Piektā nodaļa

Patiesais Dievs paredz atbrīvošanu

Jesajas 44:1—28

1., 2. a) Kādus jautājumus Jehova aicina pārdomāt? b) Kā Jehova pierādīs, ka vienīgi viņš ir patiesais Dievs?

”KURŠ ir patiesais Dievs?” Visos laikos cilvēki ir meklējuši atbildi uz šo jautājumu. Pārsteidzoši ir tas, ka Jesajas grāmatā to uzdod pats Jehova. Viņš aicina cilvēkus pārdomāt: vai Jehova ir vienīgais patiesais Dievs? Vai arī uz viņa stāvokli var pretendēt kāds cits? Iesācis šī jautājuma apspriešanu, Jehova pats arī izvirza saprātīgus kritērijus, pēc kuriem var noteikt, kurš ir patiesais Dievs. Doma tiek risināta tā, ka cilvēkiem ar godīgi noskaņotu sirdi atliek izdarīt vienīgo pareizo secinājumu.

² Jesajas laikā plaši izplatīta ir tēlu pielūgsme. Jesajas pravietiskās grāmatas 44. nodaļā skaidri un nepārprotami parādīts, ka pielūgt tēlus ir pilnīgi veltīgi. Tomēr Dieva tauta ir rīkojusies nesaprātīgi un sākusi pielūgt elkus, tāpēc, kā var redzēt no iepriekšējām Jesajas grāmatas nodaļām, izraēlieši tiks stingri pārmācīti. Bet Jehova ar mīlestību apliecina savai tautai: lai gan viņš ļaus babiloniešiem aizvest to gūstā, paša noteiktā laikā viņš to atbrīvos. Kad piepildīsies pravietojumi par atbrīvošanu no gūsta un tīrās pielūgsmes atjaunošanu, būs neapšaubāmi pierādīts, ka vienīgi Jehova ir patiesais Dievs, un tas būs  apkaunojums visiem, kas pielūdz nedzīvos tautu dievus.

3. Kā Jesajas pravietiskie vārdi mūsdienās var palīdzēt kristiešiem?

³ Šajā Jesajas grāmatas daļā ietvertie pravietojumi un ziņas par to piepildīšanos senatnē stiprina kristiešu ticību. Turklāt Jesajas pravietiskie vārdi piepildās arī mūsdienās un vēl piepildīsies nākotnē. Šie notikumi ir saistīti ar atbrīvotāju un atbrīvošanu, kas izcilāki par tiem, kādus varēja gaidīt Dieva tauta senatnē.

Cerība tiem, kas pieder Jehovam

4. Kā Jehova uzmundrina izraēliešus?

⁴ Jesajas grāmatas 44. nodaļa sākas ar patīkamu atgādinājumu, ka Dievs ir izredzējis Izraēlu, atšķīris to no apkārtējām tautām un padarījis par savu kalpu. Pravietojumā teikts: ””Nu klausies, Jēkab, mans kalps, un tu, Israēl, ko Es esmu izredzējis!” Tā saka tas Kungs, kas tevi radījis un tevi veidojis no mātes miesām un kas tev palīdz: Nebīsties, mans kalps Jēkab, un tu, Ješurun (tas ir: mīlētais Israēl), ko Es esmu izredzējis!” (Jesajas 44:1, 2.) Jehova ir rūpējies par Izraēlu jau no mātes klēpja — kopš tā laika, kad izraēlieši pēc iznākšanas no Ēģiptes kļuva par tautu. Viņš sauc savu tautu par ”Ješurunu”, kas nozīmē ’taisnais’, un ar šo vārdu tiek pausta pieķeršanās un maigums. Tāpat šis vārds atgādina, ka izraēliešiem jāpaliek taisnīgiem, ko viņi bieži nav darījuši.

5., 6. Kā Jehova spirdzinās Izraēlu, un kas pēc tam notiks?

