Sestā nodaļa

Jehova — ”patiess Dievs un glābējs”

Jesajas 45:1—25

1., 2. Kādas uzmundrinošas domas ir ietvertas Jesajas grāmatas 45. nodaļā, un kādi jautājumi tālāk tiks apskatīti?

UZ Jehovas solījumiem var paļauties. Viņš ir Dievs, kas dod atklāsmes, un Dievs, kas rada. Daudzas reizes viņš ir apliecinājis, ka ir taisnīgs Dievs, kas glābj visu tautu cilvēkus. Tās ir dažas no uzmundrinošajām domām, kas ietvertas Jesajas grāmatas 45. nodaļā.

² Turklāt Jesajas grāmatas 45. nodaļā ir atrodams spilgts piemērs, kas apstiprina Jehovas pravietiskās spējas. Dieva gars ļauj Jesajam saskatīt tālas zemes un ielūkoties nākamo gadsimtu notikumos, un tas viņu pamudina aprakstīt kādu notikumu, ko ar tādu precizitāti varēja paredzēt vienīgi Jehova, patiesu pravietojumu Dievs. Kas tas ir par notikumu? Kā tas ietekmē Dieva tautu Jesajas laikā? Kāda ir tā nozīme mūsdienās? Lai to noskaidrotu, izpētīsim pravieša teikto.

Jehovas paziņojums par Babilonu

3. Kādiem spilgtiem vārdiem Jesajas grāmatas 45. nodaļas pirmajos trijos pantos aprakstīts Kīra uzvaras gājiens?

³ ”Tā saka tas Kungs uz Kīru, savu svaidīto: ”Kīru Es satvēru pie viņa labās rokas, lai pakļautu tautas viņa priekšā, lai noraisītu ķēniņiem no viņu gurniem zobenu saites, lai atvērtu durvis viņa priekšā un lai vārti viņa  priekšā nepaliktu aizslēgti. Es iešu tavā priekšā un līdzināšu nelīdzenās tekas, Es satriekšu vaŗa durvis un salauzīšu dzelzs aizšaujamos. Es nodošu tev tumsā paglabātās mantas un paslēptos dārgumus.”” (Jesajas 45:1—3a.)

4. a) Kāpēc Jehova sauc Kīru par savu ”svaidīto”? b) Kā Jehova nodrošinās Kīram uzvaru?

⁴ Jehova ar Jesajas starpniecību uzrunā Kīru, it kā tas jau būtu dzīvs, kaut gan Jesajas dzīves laikā Kīrs vēl nav piedzimis. (Romiešiem 4:17.) Tā kā Jehova ir izraudzījies Kīru īpaša uzdevuma veikšanai, Kīru var saukt par Dieva ”svaidīto”. Dieva vadībā viņš pakļaus tautas, kuru valdnieki zaudēs spēkus un nebūs spējīgi pretoties. Vēlāk, kad Kīrs uzbruks Babilonai, Jehova parūpēsies, lai pilsētas vārti būtu atstāti vaļā, tāpēc no tiem būs tikpat maz labuma kā no vārtiem, kas satriekti gabalos. Jehova ies Kīra priekšā un izlīdzinās visus šķēršļus. Beigu beigās Kīra karaspēks ieņems pilsētu un iegūs savā īpašumā tās ”paslēptos dārgumus” — bagātību, kas glabājas tumšos pagrabos. Tāds ir Jesajas paredzējums. Bet vai viņa vārdi piepildās?

5., 6. Kad piepildās pravietojums par Babilonas krišanu, un kā tas notiek?

⁵ 539. gadā p.m.ē. — apmēram 200 gadus pēc tam, kad Jesaja ir pierakstījis šo pravietojumu, — Kīrs patiešām ierodas pie Babilonas mūriem un gatavojas uzbrukt pilsētai. (Jeremijas 51:11, 12.) Taču babilonieši nemaz neuztraucas, jo uzskata savu pilsētu par neieņemamu. Tās varenie mūri slejas pār dziļiem grāvjiem, kurus pilda Eifratas ūdens — šī upe veido daļu no pilsētas nocietinājumu sistēmas. Vairāk nekā simt gadu nevienam ienaidniekam nav izdevies ieņemt Babilonu  triecienuzbrukumā. Belsacars, kas tolaik valda Babilonā, ir tik ļoti pārliecināts par pilsētas drošību, ka dzīro kopā ar saviem galminiekiem. (Daniēla 5:1.) Bet tajā naktī — naktī no 5. uz 6. oktobri — Kīrs īsteno spožu militāru manevru.

