Divpadsmitā nodaļa

Mierinājums Dieva tautai

Jesajas 51:1—23

1. Kas notiks ar Jeruzalemi un tās iedzīvotājiem, un uz ko viņi var cerēt?

SEPTIŅDESMIT gadus — veselu cilvēka mūžu — Jūdejas tauta pavadīs gūstā Babilonā. (Psalms 90:10; Jeremijas 25:11; 29:10.) Lielākā daļa izraēliešu, kas būs aizvesti gūstā, Babilonā novecos un nomirs. Viņiem būs pazemojoši dzirdēt, kā ienaidnieki viņus nievā un apsmej. Turklāt tiks sagādāts negods izraēliešu Dievam Jehovam, jo pilsēta, kas saistīta ar viņa vārdu, tik ilgi paliks pamesta. (Nehemijas 1:9; Psalms 132:13; 137:1—3.) Vairs nebūs arī tempļa, ko piepildīja Dieva godība, kad Salamans to veltīja Dievam. (2. Laiku 7:1—3.) Nākotnes izredzes patiešām ir bēdīgas, taču Jehova ar Jesajas starpniecību runā par atjaunošanu. (Jesajas 43:14; 44:26—28.) Arī Jesajas grāmatas 51. nodaļā ir atrodami mierinoši un uzmundrinoši pravietojumi par šo tēmu.

2. a) Kam ir domāta mierinošā vēsts, ko Jehova paziņo ar Jesajas starpniecību? b) Kā dievbijīgie ebreji ”tiecas pēc taisnības”?

² Jehova vēršas pie tiem Jūdejas iedzīvotājiem, kuru sirds ir pievērsta viņam: ”Uzklausait mani jūs, kas tiecaties pēc taisnības, jūs, kas mīlat to Kungu [”to Kungu meklējat”, LB-26]!” (Jesajas 51:1a.) ”Tiekties pēc taisnības” nozīmē aktīvi rīkoties. Cilvēki, kas ”tiecas pēc taisnības”, ne tikai apgalvos, ka pieder pie Dieva tautas, bet arī visiem spēkiem pūlēsies būt  taisnīgi un dzīvot saskaņā ar Dieva gribu. (Psalms 34:16; Salamana Pamācības 21:21.) Viņi uzskatīs Jehovu par vienīgo taisnīguma Avotu un ”to Kungu meklēs”. (Psalms 11:8; 145:17.) Protams, šie cilvēki jau zinās, kas ir Jehova un kā viņš jālūdz. Bet viņi centīsies vēl vairāk tuvoties Jehovam, pielūdzot viņu, griežoties pie viņa lūgšanās un meklējot viņa vadību itin visā.

3., 4. a) Kas ir ”klints”, no kuras ebreji ir izcirsti, un kas ir ”akas dzīle”, no kuras viņi ir izrakti? b) Kāpēc ebrejiem būs mierinoši domāt par savas tautas izcelsmi?

³ Taču Jūdejā ir visai maz cilvēku, kas no sirds tiecas pēc taisnības, tāpēc viņi varētu zaudēt drosmi un cerību. Jehova viņus uzmundrina, izmantojot salīdzinājumu ar akmeņlauztuvi: ”Uzlūkojiet to klinti, no kuŗas esat cirsti, un to akas dzīli, no kuŗas esat izrakti! Uzlūkojiet Ābrahāmu, savu tēvu, un Sāru, kas jūs ar sāpēm dzemdējusi! Viņš bija vēl viens, kad Es viņu aicināju, bet Es viņu svētīju un vairoju.” (Jesajas 51:1b, 2.) ”Klints”, no kuras ebreji ir izcirsti, ir Ābrahāms — vēsturiska persona, ar ko Izraēla tauta ārkārtīgi lepojas. (Mateja 3:9; Jāņa 8:33, 39.) Ābrahāms ir šīs tautas ciltstēvs, cilvēks, no kura tā cēlusies. Savukārt ”akas dzīle” ir Sāra, no kuras klēpja ir nācis izraēliešu priekštecis Īzāks.

