Atrodoties gūstā Babilonijā, izraēliešiem bija daudz ticības pārbaudījumu. Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego tika iemesti nokarsētā ceplī, bet Dievs izveda viņus no turienes dzīvus. Vēlāk, kad Babiloniju bija sakāvuši mēdieši un persieši, Daniēls tika iemests lauvu bedrē, bet Dievs arī viņu pasargāja, aizvērdams lauvām rīkles.

Tad persiešu ķēniņš Kīrs atbrīvoja izraēliešus. Kad viņi atgriezās dzimtenē, bija pagājuši tieši 70 gadi, kopš viņi bija aizvesti gūstā uz Babiloniju. Viens no pirmajiem darbiem, ko viņi uzsāka, atgriezušies Jeruzalemē, bija Jehovas tempļa būvēšana. Taču ienaidnieki drīz apstādināja darbu. Tāpēc viņi pabeidza templi tikai 22 gadus pēc atgriešanās Jeruzalemē.

Vēl mēs uzzinām, kā Ezra devās atpakaļ uz Jeruzalemi, lai padarītu skaistāku Jehovas templi. Tas notika 47 gadus pēc tempļa pabeigšanas. Vēlāk, 13 gadus pēc Ezras ceļojuma, Nehemija palīdzēja no jauna uzcelt Jeruzalemes sagrautos mūrus. Šis ir pēdējais notikums, par ko ir stāstīts PIEKTAJĀ daļā, un pavisam šajā daļā ir apskatīta vēsture 152 gadu garumā.