Jehovas roka nav kļuvusi par īsu
Divdesmitā nodaļa
Jehovas roka nav kļuvusi par īsu
1. Kāda ir situācija Jūdejā, un kādu jautājumu daudzi cilvēki sev uzdod?
JŪDEJAS tauta uzskata, ka tā ir saistīta derībā ar Jehovu, tomēr problēmas šajā zemē ir visās dzīves jomās. Taisnīgumu nav iespējams panākt, plaši izplatīta ir noziedzība un apspiešana, un cerības uz situācijas uzlabošanos nepiepildās. Stāvoklis ir ļoti nopietns, un daudzi cilvēki sev uzdod jautājumu, vai Jehova kādreiz iejauksies notikumu gaitā. Tā tas ir Jesajas laikā. Taču Jesajas stāstījums nav tikai senu vēsturisku notikumu apraksts. Tajā ir ietverti pravietiski brīdinājumi ikvienam, kas sevi sauc par Dieva kalpu, bet pārkāpj Dieva likumus. Dieva iedvesmotie pravietojumi, kas lasāmi Jesajas grāmatas 59. nodaļā, sniedz patiesu mierinājumu visiem, kas cenšas kalpot Jehovam, kaut arī dzīvo grūtos un bīstamos apstākļos.
Šķirti no patiesā Dieva
2., 3. Kāpēc Jehova neaizsargā Jūdejas iedzīvotājus?
2 Tauta, ar ko Jehova ir slēdzis derību, ir kļuvusi par atkritēju. Cilvēki ir novērsušies no sava Radītāja, līdz ar to atteikdamies no viņa piedāvātās aizsardzības. Tieši tāpēc viņi ir nonākuši lielās grūtībās. Varbūt viņi vaino savās nelaimēs Jehovu? Jesaja viņiem saka: ”Redzi, tā Kunga roka nebūt nav par īsu, lai tā nevarētu palīdzēt, un Viņa auss nav aizkritusi, ka tā nevarētu dzirdēt. Bet jūsu pārkāpumi jūs attālina no jūsu Dieva, un jūsu grēki apslēpj Viņa vaigu no jums, ka Viņš neklausās uz jums.” (Jesajas 59:1, 2.)
3 Tie ir atklāti, bet patiesi vārdi. Jehova joprojām ir glābšanas Dievs. Viņš ”uzklausa lūgšanas”, ko saka viņa uzticīgie kalpi. (Psalms 65:3.) Taču Jehova nesvētī ļaundarus. Cilvēki paši ir vainīgi tajā, ka starp viņiem un Jehovu ir izveidojusies plaisa, un viņu pašu nepareizā rīcība ir likusi Jehovam apslēpt savu seju viņu priekšā.
4. Kādas apsūdzības tiek izvirzītas Jūdejas iedzīvotājiem?
4 Patiesība ir tāda, ka Jūdejas iedzīvotāji ir izdarījuši ārkārtīgi daudz ļauna. Jesajas pravietojumā ir minēti vairāki viņu nodarījumi: ”Jūsu rokas ir aptraipītas ar asinīm un jūsu pirksti ir pilni noziegumu, jūsu lūpas runā melus, un jūsu mēle pauž netaisnību.” (Jesajas 59:3.) Cilvēki melo un runā netaisnību. Viņu ”rokas ir aptraipītas ar asinīm” — tātad ir pat tādi, kas ir izdarījuši slepkavību. Šāda rīcība apkauno Dievu, kura bauslībā ir aizliegts ne tikai nogalināt, bet arī ”savu brāli ienīst savā sirdī”. (3. Mozus 19:17.) Jūdejas iedzīvotāju grēcīgais dzīvesveids un tā neizbēgamās sekas atgādina, ka grēcīgas domas un izjūtas ir jāsavalda. Pretējā gadījumā cilvēks varētu sākt darīt kaut ko ļaunu, kas viņu šķirtu no Dieva. (Romiešiem 12:9; Galatiešiem 5:15; Jēkaba 1:14, 15.)
