”Līksmojiet vienmēr par to, ko Es radu”
Divdesmit sestā nodaļa
”Līksmojiet vienmēr par to, ko Es radu”
1. Kādus mierinošus vārdus rakstīja apustulis Pēteris, un kāds jautājums rodas?
VAI kādreiz pienāks gals netaisnībai un ciešanām? Vairāk nekā pirms 1900 gadiem apustulis Pēteris rakstīja šādus mierinošus vārdus: ”Mēs gaidām pēc viņa [Dieva] apsolījuma jaunas debesis un jaunu zemi, kur taisnība mājo.” (2. Pētera 3:13.) Pēteris, tāpat kā daudzi citi uzticīgi Dieva kalpi dažādos laikos, ļoti gaidīja ievērojamo dienu, kad mitēsies nelikumība, apspiešana un varmācība un tiks nodibināta taisnība. Vai mēs varam būt pārliecināti, ka šis solījums piepildīsies?
2. Kurš pravietis bija runājis par ”jaunām debesīm un jaunu zemi”, un kā šis senais pravietojums piepildās?
2 Mēs noteikti varam būt par to pārliecināti. Kad Pēteris runāja par ”jaunām debesīm un jaunu zemi”, viņš neizteica jaunu domu. Jau 800 gadus iepriekš Jehova ar pravieša Jesajas starpniecību bija sacījis līdzīgus vārdus. Toreizējais solījums nelielā mērogā piepildījās 537. gadā p.m.ē., kad ebreji tika atbrīvoti no Babilonas trimdas un varēja atgriezties dzimtenē. Jesajas pravietojums izcilā veidā piepildās mūsdienās, un mēs gaidām vēl brīnišķīgāku tā piepildījumu Dieva jaunajā pasaulē. Šis saviļņojošais pravietojums, ko izteica Jesaja, palīdz kaut kādā mērā iztēloties, kādas svētības Dievs ir sagatavojis tiem, kas viņu mīl.
Jehova vēršas pie ”stūrgalvīgas tautas”
3. Uz kādiem jautājumiem tiek atbildēts Jesajas grāmatas 65. nodaļā?
3 Atcerēsimies, ka Jesajas grāmatā no 63. nodaļas 15. panta līdz 64. nodaļas 12. pantam ir lasāma Jesajas pravietiskā lūgšana, ko viņš saka uz Babilonu izsūtīto ebreju vārdā. Kā redzams no Jesajas teiktā, daudzi ebreji nepielūdz Jehovu no visas sirds, tomēr ir arī tādi, kas ir nožēlojuši grēkus un atgriezušies pie viņa. Vai šo nožēlas pārņemto cilvēku dēļ Jehova ļaus tautai atkal piedzīvot uzplaukumu? Atbildi var izlasīt Jesajas grāmatas 65. nodaļā. Bet, pirms Jehova apsola glābt nedaudzos uzticīgos cilvēkus, viņš apraksta sodu, kāds gaida tos daudzos, kam nav ticības.
4. a) Kas meklēs Jehovu, atšķirībā no viņa dumpīgās tautas? b) Kā apustulis Pāvils paskaidroja Jesajas grāmatas 65. nodaļas pirmos divus pantus?
4 Jehova ir pacietis savas tautas nemitīgo dumpīgumu. Taču pienāks laiks, kad viņš pametīs šo tautu ienaidnieku varā un piešķirs savu labvēlību citiem. Ar Jesajas starpniecību Jehova saka: ”Es esmu kļuvis izzināms tiem, kas pēc Manis nejautāja, Mani atrod tie, kas Mani nemeklēja, un pagāniem, kas manu vārdu nepiesauca, saku Es: ”Še Es esmu! — Še Es esmu!”” (Jesajas 65:1.) Tas ir skumjš atzinums par tautu, ar ko Jehova ir slēdzis derību: pagāni nāks pie Jehovas, bet stūrgalvīgā Jūdeja to nedarīs. Jesaja nav vienīgais pravietis, kas paredz, ka Dievs galu galā izraudzīsies sev tautu, kas agrāk netika atzīta. (Hozejas 2:1, 25.) Apustulis Pāvils citēja Jesajas grāmatas 65. nodaļas pirmos divus pantus no Septuagintas, lai paskaidrotu, ka cilvēki no tautām iegūs ”ticības doto taisnību”, izmantodami iespēju, no kuras atteicās miesīgie ebreji. (Romiešiem 9:30; 10:20, 21.)
5., 6. a) Kādu patiesu vēlēšanos Jehova ir apliecinājis, un kāda ir bijusi viņa tautas reakcija? b) Ko var mācīties no Jehovas izturēšanās pret Jūdejas iedzīvotājiem?
5 Jehova paskaidro, kāpēc viņš ļaus savai tautai pieredzēt postu: ”Es izstiepju cauru dienu Savas rokas pret stūrgalvīgu tautu, kas seko pati savām domām pa nelabu ceļu.” (Jesajas 65:2, LB-65r.) Roku izstiepšana nozīmē uzaicinājumu vai lūgumu. Jehova ir izstiepis rokas ne tikai uz īsu brīdi, bet cauru dienu. Viņš no sirds vēlas, lai Jūdejas iedzīvotāji atgrieztos pie viņa, bet stūrgalvīgā tauta neatsaucas uz šo aicinājumu.
