Svešinieki pulcējas Dieva lūgšanas namā
Septiņpadsmitā nodaļa
Svešinieki pulcējas Dieva lūgšanas namā
1., 2. Kāds saviļņojošs paziņojums izskanēja 1935. gadā, un kāpēc tas bija nozīmīgs?
PIEKTDIEN, 1935. gada 31. maijā, Džozefs Raterfords uzstājās ar runu kongresā, kas notika Vašingtonā (ASV). Viņš runāja par to, kas ir ”liels pulks”, kuru parādībā redzēja apustulis Jānis. Brāļa Raterforda runa sasniedza kulmināciju, kad viņš sacīja: ”Vai es varētu lūgt piecelties visus, kas cer mūžīgi dzīvot uz zemes?” Kā atceras viens no kongresa apmeklētājiem, ”piecēlās vairāk nekā puse klātesošo”. Tad orators teica: ”Skatieties! Lūk, lielais pulks!” Cita toreizējo notikumu aculieciniece stāsta: ”Vispirms iestājās klusums, pēc tam sākās priecīga rosība, un gaviles bija skaļas un ilgas.” (Atklāsmes 7:9.)
2 Tas bija ļoti nozīmīgs brīdis kāda pravietojuma piepildījumā — šis pravietojums ir uzrakstīts aptuveni pirms 2700 gadiem un tagad izlasāms Bībelē, Jesajas grāmatas 56. nodaļā. Tāpat kā daudzi citi Jesajas pravietojumi, arī šis ietver gan mierinošus solījumus, gan bargus brīdinājumus. Pirmajā piepildījumā pravietojums attiecās uz Dieva izredzēto tautu Jesajas laikā, bet notikumi, uz kuriem tajā norādīts, risinās daudzus simtus gadu un turpinās arī mūsdienās.
Kas jādara, lai izglābtos
3. Kas ebrejiem jādara, lai Dievs viņus izglābtu?
3 Jesajas grāmatas 56. nodaļa sākas ar ebrejiem domātu pamudinājumu, taču pravieša rakstītie vārdi jāņem vērā visiem patiesajiem Dieva kalpiem. Pravietojumā teikts: ”Tā saka tas Kungs: ”Sargiet tiesu un uzturiet taisnību! Jo tuvu pienākusi ir mana pestīšana, lai īstenotos, un mana taisnība, lai kļūtu skaidri redzama. Svētīgs tas cilvēks, kas to veic, un tas cilvēka bērns, kas pie tā turas, kas ietur sabatu un to nepārkāpj un kas savu roku pasargā no ikviena ļauna darba!”” (Jesajas 56:1, 2.) Jūdejas iedzīvotājiem, kas grib, lai Dievs viņus izglābj, jāievēro Mozus bauslība un jādzīvo taisnīgi. Tā jārīkojas tāpēc, ka Jehova pats ir taisnīgs. Cilvēki, kas cenšas būt taisnīgi, izjūt prieku, jo Jehova pret viņiem ir labvēlīgs. (Psalms 144:15b.)
4. Kāpēc izraēliešiem jāievēro sabats?
4 Sabata ievērošana pravietojumā izcelta tāpēc, ka sabats ir būtiska Mozus bauslības daļa. Viens no iemesliem, kāpēc Jūdejas iedzīvotāji galu galā nonāk trimdā, ir tieši sabata neievērošana. (3. Mozus 26:34, 35; 2. Laiku 36:20, 21.) Sabats ir zīme, kas apliecina Jehovas īpašās attiecības ar ebrejiem, un, ievērojot sabatu, cilvēki parāda, ka viņi augstu vērtē šīs attiecības. (2. Mozus 31:13.) Turklāt sabata ievērošana Jesajas laikabiedriem atgādina, ka Jehova ir Radītājs, un liek atcerēties viņa žēlastības izpausmes. (2. Mozus 20:8—11; 5. Mozus 5:12—15.) Visbeidzot, sabata ievērošana ļauj pielūgt Jehovu saskaņā ar noteiktu kārtību, organizēti. Reizi nedēļā atpūšoties no darba, Jūdejas iedzīvotāji var lūgt Dievu, iedziļināties Rakstos un tos pārdomāt.
