Unikāls augstākās gudrības avots
3. nodaļa
Unikāls augstākās gudrības avots
1., 2. Kāpēc Bībele būtu jāizpētī?
1 Vai Bībele liecina par šādu augstāko gudrību? Vai tā mums var dot patiesas atbildes uz svarīgiem jautājumiem, kas ir saistīti ar dzīves jēgu?
2 Bībeli noteikti ir vērts izpētīt. Vispirms tāpēc, ka tā ir visneparastākā grāmata, kāda jebkad sakopota, un ļoti atšķiras no jebkuras citas grāmatas. Padomā par tālāk minētajiem faktiem.
Senākā un izplatītākā grāmata
3., 4. Cik sena ir Bībele?
3 Bībele ir senākā grāmata, kāda jebkad uzrakstīta, — dažas no tās daļām ir sarakstītas aptuveni pirms 3500 gadiem. Tā ir daudzus gadsimtus vecāka nekā citas grāmatas, kas tiek uzskatītas par svētām. Pirmās no Bībeles 66 grāmatām ir uzrakstītas apmēram tūkstoš gadu pirms Budas un Konfūcija un divtūkstoš gadu pirms Muhameda.
4 Bībelē pierakstītā vēsture apskata cilvēces pirmsākumus un paskaidro, kā mēs radāmies šeit, uz Zemes. Tā pat pārceļ mūs laikā, kad vēl nebija radīti cilvēki, un ļauj mums uzzināt, kā tika izveidota zemeslode.
5. Cik daudz ir seno Bībeles rokrakstu salīdzinājumā ar laicīgās literatūras rokrakstiem?
5 Ir saglabājušies tikai nedaudzi citu reliģisko grāmatu un arī laicīgu grāmatu senie rokraksti. Turpretī Bībeles vai tās daļu rokrakstu ebreju un grieķu valodā ir apmēram 11 000, un daži datējami ar laiku, kas ir ļoti tuvs oriģinālu uzrakstīšanas brīdim. Tie ir saglabājušies, kaut gan pret Bībeli tika vērsti visspēcīgākie uzbrukumi, kādi vien ir iedomājami.
6.Cik liela ir Bībeles izplatība?
6 Turklāt Bībele nenoliedzami ir visizplatītākā grāmata pasaules vēsturē. Apmēram divtūkstoš valodās ir izdots aptuveni trīs miljardi Bībeļu vai tās daļu. Tiek uzskatīts, ka 98 procentiem cilvēku ir pieejama Bībele viņu valodā. Nevienai citai grāmatai ne tuvu nav tādas izplatības.
7. Ko var teikt par Bībeles precizitāti?
7 Neviena cita no senajām grāmatām nelīdzinās Bībelei arī precizitātes ziņā. Zinātnieki, vēsturnieki, arheologi, ģeogrāfi, valodnieki un citi speciālisti arvien apstiprina Bībeles patiesīgumu.
Zinātniska precizitāte
8. Cik precīza ir Bībele zinātniskos jautājumos?
8 Piemēram, Bībele saskan ar patieso zinātni, kad tajā runāts par zinātniskiem jautājumiem, lai gan tā netika rakstīta kā zinātniska mācību grāmata. Citās senās grāmatās, kas tiek uzskatītas par svētām, ir zinātniski mīti, neprecizitātes un pat visīstākie meli. Pievērs uzmanību tikai četriem no daudzajiem piemēriem, kas liecina par Bībeles zinātnisko precizitāti.
9., 10. Kas Bībelē pretēji tā laika nezinātniskajiem uzskatiem tika teikts par Zemes atbalstu?
9 Kā Zeme tiek noturēta kosmosā. Senos laikos, kad tika rakstīta Bībele, cilvēki izteica daudz minējumu par to, kā Zeme turas telpā. Daži uzskatīja, ka Zeme balstās uz četriem ziloņiem, kas savukārt stāv uz liela jūras bruņurupuča. Grieķu filozofs un zinātnieks Aristotelis, kas dzīvoja ceturtajā gadsimtā p.m.ē., mācīja, ka Zeme nekādā ziņā nevarētu atrasties tukšā telpā. Viņš mācīja, ka debess ķermeņi turas pie cietu, caurspīdīgu sfēru virsmām un visas šīs sfēras atrodas cita citā. Tika uzskatīts, ka Zeme atrodas uz centrālās sfēras un uz ārējās sfēras atrodas zvaigznes.
