Jehova svētī tīro pielūgsmi
Divdesmit septītā nodaļa
Jehova svētī tīro pielūgsmi
1. Kādas tēmas izceļas Jesajas grāmatas pēdējā nodaļā, un uz kādiem jautājumiem tajā ir atrodamas atbildes?
JESAJAS grāmatas pēdējā nodaļā iespaidīgu kulmināciju sasniedz dažas no šīs pravietiskās grāmatas galvenajām tēmām un tiek atbildēts uz vairākiem svarīgiem jautājumiem. Šajā nodaļā izceļas tādas tēmas kā Jehovas diženums, viņa naids pret liekulību, viņa lēmums sodīt ļaunos, viņa mīlestība pret uzticīgajiem cilvēkiem un rūpes par tiem. Turklāt tajā ir atrodamas atbildes uz šādiem jautājumiem: ar ko patiesā reliģija atšķiras no viltus reliģijas? Kā mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova sodīs liekuļus, kas izliekas svēti, bet patiesībā apspiež Dieva tautu? Un kā Jehova svētīs cilvēkus, kas paliek viņam uzticīgi?
Kas ir svarīgākais tīrajā pielūgsmē
2. Kā Jehova apraksta savu diženumu, un ko šis paziņojums nenozīmē?
2 Vispirms pravietojumā uzsvērts Jehovas diženums: ”Tā saka tas Kungs: ”Debesis ir mans tronis, un zeme ir manu kāju pamesls. Kur būtu tāds nams, ko jūs Man varētu celt, un kur būtu tāda vieta, kas Man derētu par atpūtas vietu?”” (Jesajas 66:1.) Daži uzskata, ka šādi pravietis cenšas atrunāt ebrejus no Jehovas tempļa atjaunošanas, kad tauta būs atgriezusies dzimtenē. Taču tā nav — Jehova pats pavēlēs no jauna uzcelt templi. (Ezras 1:1—6; Jesajas 60:13; Hagaja 1:7, 8.) Ko tad šie vārdi nozīmē?
3. Kāpēc zemei ļoti labi atbilst Jehovas ”kāju pamesla” jeb kājsoliņa nosaukums?
3 Sākumā noskaidrosim, kāpēc zeme ir nosaukta par Jehovas ”kāju pameslu” jeb kājsoliņu. Tas nav nievājošs apzīmējums. Starp daudzajiem miljardiem debess ķermeņu šāds īpašs apzīmējums ir dots tikai Zemei. Mūsu planēta vienmēr paliks unikāla, jo tieši šeit Jehovas vienpiedzimušais Dēls samaksāja izpirkuma maksu un tieši šeit Jehova attaisnos savu augstāko varu ar mesiāniskās Valstības starpniecību. Tāpēc kājsoliņa nosaukums zemei ir ļoti atbilstošs. Šādu soliņu valdnieks izmanto, lai uzkāptu uz sava augstā troņa, un pēc tam viņš uz tā var atpūtināt kājas.
4. a) Kāpēc neviens nams, kas uzcelts uz zemes, nederētu par atpūtas vietu Dievam Jehovam? b) Ko nozīmē vārdi ”viss pasaules visums”, un ko var secināt par to, kā jāpielūdz Jehova?
4 Protams, valdnieks nevar dzīvot uz sava kājsoliņa, un arī Jehova nedzīvo uz zemes. Viņu nespēj uzņemt pat visas plašās debesis. Vēl daudz mazākā mērā par dzīvesvietu Jehovam derētu nams, kas uzcelts uz zemes. (1. Ķēniņu 8:27.) Jehovas tronis un viņa atpūtas vieta atrodas garīgajā sfērā, un tieši šajā nozīmē vārds ”debesis” ir lietots Jesajas grāmatas 66. nodaļas 1. pantā. Nākamajā pantā šī doma paskaidrota vēl tuvāk: ””Visu pasaules visumu taču ir radījusi mana roka, un tā ir cēlies viss, kas pasaulē pastāv”, — saka tas Kungs.” (Jesajas 66:2a.) Iztēlojieties, kā Jehova ar plašu žestu norāda uz ”visu pasaules visumu” — visu, kas pastāv debesīs un uz zemes. (Jesajas 40:26; Atklāsmes 10:6.) Visuma Diženais Radītājs ir pelnījis kaut ko vairāk par viņam veltītu ēku, un viņam pienākas vairāk par ārēju svētbijību.
