VAI tu redzi, kas šeit ir noticis? Zēns ir paglābis šo jēriņu no lāča. Lācis atnāca un nesa jēriņu prom, viņš grasījās to apēst. Bet zēns skrēja tiem pakaļ un izglāba jēriņu no lāča rīkles. Un, kad lācis cēlās pret viņu, zēns to sagrāba un nosita! Kādā citā reizē viņš paglāba aitu no lauvas. Vai viņš nav drosmīgs zēns? Vai tu zini, kas ir šis zēns?

Tas ir Dāvids. Viņš dzīvo Betlēmē. Viņa vectēvs bija Obeds, Rutes un Boāsa dēls. Vai tu viņus atceries? Un Dāvida tēvs ir Isajs. Dāvids gana sava tēva aitas. Dāvids piedzima tad, kad bija pagājuši 10 gadi, kopš Jehova bija izredzējis Saulu par ķēniņu.

Ir pienācis laiks, kad Jehova saka Samuēlam: ”Ņem īpašo eļļu un dodies uz Isaja namu Betlēmē. Es esmu izredzējis vienu no viņa dēliem par ķēniņu.” Kad Samuēls ierauga Isaja vecāko dēlu Ēliābu, viņš pie sevis nodomā: ”Šis noteikti ir tas, ko Jehova ir izredzējis.” Bet Jehova viņam saka: ”Neskaties uz viņa garumu un ārējo izskatu. Es neesmu viņu izredzējis par ķēniņu.”

Tad Isajs pasauc savu dēlu Abinadabu un atved viņu pie Samuēla. Bet Samuēls saka: ”Nē. Jehova arī viņu nav izredzējis.” Nākamo Isajs atved savu dēlu Šamu. ”Nē. Jehova arī viņu nav izredzējis,” saka Samuēls. Isajs ved pie Samuēla septiņus dēlus, bet Jehova neizrauga nevienu no viņiem. ”Vai tie ir visi tavi zēni?” Samuēls jautā.

”Vēl palicis tikai jaunākais,” Isajs saka. ”Bet viņš ir laukā un gana aitas.” Kad tiek ievests Dāvids, Samuēls redz, ka viņš ir glīts zēns. ”Tas ir viņš,” saka Jehova. ”Izlej eļļu viņam uz galvas.” Samuēls tā arī izdara. Reiz pienāks laiks, kad Dāvids kļūs par Izraēlas ķēniņu.