SKATIES, kādas šausmas! Jēzus tiek nogalināts. Viņš ir piekārts pie staba. Viņa rokās un kājās ir iedzītas naglas. Kāpēc gan kādam būtu jāizrīkojas ar Jēzu tik briesmīgi?

Tas notiek tāpēc, ka daudzi ienīst Jēzu. Vai tu zini, kas viņi ir? Viens no viņiem ir ļaunais eņģelis Sātans Velns. Viņš ir tas, kurš panāca, ka Ādams un Ieva kļūst nepaklausīgi Jehovam. Sātans ir arī tas, kurš panāca, ka Jēzus ienaidnieki izdara šo briesmīgo noziegumu.

Vēl pirms Jēzus tika pienaglots pie šī te staba, viņa ienaidnieki izturējās pret viņu ļoti slikti. Vai atceries, kā tie atnāca uz Ģetzemanes dārzu un aizveda viņu sev līdzi? Kas bija šie ienaidnieki? Jā, tie bija reliģiskie vadoņi. Bet kas notiek tālāk?

Kad reliģiskie vadoņi sagūsta Jēzu, viņa apustuļi aizbēg projām. Viņi pamet Jēzu vienu pašu kopā ar ienaidniekiem, jo ir nobijušies. Bet apustuļi Pēteris un Jānis neaiziet nekur tālu projām. Viņi seko pūlim, lai redzētu, kas notiks ar Jēzu.

Priesteri aizved Jēzu pie Annas, veca vīra, kas kādreiz ir bijis augstais priesteris. Pūlis tur nepaliek ilgi. Cilvēki ved Jēzu uz Kajafas, tagadējā augstā priestera, māju. Viņa mājā ir sapulcējušies daudzi reliģiskie vadītāji.

Šeit, Kajafas mājā, notiek tiesa. Tiek ataicināti cilvēki, kas stāsta melus par Jēzu. Reliģiskie vadītāji visi kā viens saka: ”Jēzus ir jānogalina.” Viņi spļauj Jēzum sejā un sit viņam ar dūrēm.

Pēteris pa to laiku ir ārā, pagalmā. Nakts ir auksta, tāpēc cilvēki iekur uguni. Viņiem sildoties ap ugunskuru, kāda kalpone paskatās uz Pēteri un saka: ”Šis vīrs arī bija kopā ar Jēzu.”

”Nē, nebiju vis!” Pēteris atbild.

Trīs reizes cilvēki saka Pēterim, ka viņš ir bijis kopā ar Jēzu. Taču Pēteris visas trīs reizes atbild, ka tā neesot taisnība. Kad Pēteris to ir pateicis trešo reizi, Jēzus pagriežas un paskatās uz viņu. Pēteris ļoti nožēlo, ka ir melojis, viņš aiziet prom un sāk raudāt.

Piektdienas rītā, gaismai austot, priesteri ved Jēzu uz savu lielo pulcēšanās vietu — Sinedrija zāli. Tur viņi pārrunā, ko darīt ar Jēzu. Viņi aizved Jēzu pie Jūdas apgabala pārvaldnieka Poncija Pilāta.

”Šis ir slikts cilvēks,” priesteri stāsta Pilātam. ”Viņš ir jānogalina.” Iztaujājis Jēzu, Pilāts saka: ”Es nedomāju, ka viņš būtu izdarījis kaut ko sliktu.” Tad Pilāts sūta Jēzu pie Hēroda Antipas. Hērods ir Galilejas pārvaldnieks, bet pašreiz viņš atrodas Jeruzalemē. Arī Hērods nedomā, ka Jēzus būtu izdarījis kaut ko sliktu, tāpēc viņš sūta Jēzu atpakaļ pie Pilāta.

Pilāts grib atlaist Jēzu. Bet Jēzus ienaidnieki grib, lai viņa vietā atlaistu citu ieslodzīto. Viņi grib, lai tiek atlaists laupītājs Baraba. Ap dienas vidu Pilāts izved Jēzu pie cilvēkiem. Viņš saka: ”Lūk! Jūsu ķēniņš!” Taču augstie priesteri kliedz: ”Prom viņu! Nogalināt! Nogalināt viņu!” Tad Pilāts atlaiž Barabu un Jēzus tiek aizvests uz soda vietu.

Piektdienas pēcpusdienā Jēzu pienaglo pie staba. Attēlā nav redzams, ka Jēzum blakām ir divi noziedznieki, kam arī tiek izpildīts nāvessods pie staba. Īsi pirms Jēzus nāves viens no šiem noziedzniekiem saka: ”Atceries mani, kad tu nokļūsi savā valstībā.” Jēzus viņam atbild: ”Es tev apsolu, ka tu būsi ar mani paradīzē.”

Vai tas nav brīnišķīgs apsolījums? Vai tu zini, par kādu paradīzi Jēzus runā? Kur bija tā paradīze, ko Dievs radīja pašā sākumā? Pareizi, uz zemes. Kad Jēzus būs ķēniņš un valdīs debesīs, viņš atgriezīs dzīvē šo cilvēku, lai tas varētu dzīvot paradīzē uz zemes. Vai mums par to nav jāpriecājas?