5. Kā mēs varam apliecināt, ka mums ir ”sagrauzts gars”?
5 Kā būtu jāpielūdz Visuma Pavēlnieks? Viņš pats pavēstī: ”Es uzlūkoju nabagu, un, kam sagrauzts gars un kas manu vārdu bīstas.” (Jesajas 66:2b.) Tīrajā pielūgsmē ļoti svarīgi ir tas, kāda ir cilvēka sirds nostāja. (Atklāsmes 4:11.) Jehovas kalpam ir vajadzīgs ”sagrauzts gars”. Vai tas nozīmē, ka Jehova vēlas, lai mēs būtu nelaimīgi? Nē, tā nav — Jehova ir ”laimīgs Dievs”, kas grib, lai arī viņa kalpi būtu priecīgi. (1. Timotejam 1:11, NW; Filipiešiem 4:4.) Taču mēs visi bieži grēkojam, un pret šiem grēkiem nedrīkst izturēties vieglprātīgi. Mums jābūt apbēdinātiem un noskumušiem par to, ka mums neizdodas ievērot Jehovas taisnīgās prasības. (Psalms 51:19.) Mums jāapliecina, ka mums ir ”sagrauzts gars”, nožēlojot grēkus, pretojoties grēcīgajām tieksmēm un lūdzot Jehovam piedošanu. (Lūkas 11:4; 1. Jāņa 1:8—10.)
6. Kādā ziņā patiesie Dieva kalpi viņa ”vārdu bīstas”?
6 Turklāt Jehova uzlūko cilvēkus, kas viņa ”vārdu bīstas”. Tas nenozīmē, ka mums jādreb bailēs, lasot viņa teiktos vārdus, taču Jehova vēlas, lai mēs izturētos pret to, ko viņš saka, ar dziļu cieņu. Mums no visas sirds būtu jāmeklē viņa padomi un jāvadās pēc tiem, lai ko mēs darītu. (Psalms 119:105.) Mums jābīstas arī jau no tādas domas vien, ka varētu nepaklausīt Dievam, piesārņot patiesību ar cilvēku izdomātiem likumiem vai izturēties pret to nenopietni. Šāda pazemīga nostāja tīrajā pielūgsmē ir pilnīgi nepieciešama, bet diemžēl mūsdienu pasaulē tā ir liels retums.
Jehova ienīst liekulīgu kalpošanu
7., 8. Kāds ir Jehovas viedoklis par liekulīgu, formālu kalpošanu?
7 Vērojot savu laikabiedru rīcību, Jesaja labi saprot, ka tikai nedaudziem ir tāda nostāja, kādu Jehova vēlas redzēt savos kalpos. Tāpēc Jeruzaleme, kas ir atkritusi no Dieva, ir pelnījusi drīzumā gaidāmo sprieduma izpildi. Lūk, kāds ir Jehovas viedoklis par to, kā cilvēki viņu pielūdz šajā pilsētā: ”Kas nokauj vērsi, līdzīgs tam, kas cilvēku nokauj; kas upurē jēru, līdzīgs tam, kas lauž sprandu arī sunim; kas upurē ēdamu upuri, līdzīgs tam, kas upurē arī cūkas asinis; kas vīraku kvēpina kā piemiņas upuri, līdzīgs tam, kas cildina arī elkus. ..šie izvēlējušies paši savus ceļus un viņu dvēselei labpatīk šādas viņu pašu nelietības.” (Jesajas 66:3, LB-65r.)
8 Lasot šo aprakstu, var atcerēties Jehovas vārdus, kas atrodami Jesajas grāmatas pirmajā nodaļā. Jehova sacīja savai nepaklausīgajai tautai, ka formālās darbības, ko tā veica pielūgsmē, ne tikai nebija viņam patīkamas, bet pat pastiprināja viņa taisnīgās dusmas, jo cilvēki rīkojās liekulīgi. (Jesajas 1:11—17.) Arī tagad Jehova salīdzina upurus, kas viņam tiek nesti, ar briesmīgiem noziegumiem. Tas, kurš upurē dārgu vērsi, nav Jehovam patīkamāks kā tas, kurš nogalina cilvēku. Citi upuri tiek pielīdzināti suņa vai cūkas upurēšanai, bet šie dzīvnieki pēc Mozus bauslības ir nešķīsti un, protams, upurēšanai nav derīgi. (3. Mozus 11:7, 27.) Vai Jehova atstāj šādu reliģisko liekulību nesodītu?
