Kvalitatīvas alternatīvas asins pārliešanai

Cilvēks, iespējams, domā tā: ”Labi, asins pārliešana ir saistīta ar zināmu risku. Bet vai tad ir kādas kvalitatīvas alternatīvas?” Tas ir labs jautājums, un sevišķu uzmanību tajā pelna vārds ”kvalitatīvas”.

Jehovas liecinieki, gluži tāpat kā ikviens cilvēks, vēlas, lai viņiem tiktu sniegta augstas kvalitātes medicīniskā palīdzība. Dr. Grānts Stefens norādīja uz diviem būtiskiem medicīniskās aprūpes elementiem: ”Medicīniskā aprūpe ir kvalitatīva tad, ja šīs aprūpes elementi spēj nodrošināt pamatotu medicīnisku un nemedicīnisku mērķu sasniegšanu.” (The Journal of the American Medical Association, 1988, 1. jūlijs.) ”Nemedicīnisku mērķu” sasniegšana droši vien nozīmē arī to, ka pacients netiek spiests pārkāpt viņam svarīgas ētiskas normas vai rīkoties pret savu sirdsapziņu, ko nosaka Bībeles principi. (Apustuļu darbi 15:28, 29.)

Vai ir kādi pamatoti un efektīvi paņēmieni, kā risināt nopietnas medicīniskas problēmas bez asins izmantošanas? Jā, šādi paņēmieni pastāv.

Lai gan lielākā daļa ķirurgu kādreiz apgalvoja, ka viņi izmanto asinis tikai absolūtas nepieciešamības gadījumos, kopš AIDS epidēmijas sākuma asins izmantošanas gadījumu skaits ir strauji samazinājies. Izdevuma Mayo Clinic Proceedings (1988, septembris) ievadrakstā bija teikts, ka ”viens no nedaudzajiem ieguvumiem, ko devusi epidēmija,” ir ”dažādie paņēmieni, kādus meklē pacienti un ārsti, lai izvairītos no asins pārliešanas”. Kāds asins bankas pārstāvis izteicās šādi: ”Kaut kas tiešām ir izmainījies: brīdinājumi ir kļuvuši intensīvāki, mediķi tajos ieklausās labprātāk (jo arvien skaidrāki ir riska faktori) un kļūst redzama nepieciešamība meklēt alternatīvas.” (Transfusion Medicine Reviews, 1989, oktobris.)

Pievērsiet uzmanību šai domai: alternatīvas pastāv! To var saprast vēl labāk, ja pārdomā iemeslus, kāpēc tiek izmantota asins pārliešana.

Hemoglobīns, kas ir eritrocītos, pārnēsā labai veselībai un pašai dzīvībai nepieciešamo skābekli. Ja cilvēks ir zaudējis daudz asiņu, varētu likties, ka visloģiskākais ir vienkārši kompensēt šo zudumu. Parasti cilvēkam 100 kubikcentimetros asiņu ir 14, 15 gramu hemoglobīna. (Vēl viens hemoglobīna koncentrācijas rādītājs ir hematokrīts, kurš parasti ir 45 procenti.) Kādreiz tas bija kā likums — pārliet asinis pirms operācijas, ja pacienta hemoglobīns bija mazāks par 10 (jeb hematokrīts 30 procenti). Šveicē izdotajā žurnālā Vox Sanguinis (1987, marts) tika ziņots, ka ”65% [anesteziologu] pieprasa, lai pacientiem pirms plānveida operācijas hemoglobīna līmenis būtu 10 g/dl”.

Konferencē par asins pārliešanas jautājumiem, kura notika 1988. gadā, profesors Hauards Zauders uzdeva jautājumu: ”Kā ir radies ”maģiskais skaitlis”?” Lūk, ko viņš pats par to teica: ”Prasība, ka pacientam nepieciešami 10 grami hemoglobīna (Hb) pirms anestezējoša līdzekļa saņemšanas, balstās uz tradīciju, tā ir tīta noslēpumā un tai nav klīnisku vai eksperimentālu pierādījumu pamatojuma.” Vai jūs varat iedomāties, cik daudziem tūkstošiem pacientu ir izdarīta asins pārliešana, vadoties pēc prasības, kas ir ”tīta noslēpumā” un kam ”nav pamatojuma”!