10 Bībelē neatspoguļojās pieņēmumi un nezinātniskie viedokļi, kas pastāvēja tās sarakstīšanas laikā; tajā vienkārši tika pateikts (ap 1473. gadu p.m.ē.): ”[Dievs] tur zemi uzkārtu ne pie kā.” (Ījaba 26:7.) Priekšstatu par Zemi, kas atrodas tukšā telpā, zinātnieki uzskata par ievērojamu paredzējumu tam laikam. Izdevumā Theological Wordbook of the Old Testament ir teikts: ”Tas ir apbrīnojami, ka Ījaba 26:7, aizsteidzoties priekšā nākotnes zinātniskajam atklājumam, attēlo toreizējo pasauli kā tādu, kas tiek noturēta telpā.”
11., 12. Kad cilvēki saprata patiesību, kas ir izteikta Ījaba 26:7?
11 Bībelē dotais precīzais formulējums apsteidza Aristoteli par vairāk nekā 1100 gadiem. Tomēr Aristoteļa uzskatus turpināja mācīt kā faktu vēl 2000 gadu pēc viņa nāves! Beidzot, 1687. gadā, sers Izaks Ņūtons publicēja savu atklājumu, ka Zemi mijiedarbībā ar citiem debess ķermeņiem telpā notur savstarpēja pievilkšanās, tas ir, gravitācija. Bet tas notika gandrīz 3200 gadu pēc tam, kad Bībelē ar apbrīnojamu vienkāršību bija pateikts, ka Zeme ir uzkārta ”ne pie kā”.
12 Gandrīz pirms 3500 gadiem Bībelē bija pareizi pateikts, ka Zemei nav redzama atbalsta, un šis fakts saskan ar gravitācijas un kustības likumiem, ko cilvēki saprata vēlāk. ”Tas, kā Ījabs varēja zināt patiesību,” teica kāds zinātnieks, ”ir jautājums, uz ko cilvēkiem, kuri noliedz Svēto rakstu iedvesmotību, nav viegli atbildēt.”
13. Ko cilvēki domāja par Zemes formu pirms daudziem gadsimtiem, bet kas izmainīja viņu priekšstatus?
13 Zemes forma. Izdevumā Encyclopedia Americana ir rakstīts: ”Vissenākais no zināmajiem priekšstatiem, kādi cilvēkiem bijuši par Zemi, ir priekšstats, ka tā ir plakana, nekustīga platforma Visuma centrā. [..] Uzskats par lodveida Zemi netika plaši atzīts līdz pat renesanses laikam.” Daži jūrnieki senatnē pat baidījās pārbraukt pāri plakanās Zemes malai. Vēlāk kompasa un citu izgudrojumu ieviešana darīja iespējamus garākus okeānu ceļojumus. Kādā citā enciklopēdijā par tiem teikts: ”Ceļojumi, kuros tika izdarīti atklājumi, parādīja, ka Zeme ir apaļa, nevis plakana, kā domāja vairākums cilvēku”.
14. Kā Bībelē tika aprakstīta Zemes forma, un kad tas bija?
14 Taču apmēram pirms 2700 gadiem — ilgu laiku pirms šādiem ceļojumiem — Bībelē tika pateikts: ”Viņš [Dievs] ir tas, kas sēž augstībā pāri par zemi [”zemes apli”, NW].” (Jesajas 40:22.) Ebreju valodas vārds, kas šeit iztulkots kā aplis, var nozīmēt arī ’lode’, un šāda nozīme ir minēta vairākos avotos. Tāpēc citos Bībeles tulkojumos ir rakstīts ”zemes lode” (Douay Version) un ”apaļa zeme” (Moffatt).
15. Kāpēc Bībeli neietekmēja nezinātniskie uzskati par Zemi?
15 Tas nozīmē, ka Bībeli nebija ietekmējuši tā laika nezinātniskie uzskati par Zemes balstu un formu. Iemesls ir pavisam vienkāršs: Bībeles Autors ir arī Visuma Autors. Viņš radīja Zemi, un tāpēc noteikti zina, uz kā tā turas un kāda ir tās forma. Tātad, likdams uzrakstīt Bībeli, viņš parūpējās, lai tajā netiktu iekļauti nezinātniski uzskati, kam tolaik ticēja ļoti daudzi cilvēki.
