”Gavilējiet skaļi priekā!”
Trīspadsmitā nodaļa
”Gavilējiet skaļi priekā!”
1. Kāpēc Jesajas grāmatas 52. nodaļā lasāmie pravietiskie vārdi dod iemeslu priecāties, un kādi divi piepildījumi tiem ir?
ATBRĪVOŠANA! Vai gūstā nonākušai tautai varētu būt vēl patīkamākas nākotnes izredzes? Tā kā Jesajas grāmatā svarīga tēma ir atbrīvošana un atjaunošana, nav pārsteidzoši, ka šajā Bībeles grāmatā biežāk nekā jebkurā citā, izņemot vienīgi psalmus, ir runāts par prieku. Jesajas grāmatas 52. nodaļa dod Dieva tautai īpašu iemeslu priecāties. Tajā lasāmie pravietiskie vārdi 537. gadā p.m.ē. piepildās attiecībā uz Jeruzalemi, un tiem ir arī lielāks piepildījums, kas saistīts ar ”augšējo Jeruzālemi” — Jehovas debesu organizāciju, pie kuras pieder garīgās būtnes un kura dažreiz tiek aprakstīta kā māte un sieva. (Galatiešiem 4:26; Atklāsmes 12:1.)
”Apjoz savu spēku, Ciāna!”
2. Kad Ciāna ceļas, un kā tas notiek?
2 Ar Jesajas starpniecību Jehova aicina savu iemīļoto pilsētu, Ciānu: ”Celies, celies un apjoz savu spēku, Ciāna! Tērpies savās svētku drēbēs, Jeruzāleme, svētā pilsēta! Jo turpmāk tevī vairs nespers kāju neviens, kas neapgraizīts un nešķīsts! Nokrati pīšļus! Celies augšā tu, Jeruzālemes gūstekņu bars! Atraisies no savām kakla važām, tu sagūstītā Ciānas meita!” (Jesajas 52:1, 2.) Tā kā Jeruzalemes iedzīvotāji ir izpelnījušies Jehovas dusmas, 70 gadus pilsēta ir bijusi pamesta. (2. Ķēniņu 24:4; 2. Laiku 36:15—21; Jeremijas 25:8—11; Daniēla 9:2.) Tagad tai ir pienācis laiks celties no ilgās bezdarbības un apvilkt skaistās brīvības drēbes. Jehova ir pamudinājis Kīra sirdi atbrīvot ”sagūstīto Ciānas meitu”, lai kādreizējie Jeruzalemes iedzīvotāji un viņu pēcnācēji varētu atstāt Babilonu, atgriezties Jeruzalemē un atjaunot patieso pielūgsmi. Jeruzalemē nedrīkstēs dzīvot neviens, kas ir neapgraizīts un nešķīsts. (Ezras 1:1—4.)
3. Kāpēc svaidīto kristiešu draudzi var nosaukt par ”Ciānas meitu”, un kādā ziņā viņi ir atbrīvoti?
3 Šie Jesajas vārdi ir attiecināmi arī uz kristiešu draudzi. Svaidīto kristiešu draudzi var nosaukt par mūsdienu ”Ciānas meitu”, jo ”augšējā Jeruzāleme” ir viņu māte. * Svaidītie ir atbrīvoti no pagāniskām mācībām un atkritēju doktrīnām, un viņiem jāsaglabā nevainojams stāvoklis Jehovas priekšā, kas panākams nevis ar miesas, bet ar sirds apgraizīšanu. (Jeremijas 31:33; Romiešiem 2:25—29.) Tas nozīmē palikt Jehovas priekšā tīriem garīgā ziņā, saglabāt tīru domāšanu un tikumību. (1. Korintiešiem 7:19; Efeziešiem 2:3.)
4. Kādi notikumi ar ”augšējās Jeruzālemes” pārstāvjiem uz zemes līdzinās tam, ko pieredzēja senās Jeruzalemes iedzīvotāji, kaut arī ”augšējā Jeruzāleme” nekad nav bijusi nepaklausīga Jehovam?