Kāds varētu jautāt, kāpēc normālais hemoglobīna līmenis ir 14, ja reiz var iztikt arī ar daudz mazāku līmeni. Cilvēkam ar normālu hemoglobīna daudzumu ir ievērojama skābekļa  pārnēsāšanas spēju rezerve, tā ka viņš var nodarboties ar fizkultūru vai darīt smagu darbu. Anēmisku pacientu novērošana ir atklājusi, ka ”ir grūti saskatīt kādu darba spēju samazināšanos pat gadījumos, kad hemoglobīna koncentrācija ir tikai 7 g/dl. Citi pētījumi ir parādījuši, ka organisma funkcijas ir tikai mēreni traucētas.” (Contemporary Transfusion Practice, 1987.)

Pieaugušie var pietiekami labi panest zemu hemoglobīna līmeni. Bet kā ir ar bērniem? Dr. Džeimss Stokmens III raksta: ”Ar nedaudziem izņēmumiem visiem priekšlaicīgi dzimušajiem bērniem pirmajos trīs mēnešos samazinās hemoglobīna daudzums.. Indikācijas, kas liktu izdarīt asins pārliešanu inkubatora apstākļos, nav precīzi noteiktas. Daudzi mazuļi, šķiet, spēj panest ievērojamu hemoglobīna koncentrācijas pazemināšanos bez manāmiem klīniskiem sarežģījumiem.” (Pediatric Clinics of North America, 1986, februāris.)

Šeit minētie fakti nenozīmē, ka nekas nav jādara, kad cilvēks pēc kāda nelaimes gadījuma vai operācijas laikā zaudē daudz asiņu. Ja cilvēks strauji zaudē daudz asiņu, pazeminās asinsspiediens un var iestāties šoks. Galvenais, kas ir nepieciešams, ir apturēt asiņošanu un atjaunot cilvēka asinsrites sistēmas tilpumu. Tā var novērst šoku un nodrošināt atlikušo eritrocītu un pārējo asins komponentu cirkulāciju.

Tilpumu ir iespējams atjaunot arī bez asins vai asins plazmas izmantošanas. * Ir vairāki bezasins šķidrumi, kas noder par efektīviem tilpuma paplašinātājiem. Vienkāršākais no tiem ir izotoniskais nātrija hlorīda (sāls) šķīdums, kas ir lēts un saderīgs ar mūsu asinīm. Ir arī vairāki šķidrumi ar specifiskām īpašībām, piemēram, dekstrāns, hemacēls, Ringera laktāta šķīdums. Hidroksietilciete (HEC) ir jaunāks tilpuma paplašinātājs, un ”to var droši rekomendēt [apdegumu] slimniekiem, kas iebilst pret asins produktu lietošanu”. (Journal of Burn Care & Rehabilitation, 1989, janvāris/februāris.) Šiem šķidrumiem ir savas priekšrocības. ”Kristaloīdu šķīdumi [tādi kā izotoniskais nātrija hlorīda šķīdums un Ringera laktāta šķīdums], dekstrāns un HEC ir relatīvi netoksiski un nav dārgi, tie ir viegli pieejami, tos var uzglabāt istabas temperatūrā, tiem nav vajadzīgi testi saderības noteikšanai, un tie nerada risku saslimt ar slimībām, kas tiek pārnēsātas asins pārliešanas ceļā.” (Blood Transfusion Therapy—A Physician’s Handbook, 1989.)

Pilnīgi saprotams būtu jautājums: ”Kā bezasins aizstājējšķīdumi var būt efektīvi, ja organismam ir nepieciešami eritrocīti skābekļa pārnēsāšanai?” Kā bija minēts iepriekš, organismā ir skābekļa pārnēsāšanas spēju rezerves. Kad cilvēks ir zaudējis asinis, sāk darboties lieliskas kompensēšanas sistēmas. Ar katru pukstu sirds pārsūknē vairāk asiņu. Ja asins zudums ir kompensēts ar piemērotu šķidrumu, asinis ir atšķaidītas un plūst brīvāk, pat nelielos asinsvados. Ķīmisku pārmaiņu dēļ vairāk skābekļa tiek atbrīvots un nonāk audos. Šāda pielāgošanās ir tik efektīva, ka pat tad, ja cilvēks ir zaudējis pusi eritrocītu, skābekļa piegāde ir 75 procenti no normālās. Miera stāvoklī pacienta organisms izmanto tikai 25 procentus asinīs esošā skābekļa. Turklāt lielākā daļa vispārējās anestēzijas līdzekļu samazina organisma prasības pēc skābekļa.