5. Kā kristieši var attiecināt uz sevi principus, kas ietverti norādījumā ievērot sabatu?
5 Kādā situācijā ir kristieši? Vai aicinājums ievērot sabatu jāņem vērā arī viņiem? Tiešā veidā tas uz viņiem neattiecas, jo kristieši nav pakļauti bauslībai un tāpēc no viņiem netiek prasīts ievērot sabatu. (Kolosiešiem 2:16, 17.) Tomēr apustulis Pāvils runāja par ”svētu dusu” jeb ”sabata atpūtu” (JD) uzticīgajiem kristiešiem. Šī ”sabata atpūta” nozīmē arī to, ka ir jātic Jēzus sagādātajam izpirkuma upurim, lai izglābtos, un ka nedrīkst paļauties uz darbiem vien. (Ebrejiem 4:6—10.) Tātad tas, kas Jesajas pravietojumā teikts par sabatu, mūsdienās Jehovas kalpiem atgādina, cik svarīgi ir ticēt Dieva pasākumiem, kas paredzēti glābšanai. Tāpat Jesajas vārdi atgādina, ka ir jāveido ciešas attiecības ar Jehovu un kalpošanā jābūt pastāvīgiem un konsekventiem.
Mierinājums svešiniekiem un ”bezdzimuma cilvēkiem”
6. Kādas divas cilvēku grupas tiek uzrunātas?
6 Pēc tam Jehova uzrunā divas cilvēku grupas, kas vēlas viņam kalpot, bet kas pēc Mozus bauslības nedrīkst pievienoties ebreju draudzei. Pravietojumā teikts: ”Svešinieks, kas turas pie tā Kunga, lai nesaka: ”Tas Kungs droši vien mani izslēgs no savas tautas vidus!” Bezdzimuma cilvēks lai nesaka: ”Es esmu tikai nokaltis koks!”” (Jesajas 56:3.) Svešinieki baidās, ka viņi tiks izslēgti no izraēliešu vidus, savukārt ”bezdzimuma cilvēki” jeb einuhi uztraucas par to, ka viņiem nekad nebūs bērnu, kas saglabātu viņu vārdu. Bet kā vieniem, tā otriem ir pamats nezaudēt drosmi. Pirms uzzinām, kāpēc tā ir, noskaidrosim, kāds stāvoklis Izraēla tautā abām šīm cilvēku grupām ir pēc bauslības.
7. Kādi ierobežojumi bauslībā ir noteikti svešiniekiem, kas dzīvo Izraēlā?
7 Neapgraizīti svešinieki nedrīkst pielūgt Dievu kopā ar izraēliešiem. Piemēram, viņiem nav atļauts piedalīties Pasā mielastā. (2. Mozus 12:43.) Pret svešiniekiem, kas klaji nepārkāpj vietējos likumus, izturas taisnīgi un viesmīlīgi, taču viņi nav kļuvuši piederīgi izraēliešu tautai. Protams, ir arī tādi, kas sāk pilnībā pakļauties bauslībai, un vīrieši to apliecina ar apgraizīšanos. Tā viņi kļūst par prozelītiem, kas drīkst pielūgt Jehovu viņa nama pagalmā un kas tiek uzskatīti par Izraēla draudzes daļu. (3. Mozus 17:10—14; 20:2; 24:22.) Tomēr pat prozelīti nav pilntiesīgi tās derības dalībnieki, ko Jehova ir slēdzis ar izraēliešiem, un viņi nevar mantot zemes īpašumu Apsolītās zemes teritorijā. Pārējie svešinieki drīkst pagriezties pret templi, sakot lūgšanas, un, pēc visa spriežot, viņiem ir atļauts ar priesteru starpniecību nest upurus, ja vien tie atbilst bauslības prasībām. (3. Mozus 22:25; 1. Ķēniņu 8:41—43, NW.) Bet izraēlieši nedrīkst veidot ar viņiem tuvas attiecības.
”Bezdzimuma cilvēki” saņem mūžīgu vārdu
8. a) Kas par einuhiem bija teikts bauslībā? b) Kādi pienākumi einuhiem tika uzticēti pagānu tautās, un uz ko dažreiz attiecināja vārdu ”einuhs”?
