Kur meklēt atbildes
Kur meklēt atbildes
”Mācība par mūžīgām ciešanām nav savienojama ar ticību Dieva mīlestībai pret radītajām būtnēm. [..] Ticība mūžīgam sodam, ko dvēsele saņem par nedaudzos gados izdarītām kļūdām, turklāt bez jebkādas iespējas laboties, ir pilnīgā pretrunā ar saprāta balsi.” (NIKHILANANDA, INDIEŠU FILOZOFS)
1., 2. Kādi jautājumi rodas, domājot par to, cik dažādi mēdz būt uzskati par pēcnāves dzīvi?
GLUŽI tāpat kā indiešu filozofam Nikhilanandam, mūsdienās daudziem cilvēkiem mācība par mūžīgām mocībām šķiet nepieņemama. Tāpat daudziem ir grūti saprast tādas idejas kā nirvānas sasniegšana vai savienošanās ar dao.
2 Taču, pamatojoties uz dvēseles nemirstības ideju, gan austrumu, gan rietumu reliģijas ir attīstījušas milzum daudz dažnedažādu mācību par pēcnāves dzīvi. Vai ir iespējams uzzināt, kas īsti ar mums notiek, kad mēs nomirstam? Vai dvēsele tiešām ir nemirstīga? Kur meklēt atbildes uz šiem jautājumiem?
Zinātne un filozofija
3. Vai zinātne un zinātniskās pētniecības metodes sniedz atbildes uz jautājumiem par dzīvi pēc nāves?
3 Vai zinātne un zinātniskās pētniecības metodes spēj sniegt atbildes uz jautājumiem par aizkapa dzīvi? Balstoties uz cilvēku stāstiem par izjūtām, ko viņi pieredzējuši, būdami tuvu nāvei vai it kā atrazdamies ārpus ķermeņa, daži pētnieki ir mēģinājuši noskaidrot konkrētus faktus par pēcnāves dzīvi. Izskatījis dažus no viņu apgalvojumiem, katoļu teologs Hanss Kings savā lekcijā ”Nāve — pāreja gaismā?” secināja: ”Tādas izjūtas nesniedz nekādus pierādījumus par iespējamu dzīvi pēc nāves: šajā gadījumā runa ir par pēdējām piecām minūtēm pirms nāves, nevis par mūžīgu dzīvi pēc nāves.” Viņš piebilda: ”Jautājums par iespējamu pēcnāves dzīvi ir ārkārtīgi svarīgs tajā dzīvē, ko mēs dzīvojam pirms nāves. Uz to ir jāatrod atbilde, un, ja medicīna šo atbildi nevar dot, tā jāmeklē kaut kur citur.”
4. Vai filozofija var palīdzēt mums atrast pareizās atbildes starp daudzajiem atbilžu variantiem, ko piedāvā dažādas reliģijas?
4 Varbūt jāņem palīgā filozofija? Vai tā var palīdzēt mums atrast īstās atbildes uz jautājumiem par pēcnāves dzīvi starp daudzajiem atbilžu variantiem, ko piedāvā dažādas reliģijas? Filozofiskā izziņa ir saistīta ar ”teorētisku prāta darbību”, kā teica 20. gadsimta angļu filozofs Bērtrands Rasels. Saskaņā ar enciklopēdiju The World Book Encyclopedia, filozofija ir ”izpētes forma — analīzes, kritiskas izvērtēšanas, izskaidrošanas un teoriju veidošanas process”. Teorētiskie pieņēmumi, ko filozofi izteikuši par pēcnāves dzīves tēmu, ir ļoti atšķirīgi — sākot ar viedokli, ka ticība nemirstībai nav nekas vairāk kā vēlamā pieņemšana par esošo, un beidzot ar apgalvojumu, ka nemirstība ir katra cilvēka iedzimtas tiesības.
Unikāls atbilžu avots
5. Kura ir vissenākā grāmata pasaulē?
5 Tomēr ir kāda grāmata, kurā ir atrodamas patiesas atbildes uz svarīgiem jautājumiem par dzīvi un nāvi. Tā ir senākā grāmata pasaulē — dažas no tās daļām ir sarakstītas aptuveni pirms 3500 gadiem. Šīs grāmatas pirmā daļa sarakstīta vairākus gadsimtus pirms tam, kad tika izveidotas hinduisma svēto rakstu, vēdu, vissenākās himnas, un apmēram tūkstoš gadu pirms tam, kad uz zemes dzīvoja Buda, Mahāvīra un Konfūcijs. Tā tika pabeigta mūsu ēras 98. gadā, vairāk nekā 500 gadus pirms tā laika, kad Muhameds nodibināja islāmu. Šis unikālais augstākās gudrības avots ir Bībele. *
6. Kāpēc ir loģiski domāt, ka no Bībeles var uzzināt, kas ir dvēsele?
6 Bībelē seno laiku vēsture aprakstīta tik precīzi kā nevienā citā grāmatā. Tajā stāstīts par vēsturiskajiem notikumiem, kas risinājās pašos cilvēces pirmsākumos, un paskaidrots, kā uz zemes parādījās cilvēks. Šajā grāmatā pat attēlots laiks pirms cilvēka radīšanas. Tāda grāmata patiešām var dot izpratni par to, kā tika veidots cilvēks un kas ir dvēsele.
7., 8. Kāpēc mēs varam būt droši, ka Bībelē ir atrodamas patiesas un pārliecinošas atbildes uz jautājumiem par to, kas ar mums notiek, kad mēs nomirstam?
7 Turklāt Bībelē atrodami pravietojumi, kas vienmēr ir nekļūdīgi piepildījušies. Piemēram, tajā bija detalizēti paredzēts Mēdijas un Persijas, kā arī Grieķijas uzplaukums un krišana. Šo pravietojumu precizitātes dēļ daži kritiķi pat pūlējās pierādīt, ka tie ir uzrakstīti pēc tajos pieminētajiem notikumiem, tomēr to pierādīt viņiem neizdevās. (Daniēla 8:1—7, 20—22.) Vairāki Bībeles pravietojumi visos sīkumos piepildās tieši mūsu dienās. * (Mateja, 24. nodaļa; Marka, 13. nodaļa; Lūkas, 21. nodaļa; 2. Timotejam 3:1—5, 13.)
8 Neviens cilvēks, lai cik gudrs viņš būtu, nevar tik nekļūdīgi paredzēt nākotnes notikumus. Tas ir pa spēkam vienīgi visvarenajam Visuma Radītājam, kam piemīt neizsmeļama gudrība. (2. Timotejam 3:16, 17; 2. Pētera 1:20, 21.) Bībele tiešām ir grāmata no Dieva. Nav šaubu, ka tādā grāmatā mēs varam atrast patiesas un pārliecinošas atbildes uz jautājumiem par to, kas ar mums notiek, kad mēs nomirstam. Vispirms noskaidrosim, kas Bībelē sacīts par dvēseli.
[Zemsvītras piezīmes]
^ 5. rk. Skat. brošūru Grāmata visiem cilvēkiem, ko izdevusi Watchtower Bible and Tract Society of New York, Inc.
^ 7. rk. Skat. grāmatu The Bible—God’s Word or Man’s? (”Bībele — Dieva vai cilvēku vārdi?”), angļu un krievu val., ko izdevusi Watchtower Bible and Tract Society of New York, Inc.
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 18. lpp.]
Visvecākā no visām grāmatām
[Attēls 18. lpp.]
Grāmata, kurā atrodamas patiesas un pārliecinošas atbildes