6 No Jehovas teiktā var mācīties kaut ko ļoti uzmundrinošu. Viņš vēlas, lai cilvēki viņam tuvotos, jo viņš ir pieejams Dievs. (Jēkaba 4:8.) No šiem vārdiem var arī redzēt, ka Jehova ir pazemīgs. (Psalms 113:5, 6.) Viņš joprojām tur savas rokas izstieptas, aicinādams tautu atgriezties, kaut gan cilvēki ar savu stūrgalvību viņu ir apbēdinājuši. (Psalms 78:40, 41.) Tikai pēc tam, kad Jehova gadu simtiem ilgi ir lūdzis savu tautu laboties, viņš to nodod ienaidnieku rokās. Un pat tad viņš ir gatavs palīdzēt atsevišķiem pazemīgiem cilvēkiem.
7., 8. Kā Jehovas stūrgalvīgā tauta viņu ir izaicinājusi?
7 Stūrgalvīgie ebreji daudzkārt ir izaicinājuši Jehovu ar savu apkaunojošo uzvedību. Jehova apraksta viņu nekaunīgo rīcību, runādams par ”tautu, kas Mani vienmēr sāpīgi sarūgtina, nesdama manā priekšā kaujamos upuŗus dārzos un kvēpināmos upuŗus uz ķieģeļu altāŗiem. Šie ļaudis sēd kapenēs, paliek pa nakti noslēpumainās vietās un alās, ēd cūkas gaļu, un viņu traukos atrodas no nešķīstām lietām vārīta vira. Tie saka: ”Paliec tālāk no manis! Nenāc man klāt, jo es esmu Tev par svētu!” Tādi ļaudis ir kā dūmi manā degunā, kā uguns, kas liesmo cauru dienu.” (Jesajas 65:3—5.) Šie šķietami svētbijīgie cilvēki sarūgtina Jehovu, darbodamies tieši viņa ”priekšā” — šādi tiek norādīts uz viņu nekaunīgo un necienīgo izturēšanos. Viņi pat necenšas slēpt savas neģēlības. Vai gan tas nav sevišķi nosodāmi — grēkot Tā priekšā, kuram pienākas cieņa un paklausība?!
8 Šie paštaisnie grēcinieki būtībā saka citiem ebrejiem: ”Turies no manis pa gabalu, jo es esmu svētāks nekā tu.” Kāda liekulība! Šie ”svētbijīgie” cilvēki nes upurus un dedzina kvēpināmās zāles viltus dievībām, kaut gan Dieva bauslībā šāda rīcība ir nosodīta. (2. Mozus 20:2—6.) Viņi sēž starp apbedījumu vietām, kas pēc bauslības padara viņus nešķīstus. (4. Mozus 19:14—16.) Viņi ēd cūkas gaļu — nešķīstu ēdienu. * (3. Mozus 11:7.) Tomēr savu reliģisko darbību dēļ viņi jūtas svētāki par citiem ebrejiem un negrib, lai citi viņiem tuvotos. Viņiem šķiet, ka, uzturoties viņu sabiedrībā, citi cilvēki varētu kļūt svēti jeb tīri. Taču ”taisnīgais Dievs” raugās uz šo jautājumu pavisam citādi. (5. Mozus 4:24.)
9. Ko Jehova domā par paštaisnajiem grēciniekiem?
9 Jehova neuzskata šos paštaisnos cilvēkus par svētiem; viņš saka: ”Tādi ļaudis ir kā dūmi manā degunā.” Senebreju valodas vārds, ar ko apzīmēja degunu un nāsis, bieži ir lietots pārnestā nozīmē un norāda uz dusmām. Arī dūmi ir minēti saistībā ar Jehovas bargajām dusmām. (5. Mozus 29:20, NW.) Jehova ir iededzies dusmās, jo viņa tauta ir pievērsusies drausmīgai elku kalpībai.
10. Kā Jehova atmaksās Jūdejas iedzīvotājiem par viņu grēkiem?
10 Lai būtu ievērotas taisnīguma prasības, Jehova nevar atstāt nesodītus šos cilvēkus, kas tīšuprāt grēko. Jesaja raksta: ””Redzi, manā priekšā ir rakstīts, un Es nerimšu, kamēr Es nebūšu atmaksājis, tiešām, Es atmaksāšu to viņiem un likšu viņiem to sajust viņu krūtīs un sirdīs, par jūsu noziegumiem un par jūsu tēvu noziegumiem kopā!” — Tā saka tas Kungs, — ”jo tāpēc, ka tie kvēpināja uz kalniem un Mani zaimoja uz pakalniem, Es tiem vispirms ielikšu viņu klēpī viņiem pienācīgo algu.”” (Jesajas 65:6, 7.) Iesaistoties viltus pielūgsmē, šie ebreji ir zaimojuši Jehovu. Viņi ir radījuši iespaidu, ka patiesā Dieva pielūgsme ne ar ko nav labāka par apkārtējo tautu reliģijām. ”Par [viņu] noziegumiem”, kuru starpā ir elkdievība un spiritisms, Jehova atmaksās ”viņu klēpī”. Ar vārdu ”klēpis” šeit acīmredzot tiek norādīts uz virsdrēbju ieloku, kas veidoja kabatu, kurā pārdevējs varēja iebērt noteiktu daudzumu produktu. (Lūkas 6:38.) Ir skaidrs, ko tas nozīmē atkritējiem ebrejiem, — Jehova it kā ieliks viņu klēpī ”atmaksu” jeb sodu. Taisnīguma Dievs atmaksās pārkāpējiem. (Psalms 79:12; Jeremijas 32:18.) Tā kā Jehova nemainās, mēs varam būt pārliecināti, ka noteiktā laikā viņš tāpat sodīs arī visu tagad pastāvošo ļauno pasaules sistēmu. (Maleahija 3:6.)
