TUR stāv apustulis Pēteris un viņa draugi. Bet kāpēc tas vīrs klanās Pētera priekšā? Vai viņam tā būtu jādara? Vai tu zini, kas viņš ir?

Šo vīru sauc Kornēlijs. Viņš ir romiešu armijas virsnieks. Kornēlijs nepazīst Pēteri, bet viņam tika pateikts ataicināt apustuli uz savām mājām. Uzzināsim, kā tas viss notika.

Pirmie Jēzus sekotāji bija jūdi, bet Kornēlijs nav jūds. Taču viņš mīl Dievu, lūdz to un dara daudz laba cilvēkiem. Kādu pēcpusdienu viņam parādās eņģelis un saka: ”Tu patīc Dievam, un viņš ir nolēmis atbildēt uz tavām lūgšanām. Sūti cilvēkus pakaļ vīram, vārdā Pēteris. Viņš dzīvo Jopē, pie Sīmaņa, kam ir māja jūras malā.”

Tūlīt pat Kornēlijs sūta cilvēkus sameklēt Pēteri. Nākamajā dienā, kad viņi tuvojas Jopei, Pēteris atrodas uz Sīmaņa mājas plakanā jumta. Dievs izdara tā, lai Pēterim liktos, ka viņš redz lielu palagu nolaižamies no debesīm. Uz palaga ir visvisādi dzīvnieki. Pēc Dieva likuma šie dzīvnieki bija nešķīsti un tos nedrīkstēja ēst, tomēr kāda balss saka: ”Celies, Pēteri! Kauj nost un ēd tos.”

”Nē!” Pēteris atbild. ”Es nekad neesmu ēdis to, kas ir nešķīsts.” Bet balss Pēterim saka: ”Nesauc par nešķīstu to, ko Dievs tagad sauc par šķīstu.” Tā notiek trīs reizes. Kamēr Pēteris domā, ko tas varētu nozīmēt, Kornēlija sūtītie cilvēki jau ir ieradušies un jautā pēc viņa.

Pēteris nokāpj lejā un saka: ”Es esmu tas, ko jūs meklējat. Ar kādu nolūku jūs esat atnākuši?” Kad atnācēji paskaidro, ka eņģelis ir licis Kornēlijam uzaicināt Pēteri pie sevis, Pēteris piekrīt iet kopā ar viņiem. Nākamajā dienā Pēteris un viņa draugi dodas uz Cezareju, lai apciemotu Kornēliju.

Kornēlijs ir sapulcinājis savus radiniekus un tuvus draugus. Kad ienāk Pēteris, Kornēlijs to sagaida. Viņš metas zemē un klanās pie Pētera kājām. To tu redzi attēlā. Bet Pēteris saka: ”Piecelies. Es arī esmu tikai cilvēks.” Jā, Bībelē ir pateikts, ka nav pareizi klanīties cilvēka priekšā un viņu pielūgt. Mums jāpielūdz vienīgi Jehova.

Tad Pēteris sludina tiem, kas ir sapulcējušies. ”Es redzu, ka Dievs pieņem visus cilvēkus, kas grib viņam kalpot,” saka Pēteris. Kamēr Pēteris runā, Dievs sūta savu svēto garu, un cilvēki sāk runāt dažādās valodās. Tas pārsteidz mācekļus jūdus, kas ir atnākuši kopā ar Pēteri, jo viņi bija domājuši, ka Dievs ir labvēlīgs tikai pret jūdiem. Šis notikums viņiem liek kaut ko iemācīties: Dievs neuzskata, ka vienas tautības cilvēki būtu labāki vai svarīgāki par kādas citas tautības cilvēkiem. To ir labi atcerēties ikvienam no mums, vai ne?