Desmitā nodaļa

Labvēlīgs laiks

Jesajas 49:1—26

1., 2. a) Kāda priekšrocība bija Jesajam? b) Uz ko attiecas pravietiskie vārdi, kas rakstīti Jesajas grāmatas 49. nodaļas pirmajā daļā?

VISI Dievam uzticīgie cilvēki vienmēr ir izjutuši viņa labvēlību un aizsardzību. Tomēr Jehova nav labvēlīgs pret visiem bez izņēmuma; šāda brīnišķīga iespēja ir tikai tiem, kas atbilst noteiktām prasībām. Viens no cilvēkiem, kas atbilda šādām prasībām, bija Jesaja. Dievs pret viņu bija labvēlīgs un izmantoja viņu, lai darītu citiem zināmu savu gribu. Apliecinājumu tam var atrast Jesajas pravietiskās grāmatas 49. nodaļas pirmajā daļā.

² Tur lasāmajos vārdos pravietiski tiek uzrunāts Ābrahāma dzimums. Sākotnējā piepildījumā šis dzimums ir izraēliešu tauta, kas cēlusies no Ābrahāma. Taču daudzi izteicieni neapšaubāmi attiecas uz ilgi gaidīto Ābrahāma Dzimumu — apsolīto Mesiju. Šie Dieva iedvesmotie vārdi attiecas arī uz Mesijas garīgajiem brāļiem, kas kļūst par garīgā Ābrahāma dzimuma un ”Dieva Israēla” daļu. (Galatiešiem 3:7, 16, 29; 6:16.) Sevišķa uzmanība šajā Jesajas pravietojumu daļā tiek pievērsta īpašajām attiecībām starp Jehovu un viņa mīļoto Dēlu Jēzu Kristu. (Jesajas 49:26.)

Jehovas iecelts un aizsargāts

3., 4. a) Kas atbalsta Mesiju? b) Pie kā Mesija vēršas?

³ Mesija izjūt Dieva labvēlīgo, atzinīgo attieksmi. Jehova  viņam piešķir visas nepieciešamās pilnvaras, lai viņš varētu izpildīt savu uzdevumu. Tāpēc nākamajam Mesijam ir pamats teikt: ”Uzklausait mani, jūŗas salas, un ņemiet vērā, tālās tautas! Tas Kungs aicināja mani jau no mātes miesām, jau no manas mātes klēpja Viņš domāja un atcerējās par manu vārdu [”viņš manu vārdu minējis”, LB-26].” (Jesajas 49:1.)

⁴ Mesija šeit vēršas pie ”tālām” tautām. Kaut arī Mesija ir apsolīts ebreju tautai, viņa kalpošana ļaus svētīt visas tautas. (Mateja 25:31—33.) ”Jūŗas salām” un ”tautām”, kaut arī Jehova ar tām nav slēdzis derību, ir jāklausa Izraēla Mesija, jo viņš ir sūtīts glābt visu cilvēci.

5. Kādi vārdi Mesijam tiek doti jau tad, kad viņš vēl nemaz nav piedzimis par cilvēku?

⁵ Pravietojumā teikts, ka Jehova dos Mesijam vārdu jau tad, kad tas vēl nebūs piedzimis par cilvēku. (Mateja 1:21; Lūkas 1:31.) Jau ilgi pirms Jēzus piedzimšanas viņš tiek nosaukts par ”Brīnišķo padoma devēju, Vareno Dievu, Mūžīgo tēvu un Miera lielskungu”. (Jesajas 9:5.) Arī Imanuēls — tā droši vien sauc Jesajas dēlu —, kā izrādās, ir pravietisks Mesijas vārds. (Jesajas 7:14; Mateja 1:21—23.) Pat vārds, ar kuru Mesija kļūs pazīstams, Jēzus, tiek paredzēts pirms viņa dzimšanas. (Lūkas 1:30, 31.) Šis vārds ir cēlies no senebreju valodas vārda, kas nozīmē ’Jehova ir glābšana’. Ir skaidri redzams, ka Jēzus patiešām ir Kristus, nevis viltvārdis.

