Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

108. STĀSTS

Pa ceļam uz Damasku

Pa ceļam uz Damasku

VAI tu zini, kas guļ tur zemē? Tas ir Sauls. Atceries, viņš pieskatīja drēbes, kamēr citi nomētāja ar akmeņiem Stefanu. Skat, kāda spilgta gaisma! Kas šeit notiek?

Kad Stefans ir nogalināts, Sauls sāk vajāt Jēzus sekotājus, lai darītu viņiem pāri. Sauls iet no vienas mājas uz otru, ar varu ved viņus ārā un liek cietumā. Daudz mācekļu bēg uz citām pilsētām un sludina labo vēsti tur. Bet arī Sauls dodas uz citām pilsētām un cenšas atrast Jēzus sekotājus. Pašlaik viņš iet uz Damasku. Taču ceļā notiek kaut kas brīnumains.

Pēkšņi Saulu apspīd gaisma no debesīm. Viņš krīt pie zemes, kā mēs redzam attēlā. Tad atskan balss: ”Saul! Saul! Kāpēc tu dari man pāri?” Saula ceļabiedri redz gaismu un dzird balsi, taču viņi nevar saprast vārdus.

”Kas tu esi, Kungs?” Sauls vaicā.

”Es esmu Jēzus — tas, kam tu dari pāri,” saka balss. To Jēzus saka tāpēc, ka tad, kad Sauls dara pāri viņa sekotājiem, Jēzus jūtas tā, it kā darītu pāri viņam pašam.

Tad Sauls jautā: ”Ko man darīt, Kungs?”

”Celies un ej uz Damasku,” Jēzus saka. ”Tur tev pateiks, kas tev jādara.” Piecēlies un atvēris acis, Sauls nekā nevar redzēt. Viņš ir akls! Tāpēc vīri, kas ir kopā ar Saulu, paņem viņu aiz rokas un aizved uz Damasku.

Tad Jēzus runā ar vienu no saviem mācekļiem Damaskā. Viņš saka: ”Celies, Ananija. Ej uz Taisno ielu. Jūdas mājā uzmeklē vīru, vārdā Sauls. Es viņu esmu izraudzījis sev par īpašu kalpotāju.”

Ananija paklausa. Saticis Saulu, viņš uzliek tam rokas un saka: ”Kungs mani ir sūtījis, lai tu varētu atkal redzēt un tiktu piepildīts ar svēto garu.” Tūlīt pat it kā zvīņas nokrīt no Saula acīm un viņš atkal var redzēt.

Sauls ļoti labi tiek izmantots — viņš sludina daudzu tautu cilvēkiem. Viņš kļūst pazīstams kā apustulis Pāvils, un par viņu mēs uzzināsim daudz vairāk. Bet vispirms uzzināsim, ko Dievs liek darīt Pēterim.