”Mans izredzētais, pie viņa manai dvēselei ir labpatika”
Trešā nodaļa
”Mans izredzētais, pie viņa manai dvēselei ir labpatika”
1., 2. Kāpēc Jesajas grāmatas 42. nodaļa ir noderīga kristiešiem mūsdienās?
””JŪS esat mani liecinieki,” — tā saka tas Kungs, — ”un jūs esat mans kalps, ko Es esmu izredzējis.”” (Jesajas 43:10.) Šis Jehovas paziņojums, ko astotajā gadsimtā p.m.ē. ir pierakstījis pravietis Jesaja, parāda, ka tauta, ar ko Jehova kādreiz bija noslēdzis derību, bija liecinieku tauta. Viņi bija Dieva izredzētais kalps. Aptuveni 2600 gadus vēlāk, 1931. gadā, svaidītie kristieši publiski paziņoja, ka šie vārdi attiecas uz viņiem. Viņi pieņēma nosaukumu Jehovas liecinieki un labprāt uzņēmās saistības, kas jāpilda Dieva kalpam uz zemes.
2 Jehovas liecinieki no sirds vēlas būt patīkami Dievam. Tāpēc Jesajas grāmatas 42. nodaļa viņiem ir ļoti noderīga, jo šajā nodaļā ir stāstīts par kalpu, kas patīkams Jehovam, un par otru kalpu, ko Jehova atstumj. Pārdomājot šo pravietojumu un tā piepildījumu, var labāk saprast, kā iegūstama Dieva labvēlība un kas izraisa viņa nelabvēlību.
”Es liku savu Garu uz viņu”
3. Ko Jehova ar Jesajas starpniecību pravieto par ”savu kalpu”?
3 Ar Jesajas starpniecību Jehova pravieto, ka parādīsies viņa paša izredzēts kalps: ”Redzi, tas ir mans kalps, ko Es neatlaižu; mans izredzētais, pie viņa manai dvēselei ir labpatika. Es liku savu Garu uz viņu, lai viņš nes tautām taisnību. Viņš nebrēks un netrokšņos, un viņa balsi nedzirdēs uz ielas. Ielūzušu niedri viņš nenolauzīs, un kvēlojošu degli viņš neizdzēsīs; uzticīgi viņš darīs zināmu tiesu pēc patiesības. Viņš nepagurs un nekritīs, kamēr viņš nenodibinās taisnību virs zemes. Jūŗas salas cer jau uz viņa norādījumiem.” (Jesajas 42:1—4.)
4. Kas ir ”izredzētais”, par kuru bija pravietots, un kā to var zināt?
4 Kas ir šeit minētais kalps? Mums nav jānododas minējumiem — šie vārdi ir citēti Mateja evaņģēlijā un attiecināti uz Jēzu Kristu. (Mateja 12:15—21.) Jēzus ir mīļais kalps, ”izredzētais”. Kad Jehova lika uz viņu savu garu? Tas notika mūsu ēras 29. gadā, Jēzus kristīšanas laikā. Dieva iedvesmotajā aprakstā stāstīts par viņa kristīšanu un teikts, ka tad, kad Jēzus piecēlās no ūdens, ”debesis piepeši atvērās, un Svētais Gars redzamā veidā uz viņu kā balodis nolaidās, un balss atskanēja no debesīm: ”Tu esi mans mīļais Dēls, uz tevi man labs prāts.”” Tā Jehova pats apliecināja, kurš ir viņa mīļais kalps. Pēc tam Jēzus ar savu kalpošanu un ar saviem brīnumainajiem darbiem pierādīja, ka viņam patiešām ir Jehovas gars. (Lūkas 3:21, 22; 4:14—21; Mateja 3:16, 17.)