6. Kādā ziņā Mesijas mute ir kā ass zobens, un kā viņš ir paglabāts jeb paslēpts?

⁶ Mesija pravietiski turpina: ”Un Viņš man piešķīra muti kā asu zobenu un mani paglabāja savas rokas ēnā. Viņš izveidoja mani par spožu bultu, paglabāja  mani savā bultu somā.” (Jesajas 49:2.) Mūsu ēras 29. gadā, kad Jehovas Mesijam ir pienācis laiks sākt kalpošanu uz zemes, Jēzus vārdi un rīcība ir kā asi, spoži ieroči, ar kuriem viņš var piekļūt savu klausītāju sirdīm. (Lūkas 4:31, 32.) Tas, ko Jēzus saka un dara, izraisa Jehovas niknā ienaidnieka Sātana un viņa sabiedroto dusmas. Kopš Jēzus dzimšanas Sātans mēģina viņu nogalināt, taču Jēzus ir kā bulta, kas paslēpta Jehovas bultu somā. * Viņš var droši paļauties, ka Tēvs viņu aizsargās. (Psalms 91:1; Lūkas 1:35.) Noteiktā laikā Jēzus atdod savu dzīvību cilvēces labā. Bet pienāks brīdis, kad viņš dosies cīņā, būdams varens debesu karotājs, apbruņots pavisam citādā veidā — ar asu zobenu, kas iziet no viņa mutes. Šoreiz ar aso zobenu ir attēlotas Jēzum piešķirtās tiesības pasludināt un izpildīt spriedumu Jehovas ienaidniekiem. (Atklāsmes 1:16.)

Dieva kalps nav pūlējies velti

7. Uz ko attiecas Jehovas vārdi, kas lasāmi Jesajas grāmatas 49. nodaļas 3. pantā, un kāpēc tā var teikt?

⁷ Pēc tam Jehova saka šādus pravietiskus vārdus: ”Tu esi mans kalps, Israēl, kuŗā Es gribu parādīt savu godību un gribu daudzināts būt.” (Jesajas 49:3.) Jehova  sauc Izraēla tautu par savu kalpu. (Jesajas 41:8.) Bet visizcilākais Dieva kalps ir Jēzus Kristus. (Apustuļu darbi 3:13.) Neviena no Dieva radītajām būtnēm nespēj atspoguļot Jehovas ”godību” labāk kā Jēzus. Tāpēc, kaut arī formāli šie vārdi tiek teikti izraēliešiem, patiesībā tie attiecas uz Jēzu. (Jāņa 14:9; Kolosiešiem 1:15.)

8. Kā pret Mesiju izturas viņa tautieši, un kam, pēc Mesijas domām, ir tiesības izvērtēt viņa darbību?

⁸ Bet vai nav tiesa, ka Jēzu lielākā daļa viņa tautiešu noniecina un atraida? Tā tiešām notiek — kopumā izraēliešu tauta neatzīst Jēzu par Dieva svaidītu kalpu. (Jāņa 1:11.) Viss, ko Jēzus paveic, būdams uz zemes, viņa laikabiedriem acīmredzot šķiet mazsvarīgs vai vispār nenozīmīgs. Tālāk Mesija norāda uz šo šķietamo savas kalpošanas neveiksmi: ”Es velti esmu pūlējies, es lieki un ne par ko esmu šķiedis savu spēku.” (Jesajas 49:4a.) Mesija to nesaka tāpēc, ka būtu nomākts. To var redzēt no viņa nākamajiem vārdiem: ”Tomēr mana taisnība ir pie tā Kunga, un mana alga mana Dieva rokā.” (Jesajas 49:4b.) Mesijas darbību izvērtēs nevis cilvēki, bet Dievs.

9., 10. a) Kādu uzdevumu Mesija ir saņēmis no Jehovas, un cik sekmīgi viņš to izpilda? b) Kāpēc kristiešiem ir uzmundrinoši domāt par Mesijas kalpošanu?