⁶ Kādā vietā, kas atrodas augšpus pa straumi no Babilonas, Kīra inženieri izveido Eifratas krastā atzaru un novirza upes ūdeņus tajā, neļaujot straumei plūst uz dienvidiem, pilsētas virzienā. Pēc neilga laika upes ūdens līmenis pašā Babilonā un tās apkārtnē ir nokrities tiktāl, ka Kīra karavīri var doties pilsētas centra virzienā, brienot pa upes gultni. (Jesajas 44:27; Jeremijas 50:38.) Lai cik tas būtu pārsteidzoši, vārti upes krastā ir atvērti, gluži kā Jesaja ir pravietojis. Kīra lielais karaspēks ieiet pilsētā, ieņem pili un nogalina valdnieku Belsacaru. (Daniēla 5:30.) Vienā naktī pilsēta ir iekarota. Babilona ir kritusi, un pravietojums ir piepildīts visos sīkumos.

7. Kā kristiešus stiprina zināšanas par to, cik precīzi piepildījās Jesajas pravietojums par Kīru?

⁷ Zināšanas par šī pravietojuma precīzo piepildīšanos stiprina kristiešu ticību. Viņiem rodas stingra pārliecība, ka arī uz tiem Bībeles pravietojumiem, kas vēl nav piepildījušies, var pilnībā paļauties. (2. Pētera 1:20, 21.) Jehovas kalpi zina, ka Babilonas krišana 539. gadā p.m.ē. pravietiski norādīja uz kādu citu notikumu — ”lielās Bābeles” krišanu, kas norisinājās 1919. gadā. Tagad viņi gaida šīs mūsdienās pastāvošās reliģiskās organizācijas bojāeju, kā arī to, ka saskaņā ar apsolījumu tiks iznīcināta Sātana varā esošā politiskā sistēma, Sātans tiks ieslodzīts bezdibenī un tiks izveidotas jaunas debesis un jauna zeme. (Atklāsmes 18:2, 21; 19:19—21;  20:1—3, 12, 13; 21:1—4.) Viņi zina, ka Jehovas pravietojumi ir nevis tukši solījumi, bet konkrētu nākotnes notikumu apraksti. Patieso kristiešu pārliecība vēl vairāk nostiprinās, kad viņi atceras, cik sīki piepildījās Jesajas pravietojums par Babilonas krišanu. Viņi zina, ka Jehova vienmēr tur doto vārdu.

Kāpēc Jehova parāda labvēlību Kīram

8. Kāds ir viens iemesls, kāpēc Jehova piešķir Kīram uzvaru pār Babilonu?

⁸ Paziņojis, kas iekaros Babilonu un kā tas notiks, Jehova min vienu iemeslu, kāpēc Kīram tiks piešķirta uzvara. Pravietiski vēršoties pie Kīra, Jehova norāda, ka tas notiks, ”lai tu atzīsti, ka Es esmu tas Kungs, Israēla Dievs, kas tevi saucis tavā vārdā”. (Jesajas 45:3b.) Ceturtās Bībelē minētās pasaules lielvalsts valdniekam būs jāatzīst, ka viņa izcilākā uzvara ir bijusi iespējama tāpēc, ka viņu ir atbalstījis kāds, kurš ir lielāks par viņu, — Visuma Pavēlnieks Jehova. Kīram būs jāatzīst, ka viņu ir saucis jeb sūtījis Jehova, Izraēla Dievs. Kā var redzēt no Bībeles, Kīrs patiešām atzina, ka viņa izcilo uzvaru ir nodrošinājis Jehova. (Ezras 1:2, 3.)