ARSTU PALĪDZĪBA

Prasmīgi ārsti var palīdzēt cilvēkam, kuram asins zuduma dēļ ir samazinājies eritrocītu skaits. Kad ir atjaunots tilpums, ārsti var izmantot skābekli lielās koncentrācijās. Šādi organismā  nokļūst vairāk skābekļa, un bieži vien tas ir devis ļoti labus rezultātus. Lielbritānijas ārsti reiz izmantoja šādu metodi gadījumā ar kādu sievieti, kas bija zaudējusi tik daudz asiņu, ka ”viņas hemoglobīna līmenis nokritās līdz 1,8 g/dl. Viņas ārstēšanā sekmīgi tika izmantota.. paaugstināta skābekļa koncentrācija un apjomīgas želatīna šķīduma [hemacēla] transfūzijas.” (Anaesthesia, 1987, janvāris.) Tāpat šajā ziņojumā bija teikts, ka citi pacienti ar lieliem asins zaudējumiem tika sekmīgi ārstēti, izmantojot hiperbāro oksigenāciju.

Ārsti var daudz ko darīt, lai pacienta organisms radītu vairāk eritrocītu. Kā to var panākt? Ievadot pacientam dzelzi saturošus līdzekļus (muskuļos vai vēnās), kas var trīs, četras reizes paātrināt eritrocītu rašanos. Nesen ir kļuvis pieejams vēl viens līdzeklis. Cilvēka nieres ražo eritropoetīnu (EPO) — hormonu, kas stimulē eritrocītu rašanos kaulu smadzenēs. Tagad ir pieejams sintētiskais (rekombinētais) EPO. Ārsti to mēdz izmantot gadījumos ar dažiem anēmiskiem pacientiem, lai veicinātu eritrocītu rašanos.

Arī operācijas laikā prasmīgi, rūpīgi ķirurgi un anesteziologi var palīdzēt pacientam, izmantojot modernās asins saglabāšanas metodes. Ļoti liela nozīme ir labi izstrādātai operēšanas tehnikai, piemēram, elektrokautera izmantošanai, lai samazinātu asiņošanu. Reizēm asinis, kas plūst operācijas brūcē, ir iespējams nosūkt, izfiltrēt un ievadīt atpakaļ asinsrites sistēmā. *

Gadījumos, kad mākslīgās asinsrites aparāts tiek piepildīts ar bezasins šķidrumu, pacientam var nākt par labu tas, ka asinis tiek atšķaidītas un tāpēc eritrocītu zudums ir mazāks.

Ir arī citas iespējas, kā palīdzēt pacientam. Var pazemināt ķermeņa temperatūru, tā samazinot organisma prasības pēc skābekļa operācijas laikā. Labi noder hipotensīvā anestēzija. Var izmantot terapiju asins recēšanas uzlabošanai. Desmopresīns (DDAVP) var saīsināt asiņošanas laiku. Labs palīgs ir ”lāzera skalpelis”. Jūs redzēsiet, kā šis uzskaitījums pakāpeniski tiks papildināts, ārstiem un pacientiem cenšoties izvairīties no asins pārliešanas. Cerams, ka jums nekad nenāksies zaudēt daudz asiņu. Ja tomēr tas notiktu, prasmīgi ārsti, visticamāk, būs spējīgi jums palīdzēt, neizmantojot asins pārliešanu, kurai ir tik daudz riska faktoru.

 OPERĀCIJAS BEZ ASINS PĀRLIEŠANAS

Daudzi cilvēki mūsdienās atsakās no asins pārliešanas. Šie cilvēki, domādami par savu veselību, pieprasa to, ko Jehovas liecinieki prasa galvenokārt reliģisku motīvu dēļ, proti, kvalitatīvu medicīnisko aprūpi, kurā tiek izmantota alternatīva bezasins ārstēšana. Kā tika norādīts iepriekš, nopietnas operācijas ir iespējamas arī ar šādiem nosacījumiem. Ja jūs par to vēl šaubāties, izlasiet, lūdzu, vēl dažus faktus, kas ir minēti medicīniskos izdevumos.