⁹ Jēzus visvairāk domā par to, kā iegūt Dieva labvēlību. Pravietojumā Mesija saka: ”Tad tas Kungs teica, kas mani no mātes miesām izredzējis par savu kalpu, lai es atgrieztu pie Viņa Jēkabu un pulcinātu ap Viņu Israēlu, — es tiešām esmu pagodināts tā Kunga acīs, un mans Dievs ir mans stiprums.” (Jesajas 49:5.) Mesija ir atnācis, lai atkal pievērstu Izraēla bērnu  sirdis viņu debesu Tēvam. Lielākā daļa neatsaucas uz šo aicinājumu, tomēr ir arī tādi, kas to izdara. Bet patiesais Mesijas atalgotājs ir Dievs Jehova; viņa panākumu mēraukla ir nevis cilvēku viedokļi, bet Jehovas principi.

¹⁰ Mūsdienās Jēzus sekotāji reizēm var justies tā, it kā viņi pūlētos velti. Dažās vietās kalpošanā gūtie panākumi, iespējams, šķiet nenozīmīgi salīdzinājumā ar ieguldīto darbu un spēkiem. Tomēr Jēzus sekotāji saglabā izturību, gūstot uzmundrinājumu no Jēzus priekšzīmes. Viņus stiprina arī apustuļa Pāvila vārdi: ”Tad nu, mani mīļie brāļi, topiet pastāvīgi, nešaubīgi, pilnīgāki tā Kunga darbā vienumēr, zinādami, ka jūsu darbs tā Kunga lietās nav veltīgs.” (1. Korintiešiem 15:58.)

”Gaisma citām tautām”

11., 12. Kādā ziņā Mesija ir bijis par ”gaismu citām tautām”?

¹¹ Jesajas pravietojumā Jehova iedrošina Mesiju,  atgādinādams viņam, ka būt Dieva kalpam ir liels gods. Jēzus ir iecelts, lai ”atjaunotu Jēkaba ciltis un atvestu atpakaļ izglābtos Israēla bērnus”. Jehova vēl piebilst: ”Es padaru tevi arī par gaismu pagāniem [”citām tautām”, LB-65r], ka tu būtu manas pestīšanas nesējs līdz pasaules galam.” (Jesajas 49:6.) Kā Jēzus var palīdzēt cilvēkiem ”līdz pasaules galam”, ja viņa kalpošana uz zemes norit tikai Izraēlā?

¹² Bībelē parādīts, ka Dieva ”gaisma citām tautām” neizdzisa līdz ar Jēzus aiziešanu no zemes. Aptuveni 15 gadus pēc Jēzus nāves misionāri Pāvils un Barnaba citēja pravietojumu no Jesajas grāmatas 49. nodaļas 6. panta un attiecināja to uz Jēzus mācekļiem, viņa garīgajiem brāļiem. Pāvils un Barnaba sacīja: ”Tā tas Kungs mums ir pavēlējis: Es tevi esmu licis par gaismu pagāniem, lai tu būtu par pestīšanu līdz pasaules galam.” (Apustuļu darbi 13:47.) Pāvils pirms savas nāves redzēja, ka labā vēsts par glābšanu bija darīta zināma ne tikai ebrejiem, bet ”visai radībai apakš debesīm”. (Kolosiešiem 1:6, 23.) Mūsdienās atlikušie Kristus svaidītie brāļi turpina šo darbu. Miljoniem ”lielā pulka” locekļu atbalstīti, viņi kalpo par ”gaismu citām tautām” vairāk nekā 230 pasaules zemēs. (Atklāsmes 7:9.)

13., 14. a) Kādu attieksmi pret sludināšanu ir izjutuši Mesija un viņa sekotāji? b) Kāda apstākļu maiņa ir notikusi?

¹³ Jehova ir devis spēku savam kalpam Mesijam, svaidītajiem Mesijas brāļiem un visiem cilvēkiem, kas pieder pie lielā pulka un kopā ar svaidītajiem joprojām sludina labo vēsti. Tiesa, tāpat kā Jēzus, viņa mācekļi ir izjutuši nicinājumu un pretestību. (Jāņa  15:20.) Taču noteiktā laikā Jehova vienmēr iejaucas notikumu gaitā, lai glābtu un atalgotu savus uzticamos kalpus. Runājot par Mesiju, kas ir ”nicināta dvēsele” un ko ”ļaudis tur par negantību” (LB-26), Jehova apsola: ”Ķēniņi to redzēs un piecelsies, un labieši un valdnieki zemosies tā Kunga dēļ, jo Viņš ir uzticīgs, Israēla Svētā dēļ, kas tevi izredzējis.” (Jesajas 49:7.)