8 Einuhi, pat ja viņu vecāki bija ebreji, nebija pilntiesīgi Izraēla tautas locekļi. * (5. Mozus 23:2.) Bībeles laikos dažās pagānu tautās einuhiem tika uzticēti īpaši pienākumi un pastāvēja paradums kastrēt kādus no bērniem, kas kara laikā bija saņemti gūstā. Einuhi tika iecelti dažādos amatos galmā. Piemēram, viņi sargāja valdnieka sievas, blakus sievas vai apkalpoja ķēniņieni. (Esteres 2:3, 12—15; 4:4—6, 9.) Nekas neliecina, ka šādi paradumi būtu bijuši izraēliešiem vai ka viņi būtu īpaši meklējuši einuhus, kas varētu kalpot izraēliešu ķēniņiem. *
9. Kādus mierinošus vārdus Jehova saka einuhiem?
9 Einuhiem Izraēlā bija tikai ierobežotas iespējas piedalīties patiesā Dieva pielūgsmē, turklāt ļoti pazemojoši bija tas, ka viņiem nevarēja būt bērnu, kas saglabātu viņu dzimtas vārdu. Tāpēc ārkārtīgi mierinoši ir nākamie pravietojuma vārdi: ”Tā saka tas Kungs bezdzimuma ļaudīm: ”Kas ievēro manu sabatu, izvēlas to, pie kā Man labpatika, dara pēc mana prāta un tur manu derību, tiem Es došu vietu savā namā un savos mūŗos un došu tiem vārdu, kas labāks kā dēli un meitas, mūžīgu vārdu, kas netaps izdzēsts!”” (Jesajas 56:4, 5.)
10. Kad izmainījās einuhu stāvoklis, un kāda iespēja viņiem kopš tā laika ir?
10 Pienāks laiks, kad arī einuhi varēs kļūt par pilntiesīgiem Jehovas kalpiem. Ja viņi būs paklausīgi, viņiem būs ”vieta” Jehovas namā un vārds, kas labāks nekā dēli un meitas. Kad tas notiks? Tas būs iespējams tikai pēc Jēzus Kristus nāves. Tajā laikā veco bauslības derību aizstāja jaunā derība un miesīgā Izraēla vietā nāca ”Dieva Israēls”. (Galatiešiem 6:16.) Kopš tā laika visi, kas tic, var pieņemamā veidā kalpot Dievam. Miesiskās atšķirības un fiziskais stāvoklis vairs nav svarīgs. Cilvēki, kas paliek uzticīgi Dievam un izturīgi, lai kāds būtu viņu fiziskais stāvoklis, saņems ”mūžīgu vārdu, kas netaps izdzēsts”. Jehova viņus neaizmirsīs. Viņu vārdi tiks ierakstīti ”piemiņas grāmatā”, un Dieva noteiktā laikā viņi iegūs mūžīgu dzīvi. (Maleahija 3:16, LB-65r; Salamana Pamācības 22:1; 1. Jāņa 2:17.)
Svešinieki pielūdz Dievu kopā ar viņa tautu
11. Kas svešiniekiem jādara, lai saņemtu svētības?
11 Bet kas notiks ar svešiniekiem? Tālāk pravietojumā atkal runāts par viņiem, un Jehova saka ļoti mierinošus vārdus. Jesaja raksta: ”Svešiniekus, kas turas pie tā Kunga, kalpo Viņam un mīl Viņa vārdu, lai būtu Viņa kalpi, kas stingri ievēro sabatu un tur manu derību, tos Es vadīšu savā svētajā kalnā un iepriecināšu savā lūgšanas namā; viņu dedzināmie upuŗi un kaujamie upuŗi uz mana altāŗa būs Man patīkami, jo mans nams būs lūgšanas nams visām tautām.” (Jesajas 56:6, 7.)
12. Kā agrāk tika saprasts Jēzus pravietojums par ”citām avīm”?
12 Mūsu laikos ”svešinieki” ir parādījušies pakāpeniski. Jau pirms Pirmā pasaules kara bija saprotams, ka glābšanu iegūs ne tikai tie, kas cer valdīt debesīs kopā ar Jēzu un ko mūsdienās mēs pazīstam kā Dieva Izraēlu, bet arī citi cilvēki. Bībeles pētniekiem bija zināmi Jēzus teiktie vārdi, kas lasāmi Jāņa evaņģēlija 10. nodaļas 16. pantā: ”Man vēl ir citas avis, kas nav no šīs kūts; arī tās man jāatved; arī viņas dzirdēs manu balsi, un būs viens ganāms pulks un viens gans.” Tika uzskatīts, ka ”citas avis” ir cilvēki, kas dzīvos uz zemes, taču lielākā daļa Bībeles pētnieku domāja, ka šādi cilvēki parādīsies Jēzus Kristus tūkstoš gadu valdīšanas laikā.