”Savu kalpu dēļ”
11. Kā Jehova dara zināmu, ka viņš paglābs uzticīgos cilvēkus?
11 Vai Jehova parādīs žēlsirdību uzticīgajiem cilvēkiem savā tautā? Jesaja paskaidro: ”Tā saka tas Kungs: ”Kamēr vīnogu ķekarā ir vēl dzīvības sula [”vīns”, LB-26], mēdz sacīt: Neposti to! Jo tur svētība iekšā. Tāpat Es rīkošos ar saviem kalpiem [”savu kalpu dēļ”, LB-26], ka Es tos visus nenomaitāju. Es radīšu Jēkabam pēcnācējus un Jūdam mana kalnāja īpašniekus, lai mani izredzētie to manto un mani kalpi tur dzīvo.”” (Jesajas 65:8, 9.) Salīdzinādams savu tautu ar vīnogu ķekaru, Jehova izmanto cilvēkiem labi saprotamu ilustrāciju. Jūdejā ir ļoti daudz vīnogu, un vīns, ko no tām gatavo, ir svētība cilvēkiem. (Psalms 104:15.) Iespējams, šeit runāts par ķekaru, kurā daļa ogu — bet ne visas — ir labas. Bet varbūt ir domāts, ka viens ķekars ir labs, turpretī citi — nenogatavojušies vai bojāti. Jebkurā gadījumā vīndaris neiznīcinās labās ogas. Tā Jehova apliecina savai tautai, ka viņš to neiznīcinās pavisam, bet saudzēs viņam uzticīgos cilvēkus. Jehova paziņo, ka šie cilvēki, pret kuriem viņš būs labvēlīgs, iegūs savā īpašumā viņa ”kalnāju”, tas ir, Jeruzalemi un Jūdejas zemi — kalnaino apvidu, ko Jehova uzskata par savu.
12. Kādas svētības saņems Dievam uzticīgie cilvēki?
12 Kādas svētības šie uzticīgie cilvēki saņems? Jehova norāda: ”Saronas līdzenums taps par avju ganībām, un Ahoras ieleja par vēršu novietni manai tautai, proti — tiem no tās, kas Mani meklēja.” (Jesajas 65:10.) Ganāmpulkiem ir svarīga nozīme daudzu ebreju dzīvē, un plašas ganības nodrošina pārticību miera laikos. Jehova piemin apgabalus, kas atrodas pie zemes robežām, tēlodams miera un pārticības ainu. Rietumos gar Vidusjūru stiepjas Saronas līdzenums, kas ir pazīstams ar savu skaistumu un auglīgumu, savukārt Ahoras ieleja veido daļu no zemes ziemeļaustrumu robežas. (Jozuas 15:7.) Drīzumā, kad tauta tiks aizvesta trimdā, šie apgabali būs pamesti, tāpat kā visa pārējā zeme. Taču Jehova apsola, ka pēc atgriešanās no izsūtījuma tie kļūs par skaistām ganībām, ko izmantos dzimtenē pārnākušie cilvēki. (Jesajas 35:2; Hozejas 2:17.)
Paļaušanās uz ”laimes dievu”
13., 14. Kas liecina par to, ka Dieva tauta ir novērsusies no viņa, un kas tāpēc notiks ar šo tautu?
13 Tālāk Jesajas pravietojumā atkal runāts par cilvēkiem, kas ir novērsušies no Jehovas un pielūdz elkus. Tajā teikts: ”Jūs, kas atmetuši to Kungu un aizmirsuši manu svēto kalnu, kas klājat galdu laimes dievam Gadam un nesat ar garšvielām pastiprinātus vīnus kā dzeŗamos upuŗus dievietei Menijai.” (Jesajas 65:11.) Klājot galdu ar ēdieniem un dzērieniem ”laimes dieva Gada” un likteņa ”dievietes Menijas” priekšā, par atkritējiem kļuvušie ebreji pārņem pagānu tautu elkdievības paražas. * Kas notiks ar cilvēkiem, kuri naivi paļaujas uz šiem dieviem?