⁵ Ļoti iepriecinoši un uzmundrinoši ir nākamie Jehovas vārdi. Viņš saka: ”Kā Es izleju ūdeni uz iztvīkušu  zemi un straumes uz sausu zemi, tā Es izliešu savu Garu uz tavu dzimumu un savu svētību uz taviem pēcnācējiem, ka tie zaļos kā zāle, kā vītoli pie ūdens upēm.” (Jesajas 44:3, 4.) Pat karstā, sausā zemē var zelt koku audzes, ja tuvumā ir ūdens avoti. Kad Jehova liks plūst dzīvinošajiem patiesības ūdeņiem un izlies savu svēto garu, izraēlieši zels kā koki, kas aug pie apūdeņošanas kanāliem. (Psalms 1:3; Jeremijas 17:7, 8.) Jehova dos savai tautai spēku, lai tā varētu liecināt par viņa dievišķību.

⁶ Pēc svētā gara izliešanas būs cilvēki, kas atsāks augstu vērtēt Izraēla attiecības ar Jehovu. Jesajas grāmatā teikts: ”Šis sacīs: Es piederu tam Kungam, — kāds cits sauksies Jēkaba vārdā. Vēl kāds trešais ar savu roku pierakstīsies kā piederīgs tam Kungam un ar godu nēsās Israēla vārdu.” (Jesajas 44:5.) Saukties Jehovas vārdā būs gods, jo būs kļuvis skaidrs, ka viņš ir vienīgais patiesais Dievs.

Izaicinājums dieviem

7., 8. Kā Jehova izaicina tautu dievus?

⁷ Saskaņā ar Mozus bauslību, cilvēku, kas bija nonācis nebrīvē, varēja atpirkt, un parasti to darīja tuvākais vīriešu kārtas radinieks. (3. Mozus 25:47—54; Rutes 2:20.) Tagad Jehova nosauc sevi par izraēliešu Glābēju, kas atpirks šo tautu, apkaunodams Babilonu un visus tās dievus. (Jeremijas 50:34.) Viņš vēršas pie viltus dieviem un to pielūdzējiem: ”Tā saka tas Kungs, Israēla ķēniņš un Glābējs, tas Kungs Cebaots: ”Es esmu pirmais un pēdējais, un bez Manis nav cita Dieva!” Kas var Man līdzināties? Lai tas nāk un Man saka un ziņo! Kas sūtījis senlaikos tautas pasaulē un pasludinājis  nākošo, kas vēl notiks? Lai tie to pasaka! Nebīstieties un neuztraucieties! Vai Es to tev neesmu no senlaikiem darījis zināmu un pasludinājis? Tā jūs esat mani liecinieki. Vai ir bez Manis vēl cits Dievs? Nē, nav nevienas citas klints, Es nezinu nevienas!” (Jesajas 44:6—8.)

⁸ Jehova aicina dievus izklāstīt savus argumentus. Vai viņi var saukt vārdā to, kā vēl nav, it kā tas jau būtu, un paredzēt nākotnes notikumus ar tādu precizitāti, ka tie šķistu jau risināmies? Kaut ko tādu spēj izdarīt tikai ”pirmais un pēdējais”, kas ir pastāvējis jau ilgi pirms visiem viltus dieviem un pastāvēs vēl tad, kad tie jau sen būs aizmirsti. Viņa tautai nav jābaidās pasludināt šo patiesību, jo tai palīdz Jehova, kas ir tik varens un nesatricināms kā klints. (5. Mozus 32:4; 2. Samuēla 22:31, 32.)

