Paredzējums par viltus reliģijas dramatisko bojāeju
Astotā nodaļa
Paredzējums par viltus reliģijas dramatisko bojāeju
1., 2. a) Kāpēc var likties neticami, ka drīzumā reliģiskā situācija pasaulē izmainīsies pašos pamatos? b) Kas liecina par to, ka Jesajas grāmatas 47. nodaļā lasāmie vārdi piepildīsies nākotnē? c) Kāpēc apzīmējums ”lielā pilsēta Bābele” ir piemērots visai viltus reliģijai?
”RELIĢIJA atgriežas.” Raksts ar šādu nosaukumu bija lasāms žurnālā The New York Times Magazine, un tajā bija norādīts, ka joprojām ir miljoniem cilvēku, kuru jūtas un viedokļus spēcīgi ietekmē reliģija. Tāpēc, iespējams, nav viegli noticēt, ka drīzumā reliģiskā situācija pasaulē izmainīsies pašos pamatos, tomēr Jesajas grāmatas 47. nodaļā ir runa tieši par šādām pārmaiņām.
2 Jesajas paredzējums piepildījās pirms divarpus tūkstošiem gadu. Taču vārdi, kas atrodami Jesajas grāmatas 47. nodaļas 8. pantā, ir citēti Atklāsmes grāmatā, kur tie attiecināti uz nākotni. Šajā Bībeles grāmatā aprakstīts, kā iet bojā netiklei līdzīga organizācija, ko sauc par ”lielo pilsētu Bābeli”, — tā simbolizē visas pasaules viltus reliģijas. (Atklāsmes 16:19.) Apzīmējums ”Bābele” pasaules viltus reliģijām ir ļoti piemērots, jo tieši senajā Babilonā (Bābelē) meklējami viltus reliģijas pirmsākumi. No turienes viltus reliģija izplatījās pa visu zemeslodi. (1. Mozus 11:1—9.) Reliģiskās mācības, kas radušās Babilonā, piemēram, mācība par dvēseles nemirstību un elles ugunīm, kā arī trīsvienīgu dievu pielūgsme, ir kopīgas praktiski visām reliģijām, ieskaitot kristīgās pasaules reliģijas. * Vai no Jesajas pravietojuma var kaut ko uzzināt par reliģijas nākotni?
Babilona spiesta sēdēt pīšļos
3. Raksturojiet Babilonijas lielvalsts varenību!
3 Ieklausieties iespaidīgā Dieva paziņojumā: ”Kāp zemē no sava troņa un sēdies pīšļos, jaunava, Bābeles meita! Sēdies pie zemes bez troņa, kaldēju meita! Jo turpmāk tevi nesauks vairs par mīlīgu un smalku.” (Jesajas 47:1.) Gadiem ilgi Babilona ir sēdējusi tronī, būdama spēcīgākā lielvalsts pasaulē. Tā ir bijusi ”ķēniņu valstu glītums” — plaukstošs reliģisks, tirdzniecisks un militārs centrs. (Jesajas 13:19.) Babilonijas lielvalsts ziedu laikos tās teritorija uz dienvidiem ir sniegusies līdz pat Ēģiptes robežām. Kad Babilonija 607. gadā p.m.ē. iekaro Jeruzalemi, rodas iespaids, ka pat Dievs nespēj apstādināt tās uzvaras gājienu. Babilona pati sev šķiet ”jaunava, Bābeles meita”, ko nekad nepakļaus citzemju iekarotāji. *
4. Kas notiks ar Babilonu?
4 Taču šī augstprātīgā ”jaunava” būs spiesta nokāpt no troņa, kas simbolizē tās neapstrīdamo pasaules lielvalsts stāvokli, un tai pazemotai nāksies ”sēsties pīšļos”. (Jesajas 26:5.) To vairs neuzskatīs par ”mīlīgu un smalku” kā izlutinātu ķēniņieni. Jehova pavēl: ”Ņem dzirnavas un mal miltus, atsedz seju, pacel sava tērpa pakaļdaļas pagarinājumu, atsedz savus lielus un brien caur tekošu ūdeni!” (Jesajas 47:2.) Babilona ir paverdzinājusi visu Jūdejas tautu, bet tagad tā pati nonāks verdzenes stāvoklī. Mēdieši un persieši, kas atņems Babilonai tās varu, piespiedīs to veikt pazemojošu darbu viņu labā.
