Pravietiski iepriecinājuma vārdi, kas aktuāli mūsdienās
Otrā nodaļa
Pravietiski iepriecinājuma vārdi, kas aktuāli mūsdienās
1. Kāpēc mums būtu jāinteresējas par Jesajas pravietojumiem?
JESAJA uzrakstīja grāmatu, kas nosaukta viņa vārdā, gandrīz pirms 3000 gadiem, bet šī grāmata ir ļoti noderīga arī mūsdienu cilvēkiem. Lasot tajā par vēsturiskiem notikumiem, mēs varam mācīties svarīgus principus un, iedziļinoties pravietojumos, ko Jesaja pierakstīja Jehovas vārdā, varam stiprināt savu ticību. Jesaja bija dzīvā Dieva pravietis. Jehovas iedvesmots, viņš jau iepriekš pierakstīja vēsturi — stāstīja par notikumiem, kas vēl nebija norisinājušies. Tā Jehova parādīja, ka viņš var gan paredzēt, gan veidot nākotni. Patiesie kristieši, kas ir izpētījuši Jesajas grāmatu, ir pārliecināti, ka Jehova izpildīs visu, ko ir solījis.
2. Kāda bija situācija Jeruzalemē, kad Jesaja sarakstīja savu pravietisko grāmatu, un kādas pārmaiņas bija gaidāmas?
2 Kad Jesaja pabeidza savu pravietisko grāmatu, Jeruzalemei vairs nedraudēja asīriešu uzbrukums. Templis joprojām pastāvēja, un cilvēku ikdienas dzīve bija tāda pati, kāda tā bija bijusi jau simtiem gadu. Taču šai situācijai bija jāmainās. Bija jāpienāk laikam, kad jūdu ķēniņu bagātība tiks aizvesta uz Babilonu un gados jauni ebreji kļūs par galminiekiem šajā pilsētā. * (Jesajas 39:6, 7.) Līdz šiem notikumiem vēl bija vairāk nekā 100 gadi. (2. Ķēniņu 24:12—17; Daniēla 1:19.)
3. Par ko stāstīts Jesajas grāmatas 41. nodaļā?
3 Taču Dieva vēsts, ko paziņoja Jesaja, nav tikai vēsts par sprieduma izpildi. Viņa grāmatas 40. nodaļa sākas ar vārdu ”ieprieciniet”. * Ebreji saņēma iepriecinošu apliecinājumu, ka vai nu viņi, vai viņu bērni varēs atgriezties dzimtenē. Tā pati iepriecinošā tēma turpinās 41. nodaļā, kur paredzēts, ka Jehova sūtīs varenu valdnieku, kas izpildīs Dieva gribu. Šajā nodaļā lasāmi mierinoši vārdi un mudinājumi paļauties uz Dievu. Tajā parādīts, ka viltus dievi, uz kuriem paļaujas tautas, patiesībā neko nespēj. Jesajas grāmatas 41. nodaļā ir daudz kā tāda, kas varēja stiprināt cilvēku ticību Jesajas laikā un var to stiprināt arī mūsdienās.
Jehova izaicina tautas
4. Kā Jehova izaicina tautas?
4 Ar sava pravieša starpniecību Jehova paziņo: ”Klusēdamas uzklausiet Mani, jūs jūŗas zemes un salas, un tautas lai ņemas jaunu spēku, lai tās nāk un runā, tad iesim kopā tiesāties!” (Jesajas 41:1.) Ar šiem vārdiem Jehova izaicina tautas, kas pretojas viņa tautai. Lai tās nostājas viņa priekšā un sagatavojas runāt! Kā vēlāk redzēsim, Jehova, runādams kā tiesnesis tiesas zālē, pieprasa, lai tautas pierāda, ka to elki patiešām ir dievi. Vai šie dievi var iepriekš pasludināt glābšanu saviem pielūdzējiem un spriedumu saviem ienaidniekiem? Un, ja var, tad vai viņi spēj piepildīt savus pravietojumus? Nē, viņi to nespēj — kaut ko tādu var paveikt vienīgi Jehova.