”Viņš nes tautām taisnību”
5. Kāpēc mūsu ēras pirmajā gadsimtā bija jāpaskaidro, kas ir taisnīgums?
5 Jehovas izredzētajam bija ”jānes” taisnība, tas ir, jāpaskaidro citiem, kas ir patiess taisnīgums. ”Tas pasludinās tautām tiesu,” teikts Bībelē. (Mateja 12:18.) Mūsu ēras pirmajā gadsimtā tas bija ārkārtīgi nepieciešams. Ebreju reliģiskie vadītāji mācīja izkropļotu priekšstatu par taisnīgumu. Viņi centās sasniegt taisnīgumu, ievērojot striktu likumu kodeksu, turklāt daudzus no šiem likumiem bija izdomājuši viņi paši. Šāda formāla izpratne par taisnīgumu neatstāja vietu žēlsirdībai un līdzjūtībai.
6. Kā Jēzus darīja zināmu, kas ir patiess taisnīgums?
6 Turpretī Jēzus palīdzēja cilvēkiem saprast Dieva viedokli par taisnīgumu. Ar to, ko viņš mācīja un kā viņš dzīvoja, Jēzus parādīja, ka patiess taisnīgums ir cieši saistīts ar līdzjūtību un žēlsirdību. Par to liecina, piemēram, viņa slavenais Kalna sprediķis. (Mateja 5.—7. nodaļa.) Cik brīnišķīgi tajā paskaidrots, kas vajadzīgs, lai rīkotos taisnīgi! Lasot evaņģēlijus, mūs aizkustina Jēzus līdzjūtība pret nabadzīgajiem un bēdu māktajiem. (Mateja 20:34; Marka 1:41; 6:34; Lūkas 7:13.) Viņš mierināja daudzus cilvēkus, kas bija kā ielūzušas niedres, bēdu saliekti un nelaimju vajāti. Šie cilvēki bija kā kvēlojošas daktis, kuru pēdējā dzīvības dzirksts tūdaļ apdzisīs. Jēzus nenolauza ”ielūzušu niedri” un neizdzēsa ”kvēlojošu degli”. Viņa vārdos un rīcībā izpaudās mīlestība un līdzjūtība, kas atspirdzināja lēnprātīgo cilvēku sirdis. (Mateja 11:28—30.)
7. Kāpēc pravietojumā bija teikts, ka Jēzus ”nebrēks un netrokšņos, un viņa balsi nedzirdēs uz ielas”?
7 Bet kāpēc pravietojumā bija teikts, ka Jēzus ”nebrēks un netrokšņos, un viņa balsi nedzirdēs uz ielas”? Tāpēc, ka viņš necentās izcelt sevi, kā to viņa laikā darīja daudzi citi. (Mateja 6:5.) Reiz, izdziedinājis kādu spitālīgo, viņš sacīja cilvēkam, kas bija kļuvis vesels: ”Raugi, nesaki nevienam neko.” (Marka 1:40—44.) Jēzus netiecās kļūt populārs, jo tad cilvēki izdarītu secinājumus pēc citu stāstītā. Viņš vēlējās, lai cilvēki, saņēmuši pārliecinošus pierādījumus, paši secinātu, ka viņš ir Kristus, Jehovas svaidītais kalps.
8. a) Kā Jēzus nesa ”tautām taisnību”? b) Ko par taisnīgumu var mācīties no Jēzus līdzības par žēlsirdīgo samarieti?
8 Šim izredzētajam kalpam bija jānes ”tautām taisnība”, un Jēzus to darīja. Viņš ne tikai uzsvēra, ka Dieva taisnīgums ir saistīts ar līdzjūtību, bet arī mācīja, ka taisnīgums attiecas uz visiem cilvēkiem. Reiz Jēzus atgādināja kādam rakstu mācītājam, ka ir nepieciešams mīlēt Dievu un savu tuvāko. Šis vīrietis jautāja Jēzum: ”Kuŗš tad ir mans tuvākais?” Varbūt viņš gaidīja, ka Jēzus atbildēs: ”Tas ir tavs tautietis, ebrejs.” Taču Jēzus izstāstīja līdzību par žēlsirdīgo samarieti. Šajā līdzībā samarietis nāca palīgā kādam cilvēkam, kuram bija uzbrukuši laupītāji, bet levīts un priesteris nebija tam palīdzējuši. Jautātājam bija jāatzīst, ka šajā gadījumā tuvākais bija nicinātais samarietis, nevis levīts vai priesteris. Jēzus pabeidza savu līdzību ar padomu: ”Dari tu arī tāpat.” (Lūkas 10:25—37; 3. Mozus 19:18.)
