas grāmatas pēdējā daļā par Babiloniju runāts kā par ietekmīgāko pasaules lielvalsti?

¹⁶ Kā jau minēts, daudzi kritizētāji norāda, ka, sākot ar 40. nodaļu, Jesajas grāmatā par Babiloniju runāts kā par varenāko pasaules lielvalsti un par izraēliešiem — tā, it kā viņi jau būtu trimdā. Vai šie fakti neliecina, ka grāmatas sarakstītājs ir dzīvojis sestajā gadsimtā p.m.ē.? Nē, neliecina vis. Arī iepriekšējās Jesajas grāmatas nodaļās Babilonija dažreiz ir aprakstīta kā ietekmīgākā pasaules lielvalsts. Piemēram, 13. nodaļas 19. pantā Babilonija ir saukta par ”ķēniņu valstu glītumu”. Šie vārdi neapšaubāmi ir pravietiski, jo Babilonija kļuva par pasaules lielvalsti vairāk nekā simt gadus vēlāk. Kāds kritiķis ”atrisina” šo problēmu ļoti vienkārši: viņš pasludina Jesajas grāmatas 13. nodaļu par cita cilvēka rakstītu. Patiesībā Bībeles pravietiskajās daļās par nākotnes notikumiem bieži runāts tā, it kā tie jau būtu norisinājušies. Ar šādu paņēmienu tiek uzsvērts, ka pravietojums noteikti piepildīsies. (Atklāsmes 21:5, 6.) Vienīgi patiesu pravietojumu Dievs var teikt: ”Es jums dodu jaunus [pavēstījumus], un pirms tie piepildās, Es jums tos pasludinu.” (Jesajas 42:9.)

 Uzticamu pravietojumu grāmata

17. Kā var izskaidrot vēstījuma stila maiņu, kas vērojama, sākot ar Jesajas grāmatas 40. nodaļu?

¹⁷ Un tātad — kādus secinājumus liek izdarīt fakti? Jesajas grāmatu, Dieva iedvesmots, ir sarakstījis viens cilvēks. Visā tās gadsimtiem ilgajā pastāvēšanas laikā šī grāmata ir bijusi viens darbs, nevis divi vai vairāki. Kāds varētu teikt, ka, sākot ar 40. nodaļu, Jesajas grāmatas vēstījuma stils izmainās. Tas tiesa, taču jāatceras, ka Jesaja bija Dieva pravietis ne mazāk kā 46 gadus, un ir pilnīgi dabiski, ka šajā laikā mainījās viņa sludinātās vēsts saturs un līdz ar to arī vēstījuma stils. Dievs bija uzdevis Jesajam paziņot ne tikai bargus brīdinājumus par gaidāmo sprieduma izpildi. Jesajam bija jāsludina arī Jehovas vārdi: ”Ieprieciniet, ieprieciniet manu tautu!” (Jesajas 40:1.) Tautai, ar ko Dievs bija slēdzis derību, bija iepriecinoši zināt viņa solījumu, ka pēc 70 izsūtījuma gadiem ebreji varēs atgriezties dzimtenē.

18. Kāda Jesajas grāmatas tēma tiks apskatīta šajā publikācijā?

¹⁸ Ebreju atbrīvošana no Babilonas gūsta ir galvenā tēma daudzās Jesajas grāmatas nodaļās, kas tiks apskatītas šajā grāmatā. * Daudzi no šiem pravietojumiem, kā redzēsim, piepildās arī mūsdienās. Turklāt Jesajas grāmatā lasāmi saviļņojoši pravietojumi, kuru piepildījums bija saistīts ar Dieva vienpiedzimušā Dēla dzīvi un nāvi. Visi Dieva kalpi, kā arī citi cilvēki var gūt lielu labumu, sīkāk izpētot svarīgos pravietojumus, kas ietverti Jesajas grāmatā. Šos pravietojumus patiešām var saukt par gaismu visai cilvēcei.

[Zemsvītras piezīmes]

[Jautājumi studēšanai]

[Papildmateriāls 9. lpp.]

Par ko liecina diahroniskie pētījumi

Diahroniskās metodes, ar kuru palīdzību tiek pētītas smalkās izmaiņas, kas ar valodu notiek daudzu gadu gaitā, sniedz papildu pierādījumu, ka Jesajas grāmatu ir sarakstījis viens cilvēks. Ja viena Jesajas grāmatas daļa būtu uzrakstīta astotajā gadsimtā p.m.ē., bet otra — 200 gadus vēlāk, tad starp senebreju valodu vienā un otrā daļā būtu jābūt atšķirībām. Tomēr ziņojumā, kas bija publicēts izdevumā Westminster Theological Journal, bija teikts: ”Diahroniskajos pētījumos iegūts pārliecinošs apstiprinājums tam, ka Jesajas grāmatas 40.—66. nodaļa sarakstīta pirms izsūtījuma.” Pētījuma autors norāda: ”Ja kritiski noskaņotie zinātnieki turpinās apgalvot, ka Jesajas grāmata datējama ar trimdas vai pēctrimdas laiku, viņiem tas būs jādara par spīti diahroniskos pētījumos iegūtiem pierādījumiem, kas liecina par pretējo.”

[Attēls 11. lpp.]

Jesajas grāmatas Nāves jūras rokraksta fragments. 39. nodaļas beigas atzīmētas ar bultiņu

[Attēli 13., 14. lpp.]

Aptuveni 200 gadus iepriekš Jesaja paredz, ka ebreji tiks atbrīvoti