5. Kāpēc var teikt, ka Jesajas pravietojumiem ir vairāki piepildījumi?
5 Runājot par Jesajas pravietojumiem, jāpatur prātā, ka viņa teiktajam, tāpat kā daudziem citiem Bībeles pravietojumiem, var būt vairāki piepildījumi. 607. gadā p.m.ē. Jūdejas iedzīvotāji tiks aizvesti trimdā uz Babilonu, taču Jesaja pravieto, ka Jehova atbrīvos izraēliešus, kas tur atradīsies gūstā. Tas notiek 537. gadā p.m.ē. Minētajai atbrīvošanai līdzīgi notikumi risinājās 20. gadsimta sākumā. Pirmā pasaules kara laikā svaidītie Jehovas kalpi pieredzēja lielas grūtības, jo Sātana pasaule izdarīja uz viņiem spēcīgu spiedienu, kura iedvesmotāja bija kristīgā pasaule — galvenā lielās Bābeles daļa. Iznākums bija tāds, ka 1918. gadā organizēta labās vēsts sludināšana būtībā apstājās. (Atklāsmes 11:5—10.) Vairākas ievērojamas Sargtorņa biedrības amatpersonas uz sadomātu apsūdzību pamata tika ieslodzītas cietumā. Šķita, ka pasaule ir uzvarējusi Dieva kalpus. Bet tad, tāpat kā 537. gadā p.m.ē., Jehova viņus negaidīti atsvabināja. 1919. gadā cietumā ieslodzītās amatpersonas tika atbrīvotas, un vēlāk tām izvirzītās apsūdzības tika atsauktas. 1919. gada septembrī Sīdarpointā (Ohaio štats, ASV) notika kongress, kas pamudināja Jehovas kalpus atsākt Valstības labās vēsts sludināšanu. (Atklāsmes 11:11, 12.) Kopš tā laika sludināšana ir ieguvusi daudz plašāku vērienu. Turklāt daudz kas no tā, ko rakstīja Jesaja, brīnišķīgā veidā piepildīsies paradīzē, kas tiks izveidota uz zemes. Tātad var teikt, ka Jesajas vārdi, kaut arī rakstīti ļoti sen, attiecas uz visām valstīm un tautām mūsdienās.
Tiek aicināts atbrīvotājs
6. Ko pravietis raksta par iekarotāju, kas parādīsies nākotnē?
6 Ar Jesajas starpniecību Jehova runā par iekarotāju, kas izglābs Dieva tautu no Babilonas un izpildīs tiesas spriedumu šīs tautas ienaidniekiem. Jehova jautā: ”Kas ir no austrumiem to vīru saucis, kam taisnība un uzvara seko, kur vien viņš staigā? Kas nodevis tautas viņa varā, ka viņš valda pār ķēniņiem; tie padoti viņa zobenam kā pīšļi un viņa stopam kā izpurinātas pelavas? Ka viņš tos vajā, vajā pats neskarts un neaiztikts, nepieskardamies savai tekai ar savām kājām. Kas to ir darījis un to veicis? Es esmu tas, kas cilvēku ciltis aicināja esamībā no iesākuma, Es esmu tas Kungs, kas esmu pirmais bijis un arī ar pēdējiem esmu vēl joprojām tas pats.” (Jesajas 41:2—4.)
7. Kas ir gaidāmais iekarotājs, un ko viņš paveic?
7 Kas ir tas, kurš tiek saukts no austrumiem? Austrumos no Babilonas atrodas Mēdijas—Persijas un Elamas valstis, un no turienes ierodas persietis Kīrs ar savu spēcīgo karaspēku. (Jesajas 41:25; 44:28; 45:1—4, 13; 46:11.) Kaut arī Kīrs nekalpo Jehovam, viņš rīkojas saskaņā ar Jehovas, taisnīgā Dieva, gribu. Kīrs valda pār ķēniņiem, un tie viņa priekšā tiek izkaisīti kā pīšļi. Pārvarēdams visus šķēršļus, viņš ”neskarts un neaiztikts” dodas iekarojumos pa ceļiem, pa kuriem parasti neviens nestaigā. 539. gadā p.m.ē. Kīrs nonāk līdz varenajai Babilonai un ieņem šo pilsētu. Pēc tam viņš izdod rīkojumu atbrīvot Dieva tautu, kurai līdz ar to rodas iespēja atgriezties Jeruzalemē un atjaunot tīro pielūgsmi. (Ezras 1:1—7.) *