5. Cik lielā mērā Jūdejas iedzīvotāji ir novirzījušies no patiesības?
5 Grēks kā slimība ir pārņēmis visu tautu. Pravietojumā teikts: ”Neviens nemeklē taisnību, neviens negriežas pie tiesas pēc patiesības sava taisnīguma apziņā, neviens necenšas arī kārtot savu lietu taisnīgi un godīgi, bet balstās uz tukšiem niekiem un lieto viltību; visi staigā it kā grūti ar ļaunumu un dzemdē postu, pat galīgu iznīcību.” (Jesajas 59:4.) Neviens nemeklē taisnību. Pat tiesā ir grūti atrast kādu, kam varētu uzticēties. Jūdeja ir pagriezusi muguru Jehovam un paļaujas uz savienībām ar citām valstīm un uz nedzīviem elkiem. Patiesībā tas viss ir ”tukši nieki”, tam nav nekādas vērtības. (Jesajas 40:17, 23; 41:29.) Runāts tiek daudz, bet jēgas no tā ir maz. Tiek kalti plāni, bet to iznākums ir ļaunums un posts.
6. Kādā ziņā kristīgā pasaule līdzinās Jūdejai?
6 Netaisnību un vardarbību, kas bija izplatītas Jūdejā, var salīdzināt ar situāciju kristīgajā pasaulē. (Skat. ”Atkritusī Jeruzaleme — kristīgās pasaules līdziniece” 294. lpp.) Valstis, kas tiek uzskatītas par kristīgām, ir piedalījušās divos briesmīgos pasaules karos. Šajās valstīs pastāvošajām reliģijām joprojām nav izdevies atturēt savus piekritējus no līdzdalības etniskajās tīrīšanās un citu tautību cilvēku slepkavošanā. (2. Timotejam 3:5.) Lai gan Jēzus mācīja savus sekotājus paļauties uz Dieva Valstību, kristīgās pasaules tautas mēģina panākt drošību ar ieroču arsenālu un politisku savienību palīdzību. (Mateja 6:10.) Vairākums pasaules lielāko ieroču ražotāju ir tieši kristīgās pasaules zemes. Bet, cerot, ka droša nākotne ir sasniedzama ar cilvēku un viņu izveidoto organizāciju pūlēm, kristīgā pasaule arī paļaujas uz ”tukšiem niekiem”.
Rūgti augļi
7. Kāpēc Jūdejas iedzīvotāju plāni nodara tikai postu?
7 Pielūdzot elkus un rīkojoties negodīgi, nevar panākt sabiedrības uzplaukumu. Šādas rīcības dēļ bezdievīgie ebreji tagad pļauj to, ko paši ir sējuši. Pravietojumā sacīts: ”Tie izperē čūsku olas un auž zirnekļu tīklus. Kas ēd šādu olu, tam jāmirst. Ja saspiež tādu olu, iznāk odze.” (Jesajas 59:5.) Jūdejas iedzīvotāju plāni jau no to rašanās brīža līdz pat to īstenošanai nedod nekādu labumu. Cilvēku aplamā domāšana nodara tikai ļaunumu, tāpat kā no indīgas čūskas olas var izšķilties tikai indīga čūska. Iznākumā tautai jācieš.
8. Kā izpaužas Jūdejas iedzīvotāju nepareizā domāšana?
8 Daļa Jūdejas iedzīvotāju varbūt mēģinās sevi aizstāvēt ar vardarbības palīdzību, taču tas viņiem neizdosies. Ja kāds grib sevi pasargāt, fizisks spēks nevar aizstāt paļāvību uz Jehovu un taisnīgu rīcību, gluži tāpat kā zirnekļu tīkli nevar nodrošināt tikpat labu aizsardzību pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem kā drēbes. Jesaja paziņo: ”Viņu audumi [”zirnekļa tīkli”, LB-1825] neder drēbēm nedz viņu sietie un pītie darinājumi apsegai. Viņu darbi ir ļauni darbi, varmācība ir atkarīga no viņu rokām. Viņu kājas ir naskas doties ļaunos darbos, viņi steidzas izliet nevainīgas asinis; viņu domas ir vērstas uz ļaunu. Posts un sabrukums iezīmē viņu ceļu.” (Jesajas 59:6, 7.) Jūdejas iedzīvotāju domāšana ir pilnīgi nepareiza. Mēģinādami atrisināt savas problēmas varmācīgā ceļā, viņi apliecina savu bezdievību. Viņiem ir pilnīgi vienalga, ka daudzi no viņu upuriem ne pie kā nav vainīgi un ka daži no tiem ir patiesi Dieva kalpi.