14 Jehova viņus nepārprotami brīdina: ”Jūs Es nododu zobenam, jums visiem būs galvas jānoliec nociršanai, jo jūs Man neatbildējāt, kad Es jūs aicināju, un neklausījāties, kad Es runāju, bet darījāt to, kas ļauns manās acīs, un izraudzījāties to, kas Man nepatīk.” (Jesajas 65:12.) Senebreju oriģinālā šeit ir lietota vārdu spēle: izmantodams likteņa dievietes vārdu, Jehova paziņo, ka šīs viltus dievības pielūdzēji tiks ”nodoti zobenam”, tas ir, iznīcināti. Jehova daudzkārt ir aicinājis šos cilvēkus nožēlot grēkus, sūtīdams pie viņiem savus praviešus, bet viņi nav ņēmuši vērā brīdinājumus un ir stūrgalvīgi darījuši to, ko Jehova, kā viņi labi zina, uzskata par ļaunu. Viņi izturas pret Dievu ar klaju nicinājumu. Piepildoties Dieva brīdinājumam, 607. gadā p.m.ē. tauta pieredzēs lielu nelaimi — Jehova ļaus babiloniešiem izpostīt Jeruzalemi un tās templi. Tajā laikā ”laimes dievs” nespēs aizstāvēt savus pielūdzējus Jūdejā un Jeruzalemē. (2. Laiku 36:17.)
15. Kā patiesie kristieši var ņemt vērā brīdinājumu, kas lasāms Jesajas grāmatas 65. nodaļas 11. un 12. pantā?
15 Mūsdienās patiesie kristieši ņem vērā brīdinājumu, kas lasāms Jesajas grāmatas 65. nodaļas 11. un 12. pantā. Viņi netic ”laimes dievam” un nedomā, ka veiksme ir kāds pārdabisks spēks, kas var parādīt cilvēkiem labvēlību. Kristieši neizšķiež savus līdzekļus, cenzdamies pielabināt ”laimes dievu”, un tāpēc nepiedalās azartspēlēs. Viņi ir pārliecināti, ka šī dieva piekritēji beigu beigās zaudēs visu, jo šādiem cilvēkiem Jehova saka: ”Jūs Es nododu zobenam.”
”Redzi, ..mani kalpi priecāsies!”
16. Kā Jehova svētīs savus uzticīgos kalpus, un kas notiks ar tiem, kas viņu ir atstājuši?
16 Pravietojumā nosodīti cilvēki, kas ir pametuši Jehovu, un aprakstīts, cik atšķirīgi klāsies tiem, kas pielūdz Dievu no sirds, un tiem, kas to dara liekulīgi: ”Tā saka Dievs tas Kungs: ”Redzi, mani kalpi ēdīs, bet jūs būsit izsalkuši; mani kalpi dzers, bet jūs būsit izslāpuši; mani kalpi priecāsies, bet jūs stāvēsit nokaunējušies! Redzi, mani kalpi gavilēs savā sirdspriekā, bet jūs brēksit sirdēstos un vaimanāsit izmisumā!”” (Jesajas 65:13, 14.) Jehova svētīs savus uzticīgos kalpus, kuru sirds līksme izpaudīsies gavilēs. Ar ēšanu, dzeršanu un priecāšanos tiek norādīts uz to, ka Jehova bagātīgi apmierinās savu kalpu vajadzības. Savukārt tie, kas ir atstājuši Jehovu, garīgā ziņā cietīs izsalkumu un slāpes. Šo cilvēku vajadzības netiks apmierinātas. Viņi kliegs un vaimanās, jo viņus piemeklēs sāpes un nelaimes.
17. Kāpēc Dieva tautai mūsdienās ir pamatots iemesls gavilēt?
17 Jehovas teiktais precīzi raksturo garīgo stāvokli, kādā mūsdienās atrodas tie, kas kalpo Dievam tikai vārdos. Daudzus miljonus cilvēku, kas pieder pie kristīgās pasaules reliģijām, ir pārņēmis izmisums, turpretī Jehovas kalpi gavilē. Viņiem ir pamatots iemesls to darīt, jo viņi ir garīgā ziņā paēduši. Jehova viņiem bagātīgi sagādā garīgo uzturu, izmantojot uz Bībeli balstītas publikācijas un kristiešu sapulces. Uzmundrinošās patiesības un mierinošie solījumi, kas ietverti Dieva Rakstos, ļauj izjust sirdsprieku.
18. Kas paliks pāri no tiem, kas ir atstājuši Jehovu, un ko nozīmē tas, ka viņu vārds tiks lietots kā lāsts?
18 Jehova joprojām vēršas pie tiem, kas viņu atstājuši: ”Jūs atstāsit savu vārdu maniem izredzētiem kā lāstu vārdu: Dievs tas Kungs tevi lai nogalina! Bet saviem kalpiem Viņš dos citu vārdu, tā ka tas, kas meklēs svētību šai zemē, tas to atradīs patiesā Dievā, un kas dos zvērestu šai zemē, tas zvērēs uzticības Dieva vārdā. Agrākās grūtības būs aizmirstas un paliks apslēptas manām acīm.” (Jesajas 65:15, 16.) No tiem, kas ir atstājuši Jehovu, pāri paliks tikai viņu vārds, un šo vārdu lietos vienīgi kā lāstu. Iespējams, tas nozīmē, ka cilvēks, kas gribēs kaut ko apstiprināt ar zvērestu, teiks: ”Ja es neturēšu savu vārdu, tad lai pār mani nāk sods, kādu saņēma šie atkritēji!” Varbūt viņu vārds, līdzīgi Sodomas un Gomoras vārdam, pat kļūs par simbolu tam, kā Dievs soda ļaunos.
