Jehovas mācības mums nāk par labu
Devītā nodaļa
Jehovas mācības mums nāk par labu
1. Kā saprātīgi cilvēki atsaucas uz to, ko saka Jehova?
KAD Jehova runā, saprātīgi cilvēki viņu uzklausa ar lielu cieņu un paklausa teiktajam. Viss, ko Jehova saka, mums ir noderīgs, un viņš no sirds rūpējas par to, lai mums klātos labi. Piemēram, ļoti uzmundrinoši ir pārdomāt, kā Jehova uzrunāja tautu, ar ko senos laikos bija slēdzis derību: ”Kaut jel tu ievērotu manus baušļus!” (Jesajas 48:18.) Dieva mācību vērtība ir pierādīta, tāpēc mums viņš būtu jāuzklausa un jāņem vērā viņa norādījumi. Daudzie pravietojumi, kas jau ir piepildījušies, izgaisina jebkuras šaubas, ka Jehova ir apņēmies izpildīt savus solījumus.
2. Kam tika rakstīta Jesajas grāmatas 48. nodaļa, un kas vēl var gūt no tās labumu?
2 Jesajas grāmatas 48. nodaļa acīmredzot tika rakstīta, domājot par ebrejiem, kas nonāks gūstā Babilonā. Tajā ir ietverts arī kaut kas tāds, ko nedrīkst atstāt bez ievērības kristieši mūsdienās. Jesajas grāmatas 47. nodaļā tika runāts par Babilonas krišanu, bet tagad Jehova dara zināmu, kas notiks ar ebreju trimdiniekiem, kuri atrodas šajā pilsētā. Jehova ir apbēdināts par savas izredzētās tautas liekulību un stūrgalvīgo neticību viņa solījumiem. Tomēr viņš vēlas dot ebrejiem norādījumus, kas tiem nāktu par labu. Viņš paredz laiku, kad tauta tiks attīrīta un dievbijīgi cilvēki, kas pieder pie tās, atgriezīsies dzimtenē.
3. Kāpēc Dievam nebija pieņemama Jūdejas iedzīvotāju kalpošana?
3 Jehovas tauta ir ļoti lielā mērā novirzījusies no tīrās pielūgsmes. Jesajas vārdi, ar kuriem sākas 48. nodaļa, liek nopietni padomāt par to: ”Klausaities jūs, kas no Jēkaba nama, kas saucas Israēla vārdā un kas cēlušies no Jūdas dzimuma, kas zvēr pie tā Kunga vārda un piesauc Israēla Dievu, bet ne patiesībā un taisnībā, — jo tie saucas pēc svētās pilsētas un paļaujas uz Israēla Dievu, kuŗa vārds ir tas Kungs Cebaots.” (Jesajas 48:1, 2.) Kāda liekulība! Cilvēki ”zvēr pie tā Kunga vārda”, bet viņi lieto Dieva vārdu tikai formāli. (Cefanjas 1:5.) Pirms aizvešanas gūstā uz Babilonu ebreji pielūdza Jehovu ”svētajā pilsētā” — Jeruzalemē. Taču viņu pielūgsme nebija patiesa, viņu sirds bija tālu no Dieva, cilvēki gan kalpoja Dievam, bet ”ne patiesībā un taisnībā”. Viņiem nebija tādas ticības kā patriarhiem. (Maleahija 3:7.)
4. Kāda kalpošana ir patīkama Jehovam?
4 Jehovas vārdi atgādina, ka mūsu kalpošana nedrīkst būt mehāniska, tai jānāk no sirds. Formāla kalpošana, kas tiek veikta tikai tāpēc, lai izpatiktu citiem vai kādu iespaidotu, neliecina par dievbijību. (2. Pētera 3:11.) Tas vien, ka cilvēks sevi sauc par kristieti, nepadara viņa kalpošanu pieņemamu Dievam. (2. Timotejam 3:5.) Ir svarīgi atzīt, ka Jehova pastāv, bet tas ir tikai sākums. Jehova vēlas, lai viņu pielūdz no sirds, stipras mīlestības un pateicības dēļ. (Kolosiešiem 3:23.)