9. Kā lielākā daļa ebreju atsaucas uz Jehovas atgādinājumiem, ko izsaka Jesaja, un kāds būs viņu rīcības neizbēgamais iznākums?
9 Jehova paziņo: ”Arī Es tiem izraudzīšos mokas un likšu pārdzīvot briesmas kā atmaksu par viņu ļauniem darbiem, jo neviens Man neatbildēja, kad Es saucu, un neviens neklausījās, kad Es runāju, bet viņi darīja to, kas ļauns manās acīs, un izvēlējās to, kas Man nepatīk.” (Jesajas 66:4.) Jesaja noteikti izrunā šos vārdus ar stipru pārliecību. Daudzus gadus Jehova ar viņa starpniecību ir ”saucis” un ”runājis” ar cilvēkiem. Pravietis ļoti labi zina, ka tikpat kā neviens viņā nav klausījies. Tā kā ļaudis visu laiku ir darījuši ļaunu, atmaksa ir neizbēgama. Jehova izraudzīsies viņiem sodu un liks savai atkritušajai tautai pārdzīvot briesmas.
10. Ko no Jehovas izturēšanās pret Jūdeju var secināt par to, kāds ir viņa viedoklis par kristīgo pasauli?
10 Arī mūsdienās kristīgajā pasaulē tiek darīts daudz kas tāds, kas Jehovam nepatīk. Kristīgās pasaules baznīcās ir plaši izplatīta elkdievība, sprediķos tiek cildinātas nebībeliskas filozofijas un mācības, un tieksme pēc politiskas varas to ved arvien dziļākā ”laulības pārkāpšanā” ar pasaules tautām. (Marka 7:13; Atklāsmes 18:4, 5, 9.) Tāpat kā tas notika ar seno Jeruzalemi, kristīgajai pasaulei nepielūdzami tuvojas ”briesmas” — taisnīga atmaksa. Viens no iemesliem, kāpēc tā tiks sodīta, ir tās sliktā izturēšanās pret Dieva tautu.
11. a) Kas Jesajas laikā padara atkritēju grēku vēl smagāku? b) Kādā ziņā Jesajas laikabiedri atstumj dievbijīgos cilvēkus Dieva ”vārda dēļ”?
11 Jesaja turpina: ”Klausaities tā Kunga vārdu, jūs, kas bīstaties Viņa vārdu: ”Jūsu brāļi, kas jūs ienīst un jūs atstumj mana vārda dēļ, saka: Lai tas Kungs parāda savu godību, ka mēs redzam jūsu prieku! — Bet viņi paliks kaunā.”” (Jesajas 66:5.) Jesajas ”brāļiem” jeb tautiešiem ir pienākums pārstāvēt Dievu Jehovu un pakļauties viņa augstākajai varai, un, to nedarot, viņi smagi grēko. Vēl smagāku viņu grēku padara tas, ka viņi ienīst tādus dievbijīgus un pazemīgus cilvēkus kā Jesaja. Šie atkritēji ienīst un atstumj dievbijīgos cilvēkus, jo tie pienācīgā veidā pārstāv Dievu Jehovu, tāpēc var teikt, ka atstumšana notiek Dieva ”vārda dēļ”. Tomēr šie Jehovas viltus kalpi uzskata sevi par viņa pārstāvjiem un svētulīgi lieto tādas skanīgas frāzes kā, piemēram: ”Lai tas Kungs parāda savu godību!” *