¹⁴ Vēlāk apustulis Pāvils kristiešiem Filipos rakstīja par šo paredzēto apstākļu maiņu. Viņš norādīja, ka Jēzus ir ticis pazemots pie moku staba, bet pēc tam Dieva paaugstināts. Jehova savu kalpu ”ļoti paaugstināja un dāvināja viņam vārdu pāri visiem vārdiem, lai Jēzus vārdā locītos visi ceļi”. (Filipiešiem 2:8—11.) Kristus uzticīgie sekotāji ir brīdināti, ka arī viņi tiks vajāti. Bet, tāpat kā Mesija, arī viņi ir saņēmuši Jehovas labvēlības apliecinājumus. (Mateja 5:10—12; 24:9—13; Marka 10:29, 30.)

”Vislabvēlīgākais laiks”

15. Kāds īpašs ”laiks” ir minēts Jesajas pravietojumā, un ko tas ļauj saprast?

¹⁵ Jesajas pravietojuma turpinājumā ir lasāmi ļoti nozīmīgi vārdi. Jehova saka Mesijam: ”Es tevi paklausīju žēlastības laikā un tev palīdzēju svētības dienā; Es tevi pasargāju un padarīju tevi par tautas apvienības iemiesotāju.” (Jesajas 49:8a.) Līdzīgs pravietojums ir atrodams 69. psalmā, no 14. līdz 19. pantam. Psalma sacerētājs norāda uz ”žēlastības laiku”, saukdams to par laiku, kas Jehovam ”labpatiktu”. Šie apzīmējumi ļauj saprast, ka Jehova īpašā veidā pauž savu labvēlību un piedāvā aizsardzību, taču tikai konkrētā laikposmā, kam pienāks gals.

16. Kā senie izraēlieši pieredzēja Jehovas žēlastības laiku?

 ¹⁶ Kad bija šis žēlastības laiks? Sākotnēji šie vārdi ietilpa pravietojumā par atjaunošanu, un tajos izskanēja paredzējums, ka ebreji atgriezīsies no trimdas. Izraēliešu tauta pieredzēja žēlastības laiku, kad varēja ”atjaunot kārtību zemē” un atgūt savu ”izpostīto mantas tiesu”. (Jesajas 49:8b.) Izraēlieši vairs nebija ”cietumnieki” Babilonā. Jehova parūpējās, lai mājupceļa laikā viņi ”neizsalktu un neizslāptu”, un ”tos nespieda ne karstums, ne saules svelme”. Izklīdušie izraēlieši atgriezās dzimtenē ”no tālienes, ..no ziemeļiem un vakariem”. (Jesajas 49:9—12.) Bet Bībelē parādīts, ka bez šī sākotnējā piepildījuma pravietojumam ir arī citi.

17., 18. Uz ko pirmajā gadsimtā attiecās Jehovas žēlastības laiks?

¹⁷ Kad piedzima Jēzus, eņģeļi pasludināja mieru un labu prātu jeb Dieva labvēlību pret cilvēkiem. (Lūkas 2:13, 14, JD.) Šī labvēlība tika piedāvāta nevis visiem cilvēkiem, bet tikai tiem, kas ticēja Jēzum. Vēlāk Jēzus, citiem dzirdot, nolasīja pravietojumu no Jesajas grāmatas 61. nodaļas 1. un 2. panta un attiecināja to uz sevi, jo viņš sludināja ”Kunga žēlastības gadu”. (Lūkas 4:17—21.) Apustulis Pāvils runāja par to, ka Kristus savās miesas dienās ir saņēmis īpašu Jehovas aizsardzību. (Ebrejiem 5:7—9.) Tātad šis žēlastības laiks attiecas uz labvēlību, ko Dievs parādīja Jēzum, kad tas bija cilvēks.

