VAI atceries, mēs jau lasījām par šiem trīs jauniešiem? Jā, tie ir Daniēla draugi, kuri atteicās ēst to, kas viņiem nebūtu nācis par labu. Babilonieši viņus sauc par Sadrahu, Mesahu un Abed-Nego. Bet paskaties uz viņiem tagad. Kāpēc viņi neklanās milzīgā tēla priekšā, kā to dara pārējie cilvēki? Tūlīt uzzināsim.

Vai tu atceries likumus, ko uzrakstīja pats Jehova un ko sauca par desmit baušļiem? Pirmais no tiem skan šādi: ”Tu nedrīksti pielūgt nevienu citu dievu kā vienīgi mani.” Jaunie cilvēki, kas redzami attēlā, ir paklausīgi šim likumam, kaut arī tas nemaz nav viegli.

Babilonijas ķēniņš Nebukadnecars ir sasaucis daudzus ievērojamus cilvēkus, lai godinātu tēlu, ko viņš ir licis uztaisīt. Viņš nupat ir pateicis visiem cilvēkiem: ”Līdzko jūs dzirdēsiet tauru, arfu un citu mūzikas instrumentu skaņas, jums ir jāmetas zemē zelta tēla priekšā un tas jāpielūdz. Katrs, kas nemetīsies zemē un nepielūgs tēlu, tūlīt pat tiks iesviests degošā ceplī.”

Uzzinājis, ka Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego nav klanījušies, Nebukadnecars ļoti sadusmojas. Viņš liek tos atvest pie sevis. Viņš visiem trim vēlreiz dod iespēju mesties zemē tēla priekšā. Bet jaunieši paļaujas uz Jehovu. ”Mūsu Dievs, kam mēs kalpojam, var mūs izglābt,” viņi saka Nebukadnecaram. ”Bet arī tad, ja viņš mūs neglābs, mēs nemetīsimies zemē tava zelta tēla priekšā.”

Pēc šiem vārdiem Nebukadnecars sadusmojas vēl vairāk. Netālu atrodas ceplis, un ķēniņš pavēl: ”Sakuriniet cepli septiņreiz karstāku nekā iepriekš!” Tad viņš pavēl saviem spēcīgākajiem karavīriem sasiet Sadrahu, Mesahu un Abed-Nego un iemest tos ceplī. Ceplis ir tik karsts, ka spēcīgie karavīri iet bojā no uguns liesmām. Bet kas notiek ar trim jauniešiem, ko viņi ir iesvieduši ugunī?

Ķēniņš ielūkojas ceplī un ļoti izbīstas. ”Vai tad mēs nesasējām trīs vīrus un neiemetām viņus degošajā ceplī?” viņš jautā.

”Iemetām gan,” atbild viņa kalpi.

”Bet es redzu četrus vīriešus staigājam ugunī,” viņš saka. ”Tie nav sasieti, un uguns tiem neko nekait. Un ceturtais izskatās kā dievs.” Ķēniņš pieiet tuvāk cepļa durvīm un sauc: ”Sadrah! Mesah! Abed-Nego! Nāciet ārā, jūs, Visaugstākā Dieva kalpi!”

Kad jaunieši iznāk ārā, visi redz, ka ar viņiem nekas slikts nav noticis. Tad ķēniņš saka: ”Lai slavēts Sadraha, Mesaha un Abed-Nego Dievs! Viņš ir sūtījis savu eņģeli un izglābis tos, jo tie negribēja mesties zemē un pielūgt nevienu citu dievu kā vienīgi savējo.”

Vai tas nav brīnišķīgs piemērs, kā būt uzticīgiem Jehovam? Vai arī mums nav jāseko šim piemēram?