4 Tiesa, ”augšējā Jeruzāleme” nekad nav bijusi nepaklausīga Jehovam. Taču Pirmā pasaules kara laikā tās pārstāvji uz zemes — svaidītie kristieši — negribot pārkāpa Jehovas likumus, jo viņiem nebija pareizas sapratnes, ko nozīmē patiesa kristīga neitralitāte. Viņi zaudēja Dieva labvēlību un nonāca garīgā gūstā ”lielajā Bābelē” — viltus reliģijas pasaules impērijā. (Atklāsmes 17:5.) Šo kristiešu atrašanās nebrīvē sasniedza kulmināciju 1918. gada jūnijā, kad astoņi Sargtorņa biedrības līdzstrādnieki tika ieslodzīti cietumā, pamatojoties uz nepatiesām apsūdzībām, starp kurām bija arī apsūdzība sazvērestībā. Tajā laikā organizēta labās vēsts sludināšana bija praktiski apsīkusi. Bet 1919. gadā atskanēja iedvesmojošs aicinājums uz garīgu atmodu. Svaidītie kristieši sāka vēl lielākā mērā atbrīvoties no lielās Bābeles morālajiem un garīgajiem traipiem. Viņi piecēlās no izsūtījuma putekļiem, un ”augšējā Jeruzāleme” kļuva par krāšņu ”svētu pilsētu”, kurā nav pieļaujama nekāda garīga netīrība.
5. Kāpēc Jehovam ir pilnīgas tiesības ”atpirkt” savu tautu, neizmaksājot tās apspiedējiem nekādu kompensāciju?
5 Gan 537. gadā p.m.ē., gan 1919. gadā Jehovam bija visas tiesības atbrīvot savu tautu. Jesaja paskaidro: ”Tā saka tas Kungs: ”Bez atlīdzības jūs esat pārdoti, tādēļ bez naudas jūs arī atpirks!”” (Jesajas 52:3.) Ne senā Babilona, ne lielā Bābele neko nesamaksāja, kad tās saņēma gūstā Dieva izredzēto tautu. Tā kā nebija noslēgts nekāds darījums un nebija maksāta nekāda nauda, Jehova joprojām bija savas tautas likumīgais īpašnieks. Vai viņam būtu bijis jājūtas tā, it kā viņš kādam būtu parādā? Protams, nē. Abos gadījumos Jehovam bija tiesības ”atpirkt” savus kalpus, neizmaksājot to apspiedējiem nekādu kompensāciju. (Jesajas 45:13.)
6. Kāpēc var teikt, ka Jehovas ienaidnieki nebija mācījušies no vēstures?
6 Jehovas ienaidnieki neko nebija iemācījušies no vēstures. Tālāk Jesajas grāmatā rakstīts: ”Vēl saka Dievs tas Kungs tā: ”Iesākumā mana tauta devās uz Ēģipti, lai tur dzīvotu svešumā; pēc tam asirieši to bez iemesla apspieda.”” (Jesajas 52:4.) Ēģiptes faraons paverdzināja izraēliešus, kaut gan tie bija uzaicināti uz viņa zemi kā viesi, bet Jehova noslīcināja faraonu un viņa karaspēku Sarkanajā jūrā. (2. Mozus 1:11—14; 14:27, 28.) Kad Jeruzalemi apdraudēja Asīrijas valdnieks Sanheribs, Jehovas eņģelis nogalināja 185 tūkstošus šī valdnieka karavīru. (Jesajas 37:33—37.) Gluži tāpat ne senā Babilona, ne lielā Bābele nevar izvairīties no sekām, kādas izraisa Dieva tautas apspiešana.
”Manai tautai jāmācās pazīt manu vārdu”