13. Kāpēc tika secināts, ka Mateja evaņģēlija 25. nodaļā minētajām avīm jāparādās pašreizējās sistēmas beigās?
13 Ar laiku tika iegūta labāka sapratne par kādu citu Rakstu vietu, kurā arī runāts par avīm. Mateja evaņģēlija 25. nodaļā ir atrodama Jēzus stāstītā līdzība par avīm un āžiem. Kā sacīts šajā līdzībā, avis saņem mūžīgo dzīvi tāpēc, ka tās palīdz Jēzus brāļiem. Tātad tās veido grupu, kas atšķiras no svaidītajiem Kristus brāļiem. 1923. gadā kongresā, kas notika Losandželosā (Kalifornijas štats, ASV), tika paskaidrots, ka šīm avīm jāparādās nevis tūkstošgades laikā, bet pašreizējās sistēmas beigās. Šāds secinājums bija izdarīts tāpēc, ka Jēzus pastāstīja līdzību, atbildēdams uz jautājumu: ”Kad šīs lietas notiks, un kāda būs tavas atnākšanas un pastara laika zīme?” (Mateja 24:3.)
14., 15. Kā tika iegūta arvien labāka sapratne par ”citu avju” stāvokli beigu laikā?
14 20. gadsimta 20. gados daļa cilvēku, kas bija saistīti ar Bībeles pētniekiem, sāka saprast, ka Jehovas gars viņiem neapliecina debesu aicinājumu, kaut arī viņi dedzīgi kalpoja Visaugstākajam Dievam. Šo cilvēku stāvoklis kļuva skaidrāks 1931. gadā, kad tika izdota grāmata Vindication (Attaisnošana). Šajā publikācijā bija sīki apskatīta Ecēhiēla grāmata un paskaidrots arī redzējums par ”vīru” ar rakstāmajiem rīkiem. (Ecēhiēla 9:1—11.) Parādībā šis ”vīrs” iet cauri Jeruzalemei un uzvelk uz pieres zīmi visiem, kas sūdzas un skumst par negantībām, kādas notiek pilsētā. ”Vīrs” simbolizē Jēzus brāļus, atlikušos svaidītos kristiešus, kas vēl dzīvo uz zemes, kad tiek spriesta tiesa Jeruzalemes pravietiskajai līdziniecei — kristīgajai pasaulei. Zīme tiek uzvilkta ”citām avīm”, kas dzīvo šajā laikā. Šie cilvēki parādībā tiek saudzēti, kad Jehovas soda izpildītāji atmaksā šai atkritēju pilsētai par tās ļaunajiem darbiem.
15 1932. gadā kļuva skaidrāks, kāda pravietiska nozīme bija notikumiem ar Izraēlas ķēniņu Jehu un neizraēlieti Jonadabu, kas viņu atbalstīja. Tas ļāva saprast, ka ”citas avis” palīdz svaidītajiem Kristus brāļiem gluži tāpat, kā Jonadabs devās līdzi Jehum un palīdzēja tam iznīcināt Baala pielūgsmi. Visbeidzot, 1935. gadā noskaidrojās, ka ”citas avis”, kas dzīvo pašreizējās sistēmas beigu laikā, ir tas pats lielais pulks, ko parādībā redzēja apustulis Jānis. Pirmo reizi tas tika paskaidrots jau minētajā kongresā Vašingtonā, kad Džozefs Raterfords nosauca cilvēkus, kas cer dzīvot uz zemes, par ”lielo pulku”.
16. Kādas privilēģijas un kādi pienākumi ir ”svešiniekiem”?
16 Tā pakāpeniski noskaidrojās, ka ”svešiniekiem” pašreizējā beigu laikā ir liela nozīme Jehovas nodomos. Viņi piebiedrojas Dieva izraēliešiem, lai pielūgtu Jehovu kopā ar tiem. (Cakarijas 8:23.) Kopā ar šo garīgo tautu viņi nes Dievam pieņemamus upurus un ieiet sabata atpūtā. (Ebrejiem 13:15, 16.) Turklāt viņi kalpo Dieva garīgajā templī, kas, tāpat kā templis Jeruzalemē, ir ”lūgšanas nams visām tautām”. (Marka 11:17.) Viņi apliecina ticību Jēzus Kristus izpirkuma upurim, ”savas drēbes mazgājot un tās balinot Jēra asinīs”. Un viņi kalpo Jehovam pastāvīgi — ”dienām un naktīm”. (Atklāsmes 7:14, 15.)