19. Ko nozīmē tas, ka Dieva kalpiem tiks dots cits vārds, un kāpēc viņi varēs paļauties uz uzticības Dievu? (Skat. arī zemsvītras piezīmi.)
19 Pavisam citādi būs ar Dieva kalpiem: viņiem tiks dots cits vārds. Šis vārds apzīmē svētības un godu, ko viņi saņems pēc atgriešanās dzimtajā zemē. Viņi nemeklēs svētības no viltus dieviem un nezvērēs pie nedzīviem elkiem. Kad viņi meklēs svētības un zvērēs, viņi to darīs uzticības Dieva vārdā. Jūdejas iedzīvotājiem būs pamats pilnībā paļauties uz Dievu, jo viņš būs izpildījis visus savus solījumus. * Atrazdamies drošībā savā dzimtenē, ebreji drīz vien aizmirsīs agrākās grūtības.
”Es radīšu jaunas debesis un jaunu zemi”
20. Kā 537. gadā p.m.ē. piepildījās Jehovas solījums par ”jaunām debesīm un jaunu zemi”?
20 Tālāk Jehova plašāk paskaidro savu solījumu palīdzēt cilvēkiem, kas būs nožēlojuši grēkus un atgriezušies no Babilonas trimdas. Ar Jesajas starpniecību Jehova paziņo: ”Redzi, Es radīšu jaunas debesis un jaunu zemi, ka agrākās vairs nepieminēs un tās nevienam vairs nenāks prātā.” (Jesajas 65:17.) Jehovas solījums par atjaunošanu noteikti piepildīsies. Pirmo reizi šis pravietojums piepildījās 537. gadā p.m.ē., kad ebreji atgriezās Jeruzalemē. Tajā laikā ”jaunās debesis” bija vadība, ko no Jeruzalemes īstenoja pārvaldnieks Zerubābels, kuru atbalstīja augstais priesteris Jozua (Ješua). Savukārt dzimtenē pārnākušie ebreji bija ”jauna zeme” — attīrīta cilvēku sabiedrība, kas pakļāvās šai varai un palīdzēja atjaunot savā zemē tīro pielūgsmi. (Ezras 5:1, 2.) Prieks par šo atjaunošanu lika aizmirst visas kādreizējās ciešanas, un agrākās nelaimes nevienam vairs nenāca pat prātā. (Psalms 126:1, 2.)
21. Kādas jaunas debesis tika izveidotas 1914. gadā?
21 Taču atcerēsimies, ka uz Jesajas pravietojumu atsaucās Pēteris, norādīdams, ka tam vēl jāpiepildās nākotnē. Šis apustulis rakstīja: ”Mēs gaidām pēc viņa apsolījuma jaunas debesis un jaunu zemi, kur taisnība mājo.” (2. Pētera 3:13.) Ilgi gaidītās jaunās debesis tika izveidotas 1914. gadā. Mesiāniskā Valstība, kas togad tika nodibināta, valda no debesīm, un Jehova tai ir piešķīris varu pār visu zemi. (Psalms 2:6—8.) Šī Valstība, kurā valda Kristus un 144 000 viņa līdzvaldnieku, ir jaunās debesis. (Atklāsmes 14:1.)
22. Kas veidos jauno zemi, un kā jau tagad tiek gatavota tās centrālā daļa?
22 Bet kas ir jaunā zeme? Tāpat kā tas bija pravietojuma piepildījumā senatnē, jauno zemi veidos cilvēki, kas ar prieku pakļaujas jaunajai valdībai, kura šajā gadījumā īsteno savu varu no debesīm. Jau tagad miljoniem taisnīgi noskaņotu cilvēku pakļaujas šai valdībai un cenšas ievērot tās likumus, kas izklāstīti Bībelē. Šie cilvēki nāk no visām tautībām, valodām un rasēm un kopīgi kalpo Ķēniņam Jēzum Kristum. (Mihas 4:1—4.) Kad beigs pastāvēt pašreizējā ļaunā sistēma, šī cilvēku grupa kļūs par centrālo daļu jaunai zemei — dievbijīgu cilvēku sabiedrībai, kas ar laiku aptvers visu pasauli un iemantos Dieva Valstības īpašumus uz zemes. (Mateja 25:34.)