⁴ Ābrahāms un Sāra jau bija tajos gados, kad viņiem vairs nevarēja dzimt bērni, un bērnu viņiem nebija. Tomēr Jehova apsolīja svētīt un ”vairot” Ābrahāmu. (1. Mozus 17:1—6, 15—17.) Dievs atjaunoja Ābrahāma un Sāras spēju radīt pēcnācējus, un, kaut arī viņi bija jau krietni gados, viņiem piedzima bērns, no kura vēlāk cēlās tauta, ar ko Dievs noslēdza derību. Tā Jehova  vienu cilvēku padarīja par tēvu lielai tautai, kurā bija tik daudz cilvēku kā zvaigžņu debesīs. (1. Mozus 15:5; Apustuļu darbi 7:5.) Ja Jehova varēja atvest Ābrahāmu no tālas zemes un padarīt to par varenu tautu, tad viņš noteikti spēj īstenot savu solījumu atbrīvot dievbijīgo cilvēku atlikumu no Babilonas gūsta, ļaut tiem atgriezties dzimtenē un vēlreiz izveidot tos par lielu tautu. Dieva solījums Ābrahāmam tika izpildīts, un tieši tāpat tiks izpildīts viņa solījums trimdā nonākušajiem ebrejiem.

5. a) Ko simbolizē Ābrahāms un Sāra? Paskaidrojiet. b) Kas ceļas no ”klints” pravietojuma pēdējā piepildījumā?

⁵ Simboliskajai ilustrācijai par akmeņlauztuvi, kas atrodama Jesajas grāmatas 51. nodaļas 1. un 2. pantā,  ir arī dziļāka nozīme. 5. Mozus grāmatas 32. nodaļas 18. pantā Jehova ir nosaukts par Izraēla dzimšanas ”klinti” un par to, ”kas [Izraēlu] ir radījis”. Pēdējā no šīm frāzēm ir lietots tas pats senebreju valodas darbības vārds, kas parādās Jesajas grāmatas 51. nodaļas 2. pantā, kur ar to aprakstīts, kā Sāra dzemdēja Izraēlu. Tātad Ābrahāms simboliski attēlo Jehovu — lielāko Ābrahāmu. Savukārt Ābrahāma sieva Sāra simbolizē Jehovas universālo debesu organizāciju, pie kuras pieder debesu būtnes un kura Svētajos rakstos aprakstīta kā Dieva sieva. (1. Mozus 3:15; Atklāsmes 12:1, 5.) Šo Jesajas pravietojuma vārdu pēdējā piepildījumā tauta, kas ceļas no ”klints”, ir ”Dieva Israēls” — ar garu svaidīto kristiešu draudze, kas izveidojās 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos. Kā parādīts šīs grāmatas iepriekšējās nodaļās, 1918. gadā minētā tauta nonāca Bābeles gūstā, taču 1919. gadā tā atkal sāka garīgi plaukt. (Galatiešiem 3:26—29; 4:28; 6:16.)

6. a) Kas notiks ar Jūdejas zemi, un kāda atjaunošana būs vajadzīga? b) Uz kādu atjaunošanu, kas notika nesenā pagātnē, norāda Jesajas grāmatas 51. nodaļas 3. pants?

⁶ Mierinājums, ko Jehova sniedz Ciānai jeb Jeruzalemei, ietver sevī ne tikai solījumu radīt lielu tautu. Mēs lasām: ”Tas Kungs sajūt žēlastību pret Ciānu, žēlastību pret visām tās drupu kaudzēm, Viņš padarīs visu tās tuksnešu kopu par Ēdeni un tās tuksnesīgo klajumu par tā Kunga dārzu. Tur radīsies tad prieks un līksmība, tur atskanēs pateicības un slavas dziesmas.” (Jesajas 51:3.) 70 posta gados Jūdejas zeme būs pārvērtusies par tuksnesi, kur augs ērkšķu krūmi un citi savvaļas augi. (Jesajas 64:10; Jeremijas 4:26; 9:9—11.) Tāpēc nepietiks ar to, ka cilvēki atkal apmetīsies  Jūdejā; būs jāatjauno arī zeme, kas tiks pārveidota par Ēdenes dārzu ar apūdeņotiem laukiem un ražīgiem augļu dārziem. Būs tā, it kā zeme līksmotu. Salīdzinājumā ar tās bēdīgo stāvokli trimdas laikā zeme šķitīs kā paradīze. 1919. gadā svaidīto Dieva izraēliešu atlikums garīgā ziņā nonāca tieši šādā paradīzē. (Jesajas 11:6—9; 35:1—7.)

