PĒC uzvaras pār Goliātu Izraēlas karaspēka virspavēlnieks Abners atved Dāvidu pie Saula. Saulam Dāvids ļoti patīk. Viņš ieceļ Dāvidu par virsnieku savā karaspēkā un ļauj tam dzīvot pie sevis ķēniņa namā.

Vēlāk, kad karaspēks atgriežas ar uzvaru pār filistiešiem, sievietes dzied: ”Sauls ir nogalinājis tūkstoti, bet Dāvids — desmit tūkstošus.” To dzirdot, Saulu pārņem skaudība, jo Dāvids tiek godāts vairāk. Bet Saula dēls Jonatāns nav skaudīgs. Viņš ļoti mīl Dāvidu, un arī Dāvids mīl Jonatānu. Tāpēc viņi abi apsola viens otram, ka vienmēr būs draugi.

Dāvids ļoti labi spēlē arfu, un Saulam patīk, kā Dāvids spēlē. Bet kādu dienu skaudība Saulam liek izdarīt kaut ko šausmīgu. Kamēr Dāvids spēlē arfu, Sauls paņem šķēpu un met to, teikdams: ”Es pieduršu Dāvidu pie sienas!” Taču Dāvids izvairās, un šķēps viņam netrāpa. Vēlāk Sauls vēlreiz netrāpa Dāvidam ar šķēpu. Tagad Dāvids zina, ka viņam ļoti jāuzmanās.

Vai tu atceries, ko Sauls solīja? Viņš teica, ka dos savu meitu par sievu tam cilvēkam, kas nogalinās Goliātu. Beidzot Sauls ļauj Dāvidam ņemt viņa meitu Mihalu, taču vispirms Dāvidam jānogalina 100 filistieši. Iedomājies tikai! Patiesībā Sauls cer, ka filistieši nogalinās Dāvidu. Tomēr tā nenotiek, un Sauls dod savu meitu Dāvidam par sievu.

Kādu dienu Sauls pasaka Jonatānam un visiem saviem kalpiem, ka viņš grib nogalināt Dāvidu. Bet Jonatāns savam tēvam saka: ”Nedari pāri Dāvidam. Viņš nekad tev nav darījis neko sliktu. Gluži otrādi — viss, ko viņš ir izdarījis, ir nācis tev par labu. Viņš riskēja ar savu dzīvību, kad nogalināja Goliātu, un tu pats priecājies, to redzēdams.”

Sauls paklausa savam dēlam un apsola nedarīt pāri Dāvidam. Dāvids tiek atvests atpakaļ un kalpo Saulam viņa namā tāpat kā iepriekš. Taču kādu dienu, kad Dāvids muzicē, Sauls atkal sviež viņam ar šķēpu. Dāvids izvairās, un šķēps ieduras sienā. Šī ir jau trešā reize! Nu Dāvids zina, ka ir jābēg prom!

Tajā naktī viņš dodas uz savām mājām. Bet Sauls sūta cilvēkus, kam jānogalina Dāvids. Mihala zina sava tēva plānus. Tāpēc viņa vīram saka: ”Ja tu šonakt neaiziesi, rīt tu būsi miris.” Tajā pašā naktī Mihala palīdz Dāvidam aizbēgt pa logu. Apmēram septiņus gadus Dāvidam jāslēpjas dažādās vietās, lai Sauls viņu neatrastu.