8. Ko spēj vienīgi Jehova?
8 Tā Jehova ar Jesajas starpniecību paredz Kīra nākšanu pie varas jau ilgu laiku pirms šī valdnieka dzimšanas. Vienīgi patiesais Dievs spēj precīzi pravietot kaut ko tādu, tautu viltus dievu starpā nav neviena līdzīga Jehovam. Pilnīgi pamatoti Jehova paziņo: ”Savu godu Es citam nedošu.” Tikai Jehovam ir tiesības teikt: ”Es esmu pirmais un pēdējais, un bez Manis nav cita Dieva!” (Jesajas 42:8; 44:6, 7.)
Pārbiedētās tautas paļaujas uz elkiem
9.—11. Ko dara tautas, kad Kīrs ir uzsācis savus iekarojumus?
9 Tālāk Jesaja apraksta, ko tautas dara, kad tām draud šī iekarotāja uzbrukums: ”Jūŗas salas to redzēja un izbijās, zemes gali drebēja. Tie nāca un tuvojās. Cits citam palīdzēja, un ikviens sacīja savam brālim: ”Esi stiprs!” Kalējs drošināja sudrabkali, un, kas ar kaukli (āmuru) strādā, teica smagā veseŗa cilātājam: ”Metinājums būs labs!” — Tad viņš to pienagloja, lai tas nekustas.” (Jesajas 41:5—7.)
10 Ieskatoties 200 gadus tālā nākotnē, Jehova pārlūko situāciju pasaulē. Varenais Kīra karaspēks strauji virzās uz priekšu, uzveicot visus pretiniekus. Kad šis karaspēks tuvojas, tautas — pat jūras salu iemītnieki, kas dzīvo vistālākajās zemes malās, — sāk drebēt. Izbailēs tautas apvienojas, lai stātos pretī tam, ko Jehova ir aicinājis no austrumiem izpildīt spriedumu. Ļaudis mēģina iedrošināt cits citu, teikdami: ”Esi stiprs!”
11 Amatnieki kopīgiem spēkiem veido elkus, kam jāglābj cilvēki. Galdnieks izgatavo koka tēlu un tad mudina metālkalēju pārklāt to ar metālu, iespējams, zeltu. Tēlnieks ar āmuru iztaisno metālu un atzinīgi novērtē metinājumu. Acīmredzot ar zināmu sarkasmu ir minēts, ka darinātais tēls tiek pienaglots, lai tas nekustētos un nekristu, kā tas notika ar Dagona elka tēlu, kas nogāzās Jehovas šķirsta priekšā. (1. Samuēla 5:4.)
Nebīsties!
12. Ko Jehova apliecina izraēliešiem?
12 Pēc tam Jehova pievērš uzmanību savai tautai. Atšķirībā no tautām, kas paļaujas uz nedzīviem elkiem, tiem, kas paļaujas uz patieso Dievu, nav nekāda iemesla bīties. Vispirms Jehova atgādina, ka izraēlieši ir viņa mīļā Ābrahāma pēcnācēji. Ar lielu sirsnību Jesaja dara zināmus Jehovas vārdus: ”Tu, Israēl, mans kalps, tu Jēkab, ko Es izredzēju, mana mīļā Ābrahāma dzimums un atvase, ko Es vadīju no zemes galiem un aicināju no tālajām zemes robežām un malām un teicu: ”Tu esi mans kalps, Es tevi izredzēju un neesmu atmetis.” Nebīsties, jo Es esmu ar tevi! Neatkāpies, jo Es esmu tavs Dievs! Es tevi stiprinu, Es tev arī palīdzu, Es tevi uzturu ar savas taisnības labo roku!” (Jesajas 41:8—10.)