Tiek pasludināts kaut kas jauns
5. Kādi ir daži no ”agrākajiem priekšpavēstījumiem”, ko Jehova ir darījis zināmus?
5 Iespējams, ebrejiem Babilonā kaut kas ir jāatsvaidzina atmiņā. Tāpēc Jehova viņiem vēlreiz atgādina, ka viņš ir patiesu pravietojumu Dievs: ”Agrākos priekšpavēstījumus Es jau sen senim biju zināmus darījis, tie ir nākuši no manas mutes, Es tos esmu pasludinājis un piepeši tos arī izpildīju, tā ka tie ir īstenojušies.” (Jesajas 48:3.) ”Agrākie priekšpavēstījumi” ir tie, ko Dievs jau ir piepildījis, piemēram, viņš ir atbrīvojis izraēliešus no Ēģiptes un piešķīris tiem mantojumā Apsolīto zemi. (1. Mozus 13:14, 15; 15:13, 14.) Šie paredzējumi nāk no Dieva mutes — tos ir izteicis pats Dievs. Dievs pasludina cilvēkiem savus norādījumus, un dzirdētajam viņi būtu jāmudina būt paklausīgiem. (5. Mozus 28:15.) Pēc tam Dievs piepeši izpilda to, ko ir paredzējis. Jehova ir Visvarenais, un šis fakts garantē to, ka viņa nodomi īstenojas. (Jozuas 21:45; 23:14.)
6. Cik lielā mērā ebreju tauta ir kļuvusi ”pretestīga un nepaklausīga”?
6 Jehovas tauta ir kļuvusi ”pretestīga un nepaklausīga”. (Psalms 78:8.) Viņš tai atklāti saka: ”Tu esi stūrgalvīgs, pretestīgs, tavs pakausis kā no dzelzs un tava piere kā no vaŗa.” (Jesajas 48:4.) Tāpat kā metālus, ebrejus nav viegli veidot, viņi ir nepakļāvīgi. Tautas nostāja ir viens iemesls, kāpēc Jehova jau iepriekš atklāj, kas notiks. Pretējā gadījumā cilvēki no viņa tautas par Jehovas paveikto varētu teikt: ”Mans dieva tēls to darīja, mans elka tēls un mans dieveklis to pavēlēja.” (Jesajas 48:5.) Vai tas, ko Jehova tagad paziņo, kaut kā ietekmēs viņam neuzticīgos ebrejus? Dievs tiem saka: ”Tagad tu to dzirdēji. Apdomā to visu! Un jūs, — jūs negribat to apliecināt? Bet no šī brīža Es tev pasludinu ko jaunu, noslēpumainu, ko tu vēl nezināji. Tikai tagad tas notiek un ne agrāk, un priekš šās dienas tu neko nebiji par to dzirdējis, lai tu nevarētu sacīt: Es to jau zināju!” (Jesajas 48:6, 7.)
7. Kas izsūtītajiem ebrejiem būs jāatzīst, un ko viņi var gaidīt nākotnē?
7 Jau ilgu laiku pirms paša notikuma Jesaja pierakstīja paredzējumu par Babilonas krišanu. Tagad ebrejiem, kas atrodas izsūtījumā Babilonā, tiek pravietiski pavēlēts pārdomāt šī paredzējuma piepildīšanos. Vai viņi var noliegt, ka Jehova ir piepildītu pravietojumu Dievs? Un, tā kā Jūdejas iedzīvotāji ir redzējuši un dzirdējuši, ka Jehova ir patiesības Dievs, vai viņiem nav jāpasludina šī patiesība citiem? Jehovas atklātajos vārdos ir ietverti paredzējumi par kaut ko jaunu, kas vēl nav noticis, piemēram, par to, ka Kīrs iekaros Babilonu un atbrīvos ebrejus. (Jesajas 48:14—16.) Šie pārsteidzošie notikumi sāk risināties pilnīgi negaidīti. Neviens nebūtu spējis tos paredzēt, analizējot situāciju pasaulē. Tie ir kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Kas šos notikumus ir izraisījis? Tā kā Jehova tos paredz aptuveni 200 gadus iepriekš, atbilde nav ilgi jāmeklē.