5. a) Ko nozīmē tas, ka Babilonai būs jāatsedz seja un jāpaceļ ”tērpa pakaļdaļas pagarinājums”? b) Ko nozīmē pavēle ”brist caur tekošu ūdeni”?
5 Babilonai būs jāatsedz seja un jāpaceļ ”tērpa pakaļdaļas pagarinājums” — tā zaudēs visu savu kādreizējo varenību un cienīgumu. ”Brien caur tekošu ūdeni!” tās kalpinātāji pavēlēs. Varbūt daļai babiloniešu patiešām būs jāpilda vergu darbs brīvā dabā. Pravietojums var arī nozīmēt, ka cilvēkiem, ko aizvedīs gūstā, tiešā nozīmē būs jābrien pāri upēm. Jebkurā gadījumā Babilona vairs nevarēs pārvietoties cienīgi kā ķēniņiene, ko pārnes pāri upei īpašā sēdeklī vai pārved karietē. Viņa būs kā verdzene, kurai jāaizmirst par kaunu un jāpaceļ apģērba apakšmala, atsedzot kājas, lai pārbristu upei. Kāds pazemojums!
6. a) Kādā ziņā atklāsies Babilonas kailums? b) Ko nozīmē tas, ka Dievs ”nesaudzēs neviena”? (Skat. zemsvītras piezīmi.)
6 Jehova izsmējīgi turpina: ”Lai atklājas tavs kailums, un top redzams tavs kaunums! ”Es atriebšos un nesaudzēšu neviena!”” (Jesajas 47:3.) * Babilonu gaida kauns un negods. Visi uzzinās, ka tā ir ļauni un cietsirdīgi izturējusies pret Dieva tautu. Neviens cilvēks nevar novērst Jehovas atriebību.
7. a) Kā izsūtītie ebreji uztvers ziņu par Babilonas krišanu? b) Kā Jehova izpirks savu tautu?
7 Dieva tauta 70 gadus būs pavadījusi gūstā varenajā Babilonā, un cilvēki ļoti priecāsies par tās krišanu. Viņi sauks: ”Mūsu glābējs, tas Kungs Cebaots, Israēla Svētais ir Viņa vārds.” (Jesajas 47:4.) Pēc Mozus bauslības, ja izraēlietis bija pārdevis sevi verdzībā, lai nomaksātu parādus, tad kāds no viņa asinsradiniekiem varēja viņu izpirkt. (3. Mozus 25:47—54.) Tā kā ebreji būs pārdoti verdzībā Babilonai, viņus vajadzēs izpirkt brīvībā. Vergiem iekarošana parasti nozīmē tikai kungu maiņu, taču šoreiz Jehova pamudinās iekarotāju — valdnieku Kīru — atbrīvot ebrejus no verdzības. Kīrs par ebrejiem saņems ”atpirkšanas maksu” — Ēģipti, Etiopiju un Sabu. (Jesajas 43:3.) Izraēliešu Izpircējs pilnīgi pamatoti ir saukts par ”Kungu Cebaotu”, kas nozīmē ’karapulku Jehova’. Babilonas šķietami varenais militārais spēks ir pavisam niecīgs salīdzinājumā ar Jehovas neredzamajiem eņģeļu karapulkiem.
Maksa par nežēlību
8. Kādā ziņā Babilona ”sēdēs tumsā”?
8 Jehova turpina pravietisko nosodījumu Babilonai: ”Nosēdies klusi un sēdi tumsā, tu kaldēju meita! Jo turpmāk tevi vairs nesauks par ķēniņvalšķu valdnieci!” (Jesajas 47:5.) Babilonu sagaida tikai tumsa un bēdas. Turpmāk šī nežēlīgā valdniece vairs neapspiedīs tautas. (Jesajas 14:4.)