12. Kā reliģiskie liekuļi ir vajājuši uzticīgos Jehovas kalpus?
12 Viltus reliģijas naids pret tīrās pielūgsmes piekritējiem nav nekas jauns. Tā piepildās 1. Mozus grāmatas 3. nodaļas 15. pantā lasāmais pravietojums, kurā bija paredzēts ilgstošs naids starp Sātana dzimumu un Dieva sievas dzimumu. Jēzus saviem svaidītajiem sekotājiem pirmajā gadsimtā teica, ka arī viņiem pašu tautieši sagādās ciešanas — ka viņi tiks izstumti no sinagogām un vajāti, pat nogalināti. (Jāņa 16:2.) Un kas ir noticis nesenā pagātnē? Sākoties ”pastarajām dienām”, Dieva tauta saprata, ka to gaida līdzīgas vajāšanas. (2. Timotejam 3:1.) 1914. gadā Sargtornī tika citēts Jesajas grāmatas 66. nodaļas 5. pants un bija norādīts: ”Gandrīz visas vajāšanas, ko ir pieredzējusi Dieva tauta, ir organizējuši cilvēki, kas sevi sauc par kristiešiem.” Tajā pašā rakstā bija sacīts: ”Kas lai zina, vai mūsdienās viņi izmantos galējus līdzekļus un centīsies izstumt mūs no sabiedrības, graut mūsu organizāciju vai pat mūs nogalināt.” Tā tiešām ir noticis. Neilgi pēc šo vārdu publicēšanas, Pirmā pasaules kara laikā, sākās spēcīgas vajāšanas, kuru organizētāji bija garīdznieki. Tomēr kristīgā pasaule palika kaunā, kā jau tas bija paredzēts.
Strauja un pēkšņa atjaunošana
13. Kā pravietojuma sākotnējā piepildījumā ”dunoņa atskan no pilsētas”?
13 Jesaja pravieto: ”Klau! Dunoņa atskan no pilsētas, troksnis no Dieva nama, tā ir tā Kunga balss, kas atmaksā saviem ienaidniekiem, kā tie pelnījuši!” (Jesajas 66:6.) Šo vārdu sākotnējā piepildījumā ”pilsēta” ir Jeruzaleme, kur atrodas Jehovas templis. ”Dunoņa” norāda uz kara troksni, ko var dzirdēt pilsētā, kad tai 607. gadā p.m.ē. uzbrūk babiloniešu karaspēks. Bet kā pravietojums piepildās mūsdienās?
14. a) Ko Maleahijs paredzēja par Jehovas ierašanos savā templī? b) Kas, saskaņā ar Ecēhiēla pravietojumu, notika, kad Jehova ieradās savā templī? c) Kad Jehova un Jēzus pārbaudīja garīgo templi, un kā šī pārbaude ietekmēja tos, kas uzskatīja, ka pārstāv tīro pielūgsmi?
14 Šie Jesajas grāmatā lasāmie vārdi atbilst diviem citiem pravietojumiem. Viens no tiem ir atrodams Ecēhiēla grāmatas 43. nodaļas 4. pantā un no 6. līdz 9. pantam, bet otrs — Maleahija grāmatas 3. nodaļas pirmajos piecos pantos. Gan Ecēhiēls, gan Maleahijs runā par laiku, kad Dievs Jehova ierodas savā templī. Maleahija pravietojumā stāstīts, ka Jehova ierodas pārbaudīt savu tīrās pielūgsmes namu un veic kausēšanu, atmezdams tos, kas viņu nepārstāv pienācīgā veidā. Ecēhiēla redzējumā Jehova ienāk templī un pieprasa likvidēt visas netiklības un elkdievības pēdas. * Šo pravietojumu mūsdienu piepildījumā 1918. gadā garīgajā sfērā risinājās svarīgi notikumi, kas bija saistīti ar Jehovas pielūgsmi. Jehova un Jēzus tajā laikā acīmredzot pārbaudīja visus, kas uzskatīja, ka pārstāv tīro pielūgsmi. Šīs pārbaudes iznākums bija tāds, ka kristīgā pasaule, kas bija atkāpusies no patiesības, tika galīgi atmesta. Kristus svaidītajiem brāļiem pārbaude nozīmēja īsu attīrīšanas posmu, kam 1919. gadā sekoja strauja garīga atjaunošana. (1. Pētera 4:17.)
