Kas to var pateikt?
2. nodaļa
Kas to var pateikt?
1., 2. Kā vislabāk var uzzināt, kādam nolūkam kaut kas ir konstruēts?
1 Kas mums var pateikt, kāda īsti ir dzīves jēga? Iedomāsimies šādu situāciju: tu esi atnācis pie kāda konstruktora un redzi, ka viņš strādā pie sarežģītas, tev nepazīstamas iekārtas. Kā tu varētu uzzināt, kam tā domāta? Vislabāk būtu pajautāt konstruktoram pašam.
2 Ko mēs varētu teikt par apbrīnojamo plānojumu, kāds redzams mums visapkārt uz zemeslodes, piemēram, visās dzīvajās būtnēs līdz pat mazākajai šūnai? Arī šūnas molekulas un atomi, kas ir vēl mazāki, ir brīnišķīgi konstruēti un sakārtoti. Bet ko var teikt par apbrīnojami iekārtoto cilvēka prātu? Kā ir ar Saules sistēmu un mūsu Galaktiku, un Visumu? Vai visām šīm lieliskajām konstrukcijām nebija vajadzīgs Konstruktors? Viņš, protams, varētu mums pateikt, kādēļ viņš to visu ir konstruējis.
Vai dzīvība radās nejauši?
3., 4. Cik liela ir varbūtība, ka dzīvība ir radusies nejauši?
3 Publikācijā The Encyclopedia Americana ir norādīts uz ”dzīvo organismu ārkārtīgo sarežģītību un organizāciju” un teikts: ”Tuvāka ziedu, kukaiņu vai zīdītāju izpēte liecina par gandrīz neticami precīzu daļu izkārtojumu.” Britu astronoms sers Bernards Lavels, apskatot dzīvo organismu ķīmisko sastāvu, rakstīja: ”Iespēja, ka.. notiktu nejaušība, kuras dēļ izveidotos viena no sīkākajām proteīna molekulām, ir neiedomājami maza. ..tā faktiski līdzinās nullei.”
4 Astronoms Freds Hoils teica: ”Visa tradicionālā bioloģija joprojām tiek balstīta uz uzskatu, ka dzīvība ir radusies nejauši. Tomēr bioķīmiķi atklāj arvien vairāk faktu par dzīvības ārkārtīgo sarežģītību, un tāpēc kļūst skaidrs, ka dzīvības nejaušas rašanās iespējamība ir pietiekami niecīga, lai to vispār neņemtu vērā. Dzīvība nevarēja rasties nejauši.”
5.—7. Kā molekulārā bioloģija apstiprina, ka dzīvās būtnes nevar rasties nejauši?
5 Viena no jaunākajām zinātnes nozarēm ir molekulārā bioloģija; tā pētī dzīvos organismus gēnu, molekulu un atomu līmenī. Molekulārbiologs Maikls Dentons runā par atklājumiem: ”Visvienkāršākā mums pazīstamā šūna ir ļoti sarežģīta, un ir neiespējami pieņemt, ka šāds objekts varētu rasties pēkšņi, kāda dīvaina, maz ticama notikuma dēļ.” ”Ārkārtīgi aizraujoša ir ne tikai dzīvo sistēmu sarežģītība, bet arī neaptveramā izdoma, par ko tik bieži liecina šo sistēmu uzbūve.” ”Tieši molekulārajā līmenī.. visvairāk izpaužas bioloģiskās uzbūves un sasniegto mērķu pilnības ģenialitāte.”
6 Dentons turpina: ”Lai kur mēs skatītos, lai kādos dziļumos ielūkotos, visur mēs redzam absolūti nepārspējamu precizitāti un izdomu, kas tik ļoti vājina priekšstatu par nejaušību. Vai tiešām var ticēt, ka nejauši procesi būtu izveidojuši realitāti, kuras sīkākais elements — funkcionējošs proteīns vai gēns — ir daudz sarežģītāks par mūsu pašu radīšanas spējām, realitāti, kas ir tiešs nejaušības pretstats un kas visādā ziņā pārspēj jebko ar cilvēka saprātu radīto?” Vēl viņš raksta, ka ”starp dzīvo šūnu un vissakārtotāko nebioloģisko sistēmu, kāda ir kristāls vai sniega pārsla, ir tik milzīga un absolūta atšķirība, kādu vien ir iespējams iedomāties”. Fizikas profesors Čets Reimo saka: ”Es esmu dziļi pārsteigts.. Katra molekula šķiet brīnumaini izgudrota savam uzdevumam.”