7. Kā Jehovas tautas atrašanās gūstā ir ietekmējusi viņa vārdu?
7 Jehovas tautas gūsts ietekmē viņa vārdu, un uz to norādīts pravietojumā: ””Kā nu Man šeit tagad?” — saka tas Kungs. ”Mana tauta ir bez atlīdzības aizvesta projām, tās apspiedēji gavilē, un mans vārds tiek nemitīgi diendienā pelts un paļāts!” — piebilst tas Kungs. Tādēļ manai tautai jāmācās pazīt manu vārdu, un tāpēc tanī dienā tai būs jāatzīst, ka Es esmu tas, kas saka: ”Šeit Es esmu!”” (Jesajas 52:5, 6.) Kāpēc Jehova interesējas par šo situāciju? Kāpēc viņu uztrauc tas, ka izraēlieši ir nonākuši kalpībā Babilonā? Jehovam ir jārīkojas, jo babilonieši ir aizveduši gūstā viņa tautu un gavilē uzvaras priekā. Šādi lielīdamies, babilonieši ar necieņu izturas pret Jehovas vārdu. (Ecēhiēla 36:20, 21.) Viņi neņem vērā, ka Jeruzalemes izpostīšanas iemesls ir Jehovas neapmierinātība ar savu tautu. Babilonieši uzskata, ka ir spējuši pakļaut ebrejus viņu Dieva vājuma dēļ. Babilonas līdzvaldnieks Belsacars pat izaicina Jehovu, lietodams traukus no viņa tempļa dzīrēs, kurās tiek godināti babiloniešu dievi. (Daniēla 5:1—4.)
8. Kas ar Jehovas vārdu ir noticis kopš apustuļu nāves?
8 Kā tas viss attiecas uz ”augšējo Jeruzālemi”? Kopš tā laika, kad starp cilvēkiem, kas sevi uzskata par kristiešiem, ir izplatījusies atkrišana, var teikt, ka ”[viņu] dēļ Dieva vārds tiek zaimots pagānu starpā”. (Romiešiem 2:24; Apustuļu darbi 20:29, 30.) Turklāt māņticības dēļ ebreji pamazām sāka izvairīties no Dieva vārda lietošanas. Drīz pēc apustuļu nāves arī atkritušie kristieši sekoja viņu piemēram un pārstāja lietot Dieva personvārdu. Atkrišanas iznākums bija tas, ka izveidojās kristīgā pasaule — nozīmīga lielās Bābeles daļa. (2. Tesaloniķiešiem 2:3, 7; Atklāsmes 17:5.) Kristīgās pasaules ārkārtīgā netikumība un tās milzīgā vaina asinsizliešanā ir sagādājusi negodu Jehovas vārdam. (2. Pētera 2:1, 2.)
9., 10. Kā tauta, ar ko Dievs ir slēdzis derību, mūsu laikos ir ieguvusi dziļāku sapratni par Jehovas prasībām un viņa vārdu?
9 1919. gadā, kad lielākais Kīrs, Jēzus Kristus, atbrīvoja no lielās Bābeles gūsta tautu, ar ko Dievs bija slēdzis derību, tās locekļi ieguva labāku sapratni par Jehovas prasībām. Viņi jau bija attīrījuši sevi no daudzām kristīgās pasaules mācībām, kas sakņojas pirmskristiešu laikmeta pagānismā, piemēram, mācībām par trīsvienību, dvēseles nemirstību un mūžīgām mocībām elles ugunīs. Tagad viņi sāka atbrīvoties no visām Bābeles ietekmes paliekām. Tāpat viņi saprata, cik svarīgi ir saglabāt pilnīgi neitrālu nostāju jautājumos, kas šķeļ šo pasauli. Viņi pat vēlējās attīrīties no iespējamās vainas asinsizliešanā.
10 Dieva kalpi mūsdienās ir skaidrāk izpratuši arī Jehovas vārda nozīmīgumu. 1931. gadā viņi pieņēma nosaukumu Jehovas liecinieki, tā publiski apliecinādami savu atbalstu Jehovam un viņa vārdam. Turklāt, 1950. gadā sākdami izdot Jaunās pasaules tulkojumu, Jehovas liecinieki ir atjaunojuši Dieva vārdu tā pienācīgajā vietā Bībelē. Viņi ir sapratuši, cik svarīgs ir Jehovas vārds, un dara to zināmu visās pasaules malās.