8. Kas ir tas jaunais, uz ko cer kristieši mūsdienās, un kāpēc viņi ir pilnīgi pārliecināti par Jehovas pravietisko vārdu piepildīšanos?
8 Turklāt Jehova īsteno sacīto paša noteiktā laikā. Piepildījušies pravietojumi pierāda viņa dievišķību ne tikai ebrejiem senatnē, bet arī kristiešiem mūsdienās. Daudzie jau piepildījušies pravietojumi, ”agrākie priekšpavēstījumi”, apliecina, ka piepildīsies arī jaunais, ko Jehova apsola, — sāksies ”lielās bēdas”, tajās izdzīvos ”liels pulks” cilvēku, tiks nodibināta ”jaunā zeme”, un notiks vēl daudz kas cits. (Atklāsmes 7:9, 14, 15; 21:4, 5; 2. Pētera 3:13.) Cilvēki ar taisnīgi noskaņotu sirdi, būdami par to pārliecināti, dedzīgi stāsta par Jehovu citiem. Viņi jūtas tāpat kā psalmu sacerētājs, kas rakstīja: ”Tavu taisnīgumu es sludināju lielā sanāksmē, savas lūpas es neaizdarīju.” (Psalms 40:10.)
Jehova savaldās
9. Kādā ziņā Izraēla tauta ir ”atkritēja jau no mātes miesām”?
9 Ebreji netic Jehovas pravietojumiem un neņem vērā viņa brīdinājumus. Tāpēc Jehova viņiem saka: ”Nē, tu to nebiji dzirdējis, ne zināji, tava auss nebija tam atvērta; Es zinu, ka tu esi neuzticams, un ka tevi sauc par atkritēju jau no mātes miesām.” (Jesajas 48:8.) Jūdejas iedzīvotāji nav vēlējušies uzklausīt Jehovas labo vēsti. (Jesajas 29:10.) Dieva izredzētā tauta ar saviem darbiem parāda, ka ir ”atkritēja jau no mātes miesām”. Jau kopš savas izveidošanas Izraēla tauta ir sākusi rīkoties dumpīgi, un tā tas ir turpinājies visu tās pastāvēšanas laiku. Atkrišana un vārda laušana raksturo cilvēku rīcības veidu kopumā, tie nav tikai atsevišķi grēki. (Psalms 95:10; Maleahija 2:11.)
10. Kāpēc Jehova izturēsies saudzīgi pret savu tautu?
10 Tomēr viss vēl nav zaudēts. Kaut arī Jūdeja ir dumpīga un neuzticama, Jehova vienmēr ir patiess un uzticams. Lai pagodinātu savu izcilo vārdu, viņš ierobežos dusmu izpausmes. Jehova paziņo: ”Sava vārda dēļ Es pavilcināju savas dusmas, un sava goda dēļ Es izturos saudzīgi tev par labu, lai tevi neiznīcinātu.” (Jesajas 48:9.) Jehovas rīcība ir pilnīgs pretstats tam, ko dara cilvēki. Jehovas tauta — gan Izraēlā, gan Jūdejā — ir neuzticīga viņam. Bet Jehova svētīs savu vārdu, rīkodamies tā, lai sagādātu tam godu un slavu. Tāpēc viņš neiznīcinās savu izredzēto tautu. (Joēla 2:13, 14.)