9. Kāpēc Jehovam ir dusmas uz ebrejiem?
9 Bet kāpēc vispār tiek pieļauts, ka Babilona nodara kaut ko ļaunu Dieva tautai? Jehova paskaidro: ”Kad Man bija dusmas uz savu tautu, kad Es pametu novārtā savu mantojumu, tad Es tai ļāvu krist negodā un to nodevu tavā rokā.” (Jesajas 47:6a.) Jehovam ir pamatots iemesls dusmoties uz ebrejiem. Agrāk viņš tos bija brīdinājis, ka viņi tiks izdzīti no zemes, ja neklausīs bauslībai. (5. Mozus 28:64.) Kad tauta pievērsās elkdievībai un sāka dzīvot amorāli, Jehova ar mīlestību sūtīja pie tās praviešus, lai palīdzētu cilvēkiem atgriezties pie patiesās pielūgsmes. Bet ”viņi apsmēja Dieva sūtītos vēstnešus un nicināja Viņa vēstījumus un zobojās par Viņa praviešiem tā, ka tā Kunga bargās dusmas sakāpa līdz nepieredzētam augstumam un nebija vairs nekādas iespējas ko labot”. (2. Laiku 36:16.) Tāpēc Jehova pamet novārtā savu mantojumu, Jūdeju, zemē iebrūk babilonieši un liek negodā viņa svēto templi. (Psalms 79:1; Ecēhiēla 24:21.)
10., 11. Kāpēc Jehova ir dusmīgs uz Babilonu, kaut arī viņš pats tai ir licis sakaut savu tautu?
10 Bet vai tādā gadījumā nevar teikt, ka babilonieši, padarot ebrejus par saviem kalpiem, vienkārši izpilda Dieva gribu? Nē, tā nav, jo Dievs paziņo: ”Tu tai neparādīji žēlastību, turpretī pat veciem tu visai smagi liki sajust savu jūgu un teici: ”Es palikšu mūžīgi un būšu vienumēr valdniece!” Tā tu visu to neņēmi pie sirds un neapdomāji galu.” (Jesajas 47:6b, 7.) Dievs nav pavēlējis babiloniešiem rīkoties pārlieku nežēlīgi un nesajust žēlastību pat ”pret vecajiem”. (Raudu Dziesmas 4:16; 5:12.) Tāpat viņš nav licis ar ļaunu prieku ņirgāties par gūstā nokļuvušajiem ebrejiem. (Psalms 137:3.)
11 Babilona nav sapratusi, ka tās vara pār ebrejiem ir tikai īslaicīga. Tā neņem vērā Jesajas izteiktos brīdinājumus, ka noteiktā laikā Jehova atbrīvos savu tautu. Babilona izturas tā, it kā tai būtu ļauts mūžīgi apspiest ebrejus un palikt sev pakļauto tautu valdniecei uz visiem laikiem. Tā neuzklausa vārdus par to, ka tās despotiskajai valdīšanai pienāks ”gals”.
Paredzējums par Babilonas krišanu
12. Kāpēc Babilona raksturota ar vārdiem ”pie lepnības un pārpilnības pieradušā, kas dzīvo bezrūpīgā saldkārē”?
12 Jehova paziņo: ”Nu klausies, tu pie lepnības un pārpilnības pieradušā, kas dzīvo bezrūpīgā saldkārē un jūties tik droša un saki savā sirdī: ”Tikai es esmu tāda, citas tādas nav nevienas! Es nekad nepalikšu par atraitni un nebūšu bez bērniem!”” (Jesajas 47:8.) Babilona ir labi pazīstama ar savu kāri pēc izpriecām. Vēsturnieks Hērodots, kas dzīvoja piektajā gadsimtā p.m.ē., stāsta par babiloniešu ”apkaunojošo paradumu”: visām sievietēm zināmos gadījumos bija jānodarbojas ar prostitūciju, lai apliecinātu goddevību mīlestības dievietei. Arī senatnē dzīvojušais vēsturnieks Kurcijs rakstīja: ”Tikumi pilsētā ir izkropļoti līdz galējai robežai; vispārējā morālā pagrimuma gaisotnē rodas neierobežotas iespējas un vilinājumi dzīvot izlaidīgi.”
13. Kā Babilonas tieksme pēc izpriecām pasteidzinās tās krišanu?
13 Babilonas tieksme pēc izpriecām pasteidzinās tās krišanu. Pilsētas ieņemšanas priekšvakarā tās valdnieks un viņa dižciltīgie dzīrojot piedzersies līdz nemaņai un tāpēc nepievērsīs uzmanību mēdiešu un persiešu karaspēkam, kas iebruks pilsētā. (Daniēla 5:1—4.) ”Juzdamies tik droša”, Babilona iedomājas, ka šķietami nepieejamie mūri un aizsarggrāvis to pasargās no iebrukuma. Tā saka sev, ka ”citas tādas nav nevienas”, kas kādreiz varētu ieņemt tās vietu un kļūt pārāka par visiem. Tā nespēj iedomāties, ka varētu kļūt par ”atraitni” un palikt gan bez lielvalsts valdnieka, gan bez saviem ”bērniem” — vienkāršajiem ļaudīm. Taču nekādi mūri nepasargās Babilonu no Dieva Jehovas atriebības. Vēlāk Jehova paziņos: ”Jebšu Bābele kāptu līdz debesīm un celtu nepārkāpjami augstus cietokšņus, tad tomēr pret to dosies Manis sūtītie postītāji!” (Jeremijas 51:53.)