Pielūgt tēlus ir veltīgi

9. Vai izraēliešiem bija aizliegts veidot jebkādus dzīvu būtņu attēlus? Paskaidrojiet.

⁹ Jehovas izaicinājums viltus dieviem liek mums atcerēties otro no desmit baušļiem. Tajā bija skaidri teikts: ”Netaisi sev tēlus vai dievekļus nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes. Nezemojies to priekšā un nekalpo tiem.” (2. Mozus 20:4, 5.) Protams, šis aizliegums nenozīmēja, ka izraēlieši nedrīkstēja neko attēlot dekoratīvos nolūkos. Jehova pats deva norādījumu, ka saiešanas teltī jābūt augu un ķerubu attēliem. (2. Mozus 25:18, 33; 26:31.) Taču šos attēlus nedrīkstēja godāt un pielūgt, un nevienam nebija atļauts griezties pie tiem lūgšanā vai  nest tiem upurus. Dieva iedvesmotais bauslis aizliedza izgatavot tēlus, kas kļūtu par pielūgsmes objektiem. Tēlu pielūgšana un zemošanās to priekšā ir elkdievība. (1. Jāņa 5:21.)

10., 11. Kāpēc Jehova uzskata tēlus par kaut ko kaunpilnu?

¹⁰ Pēc tam Jesaja apraksta nedzīvo tēlu bezspēcīgumu un kaunu, kāds sagaida to izgatavotājus: ”Visi elka tēlu taisītāji nav nekas, un viņu vismīļākajiem tēliem nav nekādas vērtības. Tie ir gan viņu liecinieki, bet tie neredz un nesaprot nekā, un tie paliks kaunā. Kas tad gan darina dievus un lej elka tēlus, kas nekam neder? Lūk, paši lietpratēji un viņu biedri visi stāv nokaunējušies, jo tie ir tikai cilvēki! Lai tie vīri nāk un sapulcējas, tie izbīsies un paliks kaunā!” (Jesajas 44:9—11.)

¹¹ Kāpēc Dievs šos tēlus uzskata par kaut ko tik kaunpilnu? Viens iemesls ir tas, ka ne ar kādu materiālu nav iespējams precīzi attēlot Visaugstāko. (Apustuļu darbi 17:29.) Turklāt pielūgt radību, nevis Radītāju nozīmē aizskaroši izturēties pret Dievu Jehovu. Un vai gan tas nav pazemojoši pašiem cilvēkiem, kas tika radīti ”pēc [Dieva] tēla”? (1. Mozus 1:27; Romiešiem 1:23, 25.)

12., 13. Kāpēc cilvēks nespēj izgatavot tēlu, ko būtu vērts pielūgt?

¹² Neviens materiāls nevar kļūt svēts tāpēc vien, ka no tā tiek izgatavots pielūgsmes priekšmets. Jesaja atgādina, ka tēlus darina paši cilvēki. Rīki un paņēmieni, kādus lieto tēlu izgatavotājs, ir tie paši, ar kuriem strādā jebkurš cits amatnieks: ”Kalējs strādā ar savu darba rīku ogļu uguns svelmē un veseŗa sitieniem veido ar stipru roku tēlu. Kad viņš cieš badu, tad viņa spēks iet mazumā, un, kad viņš nedzeŗ ūdeni, tad viņš  nogurst. Koka griezējs izstiepj savu mērauklu, uzzīmē tēlu ar zīmuli, izgrebj to ar grebli, nosprauž to ar cirkuli un izveido pēc vīra parauga par skaistu cilvēka tēlu, ko domāts novietot namā.” (Jesajas 44:12, 13.)

¹³ Patiesais Dievs ir radījis visas dzīvās būtnes, kas mīt uz zemes, arī cilvēkus. Ar saprātu apveltītu būtņu pastāvēšana izteiksmīgi liecina par Jehovas dievišķību, bet, protams, viss, ko Jehova ir radījis, ir zemāks par viņu. Vai gan cilvēks var pārspēt Jehovu? Vai viņš spēj izgatavot kaut ko pārāku par sevi — tik ļoti pārāku, ka to būtu vērts pielūgt? Kad cilvēks darina tēlu, viņš nogurst, kļūst izsalcis un viņam slāpst. Cilvēka iespējas ir ierobežotas, bet šie ierobežojumi vismaz parāda, ka viņš ir dzīvs. Viņa veidotais tēls, iespējams, līdzinās cilvēkam, varbūt tas pat ir skaists, tomēr ir un paliek nedzīvs. Tēliem nepiemīt dievišķas īpašības, un neviens cilvēka roku veidots tēls nekad nav ”no debesīm nokritis”, it kā būtu cēlies no kaut kā tāda, kas augstāks par mirstīgiem cilvēkiem. (Apustuļu darbi 19:35.)