13. Kāpēc Jehovas vārdi iepriecinās gūstā nonākušos ebrejus?
13 Cik ļoti šie vārdi iepriecinās Dievam uzticīgos ebrejus, kas būs gūstekņi svešā zemē! Cik uzmundrinoši būs dzirdēt, ka Jehova par viņiem saka vārdus ”mans kalps”, kaut gan tajā laikā viņi būs trimdinieki, Babilonas valdnieka vergi! (2. Laiku 36:20.) Jehova sodīs ebrejus par neuzticību, taču viņš tos neatstums. Izraēlieši pieder Jehovam, nevis Babilonai. Dieva kalpiem nebūs jādreb bailēs par iekarotāja Kīra tuvošanos, jo Jehova būs ar savu tautu un tai palīdzēs.
14. Kā Jehovas vārdi, kas tika teikti izraēliešiem, mierina Dieva kalpus mūsdienās?
14 Šie vārdi ir mierinājuši un stiprinājuši Dieva kalpus no seniem laikiem līdz pat mūsu dienām. 1918. gadā Dieva kalpi ļoti vēlējās zināt, kāda ir Jehovas griba attiecībā uz viņiem, un ilgojās tikt atbrīvoti no garīgā gūsta. Savukārt mēs ilgojamies pēc atvieglojuma no grūtībām, ko mums sagādā Sātans, pasaule un mūsu pašu nepilnība. Taču mēs saprotam, ka Jehova vislabāk zina, kad un kā rīkoties savas tautas labā. Kā mazi bērni mēs esam satvēruši viņa spēcīgo roku, būdami pārliecināti, ka viņš mums palīdzēs. (Psalms 63:8, 9.) Jehovam ir dārgs ikviens cilvēks, kas viņam kalpo. Viņš atbalsta mūs tieši tāpat, kā viņš atbalstīja savu tautu grūtā brīdī 1918. un 1919. gadā un kā viņš atbalstīja uzticīgos izraēliešus senatnē.
15., 16. a) Kas notiks ar izraēliešu ienaidniekiem, un kādā ziņā izraēlieši līdzinās tārpiņam? b) Kāds nākotnē gaidāms uzbrukums padara Jehovas vārdus īpaši uzmundrinošus mūsdienās?
15 Lūk, ko Jehova ar Jesajas starpniecību saka pēc tam: ”Redzi, kaunā paliks un par apsmieklu kļūs visi, kas pret tevi iedegas naidā un dusmās; iznīks un ies bojā visi, kas meklē nesaskaņas ar tevi. Tu tos meklēsi, bet vairs neatradīsi, kas ar tevi bija ienaidā; tie visi iznīks, kas kaŗoja ar tevi. Jo Es tas Kungs, tavs Dievs, daru stipru tavu labo roku, Es, kas tev saku: ”Nebīsties, Es tev palīdzu!” Nebīsties, tu tārpiņ Jēkab, Israēla pulciņ! — Es tev palīdzu, — saka tas Kungs. Tavs Pestītājs ir Israēla Svētais.” (Jesajas 41:11—14.)
16 Izraēliešu ienaidnieki negūs virsroku. Tie, kas iedegas naidā un dusmās pret izraēliešiem, paliks kaunā, un tie, kas ar viņiem karo, ies bojā. Lai gan trimdā nonākušie izraēlieši liekas vāji un neaizsargāti kā tārpiņš, kas lien pa zemi, Jehova viņiem palīdzēs. Šos vārdus ir ārkārtīgi uzmundrinoši lasīt patiesajiem kristiešiem ”pastarajās dienās”, kad daudzi izturas pret viņiem ļoti naidīgi. (2. Timotejam 3:1.) Jehovas solījums ir uzmundrinošs arī tāpēc, ka drīzumā kristiešiem uzbruks Sātans, kas pravietojumā saukts par ”Gogu Magoga zemē”. Goga niknā uzbrukuma laikā Jehovas tauta šķitīs neaizsargāta kā tārpiņš, jo šī tauta ”dzīvo bez mūŗiem”, pat ”bez aizšaujamiem un bez vārtiem”. Un tomēr cilvēkiem, kas cer uz Jehovu, nebūs jādreb bailēs. Pats Visaugstākais cīnīsies un viņus glābs. (Ecēhiēla 38:2, 11, 14—16, 21—23; 2. Korintiešiem 1:3.)