Iemesli paļauties uz Jehovu

7., 8. a) Ko nozīmē Jehovas aicinājums atvērt ausis? b) Kāpēc ir svarīgi, lai Jūdejas iedzīvotāji pievērstu uzmanību Jehovas vārdiem?

⁷ Jehova aicina pievērst īpašu uzmanību vārdiem, ko viņš saka tālāk: ”Klausaities uz Mani jūs, mana tauta, atveriet savas ausis, manas tautas locekļi! Jo likumi un pamācība nāks no Manis, savu taisnību Es gribu padarīt tautām par vadītāju gaismu. Mana taisnība ir tuvu, mana palīdzība tuvojas. Manas rokas tiesās tautas, uz mani raugās cerībā jūŗas salas, un no manas rokas tās gaida palīdzību.” (Jesajas 51:4, 5.)

⁸ Jehovas aicinājums atvērt ausis nozīmē kaut ko vairāk nekā tikai uzklausīt teikto. Tas nozīmē pievērst dzirdētajam uzmanību un rīkoties saskaņā ar to. (Psalms 49:2, LB-26; 78:1.) Tautai jāsaprot, ka Jehova ir pamācību, taisnīguma un glābšanas Avots. Tikai no viņa nāk garīgā gaisma. (2. Korintiešiem 4:6.) Viņš ir arī augstākais cilvēces Tiesnesis. Jehovas likumi un pamācības ir gaisma visiem, kas tos ievēro. (Psalms 43:3; 119:105; Salamana Pamācības 6:23.)

9. Ko vēl bez tautas, ar kuru Dievs ir noslēdzis derību, viņš izglābs?

⁹ To var teikt ne tikai par tautu, ar ko Dievs ir noslēdzis derību, bet arī par pareizi noskaņotiem  cilvēkiem jebkurā vietā uz zemeslodes, pat vistālākajās jūras salās. Šie cilvēki paļaujas uz Dievu un uz Dieva spēju palīdzēt saviem uzticīgajiem kalpiem un tos izglābt, un šī paļāvība ir pilnīgi pamatota. Dieva vara jeb spēks, ko simbolizē viņa roka (elkonis), nekad nepieviļ, neviens to nevar apturēt. (Jesajas 40:10; Lūkas 1:51, 52.) Mūsdienās notiek kaut kas līdzīgs: atlikušie Dieva Izraēla locekļi ar savu dedzīgo sludināšanu ir pamudinājuši miljoniem cilvēku, arī daudzus no tālām jūras salām, pievērsties Jehovam un sākt viņam ticēt.

10. a) Kādu patiesību nāksies atzīt valdniekam Nebukadnecaram? b) Kādām ”debesīm” un ”zemei” pienāks gals?

¹⁰ Pēc tam Jehova piemin kādu patiesību, ko nāksies atzīt Babilonas valdniekam Nebukadnecaram. Ne debesīs, ne uz zemes nav nekā tāda, kas Jehovam varētu traucēt īstenot savu gribu. (Daniēla 4:31, 32.) Par to ir rakstīts: ”Paceliet savas acis uz debesīm augšā un skataities lejup uz zemi! Jo debesis izkūpēs kā dūmi, un zeme sadils un sabirzīs kā drēbe, un tās iedzīvotāji nobeigsies kā odi. Taču mana palīdzība paliks mūžīgi, un mana taisnība nezudīs.” (Jesajas 51:6.) Lai gan Babilonas valdnieki nemēdz atlaist gūstekņus mājās,  Jehovam tas netraucēs izglābt savu tautu. (Jesajas 14:16, 17.) Babilonas ”debesis” — tās valdība — tiks sakautas un gāztas. Babilonas ”zeme” — valdošajai varai padotie cilvēki — pamazām aizies bojā. Pat visvarenākā tālaika valsts nespēs pretoties Jehovas spēkam un novērst glābšanu, ko viņš īsteno.