14. Kādā ziņā Babilona ”paliks bez bērniem un būs atraitne”?
14 Kas tad notiks ar Babilonu? Jehova turpina: ”Un tomēr šīs abas nelaimes nāks pār tevi piepeši vienā dienā. Tu paliksi bez bērniem un būsi atraitne, pilnā mērā tās nāks pār tevi, neraugoties uz visām tavām burvībām un daudzajiem pūšamiem vārdiem.” (Jesajas 47:9.) Īpašais stāvoklis, ko Babilonija ieņem, būdama pasaules lielvalsts, pēkšņi zudīs. Seno Austrumu zemēs kļūt par atraitni un zaudēt bērnus bija pats briesmīgākais, ko sieviete varēja pieredzēt. Nav zināms, cik daudz ”bērnu” Babilona zaudē naktī, kad tā tiek iekarota. * Taču pienāks laiks, kad pilsēta būs pilnībā pamesta. (Jeremijas 51:29.) Tā kļūs arī par atraitni, jo tās valdnieki tiks gāzti no troņa.
15. Kas vēl bez Babilonas nežēlīgās izturēšanās pret ebrejiem ir izraisījis Jehovas dusmas?
15 Tomēr Babilonas sliktā izturēšanās pret ebrejiem nav vienīgais Jehovas dusmu iemesls. Viņš ir dusmīgs arī par ”visām [tās] burvībām”. Izraēliešiem dotajā Dieva bauslībā spiritisms ir nosodīts, bet babilonieši aktīvi nodarbojas ar okultismu. (5. Mozus 18:10—12; Ecēhiēla 21:26.) Grāmatā Asīriešu un babiloniešu sabiedriskā dzīve teikts, ka babilonieši dzīvoja, ”pastāvīgi baidīdamies no neskaitāmiem dēmoniem, kas, pēc viņu domām, bija visapkārt”.
Paļaušanās uz ļaunprātīgu viltību
16., 17. a) Kā Babilona ”paļaujas uz savu ļaunprātīgo viltību”? b) Kāpēc Babilonas bojāeja ir nenovēršama?
16 Vai Babilonas zīlnieki to paglābs? Jehova atbild: ”Tu paļāvies uz savu ļaunprātīgo viltību un domāji: ”Neviens jau mani neredz.” — Tava gudrība, tavas zināšanas tevi maldināja, ka tu savā sirdī domāji: ”Tikai es, citas tādas nav nevienas!”” (Jesajas 47:10.) Babilona domā, ka tās gudrība laicīgos un reliģiskos jautājumos, tās militārā varenība, viltība un nežēlība tai palīdzēs saglabāt pasaules lielvalsts stāvokli. Tai šķiet, ka to neviens nevar ”redzēt”, tas ir, saukt pie atbildības par tās ļaunajiem darbiem. Tāpat tā nemana sāncenša parādīšanos. ”Tikai es, citas tādas nav nevienas!” tā saka pati sev.
17 Taču Jehova ar cita pravieša starpniecību izsaka brīdinājumu: ”Vai var kur kas paslēpties kādā slepenā vietā, ka Es to neredzētu?” (Jeremijas 23:24; Ebrejiem 4:13.) Tāpēc Jehova paziņo: ”Tomēr nāks pār tevi ļaunums, kur tava buršana tev nepalīdzēs, tev uzbruks nelaime un bojā eja, ko tu nevarēsi novērst, — piepeši tevi skars posts un iznīcība, ko tu neparedzi.” (Jesajas 47:11.) Ne Babilonas dievi, ne tās zīlnieku ”buršana” nespēs novērst gaidāmo postu — nelaimi, kādu tā vēl nekad nav pieredzējusi.