9. Kāds ir otrs iemesls, kāpēc Jehova sūta Kīru iekarot Babilonu?

⁹ Tad Jehova dara zināmu otro iemeslu, kāpēc viņš sūta Kīru iekarot Babilonu: ”Jēkaba, sava kalpa, dēļ un Israēla, sava izredzētā, dēļ Es tevi nosaucu tavā vārdā un devu tev cienījamu vārdu, kur tu Mani vēl nepazini.” (Jesajas 45:4.) Kīra uzvara pār Babilonu ir pasaules mēroga notikums. Šī uzvara iezīmē vienas lielvalsts bojāeju un citas parādīšanos, un tās vēsturiskā ietekme ir jūtama vēl daudzas paaudzes pēc tam. Taču apkārtējās tautas, kas sasprindzināti vēro notiekošo, droši vien  būtu pārsteigtas, uzzinot, ka tas viss notiek samērā nedaudzu ”nenozīmīgu”, uz Babilonu izsūtītu ebreju, Jēkaba pēcnācēju, dēļ. Jehovas acīs šie cilvēki, kas palikuši pāri no senās Izraēla tautas, nebūt nav nenozīmīgi. Šī tauta ir viņa ”kalps”. No visām zemes tautām tikai šī ir viņa ”izredzētais”. Kaut arī Kīrs iepriekš nepazina Jehovu, tieši viņu Jehova ir svaidījis un devis viņam uzdevumu iekarot pilsētu, kas negribēja atbrīvot tajā esošos gūstekņus. Dieva nodoms nav tāds, lai viņa izredzētā tauta mūžīgi nīktu svešatnē.

10. Kāds ir vissvarīgākais iemesls, kāpēc Jehova izmanto Kīru, lai darītu galu Babilonijas lielvalstij?

¹⁰ Ir arī trešais, vissvarīgākais iemesls, kāpēc Jehova Babilonas iekarošanai izmanto Kīru. Jehova paziņo: ”Es esmu tas Kungs, un cita nav neviena; bez Manis neviena Dieva nav. Es tevi apbruņoju, jebšu tu Mani nepazini, lai atzītu no saules lēkta līdz saules rietam, ka bez Manis nav cita Dieva. Es esmu tas Kungs, un cita nav  neviena!” (Jesajas 45:5, 6.) Babilonijas lielvalsts krišana ir Jehovas dievišķības apliecinājums, tā visiem pierāda, ka vienīgi viņš ir pielūgsmes cienīgs. Tā kā Dieva tauta tiek atbrīvota, cilvēki no daudzām tautām — no austrumiem līdz rietumiem — atzīs, ka Jehova ir vienīgais patiesais Dievs. (Maleahija 1:11.)

11. Kā Jehova paskaidro, ka viņš spēj īstenot savu nodomu, kas saistīts ar Babilonu?

¹¹ Jāatceras, ka Jesajas pravietojums tika uzrakstīts 200 gadus pirms notikumiem, par kuriem tajā runāts. Dzirdot šo pravietojumu, varēja rasties jautājums: vai Jehova patiešām ir spējīgs to piepildīt? Vēsture apliecina, ka viņš to spēja. Jehova pats paskaidro, kāpēc ir saprātīgi domāt, ka viņš spēj paveikt to, ko ir sacījis: ”Es, kas radu gaismu un veidoju arī tumsību, kas dod svētību, bet arī ļaunu; Es esmu tas Kungs, kas visu to dara!” (Jesajas 45:7.) Viss, kas ir radīts, — gaisma un tumsa — un viss, kas jebkad ir noticis, — gan labais, gan ļaunais —  ir pakļauts Jehovas ietekmei. Tāpat kā viņš rada dienas gaismu un nakts tumsu, viņš dos svētību izraēliešiem un darīs ļaunu Babilonai. Jehovam piemīt spēks, ar ko viņš ir radījis Visumu, un tāpat viņš spēj piepildīt savus pravietojumus. Kristiešiem, kas mūsdienās cītīgi pētī viņa pravietiskos vārdus, ir uzmundrinoši to zināt.

12. a) Ko Jehova liek darīt simboliskajām debesīm un zemei? b) Kāds solījums, kas ietverts Jesajas grāmatas 45. nodaļas 8. pantā, sniedz mierinājumu kristiešiem?