”Viņš nepagurs un nekritīs”
9. Kā mūs ietekmēs sapratne par to, kas ir patiess taisnīgums?
9 Tā kā Jēzus darīja zināmu, kas ir patiess taisnīgums, viņa mācekļi iemācījās paust šo īpašību savā dzīvē, un tas jādara arī mums. Pirmām kārtām mums jāatzīst Dieva noteiktās laba un ļauna normas, jo viņam ir tiesības izlemt, kas ir taisnīgs. Ja centīsimies rīkoties saskaņā ar Jehovas gribu, mūsu taisnīgā uzvedība bez vārdiem liecinās, kas ir patiess taisnīgums. (1. Pētera 2:12.)
10. Kāpēc var teikt, ka rīkoties taisnīgi nozīmē arī sludināt un mācīt cilvēkus?
10 Mēs rīkojamies patiesi taisnīgi arī tad, kad aktīvi sludinām un mācām cilvēkus. Jehova ir bagātīgi darījis pieejamas dzīvinošās zināšanas par sevi, savu Dēlu un saviem nodomiem. (Jāņa 17:3.) Nebūtu taisnīgi paturēt šīs zināšanas pie sevis. ”Neliedzies labu darīt ikvienam, kam tas nepieciešams, jo tavai rokai Dievs piešķīris visu, lai tā to darītu,” rakstīja Salamans. (Salamana Pamācības 3:27.) Tāpēc dedzīgi stāstīsim to, ko mēs zinām par Dievu, visiem cilvēkiem, lai kāda būtu viņu rase, etniskā piederība un tautība. (Apustuļu darbi 10:34, 35.)
11. Kā mums, ņemot vērā Jēzus priekšzīmi, jāizturas pret citiem?
11 Patiesie kristieši izturas pret citiem tā, kā to darīja Jēzus. Mūsdienās daudzi cilvēki ir nomākti problēmu dēļ, un viņiem ir vajadzīga līdzjūtība un uzmundrinājums. Dažreiz pat kristiešu dzīvē var izveidoties tik grūta situācija, ka viņi sāk līdzināties ielūzušai niedrei vai kvēlojošai daktij. Protams, šiem kristiešiem ir vajadzīgs mūsu atbalsts. (Lūkas 22:32; Apustuļu darbi 11:23.) Cik patīkami ir piederēt pie patieso kristiešu saimes, kurā ikviens cenšas līdzināties Jēzum un rīkoties taisnīgi!
12. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka drīz taisnīgums tiks nodrošināts visiem cilvēkiem?
12 Bet vai kādreiz tiks nodrošināts taisnīgums visiem cilvēkiem? Jā, noteikti. Jehovas izredzētais ”nepagurs un nekritīs, kamēr viņš nenodibinās taisnību virs zemes”. Pavisam drīz tronī celtais Ķēniņš, augšāmceltais Jēzus Kristus, ”turēs tiesu par tiem, kas Dievu neatzīst”. (2. Tesaloniķiešiem 1:6—9; Atklāsmes 16:14—16.) Tad cilvēku valdīšanas formas aizstās Dieva Valstība un taisnīgums vērsīsies plašumā. (Salamana Pamācības 2:21, 22; Jesajas 11:3—5; Daniēla 2:44; 2. Pētera 3:13.) Jehovas kalpi it visur — pat vistālākajās vietās, ”jūŗas salās” — ar cerībām gaida šo dienu.
