46. STĀSTS
Jērikas mūri
KĀPĒC gāžas Jērikas mūri? Izskatās tā, it kā tur būtu sprāgusi liela bumba. Bet toreiz bumbu vēl nebija; toreiz nebija pat šauteņu. Ir noticis vēl viens Jehovas brīnums! Uzzināsim, kā risinājās notikumi.
Lūk, ko Jehova saka Jozuam: ”Tev un taviem cīnītājiem jāsoļo apkārt pilsētai. Katru dienu apsoļojiet tai apkārt vienu reizi; tā dariet sešas dienas. Nesiet sev līdzi derības šķirstu. Septiņiem priesteriem jāiet tam pa priekšu un jāpūš taures.
Septītajā dienā jums jāapsoļo pilsētai apkārt septiņas reizes. Tad pūtiet taures ilgāk, un visi lai kliedz skaļu kara saucienu. Tad mūri sabruks!”
Jozua un pārējie cilvēki rīkojas tā, kā Jehova ir teicis. Soļodami viņi visi klusē. Neviens nerunā ne vārda. Dzirdamas ir tikai taures skaņas un soļu dimdoņa. Dieva tautas ienaidnieki Jērikā noteikti ir nobijušies. Vai tu redzi tur to sarkano virvi, kas ir izkārta pa logu? Kas tur dzīvo? Pareizi. Rahāba ir izdarījusi tā, kā izlūki lika viņai darīt. Visa viņas ģimene ir kopā ar viņu mājā un vēro notiekošo.
Beidzot, septītajā dienā, kad tauta ir apsoļojusi apkārt pilsētai septiņas reizes, priesteri pūš taures, karavīri kliedz kaujas saucienu un mūri sabrūk. Tad Jozua saka: ”Nogaliniet visus pilsētā un nodedziniet to. Sadedziniet visu. Pataupiet tikai sudrabu, zeltu, varu un dzelzi un nododiet tos Jehovas telts noliktavā.”
Tiem diviem izlūkiem, par kuriem mēs lasījām iepriekš, Jozua saka: ”Ejiet uz Rahābas māju un izvediet ārā viņu un viņas ģimeni.” Rahāba un viņas ģimene ir glābta; notiek tieši tā, kā izlūki viņai bija solījuši.