11. Kāpēc Dievs nepieļaus, ka viņa tauta tiek pilnīgi iznīcināta?
11 Godprātīgi cilvēki, kas ir starp izsūtītajiem ebrejiem, sadzird Dieva izteikto nosodījumu un apņemas paklausīt Dieva pamācībām. Šādiem cilvēkiem ļoti uzmundrinošs ir paziņojums: ”Redzi, Es tevi šķīstīju, bet neatradu tevi līdzīgu sudrabam; Es tevi pārbaudīju ciešanu kausējamā krāsnī. Manis dēļ, — jā, Manis dēļ Es to daru, lai mans vārds netop zaimots! Savu godu Es citam nedošu!” (Jesajas 48:10, 11.) Grūtos pārbaudījumos, ko Jehova ļauj pieredzēt savai tautai, tā ir pārbaudīta un attīrīta kā ”ciešanu kausējamā krāsnī”, un ir kļuvis redzams, kas ir cilvēku sirdī. Kaut kas līdzīgs notika daudzus gadsimtus agrāk, kad Mozus sacīja viņu priekštečiem: ”Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir vadījis tuksnesī visus šos četrdesmit gadus, lai tevi pazemotu un lai tevi pārbaudītu, lai Viņš zinātu, kas ir tavā sirdsprātā.” (5. Mozus 8:2.) Lai gan tauta bija dumpīga, Jehova tolaik to neiznīcināja, un viņš to pilnīgi neiznīcinās arī tagad. Tā viņš aizstāvēs savu vārdu un godu. Ja Jehovas tautu iznīcinātu babilonieši, viņš nebūtu izpildījis savas derības nosacījumus un viņa vārds tiktu zaimots. Tādā gadījumā liktos, ka Izraēla Dievs nav spējīgs izglābt savu tautu. (Ecēhiēla 20:9.)
12. Kā patiesie kristieši tika attīrīti Pirmā pasaules kara laikā?
12 Arī mūsu laikos Jehovas tautai ir bijusi nepieciešama attīrīšana. 20. gadsimta sākumā daudzi no nelielās Bībeles pētnieku grupiņas kalpoja Dievam, no sirds cenzdamies darīt viņam pa prātam, tomēr dažiem bija nepareizi pamudinājumi, piemēram, vēlme gūt ievērību. Pirms šī cilvēku grupiņa varēja uzņemties vadību pasaules mēroga sludināšanā, kurai saskaņā ar pravietojumu bija jānotiek beigu laikā, tai bija jātiek attīrītai. (Mateja 24:14.) Pravietis Maleahijs paredzēja, ka šāda attīrīšana norisināsies, kad Jehova ieradīsies savā namā. (Maleahija 3:1—4.) Šis pravietojums piepildījās 1918. gadā. Plosoties Pirmajam pasaules karam, patiesie kristieši pieredzēja nežēlīgas vajāšanas, kuru kulminācija bija toreizējā Sargtorņa biedrības prezidenta Džozefa Raterforda un vairāku atbildīgu biedrības amatpersonu ieslodzīšana cietumā. Attīrīšanas process šiem godprātīgajiem kristiešiem nāca par labu. Kad Pirmais pasaules karš bija beidzies, viņu apņēmība kalpot savam dižajam Dievam, lai ko Dievs viņiem liktu darīt, bija lielāka nekā jebkad agrāk.
13. Kā Jehovas tautu ir ietekmējušas vajāšanas, ko tā ir pieredzējusi kopš Pirmā pasaules kara?
13 Kopš tā laika Jehovas liecinieki daudzkārt ir sastapušies ar niknām vajāšanām, bet tāpēc viņi nav sākuši apšaubīt Radītāja teikto. Viņi ir ņēmuši vērā vārdus, ko apustulis Pēteris savā laikā rakstīja kristiešiem, kuri arī tika vajāti: ”[Jūs esat] noskumdināti dažādos pārbaudījumos, lai jūsu pārbaudītā ticība.. izrādītos teicama, slavējama un godājama, kad Jēzus Kristus parādīsies.” (1. Pētera 1:6, 7.) Spēcīgas vajāšanas nevar sagraut patieso kristiešu uzticību Dievam. Vajāšanās atklājas, cik patiesi ir viņu rīcības motīvi, tiek pārbaudīta viņu ticība un kļūst redzams, cik dziļa ir viņu dievbijība un mīlestība. (Salamana Pamācības 17:3.)