11. Kāpēc kristiešiem mūsdienās ir uzmundrinoši zināt, ka pravietojums par Babilonas ”debesu” un ”zemes” galu precīzi piepildījās?

¹¹ Kristiešiem mūsdienās ir ļoti uzmundrinoši zināt, ka šie pravietiskie vārdi precīzi piepildījās. Īpaši uzmundrinoši tas ir tāpēc, ka apustulis Pēteris lietoja līdzīgus vārdus, runādams par kādu vēl tikai nākotnē gaidāmu notikumu. Viņš minēja strauji tuvojošos Jehovas dienu, ”kuŗas dēļ debesis ugunī sadegs un pasaules pamati karstumā izkusīs”. Pēc tam Pēteris rakstīja: ”Mēs gaidām pēc viņa apsolījuma jaunas debesis un jaunu zemi, kur taisnība mājo.” (2. Pētera 3:12, 13; Jesajas 34:4; Atklāsmes 6:12—14.) Kaut gan varenās tautas un to ietekmīgie, zvaigznēm līdzīgie valdnieki saceļas pret Jehovu, noteiktā laikā tiem pienāks gals — tos iznīcinās tikpat viegli, kā nospiež odu. (Psalms 2:1—9.) Tikai Dieva izveidotā taisnīgā valdība mūžīgi valdīs pār taisnīgu cilvēku sabiedrību. (Daniēla 2:44; Atklāsmes 21:1—4.)

12. Kāpēc Dieva kalpiem nav jābīstas, kad pretinieki viņus apmelo?

¹² Vērsdamies pie cilvēkiem, kas ”tiecas pēc taisnības”, Jehova saka: ”Uzklausait mani jūs, kas pazīstat taisnību un mīlat to, jūs ļaudis, kam sirdī mani baušļi! Nebīstieties no cilvēku nievāšanām un neizbīstaities no viņu paļājumiem! Jo kodes viņus saēdīs kā drēbi un dažādi grauzēji kukaiņi kā vilnu, bet mana taisnība paliks mūžīgi un mana palīdzība uz radu  radiem.” (Jesajas 51:7, 8.) Cilvēkus, kas paļaujas uz Jehovu, apmelos un nievās viņu drosmīgās nostājas dēļ, bet no tā nav jābaidās. Nievātāji ir tikai cilvēki, kas tiks ”saēsti”, gluži tāpat kā kodes saēd vilnas drēbi. * Tāpat kā dievbijīgajiem ebrejiem senatnē, patiesajiem kristiešiem mūsdienās nav jābaidās ne no viena, kas viņiem pretojas. Viņu glābējs ir mūžīgais Dievs Jehova. (Psalms 37:1, 2.) Dieva ienaidnieku nievas apliecina, ka Jehovas tautai ir viņa gars. (Mateja 5:11, 12; 10:24—31.)

13., 14. Uz ko tiek norādīts ar ”Rahabu” un ”jūŗas pūķi”, un kā tas tiek ”pāršķelts” un ”nodurts”?

¹³ It kā aicinādams Jehovu palīdzēt savai gūstā nonākušajai tautai, Jesaja saka: ”Celies, celies un apjozies ar spēku, tu, tā Kunga elkonis! Celies kā sendienās, vecu vecos laikos! Vai ne tu pāršķēli Rahabu un nodūri jūŗas pūķi? Vai ne tu padarīji jūŗu sausu, nosusināji lielos ūdens plūdus un pārvērti jūŗas dziļumus par staigājamu ceļu, lai izglābtie varētu pa to iziet?” (Jesajas 51:9, 10.)