23. Ko par ”jaunām debesīm un jaunu zemi” var uzzināt no Atklāsmes grāmatas, un kā šis pravietojums piepildīsies?
23 Atklāsmes grāmatā ir aprakstīta parādība, ko redzēja apustulis Jānis; tajā attēlota gaidāmā Jehovas diena, kurā tiks iznīcināta tagadējā pasaules sistēma. Pēc tam Sātans tiks ieslodzīts bezdibenī. (Atklāsmes 19:11—20:3.) Tas, ko Jānis raksta tālāk, liek atcerēties Jesajas pravietiskos vārdus: ”Es redzēju jaunu debesi un jaunu zemi.” Lieliskās parādības apraksta turpinājumā stāstīts par laiku, kad Dievs Jehova pašos pamatos izmainīs apstākļus uz zemes, tos uzlabodams. (Atklāsmes 21:1, 3—5.) Nav nekādu šaubu, ka Jesajas solījums par ”jaunām debesīm un jaunu zemi” brīnišķīgā veidā piepildīsies Dieva jaunajā pasaulē. Valdot jaunajām debesīm, cilvēki, kas piederēs pie jaunās zemes, dzīvos garīgā un fiziskā paradīzē. Ļoti mierinošs ir solījums, ka visu agrāko — slimības, ciešanas un daudzas citas nelaimes, kas cilvēkiem jāpieredz, — ”vairs nepieminēs un [tas] nevienam vairs nenāks prātā”. Nekas no tā, ko mēs tajā laikā atcerēsimies, mūs neskumdinās un nesāpinās, kā tas bieži notiek tagad.
24. Kāpēc Jehova priecāsies par Jeruzalemes atjaunošanu, un kas vairs nebūs dzirdams šīs pilsētas ielās?
24 Jesajas pravietojuma turpinājumā teikts: ”Priecājieties un līksmojiet vienmēr par to, ko Es radu, jo redzi, Es pārradīšu Jeruzālemi priekam un tās tautu līksmībai. Un Es pats priecāšos par Jeruzālemi un līksmošu par savu tautu. Tur vairs nedzirdēs raudāšanu nedz sāpju kliedzienus.” (Jesajas 65:18, 19.) Ne tikai ebreji priecāsies par iespēju atgriezties dzimtenē, bet arī pats Dievs līksmos, jo viņš būs padarījis Jeruzalemi skaistu — tā atkal būs patiesās pielūgsmes centrs uz zemes. Vairs nebūs dzirdamas vaimanas par nelaimi, kādas šīs pilsētas ielās skanēja pirms vairākiem desmitiem gadu.
25., 26. a) Kā Jehova mūsdienās rada Jeruzalemi ”priekam”? b) Ko Jehova paveiks ar jaunās Jeruzalemes palīdzību, un kāpēc mēs varam līksmot?
25 Arī mūsdienās Jehova rada Jeruzalemi ”priekam”. Kā jau noskaidrojām, pie jaunajām debesīm, kas tika izveidotas 1914. gadā, piederēs 144 000 Kristus līdzvaldnieku, kas darbosies debesu valdībā. Pravietiski viņi ir saukti par ”jauno Jeruzālemi”. (Atklāsmes 21:2.) Tieši par jauno Jeruzalemi Dievs saka: ”Es pārradīšu Jeruzālemi priekam un tās tautu līksmībai.” Ar jaunās Jeruzalemes palīdzību Dievs sagādās paklausīgajiem cilvēkiem neizsakāmas svētības. Vairs nedzirdēs raudāšanu un sāpju kliedzienus, jo Jehova mums piešķirs to, ”pēc kā [mūsu] sirds ilgojas”. (Psalms 37:3, 4.)
26 Jau tagad mums ir pamats līksmot. Drīz Jehova svētīs savu izcilo vārdu, iznīcinādams visus pretiniekus. (Psalms 83:18, 19.) Tad jauno debesu vara izpaudīsies visā pilnībā. Cik gan tie ir brīnišķīgi iemesli vienmēr priecāties un līksmot par to, ko Dievs rada!
Solījums par drošu nākotni
27. Kā Jesaja apraksta drošību, kādā ebreji dzīvos pēc atgriešanās dzimtenē?
27 Kāda būs ebreju dzīve pēc atgriešanās dzimtenē, kad, pravietojumam piepildoties pirmo reizi, pār viņiem valdīs jaunās debesis? Jehova saka: ”Tur nebūs nedaudz dienu veca zīdaiņa nedz arī cilvēka ar sirmiem matiem, kas neizdzīvo līdz galam savas mūža dienas; kā pats jaunākais mirs tas, kas vismaz simts gadu vecumā, un kādu tikai ap simts gadu vecu mirušo uzskatīs par lāsta skartu grēcinieku.” (Jesajas 65:20.) Šeit attēlota brīnišķīga aina: kad trimdinieki būs atgriezušies dzimtenē, viņiem nekas nedraudēs. Jaundzimušie, kas būs tikai nedaudz dienu veci, nemirs priekšlaicīgā nāvē. Nāve nepārsteigs arī vecāku cilvēku, kas vēl nav nodzīvojis savu mūžu līdz galam. Jesajas vārdi ārkārtīgi uzmundrina ebrejus, kas atgriezīsies Jūdejā. Savā zemē viņi būs drošībā, un viņiem nebūs jāraizējas par to, ka ienaidnieki varētu aizvest sev līdzi mazos bērnus vai nogalināt vīriešus.