7 Molekulārbiologs Dentons secina: ”tie, kas joprojām dogmatiski aizstāv viedokli, ka visa šī jaunā realitāte ir tikai nejaušības iznākums,” tic mītam. Viņš pat sauc darvinisma uzskatu, ka dzīvās būtnes ir radušās nejauši, par ”divdesmitā gadsimta lielo kosmogonisko mītu”.
Konstrukcijai vajadzīgs konstruktors
8., 9. Ar kādiem piemēriem tu vari parādīt, ka visam, kas ir konstruēts, ir kāds konstruktors?
8 Varbūtība, ka nedzīva matērija varēja kļūt dzīva nejaušības, akla gadījuma dēļ ir ārkārtīgi maza, to var uzskatīt par neiespējamu. Viss, ko mēs redzam uz Zemes, ir lieliski konstruēts un nevarēja rasties nejauši, jo ikvienai konstrukcijai vajadzīgs konstruktors. Vai tu zini kādu izņēmumu? Tādu nav. Un, jo sarežģītāka konstrukcija, jo spējīgākam jābūt konstruktoram.
9 Pamēģināsim ilustrēt šī jautājuma būtību. Gleznu mēs uzskatām par apliecinājumu tam, ka ir gleznotājs. Lasot grāmatu, mēs atzīstam, ka tai ir autors. Redzēdami māju, mēs uzskatām, ka ir cēlējs. Kad redzam luksoforu, mēs zinām, ka pastāv likumdošanas orgāni. Tas viss ir radīts ar noteiktu nolūku. Lai arī mēs nezinām visu par cilvēkiem, kas to veidoja, mēs neapšaubām faktu, ka šie cilvēki ir.
10. Kādu apliecinājumu tam, ka ir Augstāks Konstruktors, mēs varam redzēt?
10 Par Augstāka Konstruktora esamību liecina uzbūve, sakārtotība un sarežģītība, kāda vērojama dzīvajās būtnēs uz Zemes. Tās visas norāda, ka ir kāds Augstāks Saprāts. To pašu var teikt par uzbūvi, sakārtotību un sarežģītību, kādu mēs redzam Visumā un miljardos galaktiku, kurās savukārt ir miljardiem zvaigžņu. Pār visiem debess ķermeņiem valda precīzi likumi, piemēram, likumi, kas nosaka kustību, karstumu, gaismu, skaņu, elektromagnētismu un gravitāciju. Vai var būt likumi bez likumdevēja? Raķešu tehnikas zinātnieks Dr. Verners fon Brauns teica: ”Dabas likumi, kas valda Visumā, ir tik precīzi, ka mums nav grūti uzbūvēt kosmisko kuģi lidojumam uz Mēnesi un mēs varam noteikt lidojuma ilgumu ar precizitāti līdz sekundes daļai. Kādam bija jānosaka šie likumi.”
11. Kāpēc, zinot, ka mēs nevaram redzēt Augstāko Konstruktoru, mums nebūtu jānoraida viņa pastāvēšana?
11 Tiesa, mēs nevaram redzēt savām acīm Augstāko Konstruktoru un Likumdevēju. Bet vai mēs noliedzam gravitācijas, magnētisma, elektriskās strāvas vai radioviļņu eksistēšanu tāpēc vien, ka tos neredzam? Nē, nenoliedzam, jo mēs redzam to darbību. Kā tad var noliegt Augstāka Konstruktora un Likumdevēja pastāvēšanu tāpēc vien, ka mēs viņu neredzam? Mēs taču varam vērot viņa roku darba apbrīnojamos rezultātus!
12., 13. Ko liecina fakti par Radītāja esamību?
12 Fizikas profesors Pols Deiviss secina, ka cilvēka eksistence nav nejauša sagadīšanās. Viņš atzīst: ”Viss patiešām ir paredzēts tā, lai mēs šeit būtu.” Par Visumu viņš saka: ”Veikdams savu zinātnisko darbu, es arvien vairāk un vairāk pārliecinos: materiālais Visums ir uzbūvēts ar prasmi, kas ir tik pārsteidzoša, ka es to nevaru pieņemt kā sausu faktu. Man šķiet, jābūt kādam dziļākam izskaidrojumam.”
13 Tātad pierādījumi liek secināt, ka Visums, Zeme un dzīvība uz tās nevarēja rasties nejauši. Viss skaidri liecina par saprātīgu, varenu Radītāju.
