BĪBELĒ ir grāmata, kas nosaukta Rutes vārdā. Tajā ir stāstīts par ģimeni, kas dzīvoja laikā, kad Izraēlā valdīja soģi. Rute ir jauna sieviete no Moāba zemes; viņa nav no Dieva tautas — Izraēla. Bet, uzzinājusi par patieso Dievu Jehovu, Rute viņu ļoti iemīl. Naomija ir vecāka sieviete, kas Rutei ir palīdzējusi uzzināt par Jehovu.

Naomija ir izraēliete. Viņa kopā ar savu vīru un diviem dēliem pārcēlās uz Moāba zemi laikā, kad Izraēlā bija maz pārtikas. Tad kādu dienu nomira Naomijas vīrs. Vēlāk Naomijas dēli apprecēja divas moābiešu meitenes — Ruti un Orpu. Bet pēc kādiem 10 gadiem abi Naomijas dēli nomira. Cik bēdīga bija Naomija un abas meitenes! Ko Naomija tagad iesāks?

Kādu dienu Naomija nolemj doties tālā ceļā, lai atgrieztos mājās pie savas tautas. Rute un Orpa grib palikt kopā ar viņu, tāpēc abas iet līdzi. Taču, kad visas trīs ir pavadījušas kādu laiku ceļā, Naomija pagriežas pret savām ceļabiedrenēm un saka: ”Ejiet atpakaļ mājās un palieciet katra pie savas mātes.”

Naomija uz atvadām noskūpsta savas vedeklas. Viņas sāk raudāt, jo ļoti mīl Naomiju. Viņas saka: ”Nē! Mēs iesim kopā ar tevi pie tavas tautas.” Bet Naomija atbild: ”Jums jāiet atpakaļ, manas meitas. Mājās jums būs labāk.” Pēc šiem vārdiem Orpa dodas mājup. Bet Rute paliek.

Naomija pagriežas pret viņu un saka: ”Orpa ir aizgājusi. Ej arī tu mājās kopā ar viņu.” Bet Rute atbild: ”Neliec man tevi pamest! Ļauj man iet tev līdzi. Kurp tu iesi, es iešu, un, kur tu dzīvosi, es dzīvošu. Tava tauta būs mana tauta, un tavs Dievs būs mans Dievs. Kur tu mirsi, es miršu un tur arī es tikšu apglabāta.” Pēc šiem Rutes vārdiem Naomija vairs nemēģina piespiest viņu iet mājās.

Galu galā abas sievietes nonāk Izraēlā. Šeit viņas apmetas uz dzīvi. Rute uzreiz sāk strādāt tīrumā, jo ir miežu novākšanas laiks. Vīrs, vārdā Boāss, ļauj viņai vākt miežus savā tīrumā. Vai zini, kas bija Boāsa māte? Rahāba no Jērikas.

Kādu dienu Boāss Rutei saka: ”Es esmu dzirdējis visu par tevi un par to, cik laba tu esi bijusi pret Naomiju. Es zinu, ka tu esi atstājusi savu tēvu un māti un savu dzimto zemi un ka tu esi atnākusi dzīvot pie tautas, ko agrāk nekad neesi pazinusi. Lai Jehova ir labs pret tevi!”

Rute atbild: ”Tu esi ļoti labs pret mani, kungs. Ar saviem laipnajiem vārdiem tu man esi licis justies labāk.” Boāsam Rute ļoti patīk, un nepaiet ilgs laiks, kad viņi apprecas. Cik gan priecīgu tas dara Naomiju! Bet vēl priecīgāka Naomija ir tad, kad Boāsam un Rutei piedzimst pirmais dēls — Obeds. Pēc kāda laika Obeds kļūs par Dāvida vectēvu. Par Dāvidu mēs daudz ko uzzināsim, bet tas būs vēlāk.