Vai dzīvei ir jēga?
1. nodaļa
Vai dzīvei ir jēga?
1. Kas bieži tiek jautāts par dzīves jēgu, un kā par to izteicās kāds cilvēks?
Agri vai vēlu gandrīz katrs interesējas par jautājumu, kāda ir dzīves jēga. Vai dzīves jēga ir smagi strādāt, lai uzlabotu dzīves apstākļus, gādāt par ģimeni, nomirt 70, 80 gadu vecumā un tad aiziet nebūtībā uz mūžīgiem laikiem? Kāds jauns cilvēks, kam bija šāds uzskats, teica, ka dzīvē nav nekādas citas jēgas kā vien ”dzīvot, audzināt bērnus, būt laimīgam un tad nomirt”. Vai tā ir? Vai tiešām ar nāvi viss beidzas?
2., 3. Kāpēc materiālās labklājības nodrošināšana nav viss, kas ir saistīts ar dzīves jēgu?
2 Kā Austrumu, tā Rietumu zemēs daudzi domā, ka galvenais dzīvē ir materiālā labklājība. Viņi uzskata, ka tā var nodrošināt laimīgu un saturīgu dzīvi. Bet kā jūtas cilvēki, kas jau dzīvo pārticībā? Kanādiešu rakstnieks Harijs Brūss teica: ”Neaptverami daudz bagātu cilvēku apgalvo, ka neesot laimīgi.” Viņš piebilda: ”Aptaujas liek domāt, ka Ziemeļameriku ir pārņēmis ārkārtīgs pesimisms.. Vai vispār kāds ir laimīgs? Ja ir, kur tad ir laimes atslēga?”
3 Bijušais ASV prezidents Džimijs Kārters atzina: ”Mēs esam atklājuši, ka lietas un to patēriņš neapmierina alkas redzēt jēgu. ..materiālo labumu uzkrāšana nevar aizpildīt nedrošās un bezjēdzīgās dzīves tukšumu.” Kāds cits politisks darbinieks sacīja: ”Nu jau vairākus gadus es intensīvi meklēju patiesību par sevi un savu dzīvi; daudzi citi cilvēki, kurus es pazīstu, dara to pašu. Vairāk cilvēku nekā jebkad agrāk jautā: ”Kas mēs esam? Kāda ir mūsu dzīves jēga?””
Apstākļi kļūst grūtāki
4. Kāpēc cilvēki šaubās, vai dzīvei ir kāda jēga?
4 Daudzi sāk šaubīties, vai dzīvei ir jēga, kad viņi redz, ka dzīves apstākļi ir kļuvuši grūtāki. Vairāk nekā miljards cilvēku pasaulē ir nopietni slimi vai nav pietiekami paēduši, un šī iemesla dēļ Āfrikā vien katru gadu mirst apmēram desmit miljoni bērnu. Zemeslodes iedzīvotāju skaits drīz būs 6 miljardi; tas turpina augt ar ātrumu gandrīz 90 miljoni cilvēku gadā, un vairāk nekā 90 procenti šī pieauguma ir jaunattīstības valstīs. Nepārtraukti pieaugošais iedzīvotāju skaits prasa vairāk pārtikas, mājvietu un rūpniecības uzņēmumu, kas savukārt nozīmē, ka rūpnieciski un arī citādi izraisītais piesārņojums nodara vēl lielāku postu zemei, ūdenim un gaisam.
5. Kas notiek ar augu valsti uz Zemes?
5 Publikācijā World Military and Social Expenditures 1991 (Militārie un sociālie izdevumi pasaulē 1991. gadā) ziņots: ”Katru gadu tiek iznīcināti meži platībā, kas ir tikpat liela kā visa [Lielbritānijas] teritorija. Ar pašreizējiem (izciršanas) tempiem līdz 2000. gadam mēs būsim likvidējuši 65 procentus mežu mitrajās tropiskajās joslās.” Kāda ANO iestāde ziņo, ka šajos rajonos 1 koks tiek iestādīts 10 nocirstu vietā; Āfrikā šī attiecība ir lielāka nekā 1 pret 20. Tāpēc palielinās tuksnešainas platības, un katru gadu lauksaimnieciskai izmantošanai kļūst nederīgs apgabals, kas ir tikpat liels kā Beļģija.
6., 7. Kādas ir dažas no problēmām, ko cilvēku valdnieki nespēj atrisināt, un uz kādiem jautājumiem tāpēc jāatbild?
6 Divdesmitajā gadsimtā karu dēļ ir miris četras reizes vairāk cilvēku nekā četros iepriekšējos gadsimtos kopā. Visur aug noziedzība, un sevišķi ātri pieaug vardarbīgu noziegumu skaits. Dzīvi padara grūtāku arī ģimeņu iziršana, narkomānija, AIDS, slimības, kas izplatās dzimumceļā, un citi negatīvi faktori. Valstu vadītāji nav spējuši atrisināt daudzās problēmas, ar kurām nomokās cilvēce. Var saprast, kāpēc cilvēki jautā: ”Kāda ir dzīves jēga?”
7 Kā uz šo jautājumu ir atbildējuši zinātnieki un reliģiskie vadītāji? Vai viņi daudzo gadsimtu laikā ir devuši apmierinošu atbildi?
Ko viņi saka
8., 9. a) Ko par dzīves jēgu teica kāds ķīniešu zinātnieks? b) Ko teica cilvēks, kas pabijis nacistu nāves nometnēs?