¹⁴ Jesaja ir izraudzījies ļoti veiksmīgus vēsturiskus piemērus. Ikviens izraēlietis zina, ka viņa tauta tika atbrīvota no Ēģiptes un šķērsoja Sarkano jūru. (2. Mozus 12:24—27; 14:26—31.) Ar ”Rahabu” un ”jūŗas pūķi” tiek norādīts uz Ēģipti un tās faraonu, kas centās nepieļaut izraēliešu aiziešanu no Ēģiptes. (Psalms 74:13; 87:4; Jesajas 30:7, LB-1825.) Senā Ēģipte, kuras galva atradās Nīlas deltā un kuras garais ķermenis stiepās simtiem kilometru garumā pa auglīgo Nīlas  ieleju, atgādināja pūķim līdzīgu čūsku. (Ecēhiēla 29:3, LB-26.) Taču šis nezvērs tika pāršķelts, kad Jehova sūtīja pār to desmit mocības. Tas tika sadurts, smagi ievainots un novājināts, kad tā karaspēks gāja bojā Sarkanajā jūrā. Ar to, ko Jehova izdarīja Ēģiptei, viņš parādīja savas rokas jeb elkoņa spēku. Vai gan viņš būtu mazāk gatavs cīnīties par savu tautu, kas nonākusi trimdā Babilonā?

15. a) Kad izbeigsies Ciānas skumjas un bēdas, un kā tas notiks? b) Kad izbeidzās Dieva izraēliešu skumjas un bēdas?

¹⁵ Tālāk pravietojumā runāts par izraēliešu atbrīvošanu no Babilonas: ”Tā atgriezīsies tā Kunga atpirktie ar gavilēm Ciānā, un mūžīga līksmība būs pār viņu galvām; prieks un līksme pildīs viņu sirdis, no viņiem atstāsies skumjas un bēdas.” (Jesajas 51:11.) Lai cik bēdīgs būtu cilvēku stāvoklis Babilonā, tos, kas tiecas pēc Jehovas taisnīguma, gaida brīnišķīga nākotne. Pienāks laiks, kad skumju un bēdu vairs nebūs. Atpirktie cilvēki gavilēs, līksmos un priecāsies. Šo pravietisko vārdu mūsdienu piepildījumā Dieva izraēlieši 1919. gadā tika atbrīvoti no Bābeles gūsta. Ar lielu līksmību viņi atgriezās savos garīgajos īpašumos, un šī līksmība turpinās līdz pat šai dienai.

16. Kā tiek samaksāts par ebreju atbrīvošanu?

¹⁶ Par kādu cenu ebreji tiks atbrīvoti? Jesajas pravietojumā jau agrāk bija teikts, ka Jehova dod ”Ēģipti par tavu atpirkšanas maksu, tāpat arī Aitiopiju un Sabu”. (Jesajas 43:1—4.) Tas notiks vēlāk. Pēc tam, kad Persija būs iekarojusi Babilonu un atbrīvojusi izsūtītos ebrejus, tā iekaros arī Ēģipti, Etiopiju un Sabu. Šīs zemes tiks atdotas izraēliešu dvēseļu vietā. Tas saskan ar principu, kas minēts Salamana Pamācību grāmatas  21. nodaļas 18. pantā: ”Bezdievim ir jākļūst atdotam taisnīgā, un nelietim sirdsskaidrā vietā.”

Vēl viens apliecinājums

17. Kāpēc ebrejiem nav jābaidās no Babilonijas niknuma?

¹⁷ Jehova sniedz savai tautai vēl vienu apliecinājumu: ”Es, Es esmu tavs iepriecinātājs! Kādēļ tu bīsties no mirstīgiem cilvēkiem, no cilvēku bērniem, kas iznīkst kā zāle, un tomēr aizmirsti to Kungu, savu radītāju, kas izplētis un izspriedzis debesis un licis zemei pamatus, un ka tu dzīvoji mūžīgās bailēs no apspiedēja niknuma, kad tas taisījās tevi samaitāt? Kur tad nu palicis šis apspiedēja niknums?” (Jesajas 51:12, 13.) Priekšā ir daudzi izsūtījuma gadi, tomēr no Babilonijas niknuma nav jābaidās. Lai gan šī valsts — trešā Bībelē minētā pasaules lielvalsts — uzvarēs Dieva tautu un centīsies to apspiest, proti, neļaut tai izkļūt brīvībā, dievbijīgie ebreji zina, ka Jehova ir paredzējis Babilonas krišanu Kīra rokās. (Jesajas 44:8, 24—28.) Pretstatā Radītājam, mūžīgajam Dievam Jehovam, Babilonas iedzīvotāji ies bojā kā zāle, kas sausā laikā novīst karstajos saules staros. Kur tad būs viņu draudi un niknums? Cik gan nesaprātīgi ir baidīties no cilvēkiem un aizmirst Jehovu, kas radījis debesis un zemi!