”Es esmu pirmais un arī pēdējais”
14. a) Kādā ziņā Jehova ir ”pirmais” un ”pēdējais”? b) Kādus varenus darbus Jehova ir paveicis ar savu ”roku”?
14 Pēc tam Jehova vēršas pie savas izredzētās tautas ar sirsnīgu aicinājumu: ”Uzklausi Mani, Jēkab, un tu, Israēl, kuŗu Es izredzēju! Es esmu tas pats, Es esmu pirmais un arī pēdējais. Mana roka lika zemei pamatus, un mana labā roka izplēta debesis. Kad Es tām ko nosaku, tad tās visas ir manā rīcībā.” (Jesajas 48:12, 13.) Atšķirībā no cilvēkiem Dievs ir mūžīgs un nemainīgs. (Maleahija 3:6.) Atklāsmes grāmatā Jehova paziņo: ”Es esmu A[lfa] un O[mega], pirmais un pēdējais, sākums un gals.” (Atklāsmes 22:13.) Pirms Jehovas nav bijis visvarena Dieva, un tāda nebūs arī pēc viņa. Viņš ir Visaugstākais un Mūžīgais, Radītājs. Viņa ”roka” — viņa spēks, kas likts lietā, — lika pamatus zemei un izplēta zvaigžņotās debesis. (Ījaba 38:4; Psalms 102:26.) Kad viņš kaut ko nosaka, radītais ir viņa rīcībā. (Psalms 147:4.)
15. Ko nozīmē tas, ka Jehova ”mīl” Kīru, un ar kādu mērķi viņš to dara?
15 Gan ebrejiem, gan neebrejiem ir domāts svinīgs aicinājums: ”Sapulcējieties visi un uzklausait! Kas no viņiem to paredzēja? Tas, ko tas Kungs mīl, izpildīs Viņa prātu pret Bābeli, un Viņa elkonis darbosies arī pret kaldējiem. Es, Es to pasludināju, Es arī aicināju viņu; Es pavēlēju viņam uzstāties, un viņš savu pasākumu ar uzvaru novedīs līdz galam.” (Jesajas 48:14, 15.) Vienīgi Jehova ir visvarens, un vienīgi viņš spēj precīzi paredzēt notikumus. Neviens no ”viņiem”, tas ir, no bezspēcīgajiem elkiem, nav spējīgs neko paredzēt. Jehova, nevis elki ir tas, kurš ”mīl” Kīru, proti, Jehova ir izvēlējies Kīru īpašam uzdevumam. (Jesajas 41:2; 44:28; 45:1, 13; 46:11.) Viņš ir paredzējis Kīra parādīšanos pasaules arēnā un ir izraudzījies Kīru par Babilonas iekarotāju.
16., 17. a) Kāpēc var apgalvot, ka Dievs savus paredzējumus nav izteicis slepenībā? b) Kā Jehova mūsdienās dara zināmus savus nodomus?
16 Aicinošā tonī Jehova turpina: ”Nāciet šurp pie Manis un uzklausait Mani! Es to nerunāju no iesākuma slepenībā. Nē, kopš tā laika, kad tas sācies, Es biju tur klāt.” (Jesajas 48:16a.) Jehovas paredzējumi nav izteikti slepenībā, un tie nav darīti zināmi tikai šauram personu lokam. Jehovas pravieši ir atklāti runājuši Dieva vārdā. (Jesajas 61:1.) Viņi ir publiski pasludinājuši Dieva gribu. Piemēram, notikumi, kas saistīti ar Kīru, Dievam nebija nekas jauns un neparedzēts. Jau 200 gadus iepriekš Dievs tos paredzēja un ar Jesajas starpniecību darīja šo paredzējumu zināmu atklātībā.
