Iet uz pamatdaļu

Kad ciešanu vairs nebūs

Kad ciešanu vairs nebūs

Kad ciešanu vairs nebūs

Droši vien katrs kaut reizi mūžā ir jautājis: ”Kāpēc pasaulē ir tik daudz ciešanu?” Tūkstošiem gadu cilvēki ir cietuši karu, nabadzības, dabas katastrofu, noziedzības, netaisnības, slimību un nāves dēļ. Pēdējos simt gados ciešanu ir bijis tik daudz kā vēl nekad. Vai tās kādreiz beigsies?

Ir mierinoši zināt, ka drīzā nākotnē visām ciešanām tiks darīts gals. Dieva Svētajos Rakstos, Bībelē, ir teikts: ”Bezdievīgā vairs nebūs.. [..] Bet lēnprātīgie iemantos zemi un baudīs mieru papilnam.” Cik ilgi viņi varēs baudīt mieru? ”Taisnie iemantos zemi un dzīvos tur mūžīgi,” skan Bībeles atbilde. (Psalms 37:10, 11, 29.)

Kad Dievs būs iznīcinājis visu ļaunumu un ciešanas, zeme tiks pārveidota par paradīzi. Tad cilvēki varēs dzīvot mūžīgi, viņiem būs nevainojama veselība un nekas neaptumšos viņu laimi. Bībelē ir pravietots: ”[Dievs] nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs.” (Atklāsmes 21:4.)

Šajā jaunajā pasaulē pat mirušie tiks celti augšā un varēs saņemt visas brīnišķīgās svētības: ”Būs taisno un netaisno augšāmcelšanās.” (Apustuļu darbi 24:15.) Tāpēc Jēzus Kristus kādam ļaundarim, kurš bija nožēlojis savus grēkus un apliecinājis ticību viņam, varēja apsolīt: ”Tu būsi ar mani paradīzē.” (Lūkas 23:43.)

Kā ir radušās ciešanas?

Bet, ja Dievs ir gribējis, lai cilvēkiem būtu šāda brīnišķīga nākotne, kāpēc viņš ir pieļāvis, ka ciešanas vispār ir radušās? Un kāpēc viņš tās ir pieļāvis tik ilgi?

Pirmos cilvēkus, Ādamu un Ievu, Dievs radīja pilnīgus kā fiziski, tā garīgi. Viņš tiem deva par mājvietu paradīzes dārzu un uzdeva darīt patīkamu darbu. Bībelē sacīts: ”Dievs pārbaudīja visu, ko Viņš bija darījis, un, lūk, viss bija ļoti labs.” (1. Mozus 1:31.) Ja viņi būtu klausījuši Dievam, viņiem būtu dzimuši pilnīgi bērni un ar laiku visa zeme būtu izveidota par paradīzi, kur cilvēki varētu mūžīgi dzīvot mierā un laimē.

Radīdams Ādamu un Ievu, Dievs viņus apveltīja ar brīnišķīgu dāvanu, brīvu gribu, kas ir daļa no cilvēku iekšējās būtības. Viņi nebija kā roboti, kas nespēj paši spriest un pieņemt lēmumus. Taču viņu turpmākā labklājība bija atkarīga no tā, vai viņi savu brīvo gribu izmantos pareizi, paklausīdami Dieva likumiem. Dievs Jehova saka: ”Es tas Kungs, tavs Dievs, mācu tev to, kas tev par svētību, un vedu tevi tai ceļā, pa kuŗu tev jāstaigā.” (Jesajas 48:17.) Ja brīvo gribu izmanto nepareizi, sekas ir traģiskas, jo cilvēki nav radīti tā, lai būtu sekmīgi neatkarīgi no Dieva. Bībelē norādīts: ”Cilvēka dzīves ceļš nav viņa paša rokās, ..savā dzīvē vīrs nevar droši noteikt savu gājumu.” (Jeremijas 10:23, LB-65r.)

Diemžēl pirmajiem cilvēkiem sāka likties, ka viņiem tomēr varētu klāties labi arī tad, ja viņi būtu neatkarīgi no Dieva. Taču, atteikušies no Dieva vadības, viņi zaudēja Dieva atbalstu un līdz ar to arī pilnību. Tāpēc viņi pakāpeniski sāka degradēties, līdz galu galā novecoja un nomira. Saskaņā ar iedzimtības likumiem, mēs visi esam mantojuši no viņiem nepilnību un nāvi. (Romiešiem 5:12.)