18. Ko Jehova apliecina savai tautai, kaut arī tā kādu laiku pavadīs trimdā?

¹⁸ Kaut arī Jehovas tauta kādu laiku pavadīs trimdā, it kā saistīta važās, tā pēkšņi tiks atbrīvota. Cilvēki Babilonā netiks iznīcināti, nenomirs badā ieslodzījumā — viņi neies bojā un nenonāks nāves valstī jeb pazemē. (Psalms 30:4; 88:4—6.) Jehova apliecina: ”Drīzi  jo drīzi saistītais būs svabads no važām un nemirs un nenogrims pazemē; arī maizes tam netrūks.” (Jesajas 51:14.)

19. Kāpēc dievbijīgie ebreji var pilnībā paļauties uz to, ko ir teicis Jehova?

¹⁹ Joprojām mierinādams Ciānu, Jehova turpina: ”Tik tiešām, ka Es esmu tas Kungs tavs Dievs, kas saviļņo jūŗu, ka tās viļņi krāc: Kungs Cebaots ir Viņa vārds, — un Es ieliku savus vārdus tavā mutē un tevi pasargāju savas rokas ēnā, lai Es (no jauna) radītu debesis, liktu zemei pamatus un sacītu Ciānai: ”Tu esi mana tauta!”” (Jesajas 51:15, 16.) Bībelē vairākkārt minēta Dieva spēja izpaust savu varu pār jūru un to savaldīt. (Ījaba 26:12; Psalms 89:10; Jeremijas 31:35.) Viņš pilnībā valda pār dabas spēkiem, kā tas kļuva redzams, kad viņš atbrīvoja savu tautu no Ēģiptes. Kurš gan kaut nelielā mērā spētu līdzināties ”Kungam Cebaotam” — karapulku Jehovam? (Psalms 24:10.)

20. Kādas ”debesis” un ”zeme” izveidosies, kad Jehova atjaunos Ciānu, un kādus mierinošus vārdus viņš teiks?

²⁰ Ebreji joprojām ir Dieva izredzētā tauta, un Jehova viņiem apliecina, ka viņi atgriezīsies dzimtenē un atkal varēs dzīvot pēc bauslības. Tur ebreji no jauna uzcels Jeruzalemi un templi un atsāks pildīt pienākumus, ko nosaka derība, kuru Dievs ar viņiem ir noslēdzis ar Mozus starpniecību. Kad zemē atkal sāks apmesties mājup pārnākušie izraēlieši un viņu mājdzīvnieki, izveidosies ”jauna zeme”. Pār to tiks ieceltas ”jaunas debesis” — jauna pārvaldes iekārta. (Jesajas 65:17—19; Hagaja 1:1, 14.) Jehova atkal teiks Ciānai: ”Tu esi mana tauta!”

 Aicinājums rīkoties

21. Ko Jehova aicina darīt?

²¹ Uzmundrinājis Ciānu, Jehova izsaka aicinājumu rīkoties. Runādams tā, it kā tās ciešanām jau būtu pienācis gals, viņš paziņo: ”Mosties, mosties, celies, Jeruzāleme, kas tu esi dzērusi no tā Kunga rokas Viņa dusmības kausu, iztukšojusi līdz dibenam reibinātājas dziras kausu!” (Jesajas 51:17.) Jeruzalemei jāceļas no sava posta un jāatgūst agrākais stāvoklis un krāšņums. Pienāks laiks, kad tā būs iztukšojusi simbolisko Dieva atmaksas kausu un kad Dievam pret to vairs nebūs nekādu dusmu.

22., 23. Kas notiks ar Jeruzalemi, kad tā izdzers Jehovas dusmu kausu?