Iepriecinājums Izraēlam
17., 18. Kā Jesaja apraksta spēka piešķiršanu izraēliešiem, un kā šie vārdi piepildīsies?
17 Jehova turpina mierināt savu tautu: ”Redzi, Es tevi daru par jauniem asiem kuļamiem ratiem [”rīkiem”, LB-65r] ar asām naglām; tu sakulsi un satrieksi kalnus un samalsi pakalnus par pelavām. Tu tos vētīsi, ka vējš tos aiznes un viesulis tos izkaisa. Bet tu priecāsies ar to Kungu un leposies ar Israēla Svēto!” (Jesajas 41:15, 16.)
18 Izraēliešiem tiks piešķirts spēks, lai viņi varētu doties uzbrukumā un garīgā ziņā pakļaut savus kalniem līdzīgos ienaidniekus. Pēc atgriešanās no izsūtījuma izraēlieši gūs virsroku pār ienaidniekiem, kas mēģinās nepieļaut tempļa un Jeruzalemes mūru atjaunošanu. (Ezras 6:12; Nehemijas 6:16.) Jehovas vārdu piepildīšanos lielākā mērogā pieredzēs ”Dieva Israēls”. (Galatiešiem 6:16.) Jēzus ir apsolījis svaidītajiem kristiešiem: ”Tam, kas uzvar, kas dara manus darbus līdz galam, es došu varu pār tautām. Un viņš tās ganīs ar dzelzs zizli, kā māla traukus sadauza; kā es arī pats to no sava tēva esmu dabūjis.” (Atklāsmes 2:26—28.) Pienāks laiks, kad Kristus brāļi, kas piecelti debesu godībā, piedalīsies Dieva Jehovas ienaidnieku iznīcināšanā. (2. Tesaloniķiešiem 1:7, 8; Atklāsmes 20:4, 6.)
19., 20. Ko Jesaja raksta par izraēliešu atgriešanos skaistā vietā, un kā šie vārdi piepildās?
19 Simboliskā valodā Jehova apstiprina solījumu palīdzēt savai tautai. Jesaja raksta: ”Cietēji un nabagi meklē ūdeni un neatrod, viņu mēle ir izslāpusi un iztvīkusi; Es, tas Kungs, tos paklausīšu, Es, Israēla Dievs, tos neatstāšu. Es likšu upēm iztecēt no kailiem kalniem un atvēršu strautus klajumos; Es darīšu tuksnesi par ūdens ezeru un sausu zemi par ūdens avotiem. Es likšu augt tuksnesī ciedru kokiem, akacijām, mirtēm un eļļas kokiem. Un Es stādīšu sausā klajumā cipreses, gobas un pīnijas kopā, lai visi šie koki redz un atzīst, lai tie apdomā un saprot visi kopā, ka tā Kunga roka to ir darījusi un ka Israēla Svētais to ir lēmis.” (Jesajas 41:17—20.)
20 Kaut arī trimdā aizvestie izraēlieši dzīvo bagātas lielvalsts galvaspilsētā, viņu acīs tā līdzinās izkaltušam tuksnesim. Šie izraēlieši jūtas kā Dāvids, kad tas slēpās no ķēniņa Saula. 537. gadā p.m.ē. Jehova viņiem dod iespēju atgriezties Jūdejā, no jauna uzbūvēt Jeruzalemē viņa templi un atjaunot tīro pielūgsmi. Tad Jehova viņus svētī. Kādā no vēlākiem pravietojumiem Jesaja izsaka paredzējumu: ”Tas Kungs iepriecinās Cianu, viņš iepriecinās visas viņas tukšās vietas un darīs viņas tuksnesi kā Edeni un viņas lauku kā tā Kunga dārzu.” (Jesajas 51:3, LB-26.) Pēc ebreju atgriešanās dzimtenē šie vārdi piepildās.