¹² Jehova piemin dabas parādības, lai ilustrētu notikumus, ko drīzumā pieredzēs izsūtītie ebreji: ”Lieciet mirgot, jūs debesis, no augšas svētībai, un mākoņi lai liek tai līdzi ar taisnību izlieties pār zemi veselām straumēm! Lai zeme atveŗ savu klēpi, lai uzplaukst svētība [”pestīšana”, LB-65r], un lai zeme liek tai pašā laikā dzīt asnus arī taisnīgumam un labklājībai! Es, tas Kungs, pats to tā esmu radījis.” (Jesajas 45:8.) Gluži tāpat kā no debesīm līst veldzējošs lietus, Jehova liks simboliskajām debesīm sūtīt pār savu tautu taisnīgus spēkus. Tāpat kā zeme atveras un nes bagātīgu ražu, Jehova pavēlēs simboliskajai zemei radīt notikumus, kas ir saskaņā ar viņa taisnīgo nodomu, un viens šāds notikums būs tas, ka tiks glābta viņa tauta, kas atrodas gūstā Babilonā. Arī 1919. gadā Jehova lika ”debesīm” un ”zemei” radīt notikumus, kuru iznākums bija viņa tautas atbrīvošana. Redzot to visu, kristieši var priecāties, jo šie notikumi stiprina viņu ticību. Kristieši gaida, kad simboliskās debesis — Dieva Valstība — svētīs taisnīgu zemi. Tajā laikā taisnīgums un glābšana, kas nāks no simboliskajām debesīm un zemes, izpaudīsies daudz lielākā mērā nekā tad, kad krita senā Babilona. Tik izcils  būs Jesajas pravietojuma beidzamais piepildījums. (2. Pētera 3:13; Atklāsmes 21:1.)

Svētības, ko dod Jehovas augstākās varas atzīšana

13. Kāpēc var teikt, ka cilvēki, kas apstrīd Jehovas nodomus, rīkojas neprātīgi?

¹³ Pēc tam, kad pravietojumā ir aprakstītas lieliskās svētības, kādas gaidāmas nākotnē, vēstījuma raksturs pēkšņi mainās un Jesaja pasludina divkāršu nelaimi:  ”Bēdas tam, kam nesaskaņas ar savu radītāju, kaut gan pats viņš ir tikai šķembele starp māla trauku lauskām! Vai tad māls var sacīt savam veidotājam: Ko tu te dari? — Jeb vai tas darbs, ko tu dari, tev sacīs: Tev jau nav roku? Bēdas tam, kas uz kādu tēvu saka: Kādēļ tev bērni? — Vai uz kādu māti: Kādēļ tu dzemdē?” (Jesajas 45:9, 10.) Acīmredzot Izraēla bērnus neapmierina Jehovas paredzējumi. Varbūt viņi netic, ka Jehova atļaus aizvest savu tautu trimdā, bet varbūt viņiem liekas nepieņemama doma, ka Izraēlu atbrīvos pagānu tautas valdnieks, nevis ķēniņš no Dāvida nama. Attēlojot to, cik bezjēdzīgi ir šādi iebildumi, Jesaja salīdzina cilvēkus, kas tos izsaka, ar ārā izmestām māla pikām un māla trauku lauskām, kas uzdrīkstas apstrīdēt sava veidotāja gudrību. Priekšmets, ko podnieks ir darinājis, tagad paziņo, ka podniekam neesot roku un ka viņš nespējot neko izgatavot. Cik muļķīgi! Cilvēki, kas  izsaka šādus apgalvojumus, ir kā mazi bērni, kas apstrīd savu vecāku autoritāti.

14., 15. Kā Jehovu raksturo vārdi ”Svētais” un ”radītājs”?

¹⁴ Jesaja paziņo Jehovas atbildi: ””Tā saka tas Kungs, Israēla Svētais, viņa radītājs: Par nākamām lietām jautājiet Mani! Manus dēlus un manu roku darbu atstājiet Man! Es radīju zemi un cilvēkus zemes virsū; manas rokas izklāja debesis, un Es vadīju visu to zvaigžņu pulku. Es viņu, Kīru, atmodināju taisnīgumā, un Es līdzināšu visus viņa ceļus. Viņš atkal uzcels manu pilsētu un atbrīvos manus cietumniekus un ne par naudu nedz arī par dāvanām!” — saka tas Kungs Cebaots.” (Jesajas 45:11—13.)