Kas ir teikts Bībelē
14. Kāds secinājums par Radītāju ir rakstīts Bībelē?
14 Bībele, cilvēces senākā grāmata, mums liek secināt to pašu. Piemēram, vienā no Bībeles grāmatām, apustuļa Pāvila Vēstulē ebrejiem, mēs lasām: ”Katru namu kāds cēlējs uzceļ, bet kas visu ir uzcēlis, ir Dievs.” (Ebrejiem 3:4.) Pēdējo Bībeles grāmatu ir uzrakstījis apustulis Jānis, un tajā ir sacīts: ”Tu Kungs, mūsu Dievs, Tu esi cienīgs saņemt slavu, godu un varu, jo Tu esi radījis visas lietas, ar Tavu gribu visas lietas bija un ir radītas.” (Atklāsmes 4:11.)
15. Kā mēs varam uzzināt, kādas ir dažas no Dieva īpašībām?
15 Bībelē ir teikts, ka Dievu nevar redzēt, taču to, kāds ir Dievs, var saskatīt, aplūkojot viņa radīto pasauli. Bībelē mēs lasām: ”[Radītāja] neredzamās īpašības, tiklab viņa mūžīgā vara kā viņa dievišķība, kopš pasaules radīšanas gara acīm saskatāmas viņa darbos; tāpēc viņiem nav ar ko aizbildināties.” (Romiešiem 1:20.)
16. Kāpēc mums jābūt priecīgiem, ka cilvēki nevar redzēt Dievu?
16 Tātad Bībele mūs ved no sekām pie cēloņa. Sekas — apbrīnojami radītie darbi — liecina par saprātīgu, varenu cēloni — Dievu. Mēs varam būt pateicīgi, ka viņš ir neredzams. Visuma Radītājam, bez šaubām, ir milzīgs spēks, un cilvēki — miesa un asinis — nevarētu cerēt, ka ieraudzīs viņu un paliks dzīvi. Tieši tas Bībelē ir rakstīts: ”Cilvēks nevar [Dievu] redzēt, palikdams pie dzīvības.” (2. Mozus 33:20.)
17., 18. Kāpēc priekšstatam par Radītāju ir liela nozīme?
17 Priekšstatam par Varenu Konstruktoru, Augstāku Būtni — Dievu — ir ļoti liela nozīme. Ja mūs ir veidojis Radītājs, tad viņam, protams, bija iemesls un nodoms, kādēļ viņš mūs radīja. Ja mēs tikām radīti, lai mūsu dzīvei būtu jēga, tad ir pamats cerībai, ka nākotnē mūsu dzīve būs labāka. Citādi mēs dzīvojam un nomirstam bez cerības. Tātad ir ļoti svarīgi uzzināt, kāds ir Dieva nodoms attiecībā uz mums. Kad esam uzzinājuši šo nodomu, mēs varam izvēlēties, vai gribam dzīvot saskaņā ar to vai ne.
18 Bībelē ir rakstīts arī tas, ka Radītājs ir mīlošs Dievs, kas ļoti rūpējas par mums. Apustulis Pēteris sacīja: ”Viņš gādā par jums.” (1. Pētera 5:7; skatīt arī Jāņa 3:16 un 1. Jāņa 4:8, 16.) Mēs varam redzēt Dieva rūpes, ja pārdomājam, cik brīnišķīgi viņš mūs ir radījis — gan garīgā, gan fiziskā ziņā.
”Brīnišķi radīts”
19. Kādai patiesībai mūsu uzmanību pievērš psalmu dziesminieks Dāvids?
19 Psalmu dziesminieks Dāvids Bībelē atzina: ”Es esmu tik brīnišķi radīts.” (Psalms 139:14.) Tā ir neapšaubāma patiesība, jo Augstākais Konstruktors ir radījis cilvēku ar apbrīnojamām smadzenēm un ķermeni.
20. Kā enciklopēdijā ir raksturotas cilvēka smadzenes?
20 Piemēram, tavas smadzenes ir daudz, daudz sarežģītākas par jebkuru datoru. The New Encyclopædia Britannica atzīmēts: ”Informācijas pārraide nervu sistēmā ir daudz sarežģītāka nekā vislielākajā telefonu centrālē; cilvēka smadzeņu spēja risināt problēmas daudzkārt pārsniedz jaudīgāko datoru iespējas.”