21. Kāda atjaunošana ir notikusi nesenā pagātnē, un kas notiks nākotnē?
21 Kaut kas līdzīgs notika nesenā pagātnē, kad Lielākais Kīrs — Jēzus Kristus — atbrīvoja savus svaidītos sekotājus no garīgas nebrīves, lai tie varētu atjaunot tīro pielūgsmi. Šiem dievbijīgajiem cilvēkiem tika dota iespēja nonākt lieliskā garīgā paradīzē — simboliskā Ēdenes dārzā. (Jesajas 11:6—9; 35:1—7.) Drīzumā, kad Dievs iznīcinās savus ienaidniekus, visa zeme vārda tiešā nozīmē tiks pārveidota par paradīzi — to Jēzus apsolīja noziedzniekam, kas bija piesists pie staba. (Lūkas 23:43.)
Izaicinājums Izraēla ienaidniekiem
22. Ar kādiem vārdiem Jehova atkal izaicina tautas?
22 Pēc tam Jehova atkal vēršas pie tautām un to elku dieviem: ”Iesniedziet savu tiesas lietu! — saka tas Kungs, — pierādiet savu taisnību! — nosaka Jēkaba ķēniņš. Lai viņi nāk un mums rāda, kam jānotiek. Ziņojiet mums par notikušo, lai mēs to savā sirdī apdomājam un saprotam, jeb vai stāstiet mums par nākošo, kas sagaidāms. Rādiet mums, kas notiks nākotnē, lai redzam, ka jūs esat dievi! Dariet labu vai ļaunu, lai mēs izbrīnā uz to raugāmies! Lūk, jūs neesat nekas, un viss jūsu darbs ir niecība! Jums pieslieties ir neprāts!” (Jesajas 41:21—24.) Vai tautu dievi spēj precīzi pravietot, lai pierādītu, ka viņiem piemīt pārdabiskas zināšanas? Ja viņi to spēj, tad noteikti būtu jānotiek kaut kam labam vai ļaunam, kas apstiprinātu viņu apgalvojumus. Bet patiesībā elku dievi neko nespēj izdarīt, viņi nav nekas.
23. Kāpēc Jehova ar savu praviešu starpniecību tik pamatīgi nosoda pievēršanos elkiem?
23 Kāds varētu būt neizpratnē, kāpēc Jehova ar Jesajas un citu praviešu starpniecību ir patērējis tik daudz laika, atmaskojot elku pielūgšanas nesaprātīgumu. Mūsdienās daudziem liekas pats par sevi saprotams, ka cilvēku darināti elki nekam nav derīgi. Tomēr jāatceras, ka tad, ja kļūdaina uzskatu sistēma ir ieguvusi plašu izplatību un piekrišanu, cilvēkiem, kas tai tic, ir ļoti grūti mainīt savu viedokli. Daudzi no tagad valdošajiem uzskatiem ir tikpat absurdi kā ticība tam, ka nedzīvi tēli patiesībā ir dievi, tomēr cilvēki turas pie šiem uzskatiem, kaut gan pārliecinoši argumenti tos atspēko. Tikai tad, kad viņi ir dzirdējuši patiesību atkal un atkal, daļa no viņiem saprot, cik saprātīgi ir paļauties uz Jehovu.
24., 25. Kā Jehova atkal norāda uz Kīru, un kādu citu pravietojumu šie vārdi liek atcerēties?
24 Tad Jehova atkal norāda uz Kīru: ”Es aicināju šurp kādu vīru no ziemeļiem, un viņš ir atnācis [”un viņš nāk no saules lēkšanas”, LB-26], viņš piesauc manu vārdu; viņš samin valdniekus, kā podnieks samin un samīca mālus.” (Jesajas 41:25.) * Atšķirībā no tautu dieviem Jehova spēj kaut ko paveikt. Atsaukdams Kīru no austrumiem, no ”saules lēkšanas”, Dievs apliecinās savu spēju paredzēt nākotni un pēc tam veidot to atbilstoši paredzējumam.