Babilonas padomdevēji nespēj palīdzēt
18., 19. Kāpēc Babilonas paļaušanās uz saviem padomniekiem nesīs tikai postu?
18 Ar iznīcinošu sarkasmu Jehova pavēl: ”Izmēģini [”Stāvi jele ar”, LB-1825] savu plašo buršanas un vārdošanas mākslu, ar ko tu esi nodarbojusies kopš savas jaunības, varbūt tā tev palīdzēs, varbūt tev izdodas mani iebaidīt.” (Jesajas 47:12.) Babilonai tiek teikts ”stāvēt” jeb palikt nemainīgai savā paļāvībā uz maģiju. Cilvēki Babilonijā taču ir nodarbojušies ar okultismu jau kopš šīs valsts ”jaunības”.
19 Bet Jehova to izsmej, sacīdams: ”Tu esi līdz apnikumam nopūlējusies daudzajās apspriedēs ar saviem daudzajiem padomniekiem. Lai nu nāk tagad un tev palīdz tie debesu mērotāji * un zvaigžņu novērotāji, kas pēc atsevišķiem jaunajiem mēnešiem aplēš to, kas nāks pār tevi!” (Jesajas 47:13.) Babilonas padomnieki tai ne ar ko nespēs palīdzēt. Tiesa, lai attīstītu astroloģijas nozari, babilonieši gadsimtiem ilgi ir veikuši astronomiskus novērojumus. Tomēr naktī, kad Babilona tiks ieņemta, astrologi neko nevarēs izdarīt un kļūs skaidrs, ka no zīlēšanas nav nekāda labuma. (Daniēla 5:7, 8.)
20. Kas notiks ar Babilonas padomniekiem?
20 Jehova pabeidz šo pravietojuma daļu ar vārdiem: ”Tiešām, tie ir kā salmi, ko uguns aprij; tie nevarēs pat savu paša dzīvību glābt no liesmu varas. Tas nebūs ogļu kvēlums, pie kuŗa sildās, nedz krāsns uguns, pie kuŗas apsēžas. Tā tas notiks ar tiem, ar kuŗiem tu esi nopūlējusies no savas jaunības, ar taviem biedriem. Tie izklīdīs, ikviens aizies savu ceļu; neviens tev nepalīdzēs.” (Jesajas 47:14, 15.) Viltus padomniekus gaida kaut kas līdzīgs ugunij. Tā būs nevis patīkama liesma, pie kuras var sasildīties, bet postoša, iznīcinoša uguns, kas parādīs, ka viltus padomnieki ir kā nekam nederīgi salmi. Nav jābrīnās, ka Babilonas padomnieki panikā bēgs. Līdz ar to Babilonai būs zudis tās pēdējais atbalsts, un neviens tai nepalīdzēs. To piemeklēs tāda pati nelaime, kādu tā reiz sagādāja Jeruzalemei. (Jeremijas 11:12.)
21. Kā piepildās Jesajas pravietiskie vārdi, un kad tas notiek?
21 539. gadā p.m.ē. šie Dieva iedvesmotie vārdi sāk piepildīties. Mēdiešu un persiešu karaspēks Kīra vadībā ieņem pilsētu un nogalina tajā esošo valdnieku — Belsacaru. (Daniēla 5:1—4, 30.) Vienā naktī Babilona zaudē savu pasaules valdnieces stāvokli. Semītu valdīšanas gadsimti ir beigušies, noteicošo ietekmi pasaulē iegūst ārieši, un sākas simtiem gadu ilgais Babilonas norieta posms. Mūsu ēras ceturtajā gadsimtā tā ir pārvērtusies par ”drupu kaudzi”. (Jeremijas 51:37.) Tā Jesajas pravietojums ir piepildījies līdz galam.
Mūsdienu Babilona
22. Ko no Babilonas krišanas var iemācīties par lepnumu?
22 Jesajas pravietojums dod bagātīgu vielu pārdomām. Piemēram, tas palīdz saprast, cik bīstams ir lepnums un augstprātība. Lepnās Babilonas krišana ilustrē Bībeles sakāmvārdu: ”Kam jākļūst pazudinātam, tas papriekšu kļūst lepns, — un augstprātība nāk priekš bojā ejas.” (Salamana Pamācības 16:18.) Lepnums dažreiz valda pār mūsu nepilnīgo dabu, bet jāatceras, ka ”uzpūties” cilvēks viegli var krist ”neslavā un velna valgā”. (1. Timotejam 3:6, 7.) Tāpēc ir jāņem vērā Jēkaba padoms: ”Zemojieties tā Kunga priekšā, tad viņš jūs paaugstinās.” (Jēkaba 4:10.)
