Asinis, kas patiešām glābj dzīvību

Iepriekš minētā informācija liek izdarīt dažus secinājumus. Lai gan daudzi cilvēki asins pārliešanu uzskata par dzīvības glābšanas līdzekli, tā tomēr ir saistīta ar lielu risku. Katru gadu tūkstošiem cilvēku mirst asins pārliešanas dēļ, un vēl vairāk ir to, kas nopietni saslimst un ilgu laiku izjūt asins pārliešanas sekas. Tātad pat no fizioloģiskā viedokļa ir saprātīgi paklausīt Bībelē dotajai pavēlei ”sargāties no.. asinīm”. (Apustuļu darbi 15:28, 29.)

 Ja pacients pieprasa bezasins ārstēšanas metodes, viņš var izsargāties no daudzām briesmām. Prasmīgi ārsti, kas ir uzņēmušies ārstēt Jehovas lieciniekus ar šādām metodēm, ir izstrādājuši paņēmienu kopumu, par kuru drošumu un efektivitāti liecina daudzi medicīniski ziņojumi. Ārsti, kas nodrošina kvalitatīvu bezasins ārstēšanu, nepārkāpj atzītus medicīniskos principus. Šie ārsti tikai izrāda cieņu pret pacienta tiesībām zināt par iespējamo risku un ieguvumu, lai pacients pats varētu apzināti izvēlēties, kas tiks darīts ar viņa ķermeni un dzīvību.

Mēs nebūt neesam naivi un neuzskatām, ka visi piekritīs šādai nostājai. Cilvēku uzskati par sirdsapziņas, ētikas un medicīnas jautājumiem ir ļoti dažādi. Tāpēc citiem cilvēkiem, arī ārstiem, varbūt ir grūti piekrist pacienta lēmumam atteikties no asinīm. Kāds ķirurgs no Ņujorkas rakstīja: ”Es nekad neaizmirsīšu gadījumu pirms 15 gadiem, kad es, vēl būdams jauns praktikants, stāvēju pie gultas, kurā noasiņoja kāds Jehovas liecinieks, kam bija divpadsmitpirkstu zarnas čūla. Ievērojot pacienta vēlēšanos, asinis netika pārlietas, bet es joprojām atceros milzīgo vilšanos, ko es kā ārsts izjutu.”

Šis ārsts, bez šaubām, uzskatīja, ka asinis būtu varējušas glābt pacienta dzīvību. Bet gadu pēc tikko citēto vārdu uzrakstīšanas žurnālā The British Journal of Surgery (1986, oktobris) bija teikts, ka laikā, kad asins pārliešana vēl netika plaši izmantota, kuņģī un zarnās notiekošās asiņošanas izraisīto ”nāves gadījumu koeficients bija tikai 2,5 procenti”. Kopš asins pārliešana ir kļuvusi par pierastu ārstēšanas līdzekli, ”lielākā daļa plašu pētījumu liecina par 10 procentu lielu mirstības koeficientu”. Kāpēc nāves gadījumu ir četrreiz vairāk? Cilvēki, kas bija nodarbojušies ar šo jautājumu, izteica pieņēmumu, ka agra asins pārliešana nomāc pastiprinātas asins recēšanas procesu, kas ir parastā reakcija uz asiņošanu, un ka tāpēc asins pārliešana rada lielāku atkārtotas asiņošanas iespējamību. Jehovas liecinieks ar asiņojošo čūlu, kurš atteicās no asins pārliešanas, patiesībā varbūt palielināja savas izredzes izdzīvot.

Jau minētais ķirurgs piebilda: ”Laiks un daudzie pacienti, kas jāārstē, liek cilvēkam mainīt savu viedokli, un patlaban pacienta un ārsta abpusēja uzticēšanās un pienākums respektēt pacienta vēlmes man šķiet daudz svarīgāki nekā jaunā medicīnas tehnoloģija, kura mums ir pieejama. ..interesanti ir tas, ka tagad vilšanās vietā ir nākusi apbrīna un dziļa cieņa pret šī pacienta nelokāmo ticību.” Un nobeigumā šis ārsts atzina: ”Tas man ir atgādinājums, ka man.. vienmēr jārespektē pacienta personiskās un reliģiskās vēlmes neatkarīgi no manām izjūtām vai iespējamām sekām.”

Jūs droši vien jau tagad saprotat to, ko ārstiem reizēm liek saprast ”Laiks un daudzie pacienti, kas jāārstē”. Pienāk brīdis, kad cilvēki mirst, kaut arī viņi atrodas vislabākajā slimnīcā un saņem vislabāko medicīnisko palīdzību. Cilvēki mirst neatkarīgi no tā, vai asinis ir pārlietas vai ne. Mēs visi novecojam, un mūsu dzīve kādreiz beidzas. Šajos vārdos nav fatālisma. Tajos skan dzīves realitāte. Nāve ir fakts.