Jautājums par augstāko varu

Kāpēc Dievs neiznīcināja Ādamu un Ievu un neradīja citu cilvēku pāri, lai sāktu visu no gala? Tāpēc, ka bija apstrīdētas Dieva tiesības uz augstāko varu Visumā. Bija izvirzīts jautājums: kuram ir tiesības valdīt un kurš valda taisnīgi? Otrs jautājums, uz kuru arī bija jāatrod atbilde, bija šāds: vai cilvēkiem klātos labāk, ja Dievs nevaldītu pār viņiem? Dodams cilvēkiem pietiekami ilgu laiku izmēģināt pilnīgu brīvību, Dievs varēja panākt, lai uz visiem laikiem tiktu noskaidrots, vai cilvēkiem labāk klājas tad, kad viņi pakļaujas Dievam, vai tad, kad viņi valda paši. Šim laikam bija jābūt pietiekami ilgam, lai cilvēki varētu izmēģināt visdažādākās politiskās, sociālās, ekonomiskās un reliģiskās sistēmas, kas veidotas neatkarīgi no Dieva.

Kāds ir iznākums? Cilvēces vēsture liecina, ka ciešanas gadsimtu gaitā ir tikai gājušas vairumā. Pēdējos simt gados tās ir sasniegušas vēl nepieredzētus mērogus. Vairāki miljoni cilvēku ir nogalināti holokaustā, un vairāk nekā 100 miljoni ir gājuši bojā karos. Noziedzība un vardarbība vēršas plašumā, un narkomānija ir kļuvusi par īstu epidēmiju. Nav izdevies apturēt arī seksuāli transmisīvo slimību izplatību. Ik gadus miljoniem cilvēku mirst no bada un slimībām. Visā pasaulē ir vērojama ģimeņu iziršana un morālo vērtību lejupslīde. Neviena cilvēku valdība nav spējusi atrisināt šīs problēmas, un nevienai no tām nav izdevies uzveikt novecošanu, slimības un nāvi.

Mūsdienās apstākļi ir tieši tādi, kā ir pravietots Bībelē. Laiks, kurā mēs patlaban dzīvojam, Bībelē ir nosaukts par šīs sistēmas ”pēdējām dienām”, kad iestājas ”grūti laiki”. Var redzēt, kā piepildās Bībelē teiktais, ka ”ļauni cilvēki un krāpnieki iestigs arvien lielākā ļaunumā”. (2. Timotejam 3:1—5, 13.)

Ciešanas drīz beigsies

Visi pierādījumi liecina, ka cilvēku neveiksmīgajiem mēģinājumiem sekmīgi dzīvot neatkarīgi no Dieva drīz pienāks gals. Nepārprotami ir kļuvis skaidrs, ka no Dieva neatkarīga valdīšana nevar būt sekmīga un vienīgi Dieva vara spēj nodrošināt cilvēkiem mieru, laimi, pilnīgu veselību un mūžīgu dzīvi. Tāpēc Dievs Jehova vairs ilgi nepacietīs ļaunumu un ciešanas. Drīz viņš iejauksies cilvēku dzīvē un iznīcinās visu šo nederīgo sistēmu.

Runājot par laiku, kad pastāv pašreizējās cilvēku varas, Bībeles pravietojumā sacīts: ”Šo ķēniņu laikā debesu Dievs cels valsti, kuŗa pastāvēs nesagŗauta mūžīgi.. Tā satrieks un iznīcinās citas valstis, bet pati pastāvēs mūžīgi.” (Daniēla 2:44.) Ar šīs debesu Valstības palīdzību Jehova apstiprinās savas tiesības uz augstāko varu — tā ir galvenā tēma, kas vijas cauri visai Bībelei. Nosaukdams vienu no svarīgākajām pazīmēm, kas liecinās, ka iestājušās ”pēdējās dienas”, Jēzus savā pravietojumā teica: ”Šis valstības evaņģēlijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.” (Mateja 24:14.)

Kas paliks dzīvs, kad nāks šis gals? Bībelē lasāma atbilde: ”Taisnīgie apdzīvos zemi un arī tiklie un dievbijīgie paliks tajā, bet bezdievīgie no zemes tiks izdeldēti.” (Salamana Pamācības 2:21, 22.) Taisnīgie ir tie, kas mācās Jehovas gribu un to pilda. Jēzus Kristus teica: ”Šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.” (Jāņa 17:3.) Kā sacīts Bībelē, ”pasaule iznīkst.., bet, kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi”. (1. Jāņa 2:17.)

Ja nav norādīts citādi, tad Svētie Raksti citēti no latviešu valodas Bībeles 1965. gada izdevuma. Ja norādīts LB-65r, ir izmantots latviešu valodas Bībeles 1965. gada izdevuma revidētais teksts.