17 Arī mūsdienās Jehova neslēpj savus nodomus. Miljoniem cilvēku, sludinot pa mājām, ielās un citās vietās, kur vien tas ir iespējams, brīdina citus par pašreizējās sistēmas gaidāmo bojāeju un stāsta labo vēsti par svētībām, ko sagādās Dieva Valstība, un šis darbs tiek veikts daudzās valstīs un salu teritorijās. Jehova patiešām ir Dievs, kas dara zināmus savus nodomus.
”Ievērojiet manus baušļus!”
18. Ko Jehova vēl savai tautai?
18 Jehovas gara iedvesmots, pravietis paziņo: ”Dievs tas Kungs sūta mani un savu garu. Tā saka tas Kungs, tavs Glābējs, Israēla Svētais: ”Es tas Kungs, tavs Dievs, mācu tev to, kas tev par svētību, un vedu tevi tai ceļā, pa kuŗu tev jāstaigā.”” (Jesajas 48:16b, 17.) Šajos vārdos izpaužas Jehovas mīlestības pilnā gādība, un tie apliecina Izraēla tautai, ka Dievs to atbrīvos no Babilonas. Viņš ir savas tautas Pestītājs jeb Glābējs. (Jesajas 54:5.) Jehova dedzīgi vēlas, lai izraēlieši atjaunotu savas attiecības ar viņu un ievērotu viņa baušļus. Patiesās pielūgsmes pamatā ir paklausība Dieva norādījumiem. Izraēlieši nespēj iet pareizo ceļu, ja viņiem nemāca ”ceļu, pa kuŗu.. jāstaigā”.
19. Kādu sirsnīgu aicinājumu izsaka Jehova?
19 Tālāk ir lasāmi brīnišķīgi vārdi, kuros izpaužas Jehovas vēlēšanās, lai viņa tauta izvairītos no posta un priecātos par dzīvi: ”Kaut jel tu ievērotu manus baušļus! Tad tava labklājība [”tavs miers”, LB-26] būtu kā straume un tava taisnība kā jūŗas viļņi!” (Jesajas 48:18.) Visvarenais Radītājs šeit izsaka ļoti sirsnīgu aicinājumu. (5. Mozus 5:29; Psalms 81:14.) Izraēliešiem ir iespēja nevis doties trimdā, bet pieredzēt lielu mieru, kas salīdzināts ar upes straumi. (Psalms 119:165.) Viņu taisnīgo darbu var būt tikpat daudz kā jūras viļņu. (Amosa 5:24.) Tā kā Jehovam rūp, kas notiek ar izraēliešiem, viņš tiem ar mīlestību norāda ceļu, pa ko būtu jāstaigā. Kaut viņi uzklausītu Jehovas vārdus!
20. a) Ko Dievs nevēlas darīt, kaut arī izraēlieši ir dumpinieki? b) Ko par Jehovu var uzzināt no tā, kā viņš izturas pret savu tautu? (Skat. ielogojumu 133. lpp.)
20 Kā izraēlieši tiktu svētīti, ja viņi nožēlotu grēkus? Jehova saka: ”Tad tavs dzimums būtu pēc daudzuma kā smiltis un tavi miesas augļi kā smilšu graudi, un viņu vārds neizzustu un netiktu iznīcināts mana vaiga priekšā.” (Jesajas 48:19.) Jehova atgādina tautai savu solījumu, ka Ābrahāma pēcnācēju būs ļoti daudz — ”kā debesu zvaigznes, kā smiltis, kas jūŗas krastmalē”. (1. Mozus 22:17; 32:13.) Taču šie Ābrahāma pēcnācēji ir bijuši dumpinieki, un viņiem nav tiesību pieredzēt solījuma piepildīšanos. Patiesībā viņu rīcība ir bijusi tik slikta, ka pēc Jehovas bauslības tautas vārdam būtu jāizzūd. (5. Mozus 28:45.) Bet Jehova nevēlas iznīcināt savu tautu, un viņš negrib to pamest pavisam.