¹⁸ Taču ar to pravietojuma nozīme vēl nav izsmelta. Citējis Jesajas vārdus par žēlastības laiku jeb labvēlīgo laiku, Pāvils turpināja: ”Redzi, tagad ir vislabvēlīgākais laiks; redzi, tagad ir pestīšanas diena.” (2. Korintiešiem 6:2.) Pāvils to rakstīja 22 gadus pēc Jēzus nāves. Acīmredzot, kad 33. gada Piecdesmitās dienas  svētkos tika izveidota kristiešu draudze, Jehova parūpējās, lai Kristus svaidītie sekotāji arī varētu gūt labumu no viņa žēlastības gada.

19. Kā kristieši mūsdienās var gūt labumu no Jehovas labvēlības laika?

¹⁹ Bet mūsdienās Jēzum ir sekotāji, kas nav svaidīti par Dieva debesu Valstības mantiniekiem. Vai arī šiem cilvēkiem, kam ir izredzes dzīvot uz zemes, ir kāds labums no žēlastības laika? Jā, ir. Bībelē, Atklāsmes grāmatā, parādīts, ka patlaban ir laiks, kad Jehova ir labvēlīgs pret lielo pulku, kas iznāks ”no lielām bēdām” un dzīvos paradīzē uz zemes. (Atklāsmes 7:13—17.) Tātad visi kristieši var izmantot ierobežoto laikposmu, kurā Jehova dod nepilnīgajiem cilvēkiem iespēju iegūt viņa labvēlību.

20. Kā kristiešiem jārīkojas, lai viņi nebūtu velti saņēmuši Jehovas žēlastību?

²⁰ Pirms apustulis Pāvils paziņoja par Jehovas žēlastības laiku, viņš izteica kādu brīdinājumu. Pāvils mudināja kristiešus, lai tie ”Dieva žēlastību nebūtu velti saņēmuši”. (2. Korintiešiem 6:1.) Kristiešiem jāizmanto katra iespēja iepriecināt Dievu un pildīt viņa gribu. (Efeziešiem 5:15, 16.) Viņiem jāņem vērā Pāvila padoms: ”Pielūkojiet, brāļi, ka kādā no jums nebūtu neticības ļaunā sirds, atkāpjoties no dzīvā Dieva, bet pamācait cits citu katru dienu, kamēr vēl saka šodien, lai kādam no jums sirds netiktu apcietināta ar grēka viltību.” (Ebrejiem 3:12, 13.)

21. Ar kādu priecīgu paziņojumu beidzas Jesajas grāmatas 49. nodaļas pirmā daļa?

²¹ Kad Jehova un viņa Mesija ir beiguši apmainīties pravietiskiem izteikumiem, Jesaja priecīgi paziņo: ”Gavilējiet, debesis, priecājies, zeme, un līksmojiet,  jūs kalni! Jo tas Kungs ir iepriecinājis savu tautu un apžēlojies par nelaimīgajiem.” (Jesajas 49:13.) Tie ir brīnišķīgi mierinājuma vārdi, kas domāti seno laiku izraēliešiem un izcilajam Jehovas kalpam Jēzum Kristum, kā arī Jehovas svaidītajiem kalpiem un viņu līdzgaitniekiem — ”citām avīm” — mūsdienās. (Jāņa 10:16.)