”Tevi iecēlu.. par gaismu pagāniem”
13. Ko Jehova pravieto par savu izredzēto kalpu?
13 Jesaja turpina: ”Tā saka Dievs tas Kungs, kas radījis debesis un tās izplājis, kas cēlis zemi ar visiem tās augļiem, kas iedvesis dvašu cilvēkiem, kādi tur dzīvo, un garu tiem, kas tur mīt visās vietās.” (Jesajas 42:5.) Cik iespaidīgi šeit aprakstīts Jehova, visa Radītājs! Šis atgādinājums par Jehovas varenību padara vēl nozīmīgāku to, ko viņš saka. Lūk, ko Jehova paziņo: ”Es tas Kungs tevi aicināju taisnībā, ņēmu tevi pie rokas un pasargāju un tevi iecēlu par derību tautai un par gaismu pagāniem, lai atvērtu acis akliem un atsvabinātu apcietinātos no cietuma, tos, kas sēd tumsībā.” (Jesajas 42:6, 7.)
14. a) Ko nozīmē tas, ka Jehova ņem pie rokas savu kalpu, kas iemantojis viņa labvēlību? b) Par ko ir iecelts izredzētais kalps?
14 Diženais Visuma Radītājs, dzīvības Devējs un Uzturētājs, ņem savu izredzēto kalpu pie rokas un apsola tam pilnīgu un pastāvīgu atbalstu. Ir ļoti uzmundrinoši to zināt. Turklāt Jehova viņu pasargā un ieceļ par ”derību tautai”. Derība ir vienošanās, līgums, svinīgs solījums. Tā ir kā galvojums. Jehova ir devis savu kalpu ”cilvēkiem par ķīlu” (An American Translation).
15., 16. Kādā ziņā Jēzus bija ”gaisma pagāniem”?
15 Par apsolīto kalpu, ”gaismu pagāniem”, bija paredzēts, ka viņš atvērs ”acis akliem” un atbrīvos ”tos, kas sēd tumsībā”. Tieši to Jēzus darīja. Liecinādams par patiesību, viņš paaugstināja sava debesu Tēva vārdu. (Jāņa 17:4, 6.) Viņš atmaskoja reliģiskos melus, sludināja labo vēsti par Valstību un deva iespēju nokļūt garīgā brīvībā cilvēkiem, kas reliģiskā ziņā atradās gūstā. (Mateja 15:3—9; Lūkas 4:43; Jāņa 18:37.) Jēzus brīdināja no darbiem, kas pieder tumsai, un norādīja, ka Sātans ir ”melu tēvs” un ”šīs pasaules valdnieks”. (Jāņa 3:19—21; 8:44; 16:11.)
16 Jēzus teica: ”Es esmu pasaules gaisma.” (Jāņa 8:12.) Īpaši spilgti viņš to apliecināja, atdodams savu pilnīgo cilvēka dzīvību par izpirkuma upuri. Līdz ar to ticīgajiem cilvēkiem pavērās iespēja iegūt grēku piedošanu, labas attiecības ar Dievu un izredzes dzīvot mūžīgi. (Mateja 20:28; Jāņa 3:16.) Visu mūžu palikdams nevainojami dievbijīgs, Jēzus atbalstīja Jehovas augstāko varu un pierādīja, ka Sātans ir melis. Par Jēzu tiešām var teikt, ka viņš deva acu gaismu aklajiem un atbrīvoja tos, kas atradās garīgā tumsā.
17. Kādā ziņā mēs esam gaismas nesēji?
17 Kalna sprediķī Jēzus sacīja saviem mācekļiem: ”Jūs esat pasaules gaišums.” (Mateja 5:14.) Arī mēs esam gaismas nesēji. Mums ir priekšrocība ar savu dzīvesveidu un sludināšanu mudināt cilvēkus tuvoties Jehovam, patiesās gaismas Avotam. Tāpat kā Jēzus, mēs darām zināmu Jehovas vārdu, atbalstām viņa augstāko varu un sludinām viņa Valstību — vienīgo, uz ko cilvēce var cerēt. Būdami gaismas nesēji, mēs atmaskojam reliģiskos melus, brīdinām no nosodāmiem tumsas darbiem un atmaskojam ļaundari Sātanu. (Apustuļu darbi 1:8; 1. Jāņa 5:19.)