17. Kā mūsdienu svešinieki tur jauno derību?
17 Mūsdienu svešinieki tur jauno derību tādā ziņā, ka, būdami vienoti ar Dieva Izraēlu, viņi gūst labumu no šīs derības un saņem svētības, ko tā dod. Kaut gan viņi nav jaunās derības dalībnieki, viņi tomēr no visas sirds pakļaujas likumiem, kas ar to saistīti. Tāpēc var teikt, ka Jehovas likumi ir viņu sirdī, un viņi iepazīst Jehovu kā savu debesu Tēvu un augstāko Pavēlnieku. (Jeremijas 31:33, 34; Mateja 6:9; Jāņa 17:3.)
18. Kas tiek pulcināts beigu laikā?
18 Jesajas pravietojums turpinās: ”Tā saka Dievs tas Kungs, kas pulcina Israēla izklīdinātos. ”Es pievienošu vēl vairāk tiem, kas jau ir sapulcināti.”” (Jesajas 56:8.) Beigu laikā Jehova ir sapulcinājis ”Israēla izklīdinātos” — svaidīto atlikumu — un joprojām pulcina cilvēkus, kas veido lielo pulku. Visi kopā viņi pielūdz Dievu mierā un saskaņā, pakļaudamies Jehovam un viņa ieceltajam Ķēniņam, Jēzum Kristum. Tā kā viņi ir lojāli pret Jehovas izveidoto valdību, ko vada Kristus, Labais Gans viņus ir padarījis par vienotu, priecīgu cilvēku grupu.
Akli sargi, mēmi suņi
19. Kāds aicinājums tiek izteikts lauku un meža zvēriem?
19 Pravietojuma turpinājumā ir redzams pārsteidzošs, gandrīz šokējošs pretstats šiem sirsnīgajiem, uzmundrinošajiem vārdiem. Jehova ir gatavs būt žēlsirdīgs pret svešiniekiem un einuhiem, turpretī daudzi, kas sevi uzskata par piederīgiem Dieva draudzei, tiek nosodīti, un viņiem jāgaida sprieduma izpilde. Vēl vairāk — viņi nav pelnījuši pat pienācīgu apbedīšanu, un viņus aprīs plēsīgi zvēri. Pravietojumā teikts: ”Visi lauku zvēri, nāciet ēst, visi meža zvēri arī!” (Jesajas 56:9.) Tālāk ir rakstīts, ko šie zvēri ēdīs. Lasot šos vārdus, var atcerēties, kāds liktenis gaida tos, kas pretosies Dievam Harmagedona karā, — viņu līķus aprīs debesu putni. (Atklāsmes 19:17, 18.)
20., 21. Kāpēc reliģiskie vadītāji nespēj nodrošināt garīgu vadību?
20 Pēc tam pravietojumā sacīts: ”Visi viņu sargi ir akli, bez izpratnes, tie ir mēmi suņi, kas nemāk riet, tie guļ un sapņo, tie mīl miegu. Bet viņi ir arī rijīgi suņi, kas nav pieēdināmi. Tai pašā laikā viņi ir arī gani bez saprašanas un atziņas, viņi visi raugās ikviens tikai uz savu ceļu un meklē tikai savu labumu. Tie saka: ”Nāciet, es dabūšu vīnu un kādu citu stipru dzērienu, dzersim, tā rīt kā šodien būdami jautri pārlieku!”” (Jesajas 56:10—12.)
21 Jūdejas reliģiskie vadītāji apgalvo, ka pielūdz Jehovu, un sauc sevi par viņa ”sargiem”. Bet garīgā ziņā viņi ir akli, mēmi un miegaini. Ja viņi nespēj saglabāt modrību un brīdināt par briesmām, tad kāds no viņiem ir labums? Šie reliģiskie sargi ir bez saprašanas, viņi nespēj nodrošināt garīgu vadību avīm līdzīgiem cilvēkiem. Turklāt viņi ir pērkami. Viņiem ir neremdināmas savtīgas vēlmes. Viņi nevis meklē Jehovas norādījumus, bet iet paši savu ceļu, meklē savu labumu, pārmērīgi lieto stiprus dzērienus un mudina citus rīkoties tāpat. Reliģiskie vadītāji it nemaz neņem vērā gaidāmo Dieva sprieduma izpildi un stāsta cilvēkiem, ka viss būs kārtībā.