16. Kā fakti par dzīvo organismu sastāvu saskan ar Bībelē teikto?
16 Dzīvo organismu sastāvs. ”Dievs tas Kungs izveidoja cilvēku no zemes,” teikts 1. Mozus 2:7. Izdevumā The World Book Encyclopedia ir rakstīts: ”Visi ķīmiskie elementi, no kuriem sastāv dzīvā daba, ir arī nedzīvajā matērijā.” Tātad zemē atrodas visi ķīmiskie pamatelementi, no kuriem sastāv dzīvie organismi, arī cilvēks. Šis fakts saskan ar to, kas Bībelē rakstīts par materiālu, kādu Dievs izmantoja, lai radītu cilvēkus un visus citus dzīvos organismus.
17. Kā patiesībā radās dzīvība?
17 ”Pēc savas kārtas.” Bībelē ir teikts, ka Dievs radīja pirmo cilvēku pāri, no kura radās visi pārējie cilvēki. (1. Mozus 1:26—28; 3:20.) Tajā rakstīts, ka ar citiem dzīviem organismiem — zivīm, putniem un zīdītājiem — notika tas pats: tie tika radīti katrs ”pēc savas kārtas”. (1. Mozus 1:11, 12, 21, 24, 25.) Zinātnieki, pētīdami dabu, ir atklājuši, ka ikviens dzīvs organisms rodas no tādas pašas ”kārtas” vecākiem. Šajā likumā izņēmumu nav. Fiziķis Reimo atzīmē: ”Dzīvība rada dzīvību; tā tas nepārtraukti notiek katrā šūnā. Bet kā kaut kas nedzīvs radīja dzīvību? Bioloģijā tas ir viens no lielākajiem neatbildētajiem jautājumiem, un līdz šim biologi ir spējuši piedāvāt vienīgi nepamatotus pieņēmumus. Nedzīvai matērijai kaut kā ir izdevies sevi organizēt dzīvībai. [..] Varbūt 1. Mozus grāmatas sarakstītājam tomēr būs bijusi taisnība.”
Vēsturiska precizitāte
18. Ko par Bībeles vēsturisko precizitāti ir teicis kāds jurists?
18 No visām grāmatām Bībelē senā vēsture ir aprakstīta visprecīzāk. Tās vēsturiskā precizitāte grāmatā A Lawyer Examines the Bible (Jurists pētī Bībeli) uzsvērta šādiem vārdiem: ”Piedzīvojumu romānos, leģendās un viltus liecībās izklāstītie notikumi ar lielu rūpību tiek attiecināti uz kādu attālu vietu un nenoteiktu laiku, tā pārkāpjot pareizas tiesas procedūras pamatnoteikumus, ko mēs, juristi, mācāmies, tas ir, ”paziņojumā jānosauc laiks un vieta”, turpretī Bībelē pierakstītie notikumi mums ļauj uzzināt atstāstīto notikumu laiku un vietu ar vislielāko precizitāti.”
19. Kas ir teikts kādā publikācijā par Bībelē minēto vēsturisko notikumu detalizēto aprakstu?
19 Vārdnīcā The New Bible Dictionary atzīmēts: ”[Apustuļu darbu sarakstītājs] veido stāstījumu uz sava laika vēsturisko notikumu fona; viņa stāstījuma lappuses ir pilnas ar norādēm uz pilsētu maģistriem, provinču pārvaldniekiem, pakļautiem valdniekiem un daudz ko citu, un vienmēr šīs norādes ir tieši tās, kas nepieciešamas apskatāmajai vietai un laikam.”
20., 21. Ko Bībeles zinātnieks saka par Bībelē pierakstīto vēsturi?
20 Ostins Elibons izdevumā The Union Bible Companion raksta: ”Sers Izaks Ņūtons.. bija arī ievērojams seno rakstu kritiķis un ļoti rūpīgi pētīja Svētos rakstus. Kāds ir viņa spriedums šajā jautājumā? Viņš saka: ”Jaunajā derībā es atrodu daudz pārliecinošākas autentiskuma pazīmes nekā jebkurā laicīgajā vēsturē.” Pēc Dr. Džonsona domām, mums ir vairāk liecību par to, ka Jēzus Kristus nomira Golgatā, kā rakstīts Evaņģēlijos, nekā liecību par Jūlija Cēzara nāvi Kapitolijā. Tādu liecību tiešām ir daudz vairāk.”