Jehova neaizmirst savu tautu

22. Kā Jehova uzsver, ka viņš nekad neaizmirsīs savu tautu?

²² Jesaja turpina stāstīt par to, ko ir teicis Jehova. Viņš paredz, ka gūstā nonākušie izraēlieši sāks pagurt un zaudēt cerības. Jesaja raksta: ”Ciāna žēlojas: ”Tas Kungs mani ir atstājis, tas Kungs mani ir aizmirsis!”” (Jesajas 49:14.) Vai tā ir taisnība? Vai Jehova ir pametis un aizmirsis savu tautu? Runādams Jehovas vārdā, Jesaja turpina: ”Vai var māte aizmirst savu zīdaini un neapžēloties par savu miesīgu bērnu? Un ja pat māte to aizmirstu, Es tevi neaizmirsīšu.” (Jesajas 49:15.) Šie Jehovas vārdi liecina par ārkārtīgu sirsnību. Dieva mīlestība pret savu tautu ir stiprāka nekā mātes mīlestība pret savu bērnu. Viņš pastāvīgi domā par cilvēkiem, kas viņam ir uzticīgi. Viņš tos atceras, it kā to vārdi būtu uzrakstīti viņam uz rokām: ”Redzi, abu savu roku plaukstās Es tevi esmu iezīmējis; tavi mūŗi ir vienmēr manā priekšā.” (Jesajas 49:16.)

23. Kā Pāvils mudināja kristiešus paļauties uz to, ka Jehova viņus neaizmirsīs?

²³ Vēstulē galatiešiem apustulis Pāvils kristiešus mudināja: ”Nepiekusīsim labu darīdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim.” (Galatiešiem 6:9.) Savukārt ebrejiem Pāvils rakstīja šādus uzmundrinošus vārdus: ”Dievs nav netaisns, ka aizmirstu jūsu darbu  un mīlestību, ko esat parādījuši viņa vārdā.” (Ebrejiem 6:10.) Mums nekad nebūtu jādomā, ka Jehova ir aizmirsis savu tautu. Tāpat kā senajai Ciānai, kristiešiem ir pamatots iemesls priecāties un pacietīgi gaidīt uz Jehovu. Viņš neatkāpjas no savas derības noteikumiem un solījumiem.

24. Kā tiks atjaunota Ciāna, un ko tā jautās?

²⁴ Ar Jesajas starpniecību Jehova piedāvā vēl lielāku mierinājumu. Ciānu vairs neapdraud ”postītāji”, vai tie būtu babilonieši vai atkritēji no pašu ebreju vidus. Ciānas ”bērni” (LB-26) — izsūtītie ebreji, kas ir palikuši uzticīgi Jehovam, — ”steidzas šurp”, un drīz viņi būs ”sapulcējušies”. Ebreji, kas būs atsteigušies uz Jeruzalemi, pēc atgriešanās dzimtenē greznos  galvaspilsētu, tāpat kā ”līgavu” grezno ”dārgas rotas”. (Jesajas 49:17, 18.) Ciānas vietas ir kļuvušas par ”drupu” vietām, tāpēc tā ir ārkārtīgi pārsteigta, kad pēkšņi tajā ir tik daudz iedzīvotāju, ka dzīvojamā telpa ir par šauru. (Izlasiet Jesajas 49:19, 20.) Ciāna, gluži dabiski, jautā, no kurienes radušies visi šie bērni: ”Tu pati savā sirdī sev jautāsi: ”Kas man tos dzemdēja, jo es biju bez bērniem, neauglīga, dzīvoju trimdā, atstāta? Kas man tos uzaudzināja? Es taču biju viena palikusi; kur tad šie radušies?”” (Jesajas 49:21.) Cik brīnišķīgas pārmaiņas ir notikušas ar kādreiz neauglīgo Ciānu!

25. Kādu atdzimšanu pieredzēja garīgie izraēlieši?

²⁵ Šie vārdi ir piepildījušies arī mūsdienās. Grūtajos Pirmā pasaules kara gados garīgie izraēlieši pieredzēja postu un nokļuva gūstā. Tomēr pēc kāda laika viņi atjaunoja savu darbību un nonāca garīgā paradīzē. (Jesajas 35:1—10.) Tāpat kā Jesajas aprakstītā pilsēta, kas bija bijusi izpostīta, garīgie izraēlieši līksmoja, redzot, cik daudz cilvēku ar prieku pielūdz Jehovu.

