DAUDZU Kanaānas pilsētu iedzīvotāji gatavojas karot pret Izraēlu. Viņi domā, ka varēs uzvarēt. Bet cilvēki, kas dzīvo netālajā Gibeonā, tā nedomā. Viņi tic, ka izraēliešiem palīdz Dievs, un viņi negrib karot pret Dievu. Vai zini, ko Gibeonas iedzīvotāji tāpēc izdara?

Viņi nolemj izlikties, ka dzīvo kaut kur ļoti tālu. Tāpēc daži vīrieši uzvelk skrandainu apģērbu un novalkātas sandales. Viņi uzkrauj saviem ēzeļiem nolietotus maisus un paņem līdzi vecu, sakaltušu maizi. Tad viņi iet pie Jozuas un saka: ”Mēs esam atnākuši no ļoti tālas zemes, jo dzirdējām par jūsu vareno Dievu Jehovu. Mēs dzirdējām visu, ko viņš ir darījis jūsu labā Ēģiptē. Tāpēc mūsu vadītāji lika mums sagatavot pārtiku ceļojumam, doties pie jums un teikt: ”Mēs esam jūsu kalpi. Apsoliet, ka jūs nekarosiet ar mums.” Redziet, mūsu drēbes ir novalkājušās garajā ceļā un mūsu maize ir veca un sakaltusi.”

Jozua un pārējie tautas vadītāji notic gibeoniešiem. Izraēlieši apsola nekarot pret viņiem. Bet paiet trīs dienas, un izraēlieši uzzina, ka īstenībā gibeonieši dzīvo pavisam netālu.

”Kāpēc jūs teicāt, ka esat atnākuši no tālas zemes?” Jozua viņiem jautā.

Gibeonieši atbild: ”Mēs dzirdējām, ka jūsu Dievs Jehova ir apsolījis jums dot visu Kanaāna zemi, tāpēc mēs tā izdarījām. Mēs baidījāmies, ka jūs nogalināsiet mūs.” Bet izraēlieši tur solījumu un nenogalina gibeoniešus. Viņi padara gibeoniešus par saviem kalpiem.

Jeruzalemes ķēniņš ir dusmīgs par to, ka Gibeonas iedzīvotāji ir nodibinājuši mieru ar Izraēlu. Tāpēc viņš saka četriem citiem ķēniņiem: ”Nāciet man palīgā karot ar Gibeonu.” Visi pieci ķēniņi tā arī dara. Viņi dodas karot ar gibeoniešiem. Vai Gibeonas iedzīvotāji ir rīkojušies gudri, nodibinādami mieru ar Izraēlu? To mēs redzēsim.