9. Kāpēc kristīgās pasaules vadītāji nevar panākt mieru?
9 Šie Dieva iedvesmotie vārdi liek atcerēties kristīgās pasaules asiņainos darbus. Jehova katrā ziņā sauks to pie atbildības, jo tā ir radījusi pilnīgi nepareizu priekšstatu par kristietību. Tāpat kā ebreji Jesajas laikā, kristīgā pasaule rīkojas morālā ziņā nepieņemami, jo tās vadītāji uzskata, ka tikai tā var gūt kādu labumu. Viņi runā par mieru, bet paši izmanto netaisnīgus paņēmienus. Kāda divkosība! Tā kā kristīgās pasaules vadītāji nemaina savu nostāju, patiesu mieru viņi neredzēs. Tālāk pravietojumā teikts: ”Miera ceļu viņi nepazīst, nav taisnīguma viņu gaitās; viņi iet tikai līkus ceļus; kas pa tiem staigā, tas nepazīst miera.” (Jesajas 59:8.)
Viņi maldās garīgā tumsā
10. Kā Jesaja izsūdz Jūdejas iedzīvotāju grēkus?
10 Jehova nevar svētīt Jūdejas iedzīvotāju negodīgo rīcību, kurai ir bēdīgas sekas. (Psalms 11:6.) Runājot visas tautas vārdā, Jesaja izsūdz Jūdejas iedzīvotāju grēkus: ”Taisna tiesa mums paliek sveša, un taisnība mūs nesasniedz. Mēs gaidām gaismu, bet redzi, te ir tumsa, mēs gaidām dienas gaišumu, bet mums jāstaigā nakts tumsā. Mēs taustāmies gar sienām kā akli, mēs gāzelējamies nemaņā, it kā mums nebūtu acu; mēs klūpam dienas vidū kā tumsā, mēs, būdami labi baŗoti un dzīvības pilni, esam patiesībā kā miruši. Mēs rūcam kā lāči un dūdojam vienmēr kā baloži.” (Jesajas 59:9—11a.) Ebreji nav ļāvuši Dieva vārdiem būt par viņu kāju spīdekli un gaišumu uz viņu ceļiem. (Psalms 119:105.) Tāpēc stāvoklis ir drūms. Pat dienas vidū viņi taustās apkārt, it kā būtu nakts. Viņi ir kā miruši. Ilgodamies pēc atvieglojuma, viņi skaļi rūc kā izsalkuši vai ievainoti lāči, bet daži skumji dūdo kā vientulīgi baloži.
11. Kāpēc Jūdejas iedzīvotāju cerības uz taisnu tiesu un glābšanu ir veltīgas?
11 Jesaja ļoti labi saprot, ka Jūdejas iedzīvotāju likstu cēlonis ir pārkāpumi pret Dievu. Viņš raksta: ”Mēs gaidām taisnu tiesu, bet velti, gaidām glābšanu, bet tā paliek tālu no mums. Jo mūsu pārkāpumu ir pārāk daudz Tavā priekšā, un mūsu grēki liecina pret mums. Mūsu pārkāpumi ir pilnīgi dzīvi mūsu apziņā, mūsu noziegumi mums ir zināmi: atkrituši mēs esam no tā Kunga un Viņu aizlieguši, mēs neklausījām mūsu Dievam, runājām tikai par varmācību, daudzinājām bezdievību un melus un paužam visu to no visas savas sirds.” (Jesajas 59:11b—13.) Tā kā Jūdejas iedzīvotāji nav nožēlojuši savu rīcību, no viņiem joprojām tiek prasīta atbildība par viņu grēkiem. Taisnība ir pametusi zemi, jo cilvēki ir pametuši Jehovu. Viņi ir apliecinājuši, ka ir nelabojami liekuļi, apspiezdami pat savus brāļus. Tas viss ļoti atgādina kristīgās pasaules rīcību mūsdienās. Daudzi tās locekļi ne tikai ignorē taisnīguma prasības, bet arī aktīvi vajā uzticīgos Jehovas lieciniekus, kas cenšas pildīt Dieva gribu.