”Prieka vēstnesis”
11. Kāpēc notikumi, kas risinās 537. gadā p.m.ē., ļauj pamatoti izsaukties: ”Tavs Dievs ir kļuvis par ķēniņu!”?
11 Tālāk lasītāja uzmanība tiek pievērsta Ciānai, kas vēl ir izpostīta. Tai tuvojas vēstnesis, kas nes labu vēsti: ”Cik mīlīgi ir kalnos prieka vēstneša soļi, kas vēstī mieru, atnes labas ziņas un sludina pestīšanu, kas saka Ciānai: ”Tavs Dievs ir ķēniņš [”ir kļuvis par ķēniņu”, NW]!”” (Jesajas 52:7.) Kādā ziņā 537. gadā p.m.ē. varēja teikt, ka Ciānas Dievs ir kļuvis par Ķēniņu? Vai gan Jehova vienmēr nav bijis Ķēniņš? Viņš taču ir ”mūžības Ķēniņš”! (Atklāsmes 15:3, JD.) Tomēr paziņojums ”Tavs Dievs ir kļuvis par ķēniņu!” ir pilnīgi pamatots, jo Babilonas krišana un valdnieka izdotais rīkojums no jauna uzcelt Jeruzalemē templi un atjaunot tur tīro pielūgsmi liecina par jaunu Jehovas valdīšanas izpausmi. (Psalms 97:1.)
12. Kas pirmām kārtām ”atnesa labas ziņas”, un kā viņš to darīja?
12 Jesajas laikā neviens cilvēks vai cilvēku grupa netika nosaukti par ”prieka vēstnesi”, toties mūsdienās ir zināms, kas ir labās vēsts nesējs. Jehovas izcilākais miera vēstnesis ir Jēzus Kristus. Dzīvodams uz zemes, viņš sludināja labo vēsti par to, ka tiks likvidētas visas no Ādama mantotā grēka sekas, arī slimības un nāve. (Mateja 9:35.) Jēzus ar dedzību rādīja priekšzīmi, sludinādams šīs labās ziņas, un izmantoja katru iespēju mācīt cilvēkiem par Dieva Valstību. (Mateja 5:1, 2; Marka 6:34; Lūkas 19:1—10; Jāņa 4:5—26.) Mācekļi sekoja viņa piemēram.
13. a) Kā apustulis Pāvils paskaidro vārdus ”Cik mīlīgi ir kalnos prieka vēstneša soļi”? b) Kāpēc var teikt, ka vēstnešu kājas ir ”tīkamas”?
13 Savā vēstulē romiešiem apustulis Pāvils citē Jesajas grāmatas 52. nodaļas 7. pantu, lai uzsvērtu, cik svarīgi ir sludināt labo vēsti. Viņš uzdod vairākus uz pārdomām rosinošus jautājumus, piemēram: kā lai cilvēki dzirdētu vēsti, ja neviens to nesludinātu? Pēc tam Pāvils norāda: ”Ir rakstīts: ”Cik tīkamas to kājas, kas pauž labo vēsti!”” (Romiešiem 10:14, 15.) Tā Pāvils paplašina Jesajas grāmatas 52. nodaļas 7. panta nozīmi, lietodams daudzskaitļa formu ”to”, nevis vienskaitli kā Jesajas grāmatas oriģināltekstā. Visi kristieši, līdzinādamies Jēzum Kristum, sludina labo vēsti par mieru. Kādā ziņā viņu kājas ir ”tīkamas”? Jesaja runā par vēstnesi, kas tuvojas Jeruzalemei no netālajiem Jūdejas kalniem. No tālienes vēstneša kājas nav iespējams saskatīt. Galvenā uzmanība ir pievērsta vēstnesim, un kājas simbolizē viņu pašu. Lēnprātīgiem cilvēkiem pirmajā gadsimtā bija patīkami skatīties uz Jēzu un viņa mācekļiem, un arī mūsdienās pazemīgiem cilvēkiem, kas uzklausa dzīvinošo labo vēsti, ir prieks redzēt Jehovas lieciniekus.