 Pierādījumi liek secināt, ka bieži vien cilvēki, kas neievēro Dieva likumu par asinīm, tūlīt vai pēc kāda laika sajūt savas rīcības nelabvēlīgās sekas, un daži pat mirst asins pārliešanas dēļ. Ja arī cilvēks paliek dzīvs, viņš tomēr neiegūst bezgalīgu dzīvi. Tātad asins pārliešana neglābj dzīvību uz visiem laikiem.

Lielākajai daļai cilvēku, kas reliģisku vai medicīnisku — vai arī gan vienu, gan otru — iemeslu dēļ atsakās no asins pārliešanas un piekrīt alternatīvu medicīnisku paņēmienu izmantošanai, ārstēšanās norisinās ļoti labi. Šādi rīkodamies, viņi var paildzināt savu mūžu. Taču ne bezgalīgi.

Fakts, ka visi cilvēki ir nepilnīgi un ar laiku mirst, liek mums pievērsties būtiskākajai patiesībai, kas par asinīm ir pausta Bībelē. Ja cilvēks saprot un novērtē šo patiesību, viņš zina, kā asinis var glābt dzīvību — arī viņa paša dzīvību — uz visiem laikiem.

VIENĪGĀS ASINIS, KAS VAR GLĀBT DZĪVĪBU

Mēs jau iepriekš minējām, ka Dievs cilvēkiem ir aizliedzis ēst asinis. Kāpēc? Tāpēc, ka asinis nozīmē dzīvību. (1. Mozus 9:3—6.) Dievs paskaidroja šo principu tuvāk, kad deva likumu kodeksu Izraēlam. Likumu kodeksa apstiprināšanas laikā upurēto dzīvnieku asinis tika izmantotas uz altāra. (2. Mozus 24:3—8.) Kodeksā ietvertie likumi uzsvēra faktu, ka visi cilvēki ir nepilnīgi; kā teikts Bībelē, visi cilvēki ir grēcīgi. Dievs pavēstīja, ka, upurēdami dzīvniekus, izraēlieši atzīs nepieciešamību segt viņu grēkus. (3. Mozus 4:4—7, 13—18,  22—30.) Protams, tās bija Dieva prasības tajā laikā, un tagad no saviem patiesajiem kalpiem viņš vairs neprasa dzīvnieku upurus. Tomēr šīs prasības būtiski ietekmē arī mūsu dzīvi.

Dievs pats paskaidroja principu, kas noteica upurēšanas nepieciešamību: ”Miesas dvēsele [jeb dzīvība] mīt asinīs, tādēļ Es tās jums esmu devis uz altāŗa, lai jūs varētu gūt savām dvēselēm salīdzināšanos, jo asinis salīdzina dvēseli. Tādēļ Es esmu Israēla bērniem sacījis: Neviens jūsu vidū nedrīkst ēst asinis!” (3. Mozus 17:11, 12.)

Kad senajā Izraēlā tika svinēti Salīdzināšanas dienas svētki, virspriesteris ienesa upurēto dzīvnieku asinis Dieva pielūgsmes centra — tempļa — vissvētākajā daļā. Tā Dievam simboliskā veidā tika lūgts, lai viņš sedz tautas grēkus. (3. Mozus 16:3—6, 11—16.) Upuri pilnībā nelikvidēja grēkus, tāpēc tie bija jānes katru gadu no jauna. Tomēr šāda asins izmantošana bija nozīmīga norāde uz kaut ko nākotnē gaidāmu.

Viena no galvenajām Bībeles mācībām ir tā, ka Dievs bija apņēmies ar laiku sagādāt nevainojamu upuri, kas pilnībā izlīdzinātu visu ticīgo cilvēku grēkus. Tā ir mācība par izpirkuma maksu, un tās centrā ir upuris, ko atdeva pravietotais Mesija jeb Kristus.

Bībelē, runājot par Mesijas uzdevumu, tiek norādīts uz notikumiem Salīdzināšanas dienā: ”Kristus, atnācis par nākamo labumu augsto priesteri, ir caur lielāko un pilnīgāko [templi], ne rokām taisīto, ..ne ar āžu un teļu asinīm, bet ar savām paša asinīm reizi par visām reizēm iegājis svētnīcā [debesīs], panākdams mūžīgu pestīšanu. Un gandrīz viss tiek šķīstīts asinīs saskaņā ar bauslību, un bez asins izliešanas nav piedošanas.” (Ebrejiem 9:11, 12, 22.)