¹⁵ Nosaucot Jehovu par ”Svēto” un par ”radītāju”, tiek uzsvērts viņa svētums un tiesības izlemt, kā risināsies notikumi. Jehova spēj pavēstīt Izraēla bērniem nākamās lietas un parūpēties par savu roku darbu, tas ir, par savu tautu. Atkal tiek parādīta ciešā saikne starp radīšanu un atklāsmi. Tā kā Jehova ir Visuma Radītājs, viņam ir tiesības vadīt notikumus tā, kā viņš nolemj. (1. Laiku 29:11, 12.) Šoreiz Suverēnais Valdnieks ir nolēmis izmantot neebreju Kīru, lai atbrīvotu izraēliešus. Kaut arī Kīrs vēl nemaz nav piedzimis, šie nākotnes notikumi ir tikpat neapšaubāmi kā debesu un zemes pastāvēšana. Kurš gan no Izraēla bērniem uzdrīkstētos kritizēt Tēvu — ”Kungu Cebaotu”?

16. Kāpēc Jehovas kalpiem jāpakļaujas viņam?

¹⁶ No šiem pašiem Jesajas grāmatas pantiem var redzēt vēl vienu iemeslu, kāpēc Dieva kalpiem jāpakļaujas viņam. Dieva lēmumi viņa kalpiem vienmēr nāk par labu. (Ījaba 36:3.) Dievs ir devis likumus, kas ir par svētību viņa tautai. (Jesajas 48:17.) Kīra laikā ebreji,  kas atzīst Jehovas augstāko varu, var pārliecināties par šo vārdu patiesumu. Kīrs, rīkodamies saskaņā ar Jehovas taisnīguma principiem, sūta viņus mājup no Babilonas, lai viņi varētu atjaunot templi. (Ezras 6:3—5.) Arī mūsdienās cilvēki, kas ievēro Dieva likumus savā ikdienas dzīvē un pakļaujas viņa augstākajai varai, pieredz svētības. (Psalms 1:1—3; 19:8; 119:105; Jāņa 8:31, 32.)

Svētības citām tautām

17. Kas vēl, izņemot izraēliešus, gūs labumu no glābšanas, ko sagādās Jehova, un kā tas notiks?

¹⁷ Izraēlieši nebūs vienīgā tauta, kas gūs labumu no Babilonas krišanas. Jesaja raksta: ”Tā saka tas Kungs: ”Ēģiptes bagātība un Aitiopijas un sabiešu, liela auguma vīru, tirdzniecības sasniegumi plūdīs pāri pie tevis un tev piederēs; viņi vilksies tev pakaļ, viņi nāks pie tevis važās saistīti, zemosies tavā priekšā un lūgsies tevi, sacīdami: Tikai ar tevi ir Dievs, un citas nevienas dievības nevaid!”” (Jesajas 45:14.) Mozus laikā kopā ar izraēliešiem Ēģipti atstāja ”pūlis svešu”, tas ir, neizraēliešu. (2. Mozus 12:37, 38.) Cittautieši ies kopā arī ar izsūtītajiem ebrejiem, kas dosies mājup no Babilonas. Šos neebrejus neviens nespiedīs doties ceļā, viņi ”plūdīs” paši. Teikdams, ka viņi ”zemosies tavā priekšā” un ”lūgsies tevi”, Jehova norāda, ka šie sveštautieši labprāt pakļausies izraēliešiem un būs tiem uzticīgi. Viņi būs ”važās saistīti” pilnīgi brīvprātīgi — šie vārdi nozīmē, ka viņi būs gatavi kalpot Dieva izredzētajai tautai, kurai viņi teiks: ”Ar tevi ir Dievs.” Šie cilvēki pielūgs Jehovu, būdami prozelīti, kā tas paredzēts derībā, ko Jehova ir slēdzis ar izraēliešiem. (Jesajas 56:6.)

18. Kādi cilvēki mūsdienās gūst labumu no tā, ka Jehova ir atbrīvojis ”Dieva Israēlu”, un kāds ir viņu ieguvums?

 ¹⁸ Kopš 1919. gada, kad ”Dieva Israēls” tika atbrīvots no garīgā gūsta, Jesajas vārdi piepildās vēl lielākā mērā nekā Kīra laikā. Miljoniem cilvēku visā pasaulē pauž vēlēšanos kalpot Jehovam. (Galatiešiem 6:16; Cakarijas 8:23.) Tāpat kā tirgotāji, par kuriem runā Jesaja, viņi ar prieku izmanto savus spēkus un līdzekļus patiesās pielūgsmes labā. (Mateja 25:34—40; Marka 12:30.) Šie cilvēki veltī sevi Dievam, staigā viņa ceļus un labprāt kļūst par viņa kalpiem. (Lūkas 9:23.) Viņi pielūdz vienīgi Jehovu un cieši sadarbojas ar Jehovas ”uzticīgo un gudro kalpu”, kas atrodas īpašās derības attiecībās ar Dievu. (Mateja 24:45—47; 26:28; Ebrejiem 8:8—13.) Šie ”tirgotāji” nepieder pie derības pusēm, taču gūst no tās labumu un paklausa ar to saistītajiem likumiem, drosmīgi paziņodami: ”Citas nevienas dievības nav!” Ir saviļņojoši vērot, ka šādu cilvēku, kas labprāt atbalsta patieso pielūgsmi, kļūst arvien vairāk un vairāk. (Jesajas 60:22.)