28. Ko no Jehovas vārdiem var uzzināt par dzīvi jaunajā pasaulē, kad valdīs viņa Valstība?
28 Ko no Jehovas vārdiem var uzzināt par dzīvi jaunajā pasaulē? Valdot Dieva Valstībai, nebūs apdraudēta neviena bērna nākotne. Nevienam dievbijīgam cilvēkam nebūs jāmirst pašos spēka gados. Paklausīgajiem cilvēkiem nekas nedraudēs, viņi dzīvos drošībā un varēs priecāties par dzīvi. Bet kas notiks ar tiem, kuri sacelsies pret Dievu? Šādiem cilvēkiem netiks dota iespēja dzīvot. Pat ja dumpīgais grēcinieks būs ”simts gadu vecumā”, viņam būs jāmirst. Tādā gadījumā viņu varēs saukt par ”pašu jaunāko”, ņemot vērā, ka viņam būs bijusi iespēja dzīvot mūžīgi.
29. a) Par ko Dievam paklausīgie cilvēki varēs priecāties atjaunotajā Jūdejas zemē? b) Kāpēc piemērs ar kokiem ļoti labi ilustrē domu par ilgu mūžu? (Skat. zemsvītras piezīmi.)
29 Jehova turpina stāstīt par apstākļiem, kādi pastāvēs atjaunotajā Jūdejas zemē: ”Kad viņi uzcels namus, tad viņi tur arī dzīvos; kad viņi stādīs vīna dārzus, tad viņi arī ēdīs to augļus. Viņi necels namu, lai citi tur dzīvotu, viņi nedēstīs vīna dārzus, lai citi ēstu to augļus. Bet kā koku mūžs ir arī manas tautas mūžs, un mani izredzētie izmantos paši to, ko viņu rokas veikušas.” (Jesajas 65:21, 22.) Pēc atgriešanās pamestajā Jūdejas zemē, kur noteikti nav ne namu, ne vīnogulāju, Dievam paklausīgie cilvēki varēs ar prieku dzīvot paši savos namos un ēst savu vīna dārzu augļus. Dievs svētīs viņu pūles, un viņi ilgi baudīs sava darba augļus, jo viņu mūžs būs garš kā koku mūžs. *
30. Kādā patīkamā stāvoklī Jehovas kalpi atrodas mūsdienās, un kas viņus gaida jaunajā pasaulē?
30 Šis pravietojums ir piepildījies arī mūsdienās. 1919. gadā Jehovas tauta tika atbrīvota no garīga gūsta un sāka atjaunot savu ”zemi” jeb darbības un pielūgsmes sfēru. Tika veidotas draudzes un nesti garīgi augļi. Iznākums ir tāds, ka Jehovas tauta mūsdienās dzīvo garīgā paradīzē un izjūt mieru, ko tai ir piešķīris Dievs. Nav nekādu šaubu, ka šis miers pastāvēs arī tad, kad būs izveidota paradīze tiešā nozīmē. Mēs pat nevaram iztēloties, ko Jehova paveiks jaunajā pasaulē, kad pie darba ar entuziasmu ķersies viņa kalpi. Cilvēki ar prieku varēs paši uzcelt sev namu un tajā dzīvot. Valdot Valstībai, nevienam netrūks interesanta darba. Cik patīkami būs redzēt sava darba labos augļus! (Salamans Mācītājs 3:13.) Turklāt nevienam netrūks laika, lai pilnībā izbaudītu šos augļus. Dievam uzticīgo cilvēku mūžs tad būs ”kā koku mūžs” — tūkstošiem gadu ilgs un pat vēl ilgāks.
31., 32. a) Kādas svētības pēc atgriešanās dzimtenē saņems trimdinieki? b) Kādas iespējas Dievam uzticīgajiem cilvēkiem būs jaunajā pasaulē?
31 Jehova apraksta vēl citas svētības, ko trimdinieki saņems pēc atgriešanās dzimtenē: ”Viņi nedarbosies un nepūlēsies velti nedz arī dzemdēs bērnus agrai nāvei, jo viņi ir tā Kunga svētīto dzimums, un viņu pēcnācēji viņiem paliks.” (Jesajas 65:23.) Jehova svētīs mājup pārnākušos ebrejus, un viņu darbs nebūs veltīgs. Bērni vecākiem nedzims tikai tāpēc, lai agri mirtu. Svētības dzimtenē izjutīs ne tikai bijušie trimdinieki, bet arī viņu pēcnācēji. Dievs tik ļoti vēlas apmierināt cilvēku vajadzības, ka viņš apsola: ”Notiks, pirms viņi sauc, Es viņiem jau atbildēšu, un kamēr viņi vēl runā, Es viņus jau uzklausīšu.” (Jesajas 65:24.)
32 Kā Jehova izpildīs šos solījumus jaunajā pasaulē? To mēs redzēsim ar laiku. Jehova visu nav darījis zināmu sīkumos, bet mēs varam būt pārliecināti, ka viņam uzticīgie cilvēki vairs nekad ”nedarbosies un nepūlēsies velti”. Lielam pulkam cilvēku, kas būs palikuši dzīvi Harmagedonā, un bērniem, kas viņiem pēc tam dzims, būs iespēja dzīvot ļoti ilgi un laimīgi — viņi varēs dzīvot mūžīgi. Dzīve jaunajā pasaulē sagādās prieku arī tiem cilvēkiem, kas tiks piecelti no mirušajiem un nolems dzīvot saskaņā ar Dieva prasībām. Jehova viņus uzklausīs un rūpēsies par viņu vajadzībām, jau iepriekš tās paredzēdams. Jehova atvērs savu roku un apmierinās visas pienācīgās cilvēku vēlēšanās. (Psalms 145:16.)