15. Kāda piedzimšana ir paredzēta, un kā šis paredzējums piepildās 537. gadā p.m.ē.?
15 Šī atjaunošana ir spilgti attēlota nākamajos Jesajas grāmatas pantos: ”Pirms tai uznāca bērnu sāpes, tā jau dzemdēja; pirms tai nāca dzemdību sāpes, tai jau piedzima dēls. Kas to ir dzirdējis, vai to kāds kad redzējis? Vai tad zeme var tapt vienā dienā, vai tauta var piedzimt vienā paņēmienā? Un tomēr Ciānai uznāca dzemdību sāpes, un tai piedzima tad pat vienā reizē viņas bērni.” (Jesajas 66:7, 8.) Šo vārdu saviļņojošo pirmo piepildījumu pieredz ebreji, kas atrodas izsūtījumā Babilonā. Ciāna jeb Jeruzaleme atkal ir attēlota kā dzemdētāja, bet šīs ir ļoti neparastas dzemdības. Tās ir tik straujas, tik pēkšņas, ka dzemdību sāpes pat nepaspēj sākties. Tas ir precīzs salīdzinājums. Dieva tautas atdzimšana 537. gadā p.m.ē., kad tā atkal sāk dzīvot savā zemē, ir tik strauja un pēkšņa, ka šķiet brīnumaina. No laika, kad Kīrs atlaiž ebrejus, līdz brīdim, kad dievbijīgie cilvēki atgriežas dzimtenē, paiet tikai daži mēneši. Šoreiz viss ir pavisam citādi nekā tad, kad izraēliešu tauta izveidojās. 537. gadā p.m.ē. izraēliešiem nav jālūdz brīvība nelabvēlīgi noskaņotam valdniekam, nav jābēg no ienaidnieku karaspēka, nav 40 gadus jādzīvo tuksnesī.
16. Ko Jesajas grāmatas 66. nodaļas 7. un 8. panta mūsdienu piepildījumā attēlo Ciāna, un kā tās bērni ir pieredzējuši atdzimšanu?
16 Mūsdienu piepildījumā Ciāna attēlo Jehovas debesu ”sievu” — viņa debesu organizāciju, pie kuras pieder garīgās būtnes. 1919. gadā šī ”sieva” varēja priecāties, jo uz zemes kā organizēta ”tauta” piedzima tās svaidītie bērni. Atdzimšana bija strauja un pēkšņa. * Tikai dažu mēnešu laikā svaidītie, kas bija atradušies nāvei līdzīgā bezdarbības stāvoklī, sāka enerģiski darboties savā ”zemē” — garīgajā darbības laukā, ko viņiem bija piešķīris Dievs. (Atklāsmes 11:8—12.) 1919. gada rudenī viņi paziņoja, ka turpmāk kopā ar Sargtorni iznāks jauns žurnāls. Tā nosaukums bija Zelta Laikmets (tagad — Atmostieties!), un tā izdošana bija pierādījums, ka Dieva tauta ir atguvusi spēkus un atkal ir organizēta kalpošanai.
17. Kā Jehova apliecina savai tautai, ka nekas viņu netraucēs īstenot savu nodomu, kas saistīts ar garīgo Izraēlu?
17 Nav tāda spēka, kas varētu nepieļaut šo garīgo atdzimšanu. Šāda doma izteiksmīgi pausta nākamajā pantā: ””Vai tad Es lai ļautu bērnam pārraut mātes klēpi, bet neļautu tam piedzimt?” — saka tas Kungs. — ”Jeb vai Es, kuŗa rokā stāv dzimšana, lai aizkavētu piedzimšanu?” — saka tavs Dievs.” (Jesajas 66:9.) Tāpat kā dzemdības, kad tās ir sākušās, vairs nav apturamas, arī garīgā Izraēla atdzimšana, kad tā bija sākusies, vairs nebija apstādināma. Tiesa, tai bija pretinieki, un nākotnē pretestība droši vien būs vēl spēcīgāka. Taču tikai Jehova var apstādināt to, ko pats ir iesācis, un to viņš nekad nedara. Bet kā Jehova izturas pret savu tautu, kas atguvusi spēkus?
Jehovas maigās rūpes
18., 19. a) Kādu aizkustinošu ilustrāciju Jehova izmanto, un kā šī ilustrācija attiecas uz viņa izsūtīto tautu? b) Kādu mīlestības pilnu stiprinājumu un gādību ir izjutis svaidīto atlikums?