21. Kādas svētības mēs varam pieredzēt, ja meklējam iespējas mācīties no Jehovas?
21 Principi, kas saskatāmi šajos iespaidīgajos Bībeles pantos, attiecas arī uz Jehovas kalpiem mūsdienās. Jehova ir dzīvības Avots, un viņš labāk par jebkuru citu zina, kā mums būtu jādzīvo. (Psalms 36:10.) Viņš mums ir devis norādījumus nevis lai laupītu mums prieku, bet lai mums palīdzētu. Tāpēc patiesie kristieši meklē iespējas mācīties no Jehovas. (Mihas 4:2.) Jehovas norādījumi aizsargā mūsu garīgumu un mūsu attiecības ar viņu, kā arī pasargā mūs no Sātana kaitīgās ietekmes. Ja mēs saskatām principus, kas ir Dieva likumu pamatā, mēs redzam, ka Jehovas mācības mums nāk par labu. Tādā gadījumā mēs izjūtam, ka ”viņa baušļi nav grūti”, un mums nedraud iznīcināšana. (1. Jāņa 2:17; 5:3.)
”Izeita ārā un projām no Bābeles!”
22. Kāds mudinājums tiek izteikts dievbijīgajiem ebrejiem, un kas viņiem tiek apliecināts?
22 Vai tad, kad kritīs Babilona, būs kādi ebreji ar taisnīgi noskaņotu sirdi? Vai viņi izmantos Dieva piedāvāto iespēju glābties, atgriezīsies dzimtenē un atjaunos tīro pielūgsmi? Jā, tādi ebreji būs. Jehovas nākamajos vārdos izpaužas viņa pārliecība, ka tā tiešām notiks. ”Izeita ārā un projām no Bābeles! Bēdziet no kaldēju zemes! Ar priecīgu balsi pasludiniet to un dariet zināmu! Lai šī vēsts aiziet līdz zemes galiem! Sludiniet: ”Tas Kungs ir izglābis savu kalpu Jēkabu!” Tie nebija izslāpuši, kad Viņš tos vadīja pa tuksnesi. Ūdenim Viņš viņiem lika plūst no klintīm, Viņš pāršķēla klinti, un iztecēja ūdens.” (Jesajas 48:20, 21.) Jehovas tauta tiek pravietiski mudināta bez kavēšanās pamest Babilonu. (Jeremijas 50:8.) Par tās atbrīvošanu jāpaziņo līdz vistālākajām zemes vietām. (Jeremijas 31:10.) Pēc izraēliešu iziešanas no Ēģiptes Jehova gādāja par savas tautas vajadzībām, kamēr tā bija tuksnesī, un tāpat viņš gādās par savu tautu, kad tā dosies mājup no Babilonas. (5. Mozus 8:15, 16.)
23. Kas nesaņems mieru, ko piešķir Dievs?
23 Ir vēl kāds svarīgs princips, kas ebrejiem jāpatur prātā, domājot par to, kā Jehova glābj. Taisnīgi noskaņotiem cilvēkiem reizēm ir jācieš savu grēku dēļ, taču viņi netiks iznīcināti. Pavisam citādi ir ar netaisnajiem. ””Bezdievjiem turpretī nav miera!” — saka tas Kungs.” (Jesajas 48:22.) Grēcinieki, kas nenožēlo savu rīcību, nesaņems mieru, ko Dievs piešķir cilvēkiem, kuri viņu mīl. Glābšana nav paredzēta nelabojami ļaunajiem un neticīgajiem; to pieredz tikai tie, kam ir ticība. (Titam 1:15, 16; Atklāsmes 22:14, 15.) Ļaunie nevar iegūt mieru, ko dod Dievs.