21 Tikko minētajā publikācijā ir teikts: ”Pajautājiet cilvēkam, kas Evaņģēliju vēsturi uzskata par apšaubāmu, kāds viņam ir pamats ticēt, ka Cēzars nomira Kapitolijā vai ka pāvests Leons III 800. gadā kronēja Kārli Lielo par Rietumromas imperatoru. [..] Kā jūs zināt, ka vispār dzīvoja tāds cilvēks kā [Anglijas karalis] Kārlis I un ka viņam tika nocirsta galva, un viņa vietā sāka valdīt Olivers Kromvels? [..] Sers Izaks Ņūtons tiek uzskatīts par gravitācijas likuma atklājēju.. Mēs ticam visiem apgalvojumiem, kas nupat tika izteikti par šiem cilvēkiem, un ticam mēs tāpēc, ka ir vēsturiskas liecības par to patiesumu. [..] Ja pēc šādu faktu sniegšanas cilvēki tomēr nevēlas ticēt, mēs atmetam ar roku un uzskatām, ka viņu rīcība liecina par muļķīgu stūrgalvību vai bezcerīgu tumsonību.”
22. Kāpēc cilvēki nevēlas atzīt Bībeles autentiskumu?
22 Tālāk šajā publikācijā ir izteikts secinājums: ”Ko lai mēs sakām par tiem, kas arī pēc daudzajām liecībām par labu Svēto rakstu autentiskumam apgalvo, ka neesot pārliecināti? [..] Mums, bez šaubām, ir iemesls secināt, ka vaina meklējama sirdī, nevis galvā; viņi nevēlas ticēt tam, kas pazemo viņu lepnumu un liek dzīvot citādi.”
Iekšēja saskaņa un objektivitāte
23., 24. Kāpēc Bībeles iekšējā saskaņa šķiet tik neparasta?
23 Iedomājies grāmatu, kura ir sākta rakstīt Romas impērijas laikā, turpināta rakstīt viduslaikos un pabeigta 20. gadsimtā un kuras daļas sarakstījuši daudzi un dažādi cilvēki. Kādu iznākumu tu gaidītu, zinot, ka rakstītāji bijuši ļoti atšķirīgi: piemēram, karavīri, ķēniņi, priesteri, zvejnieki, gani un ārsti? Vai tu domā, ka šāda grāmata būtu saskanīga? ”Nedomāju vis,” tu varbūt saki. Bet Bībele ir grāmata, kas tika sarakstīta tieši šādos apstākļos. Tomēr tā ir pilnīgi saskanīga ne tikai vispārīgos vilcienos, bet arī vissīkākajās detaļās.
24 Bībele ir 66 grāmatu sakopojums; šīs grāmatas ir rakstījuši apmēram 40 cilvēki 1600 gadu ilgā laika posmā — no 1513. gada p.m.ē. līdz 98. gadam m.ē. Bībeles rakstītāju izcelsme un nodarbošanās bija ļoti dažāda, un daudziem no viņiem nebija saskarsmes ar citiem cilvēkiem, kas rakstīja Bībeles daļas. Tomēr iznākums ir grāmata, kurai cauri vijas viena pamattēma, un tas liek domāt par vienu saprātu, kas radījis šo grāmatu. Turklāt Bībeli ir sarakstījuši austrumnieki, tā nav Rietumu civilizācijas produkts, kā daudzi cilvēki uzskata.
25. Kādu Bībeles rakstītāju apgalvojumu apstiprina Bībeles grāmatu patiesums un objektivitāte?
25 Senatnē rakstnieki parasti stāstīja tikai par saviem panākumiem un labajām īpašībām, kurpretī Bībeles rakstītāji atklāti atzina paši savas kļūdas, kā arī savu valdnieku un vadoņu vājības. Piemēram, 4. Mozus 20:1—13 un 5. Mozus 32:50—52 stāstīts par Mozus nepareizo rīcību, un viņš pats ir uzrakstījis šīs grāmatas. Jonas 1:1—3; un 4:1 ir uzskaitītas kļūdas, ko pieļāvis Jona — šīs grāmatas sarakstītājs. Mateja 17:18—20, 18:1—6, 20:20—28 un 26:56 stāstīts par Jēzus mācekļu sliktajām īpašībām. Bībeles rakstītāju godīgums un objektivitāte apstiprina apgalvojumu, ka viņus ir iedvesmojis Dievs.