8 Zinātnieks konfūcists Du Vei Mins teica, ka ”vienīgā dzīves jēga rodama mūsu ikdienišķajā, cilvēciskajā eksistencē”. Saskaņā ar šo viedokli cilvēki arī turpmāk dzims, cīnīsies par eksistenci un mirs. Šāds uzskats vieš pavisam vājas cerības. Vai tas varētu būt pareizs?
9 Ēli Vīzels, cilvēks, kas 2. pasaules kara laikā pabijis nacistu nāves nometnēs, atzīmēja: ””Kāpēc mēs šeit esam?” ir vissvarīgākais jautājums, uz kuru cilvēkam jāatbild. [..] Es uzskatu, ka dzīvei ir jēga, lai arī esmu redzējis bezjēdzīgu nāvi.” Taču viņš nevarēja pateikt, kāda ir dzīves jēga.
10., 11. a) Kā laikraksta redaktors parādīja, ka cilvēki nav saņēmuši atbildes uz svarīgiem jautājumiem? b) Kāpēc nav apmierinošs minētā zinātnieka evolucionista viedoklis?
10 Laikraksta redaktors Vermonts Roisters rakstīja: ”Mēģinājumos izprast pašu cilvēku, ..viņa vietu Visumā mēs neesam pavirzījušies daudz tālāk par laiku pirmsākumiem. Mums joprojām nav atbilžu uz jautājumiem par to, kas mēs esam un kāpēc mēs esam, un kurp mēs dodamies.”
11 Zinātnieks evolucionists Stīvens Džejs Gūlds sacīja: ”Mēs varam tiekties pēc ”augstākas” atbildes — bet tādas nav.” Pēc evolucionistu domām, dzīve ir vairāk piemēroto indivīdu eksistences cīņa, kas tomēr beidzas ar nāvi. Arī šāds viedoklis nevieš nekādu cerību. Vai tas varētu būt pareizs?
12., 13. Kādi ir baznīcas vadītāju viedokļi, un vai tie ir apmierinošāki nekā laicīgo vērotāju uzskati?
12 Daudzi reliģiskie vadītāji apgalvo, ka dzīves jēga ir dzīvot kārtīgi, lai pēc nāves cilvēka dvēsele varētu doties debesīs un pavadīt tur mūžību. Sliktajiem cilvēkiem tiek piedāvāta alternatīva: mūžīgas mocības elles ugunī. Saskaņā ar šādu uzskatu uz zemeslodes tomēr turpināsies tā pati neapmierinošā eksistence, kas bijusi visā cilvēces vēsturē. Bet kāpēc Dievs uzreiz neradīja cilvēkus tādus pašus kā eņģeļus, lai viņi varētu dzīvot debesīs, ja jau tāds bija viņa nodoms?
13 Pat garīdzniekiem ir grūti pamatot šādus uzskatus. Bijušais Londonas Sv. Pāvila katedrāles dekāns Dr. V. R. Ings reiz teica: ”Visu savu mūžu es esmu centies atrast dzīves jēgu. Es esmu centies atrisināt trīs problēmas, kas man vienmēr likušās fundamentālas: mūžības problēma, cilvēka personības problēma un ļaunuma problēma. Mani centieni ir bijuši neveiksmīgi. Es neesmu atrisinājis nevienu.”
Sekas
14., 15. Kā pretrunīgie viedokļi ir ietekmējuši daudzus cilvēkus?
14 Zinātniekiem un reliģiskajiem vadītājiem ir daudzi un dažādi uzskati jautājumā par dzīves jēgu. Kādas ir tā sekas? Daudzi domā līdzīgi kādam vecākam vīram, kurš teica: ”Gandrīz visu mūžu es sev jautāju, kāpēc es esmu šeit. Ja arī dzīvei ir kāda jēga, mani tas vairs neinteresē.”
15 Liela daļa cilvēku, kas ievēro viedokļu daudzveidību pasaules reliģijās, secina, ka patiesībā nav īpašas nozīmes tam, kāda ir cilvēka ticība. Viņi uzskata, ka reliģija ir tikai prāta atslodze — kaut kas tāds, kas nedaudz nomierina un iepriecina, un palīdz pārvarēt dzīves grūtības. Citi domā, ka reliģija ir māņticība. Viņi uzskata, ka reliģiskie meklējumi gadsimtu garumā nav devuši atbildi uz jautājumu par dzīves jēgu un nav arī uzlabojuši vienkāršo cilvēku dzīves apstākļus. Vēsture parāda, ka pasaules reliģijas bieži vien ir kavējušas cilvēces attīstību un bijušas naida un karu izraisītājas.
16. Cik svarīga var izrādīties dzīves jēgas atrašana?
16 Vai vispār ir svarīgi atrast patiesību par dzīves jēgu? Psihiatrs Viktors Frenkls atbild uz šo jautājumu: ”Centieni atrast dzīves jēgu ir būtiskākais virzītājs spēks cilvēkā. [..] Es uzdrošinos teikt, ka pasaulē nav nekā cita, kas pat vissliktākos apstākļus palīdzētu pārvarēt tik efektīvi kā zināšanas par savas dzīves jēgu.”
17. Kādi jautājumi mums tagad būtu jāuzdod?
17 Cilvēku filozofijas un reliģijas nav apmierinoši izskaidrojušas to, kāda ir dzīves jēga. Pie kā mēs varētu griezties, lai uzzinātu, kāda tā ir? Vai ir kāds augstākas gudrības avots, kas mums var atklāt patiesību par šo jautājumu?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 4. lpp.]
”Katru gadu tiek iznīcināti meži platībā, kas ir tikpat liela kā visa [Lielbritānijas] teritorija.”
[Attēls 5. lpp.]
”Gandrīz visu mūžu es sev jautāju, kāpēc es esmu šeit.”