Rakstā ”Četru lielu locītavu protezēšana Jehovas liecinieku kopienas loceklim” (Orthopaedic Review, 1986, augusts) bija stāstīts par kādu anēmisku pacientu ar ”smagiem bojājumiem abos ceļos un iegurņa joslā”. Dzelzs dekstrāns tika izmantots pirms un pēc pakāpeniskas operācijas, kas bija veiksmīga. Izdevumā British Journal of Anaesthesia (1982) bija aprakstīts gadījums ar kādu 52 gadus vecu Jehovas liecinieci, kuras hemoglobīna līmenis bija mazāks par 10. Lai mazinātu asins zudumus, tika izmantota hipotensīvā anestēzija, un viņai tika izdarīta gūžas locītavas un pleca kaulu protezēšana. Ķirurgu kolektīvs Ārkanzasas universitātē (ASV) izmantoja šo pašu metodi simt gūžas locītavu endoprotezēšanas operācijās, kas tika izdarītas Jehovas lieciniekiem, un visi pacienti izveseļojās. Profesors, kas ir ķirurģiskās nodaļas vadītājs, raksta: ”Tagad to, ko esam iemācījušies no šiem pacientiem (Jehovas lieciniekiem), mēs izmantojam, ārstējot visus pacientus, kuriem nepieciešama gūžas locītavu endoprotezēšana.”

Ir Jehovas liecinieki, kuru sirdsapziņa ļauj piekrist orgānu pārstādīšanai, ja tā tiek izdarīta bez asins pārliešanas. Kādā ziņojumā par 13 nieru pārstādīšanas operācijām tika teikts: ”Vispārējs rezultātu pārskats liek domāt, ka nieru pārstādīšanu droši un efektīvi var veikt lielākajai daļai Jehovas liecinieku.” (Transplantation, 1988, jūnijs.) Atteikšanās no asinīm nav kavējusi sekmīgi veikt pat sirds pārstādīšanas operācijas.

Varbūt jūs interesē arī citi bezasins ķirurģijas veidi? Biļetenā Medical Hotline (1983, aprīlis/maijs) bija stāstīts par gadījumiem ar ”Jehovas lieciniecēm, kurām [Veinas Valsts universitātē, ASV] tika izdarītas nopietnas ginekoloģiskās un dzemdību operācijas bez asins pārliešanas”. Šajā biļetenā bija teikts: ”Nāves gadījumu un komplikāciju nebija vairāk kā sievietēm, kurām tādas pašas operācijas tika veiktas ar asins pārliešanu.” Biļetenā izskanēja arī šāds apgalvojums: ”Pētījuma rezultāti varbūt liks veidot jaunu uzskatu par asins izmantošanu visos gadījumos, kad tiek veiktas dzemdību un ginekoloģiskās operācijas.”

Getingenes universitātes klīnikā (Vācija) nopietnas operācijas tika veiktas 30 pacientiem, kas bija atteikušies no asins pārliešanas. ”Neradās nekādas komplikācijas, kas nebūtu varējušas rasties arī tiem pacientiem, kuri piekrīt asins pārliešanai. [..] Faktam, ka nepieciešamības gadījumā nav iespējams izmantot asins pārliešanu, nevajadzētu pievērst pārlieku lielu uzmanību, un tas nedrīkst kļūt par iemeslu, kāpēc ārsts atsakās no nepieciešamas un ķirurģiski attaisnojamas operācijas.” (Risiko in der Chirurgie, 1987.)

Daudziem pieaugušajiem un bērniem ir izdarītas pat smadzeņu operācijas bez asins izmantošanas; piemēram, šādas operācijas ir veiktas Ņujorkas universitātes Medicīnas centrā. Šī centra neiroķirurģiskās nodaļas vadītājs Dr. Džozefs Rensohofs 1989. gadā rakstīja: ”Ir pavisam skaidrs, ka lielākoties gadījumos, kad pacienti reliģisku principu dēļ atsakās no asins produktiem, ar minimālu risku var izvairīties no šo produktu lietošanas; it īpaši tas ir  panākams tad, ja operāciju var veikt nekavējoties un diezgan īsā laikā. Ievērības cienīgs ir fakts, ka es bieži vien nemaz neatceros, kurš pacients ir Jehovas liecinieks, līdz tam brīdim, kad izrakstīšanās laikā es dzirdu no cilvēka pateicības vārdus par viņa reliģisko uzskatu respektēšanu.”