24. Kas sagādāja prieku Dieva tautai mūsdienās?
24 537. gadā p.m.ē. iespēja atstāt Babilonu sagādāja lielu prieku dievbijīgajiem izraēliešiem. 1919. gadā cilvēki no Dieva tautas priecājās, kad tika atbrīvoti no Bābeles gūsta. (Atklāsmes 11:11, 12.) Viņiem bija lielas cerības uz nākotni, un viņi izmantoja izdevību izvērst savu darbību. Tiesa, šim nelielajam kristiešu pulciņam bija vajadzīga drosme, lai izmantotu jaunās iespējas sludināt naidīgi noskaņotajā pasaulē, tomēr ar Jehovas palīdzību viņi ķērās pie labās vēsts sludināšanas. Vēsture apliecina, ka Jehova viņus svētīja.
25. Kāpēc ir svarīgi pievērst nopietnu uzmanību Dieva taisnības darbiem?
25 Šajā Jesajas pravietojumu daļā ir uzsvērta doma, ka Jehovas mācības mums nāk par labu. Ir ļoti svarīgi pievērst nopietnu uzmanību Dieva taisnības darbiem. (Atklāsmes 15:2—4.) Ja paturam prātā Dieva gudrību un mīlestību, mums būs vieglāk rīkoties saskaņā ar to, ko Jehova sauc par pareizu. Visas viņa pavēles ir mums par svētību. (Jesajas 48:17, 18.)
[Jautājumi studēšanai]
[Papildmateriāls/Attēli 133. lpp.]
Visvarenais Dievs savaldās
”Es pavilcināju savas dusmas, ..Es izturos saudzīgi [”savaldos”, LB-26],” Jehova teica izraēliešiem, kas bija kļuvuši par atkritējiem. (Jesajas 48:9.) Šādi paziņojumi palīdz saprast, ka Dievs rāda nevainojamu priekšzīmi, nekad neizmantodams savu varu nepareizi. Tiesa, nevienam nav lielāka spēka kā Dievam, tāpēc viņu mēdz dēvēt par visspēcīgo, un viņš pats pamatoti attiecina uz sevi titulu ”Visuvarenais”. (1. Mozus 17:1.) Dievam ne tikai piemīt neierobežots spēks, bet pieder arī visa vara, jo viņš ir paša radītā Visuma Suverēnais Kungs. Tāpēc nav neviena, kas spētu aizkavēt viņa roku vai uzdrošinātos viņam teikt: ”Ko Tu tur dari?” (Daniēla 4:32.)
Taču Jehova nesteidzas dusmoties pat tad, kad ir nepieciešams paust dusmas pret viņa ienaidniekiem. (Nahuma 1:3.) Jehova var ”pavilcināt savas dusmas”, un viņš pamatoti ir saukts par ”lēnprātīgu dusmās”, jo viņa galvenā īpašība ir mīlestība, viņš nav dusmīgs Dievs. Kad Jehova ļauj savām dusmām izpausties, tās vienmēr ir taisnīgas, vienmēr pamatotas un nekad nav nevaldāmas. (2. Mozus 34:6; 1. Jāņa 4:8.)
Kāpēc Jehova tā rīkojas? Tāpēc, ka viņš ideāli līdzsvaro visvareno spēku ar savām pārējām trim pamatīpašībām — gudrību, taisnīgumu un mīlestību. Jehova vienmēr izmanto savu spēku saskaņā ar šīm citām īpašībām.
[Attēls 122. lpp.]
Jesajas vārdi par atjaunošanu izsūtītajiem ebrejiem ir kā cerību stars
[Attēli 124. lpp.]
Ebreji bieži piedēvēja elkiem to, ko bija izdarījis Jehova
1. Ištara. 2. Glazētu ķieģeļu frīze no Babilonas procesiju ceļa. 3. Pūķis — Marduka simbols
[Attēls 127. lpp.]
”Ciešanu kausējamā krāsns” var atklāt, vai mēs kalpojam Jehovam ar tīriem motīviem vai ne
[Attēli 128. lpp.]
Patiesie kristieši ir pieredzējuši visnežēlīgākās vajāšanas