22. Kādā ziņā Jēzus laika reliģiskie vadītāji līdzinās senās Jūdejas reliģiskajiem vadītājiem?
22 Agrāk savā pravietiskajā grāmatā Jesaja lietoja līdzīgu tēlainu valodu, aprakstot neuzticīgos Jūdejas reliģiskos vadītājus, kas bija garīgā ziņā piedzērušies, miegaini un bez saprašanas. Viņi lika tautai ievērot cilvēku izdomātus likumus, mācīja reliģiskus melus un gaidīja palīdzību no Asīrijas, nevis no Dieva. (2. Ķēniņu 16:5—9; Jesajas 29:1, 9—14.) Ir pagājis kāds laiks, bet reliģiskie vadītāji itin neko nav iemācījušies. Diemžēl tādi paši vadītāji bija pirmajā gadsimtā. Viņi nepieņēma labo vēsti, ko sludināja paša Dieva Dēls, atraidīja Jēzu un panāca viņa sodīšanu ar nāvi. Jēzus viņus atklāti nosauca par ”akliem ceļa rādītājiem” un paskaidroja: ”Ja akls aklam ceļu rāda, tad abi divi iekritīs bedrē.” (Mateja 15:14.)
Sargi mūsdienās
23. Kāds Pētera pravietojums par reliģiskajiem vadītājiem ir piepildījies?
23 Apustulis Pēteris brīdināja, ka viltus mācītāji centīsies pievilt arī kristiešus. Viņš rakstīja: ”Ir arī bijuši [Izraēla] tautā viltus pravieši, kā arī jūsu starpā būs viltus mācītāji, kas paslepen ienesīs aplamas posta mācības, noliegdami pat to Kungu, kas viņus atpircis, un tā sagatavos sev drīzu pazušanu.” (2. Pētera 2:1.) Kāds ir šo viltus mācītāju aplamo mācību iznākums? Ir izveidojusies kristīgā pasaule, kuras reliģiskie vadītāji mūsdienās lūdz Dieva svētību saviem draugiem no politiskajām aprindām un pēc tam sola gaišu nākotni. Kristīgās pasaules reliģiskie vadītāji garīgā ziņā ir akli, mēmi un aizmiguši.
24. Kāda vienotība pastāv starp garīgajiem izraēliešiem un svešiniekiem?
24 Taču miljoniem svešinieku, Jehovas aicināti, nāk lielajā garīgajā lūgšanu namā pielūgt Dievu kopā ar pēdējiem Dieva Izraēla locekļiem. Šie svešinieki ir no daudzām zemēm, tautām un valodām, bet viņi ir vienoti gan savā starpā, gan ar Dieva Izraēlu. Viņi ir pārliecināti, ka glābšanu var nodrošināt tikai Dievs Jehova ar Jēzus Kristus starpniecību. Mīlestība pret Jehovu viņiem liek pievienoties svaidītajiem Kristus brāļiem un runāt, apliecinot savu ticību. Ļoti mierinoši šiem cilvēkiem ir vārdi, ko, Dieva iedvesmots, rakstīja apustulis Pāvils: ”Ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs viņu uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi izglābts.” (Romiešiem 10:9.)
[Zemsvītras piezīmes]
^ 8. rk. Ar laiku vārdu ”einuhs” sāka attiecināt uz galminiekiem, neietverot tajā domu par dzimumorgānu sakropļojumu. Etiopietis, ko kristīja Filips, acīmredzot bija prozelīts, jo viņš tika kristīts, pirms kristiešu draudzē sāka aicināt neapgraizītus neebrejus, tātad viņš noteikti bija einuhs šādā nozīmē. (Apustuļu darbi 8:27—39, JD.)
^ 8. rk. Ebedmelehs, kurš nāca palīgā Jeremijam un kura stāvoklis viņam ļāva personīgi runāt ar ķēniņu Cedekiju, oriģināltekstā ir saukts par einuhu. Bet tā, visticamāk, ir norāde uz to, ka viņš bija galminieks, nevis uz fizisku trūkumu. (Jeremijas 38:7—13.)
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 250. lpp.]
Sabatā bija iespējams lūgt Dievu, iedziļināties Rakstos un tos pārdomāt
[Attēli 256. lpp.]
”Citu avju” stāvoklis tika paskaidrots kongresā, kas 1935. gadā notika Vašingtonā (apakšā — kristīšana, pa labi — kongresa programmiņa)
[Attēls 259. lpp.]
Zvēri tiek ielūgti uz mielastu
[Attēli 261. lpp.]
Svešinieki un Dieva Izraēla locekļi ir vienoti