Jehova izpilda sodu
12. Kā rīkojas cilvēki, kuru pienākums ir spriest Jūdejā taisnu tiesu?
12 Šķiet, Jūdejā vairs nav atrodama taisnība un uzticība. ”Ir taisnība nostumta pie malas, un taisnīga rīcība pilnīgi izzudusi; uzticība grīļojas kaut kur tirgus laukumā, bet godīgums nekur neatrod ieejas.” (Jesajas 59:14.) Jūdejā aiz pilsētu vārtiem ir laukumi, kur vecaji sanāk iztiesāt dažādus jautājumus. (Rutes 4:1, 2, 11.) Šiem vīriešiem jāspriež taisna tiesa, un viņi nedrīkst pieņemt kukuļus. (5. Mozus 16:18—20.) Taču patiesībā viņi tiesā paši pēc sava prāta, kā tas viņiem ir izdevīgi. Vēl sliktāk — cilvēkus, kas patiešām cenšas darīt labu, viņi uzskata par viegli iegūstamu laupījumu. Jesaja raksta: ”Patiesība palikusi reta, un kas no ļauna atkāpjās, paliek par laupījumu.” (Jesajas 59:15a, LB-26.)
13. Ko Jehova darīs tāpēc, ka Jūdejā ieceltie tiesneši nolaidīgi izturas pret saviem pienākumiem?
13 Tie, kas neiebilst pret morāles normu sagrozīšanu, aizmirst, ka Dievs nav akls, nezinošs un nespēcīgs. Jesaja raksta: ”Kad tas Kungs to redzēja, tad Viņam tas ļoti nepatika, ka nav vairs taisnības. Un kad Viņš redzēja, ka nav neviena, kas varētu palīdzēt, un brīnījās, ka neviens šai lietā neiejaucas, tad Viņš izlietoja par līdzekli pats savu elkoni, un Viņa paša taisnība bija Viņam par balstu.” (Jesajas 59:15b, 16.) Tā kā ieceltie tiesneši izturas pret saviem pienākumiem nolaidīgi, Jehovam būs jāiejaucas. Kad viņš to darīs, viņš rīkosies taisnīgi un ar lielu spēku.
14. a) Kāda attieksme pret dzīvi ir daudziem cilvēkiem mūsdienās? b) Kā Jehova pošas, lai rīkotos?
14 Līdzīga situācija pastāv mūsdienās. Mēs dzīvojam pasaulē, kurā daudzi ir ”zaudējuši kauna jūtas”. (Efeziešiem 4:19.) Gandrīz neviens netic, ka Jehova kādreiz iejauksies notikumu gaitā un darīs galu ļaunumam uz zemes. Taču Jesajas pravietojums parāda, ka Jehova uzmanīgi seko tam, kas notiek cilvēku sabiedrībā. Viņš spriež tiesu un noteiktā laikā savus spriedumus arī izpilda. Jesaja apliecina, ka Jehovas tiesas spriedumi ir taisnīgi. Runājot par spriedumu Jūdejai, viņš norāda: ”Viņš [ Jehova] apvilka taisnību kā bruņas un lika galvā pestīšanas bruņu cepuri; Viņš tērpās atriebības drēbēs kā savā ieroču tērpā un ietinās dusmu bargumā kā mētelī.” (Jesajas 59:17.) Šajos pravietiskajos vārdos Jehova attēlots kā karavīrs, kas pošas kaujai. Viņš ir cieši apņēmies panākt to, ko ir nodomājis. Viņš ir pārliecināts par savu absolūto, neapstrīdamo taisnību, un viņš bezbailīgi un dedzīgi izpildīs savus spriedumus. Nav nekādu šaubu, ka taisnība uzvarēs.