14. Kā Jehova nesenā pagātnē ir kļuvis par Ķēniņu, un kopš kura laika tas tiek pasludināts cilvēcei?
14 Kopš kura laika mūsdienās ir dzirdams sauciens ”Tavs Dievs ir kļuvis par ķēniņu!”? Tas skan kopš 1919. gada. Minētajā gadā Sīdarpointā (Ohaio štats, ASV) notika kongress, kurā toreizējais Sargtorņa biedrības prezidents Dž. Raterfords uzstājās ar saviļņojošu runu ”Uzruna darba biedriem”. Šajā runā, kas bija balstīta uz Jesajas grāmatas 52. nodaļas 7. pantu un Atklāsmes grāmatas 15. nodaļas 2. pantu, visi klātesošie tika mudināti piedalīties sludināšanā. Tā ”kalnos” sāka parādīties ”tīkamas kājas”. Vispirms svaidītie kristieši un pēc tam arī viņu līdzgaitnieki no ”citu avju” pulka dedzīgi pasludināja labo vēsti, ka Jehova ir kļuvis par Ķēniņu. (Jāņa 10:16.) Kādā ziņā Jehova bija kļuvis par Ķēniņu? 1914. gadā viņš no jauna bija apliecinājis savu ķēniņa varu, ieceldams savu Dēlu, Jēzu Kristu, par tikko nodibinātās debesu Valstības Ķēniņu. 1919. gadā Jehova atkal lika izpausties savai ķēniņa varai, atbrīvodams ”Dieva Israēlu” no lielās Bābeles. (Galatiešiem 6:16; Psalms 47:9; Atklāsmes 11:15, 17; 19:6.)
”Jau atskan skaļš tavu sargu sauciens”
15. Kas ir ”sargi”, kuru sauciens ir dzirdams 537. gadā p.m.ē.?
15 Vai sauciens ”Tavs Dievs ir kļuvis par ķēniņu!” izraisa kādu reakciju? Jā, izraisa, un par to liecina Jesajas nākamie vārdi: ”Klau! Jau atskan skaļš tavu sargu sauciens, viņi gavilē visi vienā balsī, jo tie redz paši savām acīm, ka tas Kungs atgriežas Ciānā.” (Jesajas 52:8.) Tiešā nozīmē 537. gadā p.m.ē. Jeruzalemē neviens sargs neieņem savu vietu, lai sagaidītu pirmos trimdiniekus, kas atgriežas dzimtenē. Pilsēta 70 gadus ir bijusi pamesta. (Jeremijas 25:11, 12.) Tātad ”sargiem”, kuru sauciens ir dzirdams, jābūt tiem izraēliešiem, kas iepriekš ir uzzinājuši par Ciānas atjaunošanu un pastāsta šo vēsti pārējiem Ciānas bērniem. Redzot, kā Jehova 539. gadā p.m.ē. nodod Babilonu Kīra rokās, sargiem nepaliek nekādu šaubu, ka Jehova atbrīvo savu tautu. Kopā ar tiem, kas atsaucas uz viņu saucienu, sargi gavilē vienā balsī, darīdami citiem zināmu labo vēsti.
16. Ko sargi redz ”paši savām acīm”, un kā šie vārdi jāsaprot?
16 Šie modrie sargi ir izveidojuši ciešas, personīgas attiecības ar Jehovu un redz viņu ”paši savām acīm” — it kā vaigu vaigā. (4. Mozus 14:14.) Viņu tuvās attiecības ar Jehovu un pašiem savā starpā apliecina viņu vienotību un viņu vēsts priecīgo raksturu. (1. Korintiešiem 1:10.)
17., 18. a) Kā mūsdienās ir atskanējis sarga grupas sauciens? b) Kādā nozīmē sarga grupa sauc ”vienā balsī”?
17 Mūsdienu piepildījumā sarga grupa, ”uzticīgais un gudrais kalps”, ar savu saucienu vēršas ne tikai pie tiem, kas jau ir Dieva redzamajā organizācijā, bet arī pie citiem cilvēkiem. (Mateja 24:45—47.) 1919. gadā atskanēja aicinājums sapulcināt atlikušos svaidītos, un 1922. gadā Sīdarpointas kongresā šis aicinājums tika vēl vairāk uzsvērts ar vārdiem: ”Vēstījiet, vēstījiet, vēstījiet par Ķēniņu un viņa ķēniņvalsti!” Kopš 1935. gada uzmanība ir pievērsta tam, lai pulcinātu lielu pulku avīm līdzīgu cilvēku. (Atklāsmes 7:9, 10.) Pēdējos gados par Jehovas ķēniņa varu tiek sludināts arvien aktīvāk. 2000. gadā par to citiem stāstīja aptuveni seši miljoni cilvēku vairāk nekā 230 zemēs. Galvenais palīglīdzeklis, ko izmanto kalpa grupa, ir žurnāls Sargtornis, un ar tā starpniecību priecīgā vēsts tiek sludināta vairāk nekā 130 valodās.