18 Nākamajos četros pantos aizkustinoši attēlotas Jehovas maigās rūpes. Vispirms Jesaja raksta: ”Priecājieties ar Jeruzālemi un līksmojiet visi par to, kas to mīlat! Priecājieties līdz sirds dziļumiem par to visi, kas bijāt par to noskumuši, lai jūs zīstu un saņemtu spēku no viņas atspirdzinātājas krūts, lai jūs iepriecinātos un atspirgtu tās bagātajā pilnībā [”no viņas godības pilnuma”, LB-26]!” (Jesajas 66:10, 11.) Jehova šeit izmanto ilustrāciju: viņš runā par sievieti, kas zīda savu mazuli. Kad bērns jūtas izsalcis, viņš uzstājīgi brēc. Bet, kad viņu pieliek pie mātes krūts un baro, viņš vairs nav bēdīgs, bet gan priecīgs un apmierināts. Kaut kas līdzīgs notiks ar dievbijīgajiem ebrejiem Babilonā: kad pienāks laiks atbrīvošanai un atjaunošanai, viņu skumjas pārvērtīsies priekā un apmierinājumā. Tad viņi varēs līksmot. Jeruzalemes godība tiks atjaunota, kad pilsēta tiks uzcelta no jauna un atkal būs apdzīvota. Pilsētas godību vairos tās dievbijīgie iedzīvotāji, kurus garīgi stiprinās priesteri, kas atkal būs sākuši darboties. (Ecēhiēla 44:15, 23.)
19 Arī garīgie izraēlieši pēc savas atbrīvošanas 1919. gadā saņēma bagātīgu stiprinājumu. Kopš tā laika pastāvīgi ir pieejama garīgā barība, kas tiek sagādāta ar ”uzticīgā un gudrā kalpa” starpniecību. (Mateja 24:45—47.) Svaidīto atlikums ir saņēmis mierinājumu un izjutis prieku. Taču tās vēl nav visas svētības.
20. Kā Jeruzalemi senatnē svētīja ”no krastiem izkāpusi straume”, un kā tas ir noticis mūsdienās?
20 Pravietojuma turpinājumā teikts: ”Tā saka tas Kungs: ”Redzi, Es likšu, lai ieplūst tajā labklājība kā upe un tautu bagātības kā no krastiem izkāpusi straume. Tad jūs baŗos kā zīdaiņus, jūs nesīs uz rokām un auklēs klēpī.”” (Jesajas 66:12.) Šeit zīdīšanas ainu papildina bagātīgu svētību attēlojums — tās plūst kā ”upe” un kā ”no krastiem izkāpusi straume”. Jeruzaleme tiks svētīta ne tikai ar lielu labklājību, ko tai nodrošinās Jehova, bet arī ar ”tautu bagātībām”, kas plūdīs pie Dieva tautas un to svētīs. Tas nozīmē, ka Jehovas tautai pievienosies cilvēki no citām tautām. (Hagaja 2:7.) Senatnē šis pravietojums piepildījās, kad cilvēki no dažādām tautām pievienojās izraēliešiem un kļuva par jūdaisma prozelītiem. Taču daudz izcilāks piepildījums ir vērojams mūsdienās, kad ”liels pulks.. no visām tautām, no ciltīm, tautībām un valodām” — vesela no krastiem izkāpusi cilvēku straume — sadarbojas ar atlikušajiem garīgajiem jūdiem. (Atklāsmes 7:9; Cakarijas 8:23.)
21. Par kādu iepriecinājumu tiek tēlaini runāts?
21 Jesajas grāmatas 66. nodaļas 12. pantā ir aprakstītas arī mātes mīlestības izpausmes — tas, kā bērns tiek auklēts klēpī un nēsāts uz rokām. Nākamajā pantā ir atrodama līdzīga doma, bet tajā parādās jauns, interesants aspekts. Tur sacīts: ”Kā māte iepriecina savus bērnus [”It kā vīru, ko viņa māte iepriecina”, LB-1882], tā Es jūs iepriecināšu, un tieši Jeruzālemē jūs kļūsit iepriecināti.” (Jesajas 66:13.) Bērns tagad ir kļuvis par ”vīru”, tas ir, pieaugušu cilvēku, tomēr māte joprojām vēlas viņu iepriecināt grūtā brīdī.