15. a) Kāda būs patieso kristiešu nostāja, kad Jehova izpildīs savu spriedumu? b) Kādi būs Jehovas tiesas spriedumi?
15 Mūsdienās dažās zemēs patiesības ienaidnieki cenšas traucēt Jehovas kalpu darbu, izplatot par viņiem nepatiesu informāciju un ceļot viņiem neslavu. Patiesie kristieši vienmēr ir gatavi aizstāvēt patiesību, bet viņi nekad nemēģina atriebties. (Romiešiem 12:19.) Pat tad, kad Jehova sodīs atkritušo kristīgo pasauli, viņa kalpi, kas dzīvo uz zemes, nepiedalīsies tās iznīcināšanā. Viņi zina, ka atriebība ir Jehovas ziņā un ka Jehova rīkosies, kad būs pienācis laiks to darīt. Pravietojumā teikts: ”Viņš atmaksās tieši pēc nopelna, piemērodams bardzību saviem pretiniekiem, atriebību saviem ienaidniekiem; jūŗas salām Viņš atmaksās, kā tās pelnījušas.” (Jesajas 59:18.) Tāpat kā Jesajas laikā, Dieva tiesas spriedumi būs ne tikai taisnīgi, bet arī visaptveroši — tie sniegsies līdz pat ”jūŗas salām” jeb nomaļām vietām. Neviens nebūs tik tālu un tik lielā mērā nošķirts no citiem, ka Jehovas tiesas spriedumi viņu neskartu.
16. Kas neies bojā, kad Jehova izpildīs savus tiesas spriedumus, un ko šie cilvēki varēs mācīties?
16 Cilvēkus, kas cenšas rīkoties pareizi, Jehova tiesās taisnīgi. Jesaja pravieto, ka šādi cilvēki paliks dzīvi visā pasaulē — no vienas debess malas līdz otrai. Kad viņi redzēs, kā Jehova viņus aizsargā, ievērojami nostiprināsies viņu bijība un cieņa pret Jehovu. (Maleahija 1:11.) Jesaja raksta: ”Tad ļaudis bīsies rietumos tā Kunga vārdu un austrumos Viņa godību, jo Viņš nāks kā augstos krastos iesprostota strauja upe, ko dzen tā Kunga dvaša.” (Jesajas 59:19.) Kā spēcīga vētra, kas dzen sev pa priekšu iespaidīgu ūdens sienu, kura noskalo visu savā ceļā, Jehovas gars likvidēs visus šķēršļus viņa gribas īstenošanai. Jehovas gars ir varenāks par jebkādu spēku, kas ir cilvēku rīcībā. Kad viņš ar tā palīdzību sodīs cilvēkus un tautas, viņš izpildīs visu, ko ir nodomājis.
Cerība un svētība tiem, kas nožēlo grēkus
17. Kas ir Ciānas Glābējs jeb atsvabinātājs, un kad viņš atpērk Ciānu?
17 Pēc Mozus bauslības izraēlieti, kas bija pārdevis sevi verdzībā, varēja no tās atpirkt. Iepriekš Jesajas pravietiskajā grāmatā Jehova ir saukts par grēkus nožēlojušo cilvēku Glābēju. (Jesajas 48:17.) Tagad viņš atkal tiek raksturots kā atbrīvotājs, kas atpērk tos, kuri ir nožēlojuši savu nepareizo rīcību. Jesaja ir pierakstījis Jehovas solījumu: ””Ciānai nāks atsvabinātājs un tiem, kas Jēkabā atgriezušies no sava uzticības zvēresta lauzuma,” — saka tas Kungs.” (Jesajas 59:20.) Šis mierinošais solījums piepildījās 537. gadā p.m.ē., taču tas nebija vienīgais piepildījums. Apustulis Pāvils citēja šos vārdus no Septuagintas un attiecināja tos uz kristiešiem. Viņš rakstīja: ”Tādā kārtā viss Israēls tik[s] glābts, jo ir rakstīts: ”No Ciānas nāk glābējs, viņš novērsīs bezdievību no Jēkaba. Un šī būs mana derība ar viņiem, kad es dzēsīšu viņu grēkus.”” (Romiešiem 11:26, 27.) Jesajas pravietojuma nozīme ir ļoti plaša — tas attiecas arī uz mūsdienām un uz to, kas vēl ir nākotnē. Kāpēc tā var teikt?