18 Līdzdalība šādā vienojošā darbā prasa pazemību un brālīgu mīlestību. Lai aicinājums sasniegtu savu mērķi, visiem jāsludina viena un tā pati vēsts un jāstāsta par Jehovas vārdu, viņa sagādāto izpirkumu, viņa gudrību, mīlestību un Valstību. Kristieši visā pasaulē veic šo darbu plecu pie pleca, un tā nostiprinās viņu personīgās attiecības ar Jehovu, kas viņiem palīdz ”vienā balsī” sludināt labo vēsti.
19. a) Kā ”Jeruzālemes sagŗautie mūŗi” kļūst priekpilni? b) Kādā ziņā Jehova ir ”atsedzis savu svēto elkoni”?
19 Tā kā Dieva tauta gavilē priekā, pat vieta, kur tā dzīvo, izskatās priekpilna. Pravietojuma turpinājumā teikts: ”Gavilējiet skaļi priekā, jūs visi Jeruzālemes sagŗautie mūŗi! Jo tas Kungs ir apžēlojies par savu tautu un to iepriecinājis, Viņš ir atsvabinājis Jeruzālemi! Tas Kungs ir atsedzis savu svēto elkoni visu tautu acu priekšā, visi zemes gali redzēs no mūsu Dieva izejošo palīdzību.” (Jesajas 52:9, 10.) Cilvēkiem atgriežoties no Babilonas, drūmās vietas izpostītajā Jeruzalemē izskatās priekpilnas, jo tagad ir iespējams atjaunot Jehovas tīro pielūgsmi. (Jesajas 35:1, 2.) Nav nekādu šaubu, ka par to ir parūpējies Jehova. Viņš ir ”atsedzis savu svēto elkoni” jeb roku, it kā atrotīdams piedurknes, lai glābtu savu tautu. (Ezras 1:2, 3.)
20. Ko Jehova mūsdienās jau ir paveicis un ko viņš vēl paveiks, atsegdams savu svēto elkoni?
20 Tagad, ”pastarajās dienās”, Jehova ir atsedzis savu svēto elkoni, atdzīvinādams svaidīto atlikumu — ”divus lieciniekus”, par kuriem runāts Atklāsmes grāmatā. (2. Timotejam 3:1; Atklāsmes 11:3, 7—13.) Kopš 1919. gada svaidītie atrodas garīgā paradīzē — garīgos īpašumos, kuros tagad ir arī miljoniem viņu līdzgaitnieku no ”citu avju” pulka. Drīz pienāks laiks, kad Jehova atsegs savu svēto elkoni un izglābs savu tautu ”Harmagedonā”. (Atklāsmes 16:14, 16.) Tad ”visi zemes gali redzēs no mūsu Dieva izejošo palīdzību”.
Svarīga prasība
21. a) Kas tiek prasīts no tiem, kuri ”nes tā Kunga svētuma piederumus”? b) Kāpēc ebrejiem, kas dodas prom no Babilonas, nav iemesla baiļoties?
21 Cilvēkiem, kas no Babilonas dodas atceļā uz Jeruzalemi, ir izvirzīta kāda prasība. Jesaja raksta: ”Izeita, izeita no turienes prom, neaiz[s]kariet nekā nešķīsta! Izeita no viņu, — babiloniešu — vidus, šķīstaities, kas jūs nesat tā Kunga svētuma piederumus! Nedodieties prom baiļu pilnā steigā un nevirzieties uz priekšu arī strauji bēgot; jo tas Kungs ies jums pa priekšu, un Israēla Dievs kā sargs arī noslēgs jūsu gājienu.” (Jesajas 52:11, 12.) Aizejot izraēliešiem jāatstāj Babilonā viss, kas ir Babilonas viltus reliģijas aptraipīts. Tā kā viņi nes Jehovas svētuma piederumus, kas ir ņemti no tempļa Jeruzalemē, viņiem jābūt tīriem, turklāt tīriem ne tikai ārēji, ceremoniāli, bet galvenokārt sirdī. (2. Ķēniņu 24:11—13; Ezras 1:7.) Izraēliešiem pa priekšu iet Jehova, tāpēc viņiem nav iemesla baiļoties un nav arī jābēg, it kā uz papēžiem mītu asinskāri vajātāji. Izraēla Dievs noslēdz viņu gājienu. (Ezras 8:21—23.)