²² Taču, kamēr Jeruzaleme tiks sodīta, neviens no tās iedzīvotājiem jeb ”dēliem” nespēs aizkavēt notiekošo. (Jesajas 43:5—7; Jeremijas 3:14.) Pravietojumā teikts: ”No visiem tās dzemdētiem dēliem nebija  neviena, kas to būtu izvadījis drošībā un miera vietā; no tās uzaudzinātiem dēliem nebija neviena, kas to būtu ņēmis pie rokas.” (Jesajas 51:18.) Jeruzaleme smagi cietīs babiloniešu uzbrukuma laikā. ”Divkārtīgs likteņa sitiens ķēra tevi, — bet kas gan sajūt līdzcietību pret tevi? — Tur bija varmācība un posts, bads un zobens. Kā Es gan būtu varējis tevi iepriecināt? Tavi dēli gulēja nevarīgi visos ielu stūŗos kā stirna tīklā, tā Kunga, tava Dieva, dusmu un draudu ķerti.” (Jesajas 51:19, 20.)

²³ Nabaga Jeruzaleme! Tā pieredzēs ”varmācību un postu”, kā arī ”badu un zobenu”. Nespēdami nodrošināt nekādu vadību un palīdzēt savai pilsētai, tās ”dēli” tikai noskatīsies notiekošajā — bezpalīdzīgi, izmocīti, nepietiekami spēcīgi, lai dotu pretsparu iebrucējiem babiloniešiem. Viņi gulēs labi redzamās vietās, ielu stūros, zaudējuši pēdējās spēka paliekas. (Raudu Dziesmas 2:19; 4:1, 2.) Viņi būs izdzēruši  Dieva dusmu kausu un būs tikpat nevarīgi kā tīklā notverti dzīvnieki.

24., 25. a) Kas ar Jeruzalemi vairs nenotiks? b) Kam būs jādzer Jehovas dusmu kauss pēc Jeruzalemes?

²⁴ Bet šiem briesmīgajiem notikumiem pienāks gals. Jesaja mierinoši saka: ”Tādēļ uzklausi šos vārdus, tu nelaimīgā, kas esi apreibusi, bet ne no vīna! Tā saka tas Kungs, Visuvarenais un tavs Dievs, kas aizstāv savas tautas lietu: ”Redzi, Es izņēmu no tavām rokām reibinātāju kausu, savu dusmu kausu! Tev nebūs turpmāk vairs no tā jādzeŗ, bet Es to ielikšu tavu apspiedēju rokās, kas tev zobgalīgi kādreiz uzsaukuši: Noliecies, lai mēs kāpjam tev pāri! Tev vajadzēja noliekt savu muguru pilnīgi pie zemes, ka tā ir par ceļu tiem, kas pa to virzās.”” (Jesajas 51:21—23.) Pārmācījis Jeruzalemi, Jehova ir gatavs būt žēlsirdīgs un tai piedot.

²⁵ Jehova novērsīs savas dusmas no Jeruzalemes un vērsīs tās pret Babilonu. Babilona ir izpostījusi un pazemojusi Jeruzalemi. (Psalms 137:7—9.) Bet Jeruzalemei vairs nebūs jādzer šāds kauss no Babilonas vai tās sabiedroto rokām. Kauss tiks izņemts no Jeruzalemes rokām un iedots tiem, kas priecājās par tās negodu. (Raudu Dziesmas 4:21, 22.) Babilona kritīs, piedzērusies līdz nemaņai. (Jeremijas 51:6—8.) Toties Ciāna celsies — apstākļi būs pilnībā izmainījušies! Ciāna tik tiešām var priecāties par šādu perspektīvu. Un Jehovas kalpi var būt pārliecināti, ka Jehova, glābdams citus, svētīs savu vārdu.

[Zemsvītras piezīme]

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 167. lpp.]

Jehova, lielākais Ābrahāms, ir ”klints”, no kuras ”izcirsta” viņa tauta

[Attēls 170. lpp.]

Dieva tautas pretinieki pazudīs kā kožu saēsta drēbe

[Attēls 176., 177. lpp.]

Jehova ir pierādījis, ka viņš valda pār dabas spēkiem

 [Attēls 178. lpp.]

Kauss, no kā būs dzērusi Jeruzaleme, tiks pasniegts Babilonai un tās sabiedrotajiem