18. Kad Jehova izveidoja ”Dieva Israēlu”, un kā tas notika?
18 Pirmajā gadsimtā neliels Izraēla tautas atlikums atzina Jēzu par Mesiju. (Romiešiem 9:27; 11:5.) 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos Jehova kādus 120 no šiem ticīgajiem svaidīja ar svēto garu, padarīdams tos par jaunās derības dalībniekiem, kuras starpnieks ir Jēzus Kristus. (Jeremijas 31:31—33; Ebrejiem 9:15.) Tajā dienā izveidojās ”Dieva Israēls” — jauna tauta, kuras locekļi nav miesīgi Ābrahāma pēcnācēji, bet ir piedzimuši no Dieva gara. (Galatiešiem 6:16.) Sākot ar Kornēliju, jaunajā tautā tika uzņemti neapgraizīti cittautieši. (Apustuļu darbi 10:24—48; Atklāsmes 5:9, 10.) Tā Dievs Jehova viņus pieņēma par saviem garīgajiem bērniem un viņi kļuva par Jēzus līdzmantiniekiem. (Romiešiem 8:16, 17.)
19. Kādu derību Jehova slēdz ar Dieva Izraēlu?
19 Jehova slēdz derību ar Dieva Izraēlu. Par to ir rakstīts: ””Uz Sevi zīmējoties, Es slēdzu ar viņiem šādu derību”, — saka tas Kungs: ”Mans Gars, kas tevī mājo, un mani vārdi, ko Es liku tavā mutē, nezudīs no tavas mutes un no tavu bērnu un bērnu bērnu mutes no šā laika mūžīgi!” — saka tas Kungs.” (Jesajas 59:21.) Nav zināms, vai šie vārdi piepildījās Jesajas dzīvē, taču tie noteikti piepildījās attiecībā uz Jēzu, kam tika apsolīts, ka ”viņš redzēs izaugam jaunu dzimumu”. (Jesajas 53:10.) Jēzus runāja to, ko bija mācījies no Jehovas, un viņam bija Jehovas gars. (Jāņa 1:18; 7:16.) Arī viņa brāļi un līdzmantinieki, kas veido Dieva Izraēlu, saņem Jehovas svēto garu un sludina vēsti, ko ir uzzinājuši no sava debesu Tēva. Viņi visi ir ”tā Kunga mācīti”. (Jesajas 54:13; Lūkas 12:12; Apustuļu darbi 2:38.) Vai nu ar Jesajas, vai Jēzus starpniecību, kuru Jesaja pravietiski attēlo, Jehova dod solījumu nekad viņus neatmest un mūžīgi izmantot par saviem lieciniekiem. (Jesajas 43:10.) Bet kas ir viņu ”bērni”, kuri arī gūst labumu no šīs derības?
20. Kā Ābrahāmam dotais Jehovas solījums piepildījās pirmajā gadsimtā?
20 Senos laikos Jehova apsolīja Ābrahāmam: ”Tavos pēcnācējos tiks svētītas visas zemes tautas.” (1. Mozus 22:18.) Saskaņā ar šiem vārdiem neliels miesīgo izraēliešu atlikums, kas atzina Mesiju, devās pie daudzām tautām sludināt labo vēsti par Kristu. Sākot ar Kornēliju, daudzi neapgraizīti cittautieši ”tika svētīti” Jēzū, kas bija Ābrahāma pēcnācējs jeb Dzimums. Šie cilvēki kļuva par Dieva Izraēla locekļiem un par Ābrahāma dzimuma otršķirīgu daļu. Viņi pieder pie Jehovas ”svētās tautas”, kuras pienākums ir ”paust tā varenos darbus, kas [viņus] ir aicinājis no tumsas savā brīnišķīgajā gaismā”. (1. Pētera 2:9; Galatiešiem 3:7—9, 14, 26—29.)