”Dziediet tam Kungam jaunu dziesmu”
18. Ko Jehova dara zināmu savai tautai?
18 Pēc tam Jehova pievērš uzmanību savai tautai un saka: ”Es esmu tas Kungs, tas ir mans vārds, savu godu Es citam nedošu nedz savu slavu elkiem. Redzi, agrākie pavēstījumi ir piepildīti, Es jums dodu jaunus, un pirms tie piepildās, Es jums tos pasludinu.” (Jesajas 42:8, 9.) Pravietojumu par ”manu kalpu” ir izteicis nevis kāds no elka dieviem, bet vienīgais dzīvais un patiesais Dievs. Nebija nekādu šaubu, ka šis pravietojums piepildīsies, un tas tiešām piepildījās. Dievs Jehova ir jaunu pavēstījumu Autors, un viņš tos dara zināmus savai tautai, pirms tie ir piepildījušies. Kā mums uz to būtu jāatsaucas?
19., 20. a) Kāda dziesma ir jādzied? b) Kas mūsdienās dzied slavu Jehovam?
19 Jesaja raksta: ”Dziediet tam Kungam jaunu dziesmu, daudziniet Viņa slavu līdz pat zemes galiem, jūs jūŗas braucēji, baudīdami tās pilnību, jūs jūŗas salas un to iedzīvotāji! Lai paceļ savu balsi stepju klajumi un to pilsētas un ciemi, kur Kedars dzīvo. Lai gavilē klintskalnu iedzīvotāji, lai tie sauc no kalnu galiem! Tam Kungam lai dod godu un lai pauž Viņa slavu jūŗas salās!” (Jesajas 42:10—12.)
20 Pilsētu, stepju ciemu, jūras salu un pat Kedara (tuksneša apmetņu) iedzīvotāji — cilvēki it visur — tiek aicināti dziedāt slavas dziesmu Jehovam. Uz šo pravietisko aicinājumu mūsdienās ir atsaukušies miljoniem cilvēku. Viņi ir pieņēmuši Dieva Rakstos atklāto patiesību un atzinuši Jehovu par savu Dievu. Jehovas tauta dzied šo jauno dziesmu un tādā veidā godā Jehovu vairāk nekā 230 zemēs. Cik saviļņojoši ir piederēt pie šī ”kora”, kurā ir dažādu rasu cilvēki, kas nāk no daudzām kultūrām un runā dažādās valodās!
21. Kāpēc Dieva tautas ienaidniekiem neizdodas apklusināt tos, kas dzied slavu Jehovam?
21 Vai nelabvēļi var sekmīgi pretoties Dievam un apklusināt tos, kas dzied viņam slavu? Nē, tas nav iespējams. ”Tas Kungs nāk kā varonis, kā kaŗavīrs Viņš uzsāk kaŗa gaitu, Viņš liek atskanēt kaŗa saucienam, Viņš nostājas kā varonis pret saviem ienaidniekiem.” (Jesajas 42:13.) Kas gan varētu stāties pretī Jehovam? Pirms trīsarpus tūkstošiem gadu pravietis Mozus un Izraēla bērni dziedāja: ”Tas Kungs ir varens kaŗavīrs — Kungs ir Viņa vārds. Faraona ratus un kaŗaspēku Viņš iegāzis jūŗā, tā izlasītie virsnieki nogrimuši Niedŗu jūŗā!” (2. Mozus 15:3, 4.) Jehova bija guvis uzvaru pār visvarenāko tā laika karaspēku. Kad Jehova dodas cīņā kā varens karavīrs, Dieva tautas ienaidniekiem nav nekādu izredžu uz panākumiem.