Visbeidzot varētu rasties jautājums, vai bez asins pārliešanas ir iespējama tik sarežģīta ķirurģiska iejaukšanās kā sirds un asinsvadu operācijas. Dr. Dentons Kūlijs bija pionieris šajā jomā. Pielikumā 27.—29. lappusē jūs varat izlasīt medicīnisku rakstu, kurā ir minēti arī Dr. Kūlija novērojumi — viņš, balstīdamies uz iepriekšēju analīzi, secina, ka ”riska pakāpe operētajiem pacientiem no Jehovas liecinieku grupas nav bijusi ievērojami lielāka kā pārējiem pacientiem”. Pēc 1106 šādām operācijām viņš raksta: ”Jebkurā gadījumā vienošanās vai līgums ar pacientu paliek spēkā.” Vienošanās, par kuru viņš runā, ir vienošanās nelietot asinis.

Ķirurgi ir pamanījuši, ka vēl viens pozitīvs faktors gadījumos ar Jehovas lieciniekiem ir viņu labā nostāja. ”Šo pacientu nostāja ir priekšzīmīga,” 1989. gada oktobrī rakstīja Dr. Kūlijs. ”Viņiem nav baiļu no komplikācijām un pat no nāves, kādas ir lielākajai daļai pacientu. Viņiem ir dziļa un noturīga ticība saviem uzskatiem un savam Dievam.”

Tas nenozīmē, ka Jehovas liecinieki pieprasa tiesības mirt. Viņi cenšas atrast iespējas saņemt kvalitatīvu medicīnisku palīdzību, jo vēlas būt veseli. Jehovas liecinieki ir pārliecināti, ka ievērot Dieva likumu par asinīm ir saprātīgi, un šāda nostāja veicina bezasins ķirurģijas izdošanos.

Profesors Dr. Šlosers no Freiburgas (Vācija) universitātes ķirurģiskās klīnikas atzīmēja: ”Šajā pacientu grupā asiņošanas gadījumu skaits perioperatīvajā periodā nav bijis lielāks; komplikāciju ir bijis pat mazāk. Īpašā attieksme pret slimību, kāda ir raksturīga Jehovas lieciniekiem, ir labvēlīgi ietekmējusi perioperatīvo procesu.” (Herz Kreislauf, 1987, augusts.)

[Zemsvītras piezīmes]

[Papildmateriāls 13. lpp.]

’’Nākas secināt, ka pašreiz asins komponentus saņem daudzi pacienti, kuriem no asins pārliešanas nevar būt nekāda labuma (t.i., asins pārliešana nav vajadzīga) un kuri tomēr ir pakļauti ievērojamam riskam, jo var rasties nevēlamas sekas. Neviens ārsts neuzdrīkstētos apzināti pakļaut pacientu ārstēšanas metodei, kas nevis palīdz, bet var nodarīt ļaunumu, taču tieši tas notiek gadījumos, kad tiek izdarīta nevajadzīga asins pārliešana.” (”Transfusion-Transmitted Viral Diseases”, 1987.)

[Papildmateriāls 14. lpp.]

’’Ir autori, kas apgalvo, ka pieņemams var būt tik zems hemoglobīna līmenis kā 2 līdz 2,5 g/100ml. [..] Cilvēks, kam ir laba veselība, var zaudēt 50 procentus eritrocītu masas, un, ja asinis tiek zaudētas pakāpeniski, gandrīz nekādi simptomi nav redzami.” (”Techniques of Blood Transfusion”, 1982.)

[Papildmateriāls 15. lpp.]

’’Vecāki priekšstati par skābekļa piegādi audiem, rētu sadzīšanu un asins ”barojošo vērtību” tiek atmesti. Pieredze ar pacientiem, kas ir Jehovas liecinieki, uzskatāmi parāda, ka nopietnu anēmiju var labi panest.” (”The Annals of Thoracic Surgery”, 1989, marts.)

[Papildmateriāls 16. lpp.]

Kā ir ar maziem bērniem? ”Neatkarīgi no sarežģītības pakāpes bezasins ķirurģijas paņēmieni tika izmantoti četrdesmit astoņās pediatriskās vaļējas sirds operācijās.” Mazākais no bērniem svēra 4,7 kilogramus. ”Tā kā ir gūtas vairākkārtējas sekmes gadījumos ar Jehovas lieciniekiem un asins pārliešana var radīt nopietnas komplikācijas, pašlaik lielāko daļu pediatrisko sirds operāciju mēs veicam bez asins pārliešanas.” (”Circulation”, 1984, septembris.)

[Attēls 15. lpp.]

Mākslīgās asinsrites aparāts ir bijis ļoti noderīgs sirds operācijās cilvēkiem, kas atsakās no asins izmantošanas