19. Kas notiks ar tiem, kuri turpina pielūgt elkus?

¹⁹ Darījis zināmu, ka cilvēki no citām tautām sāks pielūgt Jehovu, pravietis izsaucas: ”Tiešām, Tu esi noslēpumains Dievs, Israēla Dievs un Glābējs!” (Jesajas 45:15.) Lai gan pašreiz Jehova neparāda savu spēku, pienāks laiks, kad viņš to vairs neturēs noslēpumā. Viņš atklās, ka ir Izraēla Dievs, savas tautas Glābējs. Taču Jehova neglābs tos, kas paļaujas uz elkiem. Par šādiem cilvēkiem Jesaja saka: ”Tie visi paliks kaunā un par apsmieklu, visi aizies ar kaunu, kas darina elka dievus!” (Jesajas 45:16.) Viņu kauns būs kaut kas vairāk par īslaicīgu neveikluma un neērtības sajūtu. Šis kauns nozīmēs nāvi — kaut ko pilnīgi pretēju tam, ko Jehova tālāk apsola Izraēlam.

20. Kā Izraēls pieredzēs ”mūžīgu glābšanu”?

 ²⁰ ”Israēls atradīs glābšanu ar tā Kunga palīdzību, mūžīgu glābšanu; jūs nepaliksit kaunā nedz arī par apsmieklu mūžīgi mūžam.” (Jesajas 45:17.) Jehova apsola Izraēlam mūžīgu glābšanu, bet ar zināmiem nosacījumiem. Glābšana ir sasniedzama tikai ”ar tā Kunga palīdzību”, tāpēc, kad izraēlieši sabojās attiecības ar Jehovu, neatzīdami Jēzu par Mesiju, tauta zaudēs izredzes uz ”mūžīgu glābšanu”. Tiesa, būs arī tādi izraēlieši, kas apliecinās ticību Jēzum, un viņi pirmie tiks iekļauti Dieva Izraēlā, kas ieņems miesīgā Izraēla vietu. (Mateja 21:43; Galatiešiem 3:28, 29; 1. Pētera 2:9.) Garīgais Izraēls nekad nepieredzēs kaunu. Tas tiks uzņemts ”mūžīgā derībā”. (Ebrejiem 13:20.)

Jehova ir uzticams tajā, ko viņš rada un atklāj

21. Kā Jehova apliecina, ka viņš ir pilnīgi uzticams tajā, ko viņš rada un atklāj?

²¹ Vai ebreji var paļauties uz Jehovas solījumu par izraēliešu mūžīgu glābšanu? Jesaja atbild: ”Tā saka tas Kungs, kas radīja debesis, Dievs, kas veidoja zemi, — Viņš to nav radījis par tuksnešaini, bet lai tā būtu apdzīvota. — ”Vienīgi Es esmu tas Kungs, cita nav neviena! Es nerunāju slepenībā nedz arī kādā tumšā zemes stūrī; Es neesmu arī teicis Jēkaba pēcnācējiem: Velti jūs Mani meklējat! Es, tas Kungs, runāju taisnību un sludinu patiesību.”” (Jesajas 45:18, 19.) Ceturto un pēdējo reizi šajā nodaļā Jesaja iesāk iespaidīgu pravietisku paziņojumu ar vārdiem ”tā saka tas Kungs”. (Jesajas 45:1, 11, 14.) Ko Jehova saka? Viņš dara zināmu, ka ir uzticams tajā, ko viņš rada un atklāj. Jehova nav radījis zemi vienkārši ”par tuksnešaini”, un viņš nav teicis savai tautai, izraēliešiem, ka meklēt viņu ir velti. Gluži  tāpat kā piepildīsies Dieva nodoms attiecībā uz zemi, īstenosies arī viņa nodoms, kas saistīts ar viņa izredzēto tautu. Atšķirībā no viltus dievu kalpu neskaidrajiem izteikumiem Jehovas vārdi tiek paziņoti atklātībā. Viņš runā taisnību, un viņa teiktais piepildīsies. Tie, kas viņam kalpo, nebūs to darījuši veltīgi.