14. Kādā ziņā tēlu darinātāji visā pilnībā ir atkarīgi no Jehovas?

¹⁴ Tālāk Jesaja paskaidro, ka tēlu darinātāji visā pilnībā ir atkarīgi no dabas parādībām un materiāliem, ko ir radījis Jehova: ”Viņš cērt ciedru kokus un kļavu vai ozolu un izmeklē kādu no meža kokiem. Viņš bija dēstījis egļu kokus, ko lietus izaudzējis. Tie ir cilvēkiem dedzināmā viela, viņš sildās pie to uguns, viņš kurina ar tiem arī krāsni un cep maizi. Bet viņš veido no atsevišķa šāda koka arī elka tēlu un pielūdz to. Vienu daļu no tā viņš sadedzina ugunī, ar pārējo viņš cep gaļu, paēd, sildās pie uguns un saka: ”Cik labi,  es sajūtu siltumu!” Bet no atlikušā viņš darina sev dievu, elka tēlu, tā priekšā viņš zemojas, metas ceļos un to pielūdz, sacīdams: ”Palīdzi man, jo tu esi mans dievs!”” (Jesajas 44:14—17.)

15. Kāpēc var teikt, ka tēlu darinātājiem nav saprāta?

¹⁵ Vai nesadegusi malkas pagale kādu izglābs? Protams, nē — izglābt spēj vienīgi patiesais Dievs. Bet kāpēc cilvēki padara nedzīvas lietas par elkiem? Jesaja parāda, ka patiesā problēma ir cilvēka sirdī: ”Tiem nav atziņas un saprāta, jo viņu acis ir aizlipušas, ka tie neredz, viņu sirdis ir apcietinātas, ka tie nesaprot. Tādēļ neviens to nepārdomā un nesajēdz, lai sacītu: Vienu koka daļu es sadedzināju ugunī, cepu uz tās oglēm maizi un gaļu un ēdu. Un vai tad es no atlikušā lai taisu kauna un šausmu tēlu un koka stumbenu lai pielūdzu? Kas savu cerību liek uz nīcīgām lietām, uz pelniem, to maldina viņa pieviltā sirds un apmātais prāts, ka viņš nenāk pie garīgas skaidrības, lai jautātu: ”Vai tie nav maldi, uz ko es paļaujos?”” (Jesajas 44:18—20.) Iedomāties, ka no elku pielūgšanas garīgā ziņā var būt kāds labums, ir tas pats, kas ēst pelnus, nevis lietot pilnvērtīgu uzturu.

16. Kā ir cēlusies elku pielūgsme, un kādā gadījumā tā kļūst iespējama?

¹⁶ Elku pielūgsmes pirmsākumi meklējami debesīs, kur varena garīga būtne, kas vēlāk kļuva par Sātanu, alkatīgi sāka tīkot pēc pielūgsmes, kas pienākas vienīgi Jehovam. Šī vēlēšanās kļuva tik spēcīga, ka atsvešināja Sātanu no Dieva. Līdz ar to bija parādījusies elkdievība, jo apustulis Pāvils rakstīja, ka mantkārība, kas ir viena no alkatības formām, ir tas pats, kas elku kalpība. (Jesajas 14:12—14; Ecēhiēla 28:13—15, 17; Kolosiešiem  3:5.) Sātans pamudināja pirmos cilvēkus uz savtīgām domām. Ieva iekāroja Sātana apsolīto: ”Jūsu acis atvērsies un jūs būsit kā Dievs, zinādami, kas labs un kas ļauns.” Jēzus teica, ka mantkārība iziet no cilvēka sirds. (1. Mozus 3:5; Marka 7:20—23.) Elku pielūgsme ir iespējama tad, ja sirds ir kļuvusi ļauna, tāpēc mums visiem ir ārkārtīgi svarīgi ”sargāt savu sirdi” un nekad nepieļaut, lai kāds vai kaut kas tajā ieņemtu vietu, kas pienākas Jehovam. (Salamana Pamācības 4:23; Jēkaba 1:14.)