22. Kā Jehova paskaidro, cik maiga un spēcīga ir viņa mīlestība?
22 Ar šādu skaistu salīdzinājumu Jehova paskaidro, cik spēcīga un maiga ir viņa mīlestība pret savu tautu. Pat visstiprākā mātes mīlestība tikai nelielā mērā atspoguļo Jehovas dziļo mīlestību pret viņam uzticīgajiem cilvēkiem. (Jesajas 49:15.) Visiem kristiešiem ir ārkārtīgi svarīgi attīstīt šo īpašību, kas piemīt viņu debesu Tēvam. Tā rīkojās apustulis Pāvils, parādīdams brīnišķīgu priekšzīmi kristiešu draudzes vecākajiem. (1. Tesaloniķiešiem 2:7.) Jēzus teica, ka brālīga mīlestība būs galvenā pazīme, pēc kuras varēs pazīt viņa sekotājus. (Jāņa 13:34, 35.)
23. Kāds būs Jehovas tautas stāvoklis pēc atgriešanās dzimtenē?
23 Jehova izpauž savu mīlestību darbos, tāpēc viņš turpina: ”Jūs to redzēsit, un jūsu sirds priecāsies, un jūsu miesas atzels kā jauna zāle; un tā Kunga roka parādīsies svētībā Viņa kalpiem, un Viņa dusmas liks sevi sajust Viņa ienaidniekiem.” (Jesajas 66:14.) Pēc kāda senebreju valodas speciālista vārdiem, izteiciens ”jūs to redzēsit” norāda, ka visur, kur vien trimdinieki pēc atgriešanās dzimtenē raudzīsies, atjaunotajā zemē ”skatienam pavērsies priecīgas ainas”. Viņi varēs priecāties, būdami neizsakāmi saviļņoti par to, ka ir pārnākuši mīļotajā dzimtenē. Viņi sajutīsies jaunāki, it kā viņu miesa atkal kļūtu stipra un saņemtu spēku pieplūdumu kā zāle pavasarī. Visi zinās, ka šīs svētības ir nodrošinājušas nevis cilvēku pūles, bet ”tā Kunga roka”.
24. a) Kādu secinājumu var izdarīt, domājot par notikumiem, kas mūsdienās ir risinājušies ar Jehovas tautu? b) Ko mums jāapņemas darīt?
24 Vai jūs redzat, kā Jehovas roka mūsdienās darbojas viņa tautā? Cilvēkiem pašiem nebūtu pa spēkam atjaunot tīro pielūgsmi. Tāpat cilvēki nekad nebūtu varējuši panākt, ka miljoniem ļaužu no visām tautām pievienojas dievbijīgo svaidīto atlikumam viņu garīgajā zemē. To spēj vienīgi Dievs Jehova. Mēs no sirds priecājamies par šīm Jehovas mīlestības izpausmēm. Nekad nesāksim izturēties pret Jehovas mīlestību kā pret kaut ko pašsaprotamu, arī turpmāk bīsimies viņa vārdu un apņemsimies dzīvot pēc Bībeles principiem un ar prieku kalpot Jehovam!
[Zemsvītras piezīme]
^ 11. rk. Mūsdienās daudzi kristīgajā pasaulē negrib lietot Jehovas vārdu un pat izņem to no Bībeles tulkojumiem. Daži izsmej Dieva tautu par viņa vārda lietošanu. Taču daudzi no šiem cilvēkiem svētulīgi lieto izteicienu ”Alelujā”, kas nozīmē ’slavējiet Jah’.
^ 14. rk. Vārdi ”ķēniņu mirušās miesas” Ecēhiēla grāmatas 43. nodaļas 7. un 9. pantā attiecas uz elkiem. Dumpīgie Jeruzalemes vadītāji un pārējie pilsētas iedzīvotāji bija novietojuši Dieva templī elkus un faktiski padarījuši tos par saviem ķēniņiem.
^ 16. rk. Piedzimšana, par ko šeit pravietots, nav tā pati, kas aprakstīta Atklāsmes grāmatas 12. nodaļas 1., 2. un 5. pantā. Šajā Atklāsmes grāmatas nodaļā ”bērns, dēls,” simbolizē mesiānisko Valstību, kas sāka darboties 1914. gadā. Tomēr ”sieva” abos pravietojumos ir viena un tā pati.
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 395. lpp.]
”Visu pasaules visumu.. ir radījusi mana roka”
[Attēls 402. lpp.]
Jehova liks Ciānā ieplūst ”tautu bagātībām”