25 Šis apraksts liek atcerēties apustuļa Jāņa pravietiskos vārdus par ķēniņiem, kas drīz sāks rīkoties. Atklāsmes grāmatas 16. nodaļas 12. pantā rakstīts, ka tiks sagatavots ceļš ”austrumu ķēniņiem”. Šie ķēniņi ir Dievs Jehova un Jēzus Kristus. Tāpat kā Kīrs tālā senatnē atbrīvoja Dieva tautu, šie nesalīdzināmi varenākie ķēniņi iznīcinās Jehovas ienaidniekus un palīdzēs viņa tautai pārciest lielās bēdas un nonākt taisnīgā jaunā pasaulē. (Psalms 2:8, 9; 2. Pētera 3:13; Atklāsmes 7:14—17.)
Jehova ir pārāks par visiem
26. Kādu jautājumu uzdod Jehova, un vai uz to tiek atbildēts?
26 Jehova atkal paziņo patiesību par to, ka vienīgi viņš ir patiesais Dievs. Viņš jautā: ”Kas to sludinājis no iesākuma, lai mēs to zinātu un lai mēs to zinātu jau labi vien iepriekš, tā ka mēs varētu teikt: ”Vai viņam tiešām taisnība?” Taču nav bijis neviena, kas to būtu teicis, neviena, kas to būtu sludinājis, nav neviena starp jums, kas būtu kādu vārdu dzirdējis.” (Jesajas 41:26.) Neviens elku dievs nav paziņojis, ka ieradīsies iekarotājs un atbrīvos tos, kas uz šo dievu paļaujas. Visi šie dievi ir nedzīvi un klusē, jo īstenībā tie vispār nav nekādi dievi.
27., 28. Kāda būtiska patiesība ir uzsvērta Jesajas grāmatas 41. nodaļas pēdējos pantos, un kas ir vienīgie, kuri to sludina?
27 Kad Jesaja ir paziņojis Jehovas iespaidīgos pravietiskos vārdus, viņš uzsver kādu būtisku patiesību: ”Es kā pirmais saku Ciānai: ”Redzi, te viņi ir!” Un Es sūtu Jeruzālemei prieka vēstnesi. Ja raugos, tad tur tomēr nav neviena, kas varētu dot atbildi, viņu starpā nav neviena, kam Es varētu jautāt, un kas Man atbildētu. Redzi, tie visi ir niecīgi, — un viņu darbs ir niecība, viņu elku tēli tukšs vējš!” (Jesajas 41:27—29.)
28 Jehova ir pirmais, viņš ir pārāks par visiem. Viņš ir patiesais Dievs, kas paziņo par savas tautas atbrīvošanu, sūtīdams tai labu vēsti. Tikai viņa liecinieki sludina tautām viņa diženumu. Jehova ar dziļu nepatiku nosoda tos, kas pielūdz elkus, nosaukdams viņu elkus par ”tukšu vēju”. Cik tas ir nopietns iemesls turēties pie patiesā Dieva! Vienīgi Jehova ir cienīgs, ka uz viņu pilnībā paļaujas.
[Zemsvītras piezīmes]
^ 7. rk. Lielākais Kīrs, kas 1919. gadā atbrīvoja ”Dieva Israēlu” no garīgā gūsta, ir Jēzus Kristus, kas kopš 1914. gada ir Dieva debesu Valstības Ķēniņš. (Galatiešiem 6:16.)
^ 24. rk. Lai gan Kīra dzimtā puse bija austrumos no Babilonas, tomēr izšķirīgajā uzbrukumā šai pilsētai viņš devās no ziemeļiem, no Mazāzijas.
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 19. lpp.]
Kīrs nav izraēlietis, tomēr viņš tiek izraudzīts, lai izpildītu Dieva nodomu
[Attēls 21. lpp.]
Tautas paļaujas uz nedzīviem elkiem
[Attēli 27. lpp.]
Izraēlieši būs kā ”kuļamie rīki”, kas ”satrieks kalnus”