22. a) Par ko var būt pārliecināti ebreji, kas atrodas izsūtījumā Babilonā? b) Par ko var nešaubīties kristieši mūsdienās?

²² Dieva tautai, kas atrodas izsūtījumā Babilonā, šie vārdi apliecina, ka Apsolītā zeme nepaliks pamesta, tajā atkal dzīvos cilvēki. Un Jehovas solījumi tiešām piepildās. Jesajas rakstītais arī mūsdienās apliecina Dieva tautai, ka zemeslode, pretēji dažu paredzējumiem, nekļūs  par postažu, kurai pāri gājusi uguns, un netiks izpostīta kodolsprādzienos, kā ar bažām prognozē citi. Saskaņā ar Dieva nodomu Zeme pastāvēs mūžīgi, tērpta paradīzes krāšņumā un taisnīgu cilvēku apdzīvota. (Psalms 37:11, 29; 115:16; Mateja 6:9, 10; Atklāsmes 21:3, 4.) Jehovas vārdi atkal izrādīsies uzticami — tāpat kā tie izrādījās uzticami attiecībā uz izraēliešiem.

Jehova parāda žēlsirdību

23. Kāda nākotne gaida tos, kas pielūdz elkus, un kā klājas tiem, kas pielūdz Jehovu?

²³ Nākamajos vārdos, ko saka Jehova, ir uzsvērta izraēliešu glābšana: ”Sapulcējieties un nāciet šurp, visas izglābtās pagānu tautas [”kas izglābti no pagāniem”, LB-26]! Neprātīgi ir tie, kas nēsā sev līdz koka dievekļu tēlus un pielūdz tādu dievu, kas nevar palīdzēt. Celiet priekšā pārrunām jautājumu, kas jūs nodarbina, un apspriedieties visi kopā! Kas jau kopš seniem laikiem to jau darījis zināmu, to pasludinājis? — Vai ne Es, tas Kungs, kas vienīgi ir Dievs? Bez Manis nav cita patiesa Dieva un glābēja!” (Jesajas 45:20, 21.) Jehova aicina ”izglābtos” salīdzināt savu glābšanu ar to, ko pieredz cilvēki, kuri pielūdz elkus. (5. Mozus 30:3; Jeremijas 29:14; 50:28.) Tā kā elku kalpi pielūdz nevarīgus dievus, kas nespēj viņiem palīdzēt, viņi ir ”neprātīgi” un viņu pielūgsmes forma ir pilnīgi veltīga. Turpretī cilvēki, kas pielūdz Jehovu, var pārliecināties, ka Jehova spēj izraisīt notikumus, ko viņš ir paredzējis jau ”kopš seniem laikiem”, un starp šiem notikumiem ir arī viņa trimdā nonākušās tautas atbrīvošana no Babilonas. Jehovas vara un spēja paredzēt nākotni ļauj viņu atšķirt no visiem citiem dieviem. Viņš tik tiešām ir ”patiess Dievs un glābējs”!

 ”Pestīšana pieder mūsu Dievam”

24., 25. a) Kādu aicinājumu izsaka Jehova, un kāpēc nav nekādu šaubu par viņa solījuma piepildīšanos? b) Ko Jehova ar pilnām tiesībām prasa?

²⁴ Žēlsirdības mudināts, Jehova izsaka šādu aicinājumu: ”Griezieties pie Manis, tad jūs būsit glābti, visi zemes gali! Jo vienīgi Es esmu Dievs, un cita nav neviena! Es zvērēju pats pie sevis, taisnība izgāja no manas mutes un vārds, kas paliek nesatricināms, proti, ka manā priekšā locīsies visi ceļi un Man zvērēs ikviena mēle! Tikai vienīgi tai Kungā pašā, — tā liecinās — ir man pilnvērtīga taisnība un spēks; — un tie ies pie Viņa, bet pie tam paliks kaunā visi, kas Viņam tik naidīgi bija pretojušies. Viss Israēla dzimums atradīs taisnību pie tā Kunga un leposies ar to.” (Jesajas 45:22—25.)

