ŠIE divi zēni ir ļoti atšķirīgi, vai ne? Vai tu zini viņu vārdus? Mednieks ir Ēzavs, bet zēns, kas rūpējas par aitām, ir Jēkabs.

Ēzavs un Jēkabs bija dvīņi — Īzāka un Rebekas dēli. Tēvam, Īzākam, ļoti patika Ēzavs, jo tas bija labs mednieks un mēdza nest mājās pārtiku savai ģimenei. Bet Rebeka vairāk mīlēja Jēkabu, jo viņš bija kluss un mierīgs zēns.

Zēnu vectēvs Ābrahāms vēl bija dzīvs, un mēs varam labi iedomāties, cik ļoti Jēkabam patika klausīties, kad Ābrahāms stāstīja par Jehovu. Ābrahāms nomira 175 gadu vecumā, kad dvīņiem bija 15 gadi.

Kad Ēzavam bija 40 gadi, viņš apprecēja divas sievietes no Kanaāna zemes. Tas ļoti apbēdināja Īzāku un Rebeku, jo šīs sievietes nepielūdza Jehovu.

Kādu dienu notika kaut kas tāds, kas lika Ēzavam ļoti sadusmoties uz savu brāli Jēkabu. Bija pienācis laiks, kad Īzāks gatavojās dot svētību savam vecākajam dēlam. Tā kā Ēzavs bija vecāks par Jēkabu, Ēzavs gaidīja, ka viņš saņems šo svētību. Bet iepriekš Ēzavs bija pārdevis Jēkabam savas tiesības saņemt svētību. Turklāt pēc abu zēnu piedzimšanas Dievs bija teicis, ka svētību saņems Jēkabs. Un tieši tā arī notika. Īzāks deva svētību savam dēlam Jēkabam.

Kad Ēzavs vēlāk par to uzzināja, viņš sadusmojās uz Jēkabu. Viņš bija tik dusmīgs, ka teicās Jēkabu nogalināt. Rebeka, to izdzirdējusi, ļoti uztraucās. Tāpēc viņa teica savam vīram Īzākam: ”Tas gan būtu pavisam slikti, ja arī Jēkabs apprecētu kādu no Kanaānas sievietēm.”

Tad Īzāks pasauca savu dēlu Jēkabu un teica viņam: ”Neprecies ar sievieti no Kanaānas. Labāk ej uz sava vectēva Betuēla mājām Hāranā. Precies ar kādu no viņa dēla Lābana meitām.”

Jēkabs paklausīja tēvam un tūlīt pat devās tālā ceļā uz Hāranu, kur dzīvoja viņa radinieki.