22. Kā Pāvils uzsver, ka svaidītajiem kristiešiem jābūt tīriem?
22 Jesajas vārdiem par nepieciešamību palikt tīriem ir svarīgs piepildījums attiecībā uz ”augšējās Jeruzālemes” pēcnācējiem. Kad Pāvils mudināja Korintas kristiešus nevilkt svešu jūgu kopā ar neticīgiem, viņš citēja Jesajas grāmatas 52. nodaļas 11. pantu: ”Tāpēc aizeita no viņu vidus un nošķirieties no tiem, saka tas Kungs, un neaiztieciet neko, kas ir nešķīsts.” (2. Korintiešiem 6:14—17.) Tāpat kā izraēliešiem, kas devās mājupceļā no Babilonas, kristiešiem jābūt pilnīgi tīriem no babiloniskās viltus reliģijas.
23. Kādās jomās Jehovas kalpi mūsdienās cenšas saglabāt tīrību?
23 It īpaši šī prasība attiecās uz svaidītajiem Jēzus Kristus sekotājiem, kas 1919. gadā atbrīvojās no lielās Bābeles. Pakāpeniski viņi attīrījās no visām viltus reliģijas paliekām. (Jesajas 8:19, 20; Romiešiem 15:4.) Turklāt viņi arvien labāk saprata, cik svarīga ir morālā tīrība. Jehovas liecinieki vienmēr ir ievērojuši augstas morāles normas, bet 1952. gadā žurnālā Sargtornis bija ievietoti raksti, kuros bija paskaidrota nepieciešamība draudzes tīrības saglabāšanai sodīt tos, kas rīkojas amorāli. Arī pašam pārkāpējam sods palīdz saprast, ka ir vajadzīga patiesa grēku nožēla. (1. Korintiešiem 5:6, 7, 9—13; 2. Korintiešiem 7:8—10; 2. Jāņa 10, 11.)
24. a) Kas mūsdienās ir ”tā Kunga svētuma piederumi”? b) Kāpēc kristieši ir pārliecināti, ka Jehova arī turpmāk ies viņiem pa priekšu un noslēgs viņu gājienu?
24 Svaidītie kristieši un lielais pulks ”citu avju” ir apņēmības pilni neaizskart neko, kas ir garīgā ziņā nešķīsts. Attīrītais stāvoklis viņiem ļauj nest ”tā Kunga svētuma piederumus” — to, ko Jehova ir sagādājis, lai būtu iespējams piedalīties svētajā kalpošanā, sludinot pa mājām, vadot Bībeles nodarbības un veicot cita veida kristīgo darbību. Cilvēki, kas mūsdienās pieder pie Dieva tautas, saglabā tīru stāvokli un tāpēc var būt pārliecināti, ka Jehova arī turpmāk ies viņiem pa priekšu, kā arī noslēgs viņu gājienu. Dieva tīrajai tautai ir ļoti daudz iemeslu ”gavilēt skaļi priekā”.
[Zemsvītras piezīme]
^ 3. rk. Attiecības starp ”augšējo Jeruzālemi” un tās svaidītajiem bērniem, kas ir uz zemes, sīkāk apskatītas šīs grāmatas 15. nodaļā.
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 183. lpp.]
Ciāna tiks atbrīvota no gūsta
[Attēls 186. lpp.]
Sākot ar 1919. gadu, ”kalnos” atkal ir parādījušās ”tīkamas kājas”
[Attēls 189. lpp.]
Jehovas liecinieki runā ”vienā balsī”
[Attēls 192. lpp.]
Tiem, kas ”nes tā Kunga svētuma piederumus”, jābūt morālā un garīgā ziņā tīriem
