SKATIES! Kuģis ir briesmās! Tas tūlīt salūzīs gabalos! Vai tu redzi cilvēkus, kas ir salēkuši ūdenī? Daži jau ir izpeldējuši krastā. Vai tas nav Pāvils? Uzzināsim, kas ar viņu ir noticis.

Atceries, divus gadus Pāvils pavadīja cietumā Cezarejā. Pēc tam viņu kopā ar citiem cietumniekiem iesēdina kuģī un ved uz Romu. Braukdami garām Krētas salai, viņi nokļūst spēcīgā vētrā. Vējš ir tik stiprs, ka kuģi vairs nav iespējams vadīt. Nevar saredzēt ne sauli dienā, ne zvaigznes naktī. Tā paiet vairākas dienas, un cilvēki, kas ir uz kuģa, jau ir atmetuši visas cerības izglābties.

Tad pieceļas Pāvils un saka: ”Jūs visi paliksiet dzīvi. Bojā ies tikai kuģis. Pagājušajā naktī Dieva eņģelis atnāca pie manis un teica: ”Nebīsties, Pāvil! Tev jāstājas Romas valdnieka, ķeizara, priekšā. Dievs izglābs visus, kas ir uz kuģa kopā ar tevi.”

Kopš sākās vētra, ir pagājušas 14 dienas, un ap pusnakti jūrnieki pamana, ka ūdens kļūst seklāks. Jūrnieki baidās, ka tumsā varētu uzskriet klintīm, tāpēc viņi izmet enkurus. Nākamajā rītā viņi ierauga līci. Jūrnieki nolemj, ka jāpamēģina izbraukt krastā.

Taču, kad viņi tuvojas krastam, kuģis uzsēžas uz sēkļa. Viļņi sitas pret kuģi un lauž to gabalos. Virsnieks, kas ir atbildīgs par kuģi, saka: ”Visi, kas protat peldēt, leciet ūdenī pirmie un peldiet uz krastu! Pārējie, leciet aiz viņiem un ķerieties pie kuģa atlūzām.” Cilvēki tā arī izdara. Šādā veidā visi 276 cilvēki, kas bija uz kuģa, nokļūst krastā sveiki un veseli. Notiek tieši tā, kā bija teicis eņģelis.

Salas nosaukums ir Malta. Tās iedzīvotāji ir ļoti laipni un parūpējas par cilvēkiem no kuģa. Kad laiks kļūst labāks, Pāvilu iesēdina citā kuģī un aizved uz Romu.