Visraksturīgākā iezīme
26., 27. Kāpēc Bībele ir tik precīza zinātniskos un citos jautājumos?
26 Bībele pati atklāj, kāpēc tā ir tik precīza zinātniskos, vēsturiskos un citos jautājumos un kāpēc tā ir tik saskanīga un atklāta. Bībelē lasāms, ka tās Autors ir visvarenais Dievs, Augstākā Būtne, Visuma Radītājs. Bībeles sarakstīšanai Dievs izmantoja cilvēkus, ar savu vareno darbīgo spēku likdams tiem pierakstīt viņa iedvesmotos vārdus.
27 Bībelē mēs lasām, ko teica apustulis Pāvils: ”Ikkatrs Dieva iedvesmots raksts ir arī noderīgs mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam.” Un vēl apustulis Pāvils sacīja: ”Jūs, uzklausījuši mūsu sludinātos Dieva vārdus, tos esat uzņēmuši nevis kā cilvēku, bet kā Dieva vārdus, kas tie patiesībā ir.” (2. Timotejam 3:16, 17; 1. Tesaloniķiešiem 2:13.)
28. Kas ir radījis Bībeli?
28 Tātad Bībeli ir radījis viens Autors — Dievs. Tā kā viņam ir tik varens spēks, viņam nebija grūti nodrošināt, lai pierakstītā informācija paliktu neskarta līdz mūsu dienām. Viens no labākajiem Bībeles manuskriptu pazinējiem, sers Frederiks Kenjons, 1940. gadā teica: ”Jebkurš iemesls kādām šaubām, ka Raksti nonākuši līdz mums būtībā tādi, kādi tie tika sarakstīti, tagad ir likvidēts.”
29. Kā varētu ilustrēt Dieva spējas sazināties ar cilvēkiem?
29 Tūkstošiem kilometru attālumā, no Mēness un no citām vietām kosmosā, cilvēki spēj sūtīt uz Zemi radio un televīzijas signālus. No kosmiskajām zondēm uz Zemes tiek saņemti attēli un informācija par vidi uz planētām, kas atrodas miljoniem kilometru tālu. Nav šaubu, ka cilvēka un radio viļņu Radītājs varēja paveikt vēl vairāk. Viņam nebūt nebija grūti izmantot savu visvareno spēku, lai noraidītu vārdus un attēlus cilvēkiem, ko viņš izvēlējās Bībeles rakstīšanai.
30. Vai Dievs vēlas, lai cilvēki uzzinātu, kāds ir viņa nodoms attiecībā uz cilvēci?
30 Daudz faktu par Zemi un dzīvību uz tās liecina, ka Dievs interesējas par cilvēci. Tāpēc būtu saprātīgi domāt, ka Dievs vēlas palīdzēt cilvēkiem, lai tie varētu uzzināt, kas viņš ir un kāds ir viņa nodoms; būtu saprātīgi domāt, ka Dievs stāsta par to grāmatā — paliekošā dokumentā.
31. Kāpēc iedvesmota informācija, kas ir pierakstīta, ir daudz labāka par informāciju, kura tiek nodota mutvārdos?
31 Padomā arī par šādu faktu: grāmata, kuras autors ir Dievs, ir daudz labāka par informāciju, ko cilvēki nodotu tālāk mutvārdos. Uz mutvārdos nodotu vēsti nevarētu paļauties, jo cilvēki to pārstāstītu un ar laiku tās saturs tiktu sagrozīts. Viņi nodotu informāciju tālāk atbilstoši saviem uzskatiem. Turpretī Dieva iedvesmotā un paliekošā rakstiskā vēstījumā varētu ieviesties daudz mazāk kļūdu. Turklāt grāmatu var pavairot un tulkot, un tā var noderēt cilvēkiem, kas lasa dažādās valodās. Vai tad nav saprātīgi, ka mūsu Radītājs izmantoja šādu līdzekli, lai sagādātu cilvēkiem informāciju? Tas patiešām ir saprātīgi, jo Radītājs mums pavēstī, ka tieši tā viņš ir izdarījis.
Piepildījušies pravietojumi
32.—34. Kas Bībelē ir tāds, kas to atšķir no visām citām grāmatām?
32 Ir vēl viena izcila pazīme, kas raksturo vienīgi Bībeli un liecina, ka tā ir Dieva iedvesmota: Bībele ir pravietojumu grāmata, un šie pravietojumi ir nekļūdīgi piepildījušies pagātnē un turpina piepildīties arī tagad.