23. Kādu paļāvību nostiprina Jesajas pravietojums?
23 Turklāt šie pravietiskie vārdi nostiprina mūsu paļāvību uz Jehovu, kas ir varenāks par visiem saviem pretiniekiem. (Psalms 24:8; 34:8; 50:15; 91:14, 15.) Tagadējos grūtajos laikos ir mierinoši paturēt to prātā. Paļāvība uz Jehovu stiprina mūsu apņēmību palikt nevainojamiem viņa acīs, jo mēs zinām, ka ”miera cilvēkam beidzot labi klāsies”. (Psalms 37:37, 38.) Sastopoties ar Sātana ”viltībām”, vienmēr ir gudri paļauties uz Jehovu, nevis uz saviem spēkiem. (Efeziešiem 6:10—13.)
24., 25. a) Kāpēc nodarboties ar astroloģiju nav saprātīgi, bet kāpēc daudzi tai tomēr pievēršas? b) Kāpēc kristieši sargās no tā, lai viņus ietekmētu māņticība?
24 Mēs tiekam brīdināti arī no burvības jeb spiritisma, it īpaši no astroloģijas. (Galatiešiem 5:20, 21.) Pēc Babilonas krišanas astroloģija nezaudēja savu ietekmi. Grāmatā Senās pasaules ievērojamās pilsētas minēts interesants fakts: zvaigznāji, kuru kartes sastādīja babilonieši, ir izkustējušies no savām kādreizējām vietām, tāpēc ”pati [astroloģijas] ideja ir kļuvusi absurda”. Tomēr astroloģija turpina plaukt, un daudzos laikrakstos lasītāji var atrast horoskopu slejas.
25 Kāpēc cilvēki, no kuriem daudzi ir labi izglītoti, mēģina kaut ko uzzināt pēc zvaigžņu stāvokļa un veic arī citas nesaprātīgas darbības, kas liecina par māņticību? Izdevumā The World Book Encyclopedia teikts: ”Māņticība acīmredzot pastāvēs, kamēr vien cilvēki baidīsies cits no cita un kamēr vien viņus māks neziņa par nākotni.” Bailes un neziņa patiešām var pamudināt cilvēkus pievērsties māņticībai, taču kristieši tā nerīkojas. Viņi nebaidās no cilvēkiem, jo viņiem palīdz Jehova. (Psalms 6:5—11.) Kristiešus nemāc arī neziņa par nākotni, jo viņi zina Jehovas atklātos nodomus un nešaubās, ka ”tā Kunga padoms pastāv mūžīgi”. (Psalms 33:11.) Ja cilvēks saskaņo savu dzīvi ar Jehovas padomu, viņu gaida laimīga un ilga nākotne.
26. Kā ”gudro domas” ir izrādījušās ”tukšas”?
26 Pēdējā laikā cilvēki cenšas ielūkoties nākotnē ar ”zinātniskākiem” paņēmieniem. Ir pat zinātnes nozare futuroloģija, kas tiek definēta kā ”zinātne par nākotnes pētīšanu, prognozēšanu”. Piemēram, 1972. gadā kāda akadēmiķu un biznesmeņu grupa, kas pazīstama ar nosaukumu ”Romas klubs”, izteica prognozi, ka līdz 1992. gadam pasaulē būs izsīkuši visi zelta, dzīvsudraba, cinka un naftas krājumi. Kopš 1972. gada pasaulē ir radušās ārkārtīgi nopietnas problēmas, tomēr šī prognoze ir izrādījusies aplama. Zemes dzīlēs joprojām ir gan zelts, gan dzīvsudrabs, gan cinks, gan nafta. Cilvēki ir izmēģinājuši visdažādākos veidus, kā prognozēt nākotni, bet uz šiem paredzējumiem nekad nevar paļauties. Bībelē pamatoti teikts, ka ”gudro domas.. ir tukšas”. (1. Korintiešiem 3:20.)