”Ilgi jo ilgi Es klusēju”
22., 23. Kāpēc Jehova ”ilgi jo ilgi.. klusē”?
22 Jehova ir objektīvs un taisnīgs pat tad, kad viņš izpilda spriedumu saviem ienaidniekiem. Viņš saka: ”Ilgi jo ilgi Es klusēju un valdījos, bet tagad Es kliegšu, kā dzemdētāja elsdams un pūzdams reizē. Es nopostīšu kalnus un pakalnus, viss to zaļums nokaltīs, to upes paliks par sausu zemi, un to ezeri izžūs.” (Jesajas 42:14, 15.)
23 Pirms Jehova kādu soda, viņš ļauj paiet zināmam laikam, lai dotu pārkāpējiem iespēju laboties. (Jeremijas 18:7—10; 2. Pētera 3:9.) Piemēram, tā viņš izturas pret Babiloniju, kas, būdama pasaules varenākā lielvalsts, 607. gadā p.m.ē. izposta Jeruzalemi. Jehova to pieļauj, lai sodītu izraēliešus par viņu neuzticību. Taču babilonieši neņem vērā savu pilnvaru robežas un izturas pret Dieva tautu daudz bargāk, nekā to prasa Dieva spriedums. (Jesajas 47:6, 7; Cakarijas 1:15.) Patiesajam Dievam, bez šaubām, ir ļoti sāpīgi redzēt savu tautu ciešam. Tomēr viņš gaida līdz paša noteiktam laikam. Tad viņš sāk rīkoties, pūlēdamies kā dzemdētāja, lai atbrīvotu tautu, ar ko ir slēdzis derību, un padara to par neatkarīgu tautu. Šī mērķa sasniegšanai 539. gadā p.m.ē. viņš nosusina un izposta Babilonu un tās aizsardzības sistēmu.
24. Kādu iespēju Jehova dod savai tautai — izraēliešiem?
24 Cilvēkus no Dieva tautas pārņem sajūsma, kad pēc garajiem izsūtījuma gadiem viņiem rodas iespēja atgriezties dzimtenē. (2. Laiku 36:22, 23.) Viņiem ir liels prieks pieredzēt, kā piepildās Jehovas solījums: ”Es vadīšu aklus pa ceļiem, ko tie agrāk nepazina, pa tekām, kas tiem bija svešas; Es darīšu tumsību viņu acīm par gaismu un nelīdzenumu par līdzenu ceļu. To visu Es darīšu un no tā neatkāpšos [”un tos neatstāšu”, LB-26].” (Jesajas 42:16.)
25. a) Par ko Jehovas tauta mūsdienās var būt pārliecināta? b) Ko mums jāapņemas darīt?
25 Kā šie vārdi attiecas uz mūsdienām? Nu jau ilgi — daudzus gadsimtus — Jehova ir ļāvis tautām rīkoties pēc sava prāta, bet tagad tuvojas viņa noteiktais laiks, kad šādai situācijai pienāks gals. Jehova ir izveidojis tautu, kas mūsdienās liecina citiem par viņa vārdu. Viņš palīdz šai tautai pārvarēt jebkādu pretestību, it kā nolīdzinādams ceļu, lai tā varētu viņu pielūgt ”garā un patiesībā”. (Jāņa 4:24.) Viņš ir apsolījis: ”Es.. tos neatstāšu,” — un ir turējis doto vārdu. Bet kas notiek ar tiem, kuri joprojām pielūdz viltus dievus? Jehova saka: ”Jāatkāpjas un jāpaliek kaunā visiem, kas paļaujas uz elkiem, kas saka uz elka tēliem: ”Jūs esat mūsu dievi!”” (Jesajas 42:17.) Ir ļoti svarīgi saglabāt uzticību Jehovam, tāpat kā to darīja viņa izredzētais.
Kurlais un aklais kalps
26., 27. Kas parāda, ka izraēlieši ir kurls un akls kalps, un kādas ir viņu rīcības sekas?