Jehova cenšas piekļūt sirdij

17. Kas izraēliešiem jāņem vērā?

¹⁷ Jehova vēršas pie izraēliešiem, atgādinot, ka viņiem ir privileģēts, atbildīgs stāvoklis. Izraēlieši ir viņa liecinieki! Viņš paziņo: ”Apdomā to, Jēkab, un tu, Israēl, jo tu esi mans kalps! Es tevi radīju, tu esi mans kalps; Israēl, Es tevi neaizmirsīšu! Es izgaisinu tavus pārkāpumus kā miglu un lieku izklīst taviem grēkiem kā mākonim. Atgriezies pie Manis, jo Es tevi atpestīšu! Gavilējiet debesis, jo tas Kungs to darījis! Priecājieties, zemes dziļumi, paceliet priecīgi savu balsi, jūs kalni, mežs un visi koki, kas tanī, jo tas Kungs ir Jēkabu atpestījis un ir Israēlā pagodināts!” (Jesajas 44:21—23.)

18. a) Kāpēc izraēliešiem ir iemesls priecāties? b) Kā Jehovas kalpi mūsdienās var sekot viņa žēlsirdības piemēram?

¹⁸ Izraēls nav veidojis Jehovu, un Jehova nav cilvēku darināts dievs. Gluži otrādi, Jehova ir izveidojis Izraēlu par savu izredzēto kalpu, un viņš vēlreiz pierādīs, ka ir Dievs, izglābdams savu tautu. Viņš runā ar savu tautu sirsnīgi, apliecinādams, ka tad, ja cilvēki  nožēlos savu rīcību, viņš tiem pilnībā piedos grēkus, it kā paslēpdams viņu pārkāpumus aiz necaurredzamas mākoņu segas. Kāds gan izraēliešiem ir iemesls priecāties! Jehovas piemēra mudināti, arī mūsdienās viņa kalpi cenšas būt žēlsirdīgi. Viņi to var darīt, palīdzot cilvēkiem, kas ir kļūdījušies, — mēģinot panākt, lai tie atlabtu garīgā ziņā. (Galatiešiem 6:1, 2.)

Dievišķīguma pārbaudes kulminācija

19., 20. a) Kāda ir Jehovas minēto argumentu kulminācija? b) Kādi patīkami notikumi, kā Jehova pravieto, risināsies ar viņa tautu, un ko Jehova izmantos, lai padarītu šos notikumus iespējamus?

¹⁹ Argumenti, ko Jehova izklāsta tiesas prāvā, tuvojas iespaidīgai kulminācijai. Tūlīt visnopietnākajā dievišķīguma pārbaudē kļūs redzama viņa spēja precīzi paredzēt nākotni. Kāds Bībeles pētnieks nākamos piecus pantus no Jesajas grāmatas 44. nodaļas ir nosaucis par ”dziesmu Izraēla Dieva pārākumam” — tikai viņš vienīgais ir Radītājs, tikai viņš dara zināmu nākotni, un tikai no viņa izraēlieši var gaidīt glābšanu. Fragments sasniedz savu augstāko punktu, kad vārdā tiek nosaukts vīrs, kas atbrīvos Dieva tautu no Babilonas.