”Karogs tautām”

26. Kā Jehova palīdz savai atbrīvotajai tautai?

²⁶ Jehova pravietiski pārceļ Jesaju laikā, kad viņa tauta tiks atbrīvota no Babilonas. Vai Dievs sniegs cilvēkiem palīdzību? Jehova atbild: ”Redzi, Es pacelšu savu roku pār pagāniem un uzvilkšu savu karogu tautām! Tad tie atnesīs tavus dēlus uz rokām un tavas meitas uz pleciem.” (Jesajas 49:22.) Sākotnējā piepildījumā par Jehovas ”karogu” kļūst Jeruzaleme, no kurienes agrāk tika īstenota valsts pārvalde un kur atradās Jehovas templis. Pat ievērojami un vareni cittautieši — ”ķēniņi” un viņu ”ķēnišķīgās laulātās draudzenes” — palīdz  izraēliešiem atgriezties dzimtenē. (Jesajas 49:23a.) Starp šiem palīgiem ir Persijas valdnieki Kīrs un Artakserkss Garrocis ar savām ģimenēm. (Ezras 5:13; 7:11—26.) Bet Jesajas vārdiem ir arī cits piepildījums.

27. a) Pie kāda ”karoga” tautas steigsies pravietojuma lielākajā piepildījumā? b) Kas notiks, kad visas tautas būs spiestas pakļauties Mesijas varai?

²⁷ Jesajas grāmatas 11. nodaļas 10. pantā runāts par kaut ko tādu, kas ”tautām ir par karogu”. Apustulis Pāvils attiecināja šos vārdus uz Jēzu Kristu. (Romiešiem 15:8—12.) Tātad lielākajā piepildījumā Jehovas ”karogs”, pie kā steidzas tautas, ir Jēzus un viņa ar garu svaidītie līdzvaldnieki. (Atklāsmes 14:1.) Pienāks laiks, kad visām zemes tautām — pat tagadējām valdošajām aprindām — būs jāpakļaujas Mesijas varai. (Psalms 2:10, 11; Daniēla 2:44.) Kas tad notiks? Jehova paziņo: ”Tu atzīsi, ka Es, tas Kungs, esmu tas, kuŗā nevilsies tie, kas paļaujas uz Mani.” (Jesajas 49:23b.)

”Tagad mūsu pestīšana ir tuvāk”

28. a) Kā Jehova atkal apliecina savai tautai, ka tā tiks izglābta? b) Kā Jehova ir apņēmies palīdzēt savai tautai?

²⁸ Kādi no tiem, kas atrodas trimdā Babilonā, varbūt jautā: ”Vai tas tiešām ir iespējams, ka izraēlieši tiks atbrīvoti?” Jehova ņem vērā šo jautājumu un vaicā: ”Vai var atņemt laupījumu stiprajam, jeb vai var aizbēgt no viņa viņa gūstekņi?” (Jesajas 49:24.) Atbilde ir ”jā”. Jehova apliecina: ”Arī paša stiprākā gūstekņus viņam var atņemt, un savu laupījumu viņš var atkal zaudēt.” (Jesajas 49:25a.) Cik mierinoši vārdi! Jehovas labvēlība pret savu tautu balstās uz stingru apņemšanos to aizsargāt. Viņš ļoti skaidri paziņo: ”Es pats cīnīšos ar taviem pretiniekiem, un  Es pats izglābšu tavus bērnus.” (Jesajas 49:25b.) Šī apņemšanās joprojām ir spēkā. Kā rakstīts Cakarijas grāmatas 2. nodaļas 12. pantā, Jehova saka savai tautai: ”Kas jums pieskaŗas, tas pieskaŗas Viņa acu raugam.” Tiesa, patlaban ir labvēlīgs laiks, kad visām zemes tautām ir iespēja doties uz garīgo Ciānu. Taču šim labvēlīgajam laikam pienāks gals.

29. Kāda briesmīga nākotne gaida tos, kas atsakās paklausīt Jehovam?

²⁹ Kas notiks ar tiem, kuri stūrgalvīgi atsakās paklausīt Jehovam un pat vajā viņa kalpus? Viņš saka: ”Es likšu taviem naidniekiem ēst savu paša miesu un apreibināties pašiem ar savām asinīm.” (Jesajas 49:26a.) Patiešām briesmīga perspektīva! Šādiem stūrgalvīgiem pretiniekiem nav ilgstošas nākotnes — viņi tiks iznīcināti. Jehova izglābs savu tautu un iznīcinās savus ienaidniekus, apliecinādams, ka viņš ir Glābējs. ”Visa miesa, visa cilvēce, redzēs, ka Es esmu tas Kungs, Es esmu tavs Glābējs un Pestītājs, Jēkaba varenais.” (Jesajas 49:26b.)