²⁵ Jehova apsola izraēliešiem, ka viņš tos izglābs no Babilonas gūsta, ja tie griezīsies pie viņa. Nav iespējams, ka šis pravietojums nepiepildītos, jo Jehova vēlas un spēj atbrīvot savu tautu. (Jesajas 55:11.) Uz Dieva vārdiem jau tāpat var paļauties, un tie kļūst vēl uzticamāki, kad Jehova tos apstiprina ar zvērestu. (Ebrejiem 6:13.) No cilvēkiem, kas vēlas iegūt viņa labvēlību, viņš ar pilnām tiesībām prasa paklausību (”locīsies visi ceļi”) un uzticību (”zvērēs ikviena mēle”). Izraēlieši, kas turpinās pielūgt Jehovu, tiks izglābti. Viņi varēs lepoties ar to, ko Jehova dara viņu labā. (2. Korintiešiem 10:17.)

26. Kā uz Jehovas aicinājumu griezties pie viņa atsaucas ”liels pulks” cilvēku no visām tautām?

²⁶ Taču Dieva aicinājums griezties pie viņa attiecas ne tikai uz trimdiniekiem, kas atradās senajā Babilonā. (Apustuļu darbi 14:14, 15; 15:19; 1. Timotejam 2:3, 4.) Šis aicinājums skan joprojām, un ”liels pulks.. no visām tautām” atsaucas uz to un paziņo: ”Pestīšana  pieder mūsu Dievam.. un Jēram [Jēzum].” (Atklāsmes 7:9, 10; 15:4.) Katru gadu lielo pulku papildina daudzi tūkstoši cilvēku, kas griežas pie Dieva, pilnībā atzīdami viņa augstāko varu un visu priekšā apliecinādami savu padevību viņam. Turklāt šie cilvēki uzticīgi atbalsta garīgo Izraēlu, ”Ābrahāma dzimumu”. (Galatiešiem 3:29.) Viņi pauž savu prieku par Jehovas taisnīgo valdīšanu, vēstījot visā pasaulē: ”Tikai vienīgi tai Kungā pašā.. ir man pilnvērtīga taisnība un spēks.” * Vēstulē romiešiem apustulis Pāvils citē Jesajas grāmatas 45. nodaļas 23. pantu no Septuagintas, paskaidrodams, ka beigu beigās visi, kas dzīvo, atzīs Dieva augstāko varu un pastāvīgi slavēs viņa vārdu. (Romiešiem 14:11; Filipiešiem 2:9—11; Atklāsmes 21:22—27.)

27. Kāpēc kristieši mūsdienās var bez mazākās šaubīšanās paļauties uz Jehovas solījumiem?

²⁷ Kāpēc cilvēki no lielā pulka var būt pārliecināti, ka, griežoties pie Dieva, viņi iegūs glābšanu? Šādu pārliecību viņiem dod apziņa, ka uz Jehovas solījumiem var paļauties, un to ļoti skaidri parāda pravietiskie vārdi, kas lasāmi Jesajas grāmatas 45. nodaļā. Jehovam bija nepieciešamais spēks un gudrība, lai radītu debesis un zemi, un viņam ir spēks un gudrība, kas vajadzīgi, lai liktu piepildīties viņa pravietojumiem. Gluži tāpat kā viņš lika piepildīties pravietojumam par Kīru, viņš parūpēsies, lai piepildītos arī citi Bībeles pravietojumi, kas pagaidām vēl nav kļuvuši par īstenību. Jehovas kalpi var nešaubīties, ka drīz Jehova atkal parādīs sevi kā ”patiesu Dievu un glābēju”.

[Zemsvītras piezīme]

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 80., 81. lpp.]

Jehova, kas rada gaismu un veido tumsu, var dot svētību un izraisīt nelaimi

[Attēls 83. lpp.]

Jehova liks svētībām līt no ”debesīm” un glābšanai izaugt no ”zemes”

[Attēls 84. lpp.]

Vai ārā izmestas māla trauku lauskas drīkst apstrīdēt sava veidotāja gudrību?

[Attēls 89. lpp.]

Jehova nav radījis Zemi par tuksnešaini