Tuvojas lielās Bābeles gals
27. Kad lielā Bābele pieredzēja kaut ko līdzīgu Babilonas krišanai 539. gadā p.m.ē., un kā tas notika?
27 Reliģijas, kas pastāv mūsdienās, ir pārņēmušas daudzas no senās Babilonas mācībām. Tāpēc viltus reliģijas pasaules impērijai ir dots piemērots nosaukums — lielā Bābele. (Atklāsmes 17:5.) Šis starptautiskais reliģiju kopums jau ir piedzīvojis kaut ko līdzīgu senās Babilonas krišanai 539. gadā p.m.ē. (Atklāsmes 14:8; 18:2.) 1919. gadā Kristus brāļu atlikums iznāca no garīgā gūsta un atbrīvojās no reliģiskās ietekmes, kāda pār to bija bijusi kristīgajai pasaulei — lielās Bābeles galvenajai daļai. Kopš tā laika kristīgās baznīcas ir zaudējušas savu ietekmi daudzās zemēs, kur tās agrāk bija spēcīgas.
28. Ko lielā Bābele lielīgi saka, bet kas to sagaida?
28 Taču lielās Bābeles krišana bija tikai priekšvēstnese galīgai viltus reliģijas iznīcināšanai. Atklāsmes grāmatā lasāmais pravietojums par lielās Bābeles iznīcināšanu atsauc atmiņā pravietiskos vārdus no Jesajas grāmatas 47. nodaļas 8. un 9. panta. Tāpat kā senā Babilona, mūsdienu lielā Bābele saka: ”Es sēdu ķēniņienes tronī, neesmu atraitne un sēru nekad neredzēšu.” Bet ”viņas mokas nāks vienā dienā: nāve, sēras un bads, viņu sadedzinās ugunī; jo spēcīgs ir Kungs Dievs, kas viņu tiesājis”. Tātad pravietiskie vārdi, kas pierakstīti Jesajas grāmatas 47. nodaļā, ir brīdinājums visiem, kas vēl ir saistīti ar viltus reliģiju. Lai viņi netiktu iznīcināti kopā ar to, viņiem jāpaklausa Dieva iedvesmotajai pavēlei: ”Izeita no viņas.” (Atklāsmes 18:4, 7, 8.)
[Zemsvītras piezīmes]
^ 2. rk. Sīkāk par viltus reliģijas mācību attīstību var lasīt grāmatā Mankind’s Search for God (Cilvēce Dieva meklējumos), ko izdevusi Sargtorņa biedrība.
^ 3. rk. Senebreju valodā ”jaunava, Bābeles meita” ir idioma, kas attiecas uz Babilonu vai Babilonas iedzīvotājiem. Tā ir ”jaunava”, jo kopš tā laika, kad tā kļuva par pasaules lielvalsti, to vēl ne reizi nav izpostījuši iekarotāji.
^ 6. rk. Speciālisti atzīst, ka senebreju valodas frāze, kas tulkota ar vārdiem ”nesaudzēšu neviena”, ir ”ārkārtīgi grūti” tulkojama. Šeit pausta doma, ka nevienam netiks ļauts nākt palīgā Babilonai. Jaunās pasaules tulkojumā šis teikums skan: ”Es nevienu nesagaidīšu laipni.” Jewish Publication Society publicētajā tulkojumā tas skan šādi: ”Es.. neļaušu nevienam iejaukties.”
^ 14. rk. Kā norādīts Reimonda Filipa Dauertija grāmatā Nabonīds un Belsacars, kaut arī Nabonīda hronikā apgalvots, ka Babilonas iekarotāji iegāja pilsētā ”bez kaujas”, sengrieķu vēsturnieks Ksenofonts raksta, ka, iespējams, ir bijusi diezgan liela asinsizliešana.
^ 19. rk. Senebreju izteicienu, kas pārtulkots ”debesu mērotāji”, daži tulko ar vārdiem ”debess dalītāji”. Tā varētu būt norāde uz debesu sadalīšanu daļās, lai sastādītu horoskopus.
[Jautājumi studēšanai]
[Attēli 111. lpp.]
Izpriecu kārajai Babilonai būs jāsēžas pīšļos
[Attēls 114. lpp.]
Babilonas astrologi nespēs paredzēt tās krišanu
[Attēls 116. lpp.]
Babiloniešu astroloģiskais kalendārs, pirmais gadu tūkstotis p.m.ē.
[Attēli 119. lpp.]
Mūsdienu Bābele drīz ies bojā