30. Kā Jehova jau ir glābis savu tautu, un ko viņš vēl darīs tās labā?

³⁰ Pirmo reizi šie vārdi piepildījās, kad Jehova ar Kīra starpniecību atbrīvoja savu tautu no Babilonas gūsta. Tie piepildījās arī 1919. gadā, kad Jehova pilnvaroja savu tronī celto Dēlu, Jēzu Kristu, atbrīvot savu tautu no garīgās verdzības. Tāpēc Bībelē gan Jehova, gan Jēzus ir saukti par glābējiem jeb pestītājiem. (Titam 2:11—13; 3:4—6.) Jehova ir mūsu Glābējs, un Jēzus, Mesija, ir viņa iecelts Valdnieks. (Apustuļu darbi 5:31.) Ar Jēzus Kristus starpniecību Jehova īsteno brīnišķīgu glābšanu. Likdams sludināt labo vēsti, Jehova atbrīvo cilvēkus ar godīgi noskaņotu sirdi no viltus reliģijas  gūsta. Izpirkuma upuris padara iespējamu viņu atbrīvošanu no grēka un nāves gūsta. 1919. gadā Jehova atbrīvoja Jēzus brāļus no garīgā gūsta. Un Harmagedona karā, kas strauji tuvojas, viņš paglābs lielu pulku dievbijīgu cilvēku no iznīcināšanas, kas gaida grēciniekus.

31. Kā kristiešiem būtu jādzīvo, ņemot vērā, ka viņiem ir iespēja izjust Dieva labvēlību?

³¹ Tā ir liela priekšrocība — izjust Dieva labvēlību. Tāpēc izmantosim šo žēlastības laiku gudri. Paturēsim prātā, ka mēs dzīvojam īpašā laikā, un ņemsim vērā vārdus, ko Pāvils rakstīja romiešiem: ”To darait, saprazdami šo laiku, ka jums jau pienākusi stunda celties no miega. Jo tagad mūsu pestīšana ir tuvāk nekā toreiz, kad kļuvām ticīgi. Nakts drīz būs pagājusi, diena ir tuvu: tāpēc noliksim tumsības darbus un tērpsimies gaismas bruņās. Dzīvosim cienīgi, kā diena to prasa, nevis dzīrēs un skurbumā, izvirtībā un izlaidībā, ķildās un naidā, bet lai jūsu bruņas ir Kungs Jēzus Kristus, un nelutiniet miesu, lai nekristu kārībās.” (Romiešiem 13:11—14.)

32. Kādi apliecinājumi ir doti Dieva tautai?

³² Jehova arī turpmāk būs labvēlīgs pret tiem, kas ievēro viņa padomus. Šādiem cilvēkiem viņš piešķirs spēkus un spējas, kas nepieciešami labās vēsts sludināšanai. (2. Korintiešiem 4:7.) Jehova izmantos savus kalpus tāpat, kā viņš izmanto to Vadoni — Jēzu. Jehova padarīs savu kalpu muti ”kā asu zobenu”, lai tie varētu piekļūt lēnprātīgo cilvēku sirdij ar labo vēsti. (Mateja 28:19, 20.) Viņš pasargās savu tautu ”savas rokas ēnā” un kā ”spožu bultu” paslēps to ”savā bultu somā”. Jehova nekad neatstums savu tautu! (Psalms 94:14; Jesajas 49:2, 15.)

[Zemsvītras piezīme]

[Jautājumi studēšanai]

 [Attēls 139. lpp.]

Mesija ir kā ”spoža bulta” Jehovas bultu somā

[Attēls 141. lpp.]

Mesija ir ”gaisma citām tautām”

[Attēls 147. lpp.]

Dieva mīlestība pret savu tautu ir lielāka nekā mātes mīlestība pret savu bērnu