33. Kādā ziņā dzīvnieki pēc ebreju atgriešanās dzimtenē būs miermīlīgi?
33 Cik liels būs apsolītais miers un drošība? Jehova pabeidz šo pravietojuma daļu: ””Vilki un jēri ies kopā ganos, un lauva ēdīs salmus kā vērsis, bet čūskas barība būs pīšļi. Tie nedarīs vairs nekā ļauna nedz posta visā manā svētajā kalnā!” — saka tas Kungs.” (Jesajas 65:25.) Kad dievbijīgie ebreji atgriezīsies dzimtenē, Jehova par viņiem gādās. Var teikt, ka lauva ēdīs salmus kā vērsis, jo tas nedarīs neko ļaunu ebrejiem un viņu mājdzīvniekiem. Šī solījuma piepildīšanās ir neapšaubāma, jo tas beidzas ar vārdiem ”saka tas Kungs” un Jehovas teiktais vienmēr piepildās. (Jesajas 55:10, 11.)
34. Kādā lieliskā veidā Jehovas vārdi piepildās mūsdienās, un kā tie piepildīsies jaunajā pasaulē?
34 Mūsdienās Jehovas vārdi lieliskā veidā piepildās viņa patieso kalpu vidū. Kopš 1919. gada Jehova ir svētījis savas tautas garīgo zemi un pārveidojis to par garīgu paradīzi. Cilvēki, kas ierodas šajā garīgajā paradīzē, ievērojami izmaina savu dzīvi. (Efeziešiem 4:22—24.) Ar Dieva gara palīdzību cilvēki, kam agrāk bija zvēriem raksturīgas īpašības — iespējams, viņi iedzīvojās uz citu rēķina vai darīja tiem pāri kaut kā citādi —, pakāpeniski atbrīvojas no sliktajām personības iezīmēm. Tā viņi iegūst mieru un izjūt vienotību, pielūdzot Dievu kopā ar ticības brāļiem. Svētības, ko Jehovas tauta jau tagad saņem garīgajā paradīzē, tā izjutīs arī tad, kad paradīze būs atjaunota uz zemes. Tajā laikā cilvēkiem būs miers gan savā starpā, gan ar dzīvniekiem. Nav nekādu šaubu, ka Dieva noteiktajā laikā tiks izpildīts pirmais uzdevums, ko viņš deva cilvēkiem: ”Pakļaujiet sev [zemi] un valdiet pār zivīm jūŗā un putniem gaisā un visiem dzīvniekiem, kas rāpo pa zemi.” (1. Mozus 1:28.)
35. Kāpēc var teikt, ka mums ir daudz iemeslu ”līksmot vienmēr”?
35 Cik pateicīgi mēs esam par Jehovas solījumu izveidot ”jaunas debesis un jaunu zemi”! Šis solījums piepildījās 537. gadā p.m.ē., un tas piepildās arī mūsdienās. Abi šie piepildījumi norāda uz brīnišķīgo nākotni, kas gaida Dievam paklausīgos cilvēkus. Ar Jesajas pravietojuma starpniecību Jehova savā laipnībā mums dod iespēju iztēloties, ko viņš ir sagatavojis cilvēkiem, kuri viņu mīl. Tāpēc mums ir daudz iemeslu paklausīt Jehovas aicinājumam: ”Līksmojiet vienmēr par to, ko Es radu.” (Jesajas 65:18.)
[Zemsvītras piezīmes]
^ 8. rk. Daudzi uzskata, ka šie grēcinieki atradās pie kapuvietām, lai mēģinātu sazināties ar mirušajiem. Savukārt cūkgaļas ēšana, iespējams, bija saistīta ar elkdievību.
^ 13. rk. Komentēdams šo pantu, Bībeles tulkotājs Hieronims (dzimis mūsu ēras ceturtajā gadsimtā) stāsta par kādu senu paražu, ko elku pielūdzēji ievēroja gada pēdējā mēneša pēdējā dienā: ”Viņi klāja galdu, uz kura bija salikti dažādi ēdieni un kauss ar saldu vīnu, lai viņiem smaidītu laime un aizgājušais vai nākamais gads būtu auglīgs.”
^ 19. rk. Saskaņā ar Jesajas grāmatas 65. nodaļas 16. pantu ebreju masoretu tekstā, Jehova ir ”āmen Dievs”. ”Āmen” nozīmē ’lai notiek tā’ vai ’noteikti’, un tas ir apstiprinājums vai garantija, ka kaut kas ir patiess vai katrā ziņā piepildīsies. Īstenodams visu, ko viņš sola, Jehova apliecina, ka viņa teiktais ir patiess.
^ 29. rk. Piemērs ar kokiem ļoti labi ilustrē domu par ilgu mūžu, jo koki pieder pie visilgāk dzīvojošajiem organismiem, kādi ir zināmi. Piemēram, olīvkoks nes augļus simtiem gadu un var nodzīvot pat tūkstoš gadus.
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 389. lpp.]
Dieva jaunajā pasaulē mums būs atliku likām laika priecāties par savu roku darbu