Pārdomājot šos faktus, kļūst skaidrs, kāpēc cilvēka viedoklim par asinīm ir jābūt tādam pašam, kāds ir Dieva viedoklis par asinīm. Dievs, būdams Radītājs, ir stingri noteicis vienīgo veidu, kā lietot asinis. Izraēlieši senatnē varēja saglabāt labu veselību, neuzņemot sevī dzīvnieku un cilvēku asinis, taču tas nebija pats svarīgākais. (Jesajas 48:17.) Viņi nedrīkstēja uzturēt savu dzīvību ar asinīm nevis tāpēc, ka šāda rīcība kaitētu veselībai, bet galvenokārt tāpēc, ka Dievs šādu rīcību uzskatīja par nesvētu. Aizliegums lietot asinis bija dots nevis tāpēc, ka tās bija netīras, bet gan tāpēc, ka tās bija vērtīgas un nepieciešamas, lai saņemtu piedošanu.

Runādams par izpirkuma maksu, apustulis Pāvils paskaidroja, ka Kristū ”mums dota pestīšana viņa asinīs, grēku piedošana pēc viņa bagātās žēlastības”. (Efeziešiem 1:7.) Grieķu valodas vārds, kas ir oriģinālā, šeit ir pareizi iztulkots ar vārdu ”asinis”, taču diezgan daudzos Bībeles izdevumos ir pieļauta kļūda, jo vārda ”asinis” vietā ir rakstīts ”nāve”. Šādas neprecizitātes dēļ lasītāji var nepamanīt uzsvaru uz mūsu Radītāja viedokli par asinīm un izpirkuma vērtību, ar kādu viņš tās saista.

Viena no centrālajām Bībeles tēmām ir tā, ka Kristus mira un atdeva pilnīgu izpirkuma upuri, taču nepalika nāves varā. Saskaņā ar pravietisko norādi, ko Dievs bija izveidojis ar Salīdzināšanas dienas pasākumiem, Jēzus tika paņemts debesīs, lai ”par mums parādītos Dieva vaiga priekšā”. Tur Kristus nodeva Dievam savu upura asiņu vērtību. (Ebrejiem 9:24.) Bībelē ir uzsvērts, cik nepareizi dara cilvēks, kura rīcība ir salīdzināma ar to, ka viņš būtu ”Dieva Dēlu minis kājām un [viņa] derības asinis ..turējis par nesvētām”. Vienīgi tad, ja cilvēks neko tādu nedara, viņam var būt labas attiecības un miers ar Dievu. (Ebrejiem 10:29; Kolosiešiem 1:20.)

ASINIS VAR DOT ĪSTU DZĪVĪBU

Kad cilvēks saprot Dieva viedokli par asinīm, viņam rodas patiesa, dziļa cieņa pret to vērtību. Svētajos rakstos ir teikts, ka Kristus ”mūs mīlējis [un] ar savām asinīm  atsvabinājis no mūsu grēkiem”. (Atklāsmes 1:5; Jāņa 3:16.) Tā ir taisnība — Jēzus asinis mums dod iespēju saņemt pilnīgu un paliekošu grēku piedošanu. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Tagad, taisnoti ar viņa asinīm, caur viņu tiksim izglābti no dusmības.” Tieši šis ir veids, kā asinis var glābt dzīvību uz visiem laikiem. (Romiešiem 5:9; Ebrejiem 9:14.)

Jau ļoti sen Dievs Jehova apliecināja, ka ar Kristus starpniecību ”tiks svētītas visas zemes tautas”. (1. Mozus 22:18.) Viena no svētībām būs paradīzes atjaunošana uz zemes. Tad vairs nebūs slimību, novecošanas un pat nāves; visi ticīgie cilvēki baudīs svētības, kas būs daudz pārākas par pagaidu atvieglojumu, kādu mediķi var nodrošināt mūsdienās. Lūk, kāds brīnišķīgs apsolījums mums ir dots: ”Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo kas bija, ir pagājis.” (Atklāsmes 21:4.)

Tātad ievērot visas Dieva prasības tiešām ir ļoti saprātīgi. Un ievērot šīs prasības nozīmē paklausīt arī likumiem par asinīm — nelietot tās nepareizi pat medicīniskās situācijās. Ja cilvēks ievēro Dieva prasības, viņš nesaglabā savu dzīvību tikai uz kādu brīdi. Viņš apliecina, ka augstu vērtē dzīvību un izredzes kļūt par pilnīgu cilvēku un dzīvot mūžīgi.

[Papildmateriāls 25. lpp.]

Cilvēki Dieva tautā neuzturēja savu dzīvību ar asinīm nevis tāpēc, ka šāda rīcība kaitētu veselībai, bet tāpēc, ka tā bija nesvēta rīcība; nevis tāpēc, ka asinis bija netīras, bet tāpēc, ka tās bija ļoti vērtīgas.

[Attēls 24. lpp.]

”[Jēzū] mums dota pestīšana viņa asinīs, grēku piedošana.” (Efeziešiem 1:7)

[Attēls 26. lpp.]

Ar Jēzus asiņu palīdzību cilvēkiem tiks nodrošināta mūžīga dzīve un laba veselība paradīzē uz zemes