33 Piemēram, Bībelē ļoti precīzi bija pravietots, ka tiks iznīcināta senā Tira, kritīs Babilona, tiks atjaunota Jeruzaleme un ka mēdiešu un persiešu, kā arī grieķu valdnieki nāks pie varas un to zaudēs. Pravietojumi ir ļoti precīzi: kritizētāji pat ir mēģinājuši pierādīt, ka tie esot uzrakstīti vēlāk, pēc minētajiem notikumiem, taču to pierādīt viņiem nav izdevies. (Jesajas 13:17—19; 44:27—45:1; Ecēhiēla 26:3—6; Daniēla 8:1—7, 20—22.)
34 Precīzi piepildījās arī pravietojumi, ko Jēzus izteica par Jeruzalemes iznīcināšanu mūsu ēras 70. gadā. (Lūkas 19:41—44; 21:20, 21.) Jēzus un apustuļa Pāvila pravietojumi par pēdējām dienām precīzi piepildās pašreiz, mūsu dzīves laikā. (2. Timotejam 3:1—5, 13; Mateja 24; Marka 13; Lūkas 21.)
35. Kāpēc Bībeles pravietojumu autors var būt vienīgi Radītājs?
35 Neviens cilvēks, lai cik gudrs viņš būtu, nevarētu tik precīzi paredzēt nākotnes notikumus. Tas bija iespējams tikai ar varenā un gudrībā nepārspējamā Visuma Radītāja prātu, un par to mēs lasām 2. Pētera 1:20, 21: ”Neviena praviešu mācība rakstos nav patvaļīgi iztulkojama; jo praviešu sludināšana nav nekad cēlusies no cilvēku gribas, bet Dieva cilvēki ir runājuši Svētā Gara spēkā.”
Atbildes uz jautājumiem
36. Ko mēs uzzinām no Bībeles?
36 Tātad ir daudz pierādījumu, kas liecina, ka Bībeli ir iedvesmojusi Augstākā Būtne. Bībelē ir pateikts, kāpēc cilvēki ir uz Zemes, kāpēc ir tik daudz ciešanu, kādi notikumi gaidāmi nākotnē un kā apstākļi uzlabosies. Tajā mēs lasām, ka pastāv augstākais Dievs, kas radīja cilvēkus un šo Zemi ar noteiktu nodomu, un ka viņa nodoms īstenosies. (Jesajas 14:24.) No Bībeles mēs uzzinām arī to, kāda ir patiesā reliģija un kā šo reliģiju var atrast. Ir redzams, ka Bībele ir vienīgais augstākās gudrības avots, no kura mēs varam gūt patiesas atbildes uz visiem svarīgajiem dzīves jautājumiem. (Psalms 146:3; Salamana Pamācības 3:5; Jesajas 2:2—4.)
37. Uz kādu jautājumu par kristīgo pasauli ir jāatbild?
37 Ļoti daudz faktu apstiprina Bībeles autentiskumu un patiesīgumu. Bet vai visi, kas apgalvo, ka atzīst Bībeli, seko tās mācībām? Piemēram, padomā par nācijām, kas sevi sauc par kristīgām, tas ir, par kristīgo pasauli. Daudzus gadsimtus tām ir bijusi pieejama Bībele. Bet vai kristīgās pasaules cilvēku domāšana un rīcība liecina par augstāko gudrību, ko dod Dievs?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēli 11. lpp.]
Sers Izaks Ņūtons uzskatīja, ka Zemi mijiedarbībā ar citiem debess ķermeņiem telpā notur gravitācija
Bībelē pausto priekšstatu par Zemi, kas atrodas tukšā telpā, zinātnieki uzskata par ievērojamu paredzējumu tam laikam
[Attēls 12. lpp.]
Daži jūrnieki senatnē pat baidījās pārbraukt pāri plakanās Zemes malai
[Attēls 13. lpp.]
Par Jēzus Kristus dzīvi liecina vairāk faktu nekā par Jūlija Cēzara, imperatora Kārļa Lielā, Olivera Kromvela vai pāvesta Leona III dzīvi
[Attēls 15. lpp.]
Tita arka Romā apliecina, ka piepildījās Jēzus Kristus pravietojumi par Jeruzalemes iznīcināšanu mūsu ēras 70. gadā