²⁰ ”Tā saka tas Kungs, tavs Pestītājs, kas tevi vadījis no mātes miesām: ”Es esmu tas Kungs, kas visu radījis, kas debesis izklājis, Es viens pats, un arī zemei nospraudis robežas, — bez Manis tur neviena cita nebija! — Kas murgotāju brīnuma zīmes padara par neesošām un pašus zīlniekus parāda neprašas esam, kas gudros apkaunotus piespiež pazust un viņu zināšanu pierāda muļķību esam, bet kas īsteno sava kalpa vārdu un piepilda savu sūtņu iepriekš pasludināto lēmumu,  kas par Jeruzālemi apsola: To atkal apdzīvos! — un par Jūdas pilsētām: Tās atkal atjaunos! — un: Es to izpostītās vietas atkal atjaunošu! Kas saka jūŗas dziļumam: ”Izsīksti! — un: Es tavas straumes padarīšu sausas! Kas par Kīru saka: Tas ir mans gans, viņš izpildīs manu gribu, pavēlēdams atjaunot Jeruzālemi un atkal uzcelt Dieva namu!””” (Jesajas 44:24—28.)

21. Kādu garantiju sniedz Jehovas vārdi?

²¹ Jehova ne tikai var paredzēt nākotnes notikumus, bet arī spēj visā pilnībā īstenot savus nodomus, ko ir darījis zināmus citiem. Šis paziņojums izraēliešiem būs cerības avots. Tas sniedz garantiju, ka pēc tam, kad babiloniešu karaspēks būs izpostījis zemi, Jeruzaleme un tai pakļautās pilsētas atkal pieredzēs uzplaukumu un tajās tiks atjaunota patiesā pielūgsme. Bet kā tas notiks?

22. Pastāstiet, kā izsīka Eifrata!

²² Pareģi, ko nav iedvesmojis Dievs, parasti vairās izteikt pārāk precīzus paredzējumus, jo baidās, ka laika gaitā tie varētu izrādīties aplami. Turpretī Jehova ar Jesajas starpniecību paziņo tā vīra vārdu, kuru viņš izmantos, lai atbrīvotu savu tautu no gūsta un dotu tai iespēju atgriezties dzimtenē un atjaunot Jeruzalemi un templi. Šo vīru sauc par Kīru, un viņš ir pazīstams kā Persijas valdnieks Kīrs Lielais. Tāpat Jehova sīki apraksta stratēģiju, kādu Kīrs lietos, lai pārvarētu Babilonas iespaidīgo un sarežģīto nocietinājumu sistēmu. Babilonu aizsargās augsti mūri un ūdens straumes, kas tecēs cauri pilsētai un ap to. Taču Kīrs padarīs šīs sistēmas galveno sastāvdaļu — Eifratas upi — par savu sabiedroto. Kā raksta senie vēsturnieki Hērodots un Ksenofonts, kādā vietā, kas atradās augšpus  pa straumi no Babilonas, Kīrs novirzīja Eifratas ūdeņus sāņus, kamēr ūdens līmenis upē nokritās tiktāl, ka viņa karavīri varēja to pārbrist. Ja runā par Eifratas spēju aizsargāt Babilonu, šī lielā upe izsīka.

23. Kas apliecina, ka pravietojums par to, kā Kīrs atbrīvos izraēliešus, tiešām piepildījās?

²³ Vai piepildās arī solījums, ka Kīrs atbrīvos Dieva tautu un parūpēsies, lai tiktu atjaunota Jeruzaleme un templis? Kīrs pats izdod oficiālu paziņojumu, kura saturs ir izlasāms Bībelē: ”Tā saka Persijas ķēniņš Kīrs: Tas Kungs, debesu Dievs, man ir devis visas zemes valstis, un Viņš man ir pavēlējis celt namu Viņam Jeruzālemē Jūdas zemē. Ikvienam, kas starp jums ir no Viņa tautas, lai viņa Dievs ir ar viņu, un lai viņš atgriežas uz Jeruzālemi Jūdas zemē un ceļ tā Kunga, Israēla Dieva, namu. Viņš ir tas Dievs, kas mīt Jeruzālemē.” (Ezras 1:2, 3.) Vārdi, ko Jehova bija teicis ar Jesajas starpniecību, pilnībā piepildās.