26 Dieva izredzētais kalps, Jēzus Kristus, palika uzticīgs līdz nāvei. Turpretī Jehovas tauta, izraēlieši, kā izrādās, ir neuzticīgs kalps, kas ir kurls un akls garīgā ziņā. Vēršoties pie viņiem, Jehova saka: ”Kurlie, klausaities! Aklie, skataities un ieraugait! Kas ir tik akls kā mans kalps un tik kurls kā mans vēstnesis, ko Es sūtu? Kas ir tik akls kā mans uzticamais, tik akls kā tā Kunga kalps! Tu esi daudz redzējis, bet neesi to ievērojis; ar vaļējām ausīm tu neesi dzirdējis. Tas Kungs gan gribēja savas taisnības dēļ viņiem bauslību pārveidot par lielu un diženu.” (Jesajas 42:18—21.)
27 Cik nosodāma ir izraēliešu rīcība! Viņi atkal un atkal atkrīt no Jehovas un sāk pielūgt dēmoniskos tautu dievus. Jehova nepārtraukti sūta pie viņiem savus vēstnešus, bet viņa tauta tos neuzklausa. (2. Laiku 36:14—16.) Jesaja paredz, kādas būs sekas: ”Viņi tomēr ir nospiesta, noplicināta un izlaupīta tauta, kas sagūstīta novietota alās un ieslodzīta cietumos; tie ir kļuvuši citiem par laupījumu, un nav neviena, kas teiktu: ”Atsvabini tos!” Kas jūsu starpā tam vēl piegriež vērību, kas to ievēro un mācās no tā nākotnei? Kas nodeva Jēkabu postam un Israēlu izlaupīšanai? Vai ne tas Kungs, pret kuŗu esam grēkojuši? — Tie negribēja staigāt Viņa ceļus un neklausīja Viņa baušļiem. Tāpēc Viņš izlēja pār tiem savas bargās dusmas un sūtīja tiem kaŗa briesmas, kas tos apdraudēja no visām pusēm. Bet tie nepiegrieza tam vērību, un, kaut jau tā smagi arī pārbaudīti, tie neņēma to pie sirds.” (Jesajas 42:22—25.)
28. a) Ko var mācīties no notikumiem ar Jūdejas iedzīvotājiem? b) Kas jādara, lai iegūtu Jehovas labvēlību?
28 Jūdejas iedzīvotāju neuzticības dēļ Jehova pieļauj šīs zemes noplicināšanu un izlaupīšanu 607. gadā p.m.ē. Babilonieši nodedzina Jehovas templi, izposta Jeruzalemi un aizved ebrejus gūstā. (2. Laiku 36:17—21.) Ņemsim vērā šo brīdinošo piemēru un nekad nesāksim izturēties nevērīgi pret Jehovas norādījumiem un viņa Rakstiem. Centīsimies iegūt Jehovas labvēlību, līdzinoties Jēzum Kristum — kalpam, kam Jehova izteica savu atzinību. Tāpat kā Jēzus, ar saviem vārdiem un rīcību darīsim zināmu, kas ir patiess taisnīgums. Ja tā rīkosimies, tad paliksim Jehovas tautā un būsim gaismas nesēji, kas slavē un godā patieso Dievu.
[Jautājumi studēšanai]
[Attēli 33. lpp.]
Patiess taisnīgums ir cieši saistīts ar līdzjūtību un žēlsirdību
[Attēls 34. lpp.]
Līdzībā par žēlsirdīgo samarieti Jēzus paskaidroja, ka patiess taisnīgums attiecas uz visiem cilvēkiem
[Attēli 36. lpp.]
Uzmundrinādami citus un būdami laipni, mēs paužam Dievam tīkamu taisnīgumu
[Attēli 39. lpp.]
Dievam tīkams taisnīgums izpaužas sludināšanā
[Attēls 40. lpp.]
Kalps, kas ieguva Jehovas labvēlību, tika dots ”par gaismu pagāniem”