21. Kas mums būtu jāsecina, redzot, ko paveic cilvēka smadzenes?
21 Tavās smadzenēs tiek uzkrāti simtiem miljonu faktu un tēlu, taču smadzenes nav vienīgi faktu krātuve. Ar tām tu spēj iemācīties svilpot, cept maizi, runāt svešvalodā, strādāt ar datoru vai vadīt lidmašīnu. Tu vari iztēloties, kāds būs atvaļinājums vai cik garšīgs būs kāds auglis. Tu spēj analizēt un vari izgatavot dažādas lietas. Tu vari arī plānot, saprast, mīlēt un saistīt savas domas ar pagātni, tagadni un nākotni. Mēs, cilvēki, nevaram uzkonstruēt neko līdzīgu apbrīnojamajām cilvēka smadzenēm, tātad Tam, kurš tās ir radījis, acīmredzot ir daudz vairāk saprāta un spēju nekā jebkuram cilvēkam.
22. Ko zinātnieki atzīst, runājot par cilvēka smadzenēm?
22 Runājot par smadzenēm, zinātnieki atzīst: ”Nav īsti skaidrs, kā šis apbrīnojami veidotais, sakārtotais un fantastiski sarežģītais mehānisms funkcionē. ..cilvēki, iespējams, nekad neatrisinās pilnīgi visas mīklas, kas ir saistītas ar smadzenēm.” (Scientific American.) Fizikas profesors Reimo saka: ”Patiesību sakot, mēs joprojām ne visai daudz zinām par to, kā smadzenes uzkrāj informāciju un kā tās spēj atsaukt atmiņā faktus. [..] Cilvēka smadzenēs ir vismaz simt miljardu nervu šūnu. Ar kokam līdzīga sinapšu sazarojuma palīdzību katra šūna ir saistīta ar tūkstošiem citu šūnu. Savstarpējie savienojumi ir neiedomājami komplicēti.”
23., 24. Kādi ir daži no brīnišķīgi izveidotajiem orgāniem, un ko teica kāds inženieris?
23 Tavas acis ir precīzākas par jebkuru kameru un daudz labāk pielāgojas dažādiem apstākļiem; tās patiesībā ir kinokameras, kas ir pilnīgi automātiskas, pašas iestāda asumu un uztver krāsas. Tavas ausis spēj uztvert visdažādākās skaņas un dod tev virziena un līdzsvara sajūtu. Tava sirds ir sūknis, kura iespējas nav varējuši atkārtot labākie inženieri. Apbrīnojami ir arī citi orgāni: deguns, mēle un rokas, kā arī asinsrites un gremošanas sistēmas; šāds uzskaitījums varētu būt ļoti garš.
24 Kāds inženieris, kam bija uzticēts konstruēt un uzbūvēt jaudīgu datoru, teica: ”Ja manam datoram bija vajadzīgs konstruktors, cik daudz vairāk tāds bija vajadzīgs sarežģītajam fizikāli-ķīmiski-bioloģiskajam mehānismam, kāds ir cilvēka organisms, kas savukārt ir tikai ārkārtīgi niecīga daļiņa praktiski bezgalīgajā kosmosā!”
25., 26. Ko Varenais Konstruktors var mums pateikt?
25 Kad cilvēki izgatavo lidmašīnas, datorus, velosipēdus un citus priekšmetus, viņiem prātā ir kāds nodoms, un tāpat arī cilvēka smadzeņu un organisma Konstruktoram bija jābūt prātā kādam nodomam, kad viņš mūs radīja. Šis Konstruktors ir daudz gudrāks nekā cilvēki, jo neviens no mums nevar uzkonstruēt to, ko ir izveidojis viņš. Tātad ir loģiski, ka tieši viņš var pateikt, kāpēc viņš mūs radīja, kāpēc viņš mūs nolika uz Zemes un kurp mēs dodamies.
26 Kad mēs to uzzinām, mēs varam izmantot brīnišķīgās smadzenes un organismu, ko Dievs mums devis, lai mūsu dzīve atbilstu tās jēgai. Bet kur mēs varam uzzināt par viņa nodomiem? Kā viņš mums dod šo informāciju?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 7. lpp.]
Uzzināt, ar kādu mērķi kaut kas ir konstruēts, vislabāk var tad, ja pajautā pašam konstruktoram
[Attēls 8. lpp.]
Dzīvo organismu sarežģītība un konstrukcija ir redzama DNS molekulā
[Attēls 9. lpp.]
”Cilvēka smadzeņu spēja risināt problēmas daudzkārt pārsniedz jaudīgāko datoru iespējas”