Jesaja, Kīrs un kristieši mūsdienās

24. Kāds sakars ir starp to, ka atskanēja Artakserksa pavēle ”par Jeruzālemes jaunnodibināšanu, atjaunošanu un jaunizveidošanu”, un Mesijas parādīšanos?

²⁴ Jesajas grāmatas 44. nodaļā ir cildināts Jehova — vienīgais patiesais Dievs, kas senatnē ir glābis savu tautu. Šim pravietojumam ir dziļa nozīme arī mūsdienās. Kīra rīkojums atjaunot Jeruzalemes templi, kas tika izdots 538./537. gadā p.m.ē., bija sākums notikumiem, kuru kulminācija bija vēl viena ievērojama pravietojuma piepildīšanās. Kīra rīkojumam sekoja cits, un to izdeva kāds valdnieks, kas valdīja vēlāk, — tas bija Artakserkss, kurš pavēlēja atjaunot Jeruzalemi. Daniēla grāmatā tika atklāts, ka ”no tā laika,  kad atskanēja vārds par Jeruzālemes jaunnodibināšanu, atjaunošanu un jaunizveidošanu [455. gadā p.m.ē.], līdz svaidītam valdniekam [Mesijam]” paies 69 ”gadu nedēļas”, katra no tām 7 gadus gara. (Daniēla 9:24, 25.) Arī šis pravietojums piepildījās. Tieši noteiktajā laikā, mūsu ēras 29. gadā, 483 gadus pēc tam, kad Apsolītajā zemē stājās spēkā Artakserksa rīkojums, tika kristīts un savu kalpošanu uz zemes sāka Jēzus. *

25. Kādus notikumus simbolizē Babilonas krišana Kīra rokās?

 ²⁵ Uzticīgo ebreju atbrīvošana no trimdas, kas kļuva iespējama pēc Babilonas krišanas, attēloja to, kā 1919. gadā svaidītie kristieši tika atbrīvoti no garīgas trimdas. Viņu atbrīvošana bija pierādījums, ka ir kritusi cita Babilona, kas aprakstīta kā netikle, lielā Bābele, un simbolizē visas pasaules viltus reliģiju kopumu. Kā var lasīt Atklāsmes grāmatā, apustulis Jānis paredzēja tās krišanu. (Atklāsmes 14:8.) Viņš paredzēja arī tās pēkšņu iznīcināšanu. Jāņa stāstījums par šīs elkiem pilnās pasaules mēroga impērijas bojāeju kaut kādā ziņā atgādina Jesajas stāstījumu par to, kā Kīram izdevās iekarot seno Babilonu. Gluži tāpat kā Babilonas ūdeņi nespēja to aizsargāt no Kīra, arī ”ūdens” — cilvēki, kas atbalsta un sargā lielo Bābeli, — ”izsīks” pirms tās taisnīgās iznīcināšanas. (Atklāsmes 16:12.) *

26. Kā Jesajas pravietojums un tā piepildīšanās stiprina mūsu ticību?

²⁶ Tagad, kad ir pagājuši vairāk nekā divarpus tūkstoši gadu, kopš Jesaja izteica savu pravietojumu, mēs varam skaidri redzēt, ka Dievs patiešām visā pilnībā ”piepilda savu sūtņu iepriekš pasludināto lēmumu”. (Jesajas 44:26.) Tāpēc Jesajas pravietojuma piepildīšanās ir izcils piemērs tam, cik uzticami ir visi Svētajos rakstos atrodamie pravietojumi.

[Zemsvītras piezīmes]

[Jautājumi studēšanai]

 [Attēls 63. lpp.]

Vai nesadedzināta malkas pagale var kādu izglābt?

 [Attēls 75. lpp.]

Kīrs piepilda pravietojumu, novirzīdams sāņus Eifratas ūdeņus