21. a) Kādi ”bērni” Dieva Izraēlam ir parādījušies mūsu laikos? b) Kā šos ”bērnus” iepriecina derība jeb vienošanās, ko Jehova ir slēdzis ar Dieva Izraēlu?
21 Mūsdienās acīmredzot ir sapulcināti visi Dieva Izraēla locekļi, taču tautas joprojām tiek svētītas, turklāt ļoti lielā mērā. Tā var apgalvot tāpēc, ka Dieva Izraēlam ir ”bērni” — Jēzus mācekļi, kam ir perspektīva mūžīgi dzīvot paradīzē uz zemes. (Psalms 37:11, 29.) Arī šiem ”bērniem” Jehova māca staigāt savus ceļus. (Jesajas 2:2—4.) Viņi nav kristīti ar svēto garu un netiek uzskatīti par jaunās derības dalībniekiem, tomēr Jehovas svētais gars viņus stiprina, lai viņi varētu pārvarēt visus šķēršļus, ko Sātans liek sludināšanai. (Jesajas 40:28—31.) Šo cilvēku skaits jau tagad sniedzas miljonos, un tas turpina augt, jo arī viņiem pašiem rodas ”bērni”. Derība jeb vienošanās, ko Jehova ir slēdzis ar svaidītajiem, dod šiem ”bērniem” pārliecību, ka Jehova arī viņus mūžīgi izmantos par saviem pārstāvjiem. (Atklāsmes 21:3, 4, 7.)
22. Par ko mēs varam būt pārliecināti, un kā šī pārliecība mūs ietekmē?
22 Tāpēc saglabāsim savu ticību Jehovam. Viņš vēlas mūs glābt un spēj to izdarīt. Viņa roka nekad nav par īsu, un viņš vienmēr palīdzēs saviem uzticīgajiem kalpiem. Visi, kas paļaujas uz Jehovu, turpinās runāt viņa labos vārdus ”no šā laika mūžīgi”.
[Jautājumi studēšanai]
[Papildmateriāls 294. lpp.]
Atkritusī Jeruzaleme — kristīgās pasaules līdziniece
Jeruzaleme, Dieva izredzētās tautas galvaspilsēta, simbolizē Dieva debesu organizāciju, ko veido garīgas būtnes, un arī visus svaidītos kristiešus, kas piecelti dzīvei debesīs un kļuvuši par Kristus līgavu. (Galatiešiem 4:25, 26; Atklāsmes 21:2.) Taču bieži Jeruzalemes iedzīvotāji nebija uzticīgi Jehovam un pilsēta tika raksturota kā netikle un laulības pārkāpēja. (Ecēhiēla 16:3, 15, 30—42.) Kad Jeruzaleme bija šādā stāvoklī, ar to tika attēlota no Dieva atkritusī kristīgā pasaule.
Jēzus teica, ka Jeruzaleme ”nokauj praviešus un akmeņiem nomētā tos, kas pie [tās] sūtīti”. (Lūkas 13:34; Mateja 16:21.) Tāpat kā neuzticīgā Jeruzaleme, kristīgā pasaule apgalvo, ka tā kalpo patiesajam Dievam, bet faktiski ir lielā mērā novirzījusies no viņa taisnīgajiem ceļiem. Nav jāšaubās, ka Jehova tiesās kristīgo pasauli pēc tiem pašiem taisnīgajiem principiem, pēc kuriem viņš tiesāja atkritušo Jeruzalemi.
[Attēls 296. lpp.]
Tiesnesim jāspriež taisna tiesa, un viņš nedrīkst pieņemt kukuļus
[Attēls 298. lpp.]
Kā pārplūdusi upe Jehovas tiesas spriedumi aizslaucīs visus šķēršļus viņa gribas īstenošanai
[Attēls 302. lpp.]
Jehova apsola, ka viņa tauta vienmēr varēs liecināt par viņu
