Kad izraēlieši bija atbrīvoti no Ēģiptes gūsta, Mozus viņus aizveda pie Sinaja kalna, kur Dievs viņiem deva likumus. Vēlāk Mozus izsūtīja 12 vīrus, lai tie izlūkotu Kanaāna zemi. Bet 10 no izlūkiem atnesa sliktas ziņas. Viņu dēļ cilvēki gribēja iet atpakaļ uz Ēģipti. Tāpēc, ka izraēliešiem nebija ticības, Dievs viņus sodīja, likdams 40 gadus klejot pa tuksnesi.

Tad tika izraudzīts Jozua, kam bija jāieved izraēlieši Kanaāna zemē. Lai palīdzētu viņiem ieņemt šo zemi, Jehova lika notikt brīnumiem. Viņš izdarīja tā, lai pārstātu tecēt Jordāna, sabruktu Jērikas mūri un saule paliktu uz vietas veselu dienu. Pēc sešiem gadiem zeme kanaāniešiem bija atņemta.

Sākot ar Jozuas laiku, 356 gadus Izraēlā valdīja soģi. Mēs uzzinām par daudziem no viņiem, piemēram, Baraku, Gideonu, Jeftu, Simsonu un Samuēlu. Mēs lasām arī par sievietēm: tādām kā Rahāba, Debora, Jaēla, Rute, Naomija un Delīla. Pavisam TREŠAJĀ daļā ir apskatīti 396 gadi cilvēces vēsturē.