APSKATI šos attēlus. Katrā ir attēlota viena no mocībām, kam Jehova lika nākt pār Ēģipti. Pirmajā attēlā tu redzi, kā Ārons ar savu nūju sit pa Nīlas ūdeni. Kad viņš tā izdarīja, ūdens upē pārvērtās par asinīm. Zivis nobeidzās, un ūdens upē sāka smirdēt.

Tad Jehova izdarīja tā, ka no Nīlas nāca vardes. Tās bija visur — krāsnīs, pannās, gultās — pilnīgi visur. Kad vardes nobeidzās, ēģiptieši tās sakrāva lielās kaudzēs, un varžu dēļ smirdēja visa zeme.

Tad Ārons sita ar savu nūju pa zemi un putekļi pārvērtās par knišļiem. Tie ir mazi, lidojoši kukaiņi, kas kož. Knišļi bija trešā mocība, kas nāca pār Ēģipti.

Pārējās mocības skāra tikai ēģiptiešus, bet izraēliešus ne. Ceturtā mocība bija lieli kukaiņi, kas piepildīja visu ēģiptiešu mājas. Piektā mocība nāca pār dzīvniekiem. Ēģiptiešiem nobeidzās daudz liellopu, aitu un kazu.

Tad Mozus un Ārons paņēma pelnus un pasvieda tos gaisā. Tie izraisīja nepatīkamus augoņus cilvēkiem un dzīvniekiem. Tā bija sestā mocība.

Pēc tam Mozus pacēla roku pret debesīm un Jehova sūtīja pērkonu un krusu. Tā bija vislielākā krusa, kāda Ēģiptē jebkad bija bijusi.

Astotā mocība bija milzīgi siseņu bari. Nekad iepriekš nebija redzēts tik daudz siseņu, un arī pēc tam vairs nekad nebija tik daudz šo kukaiņu. Tie apēda visu, ko nebija iznīcinājusi krusa.

Devītā mocība bija tumsa. Trīs dienas zemi klāja bieza tumsa, bet tur, kur dzīvoja izraēlieši, bija gaišs.

Beigās Dievs pavēlēja savai tautai apslacīt durvju stenderes ar jauna āža vai jēra asinīm. Tad pār Ēģipti gāja Dieva eņģelis. Tajās mājās, kur eņģelis redzēja asinis, viņš nevienu nenogalināja. Bet tajās mājās, kur uz stenderēm asiņu nebija, Dieva eņģelis nogalināja gan cilvēku, gan dzīvnieku pirmdzimtos. Šī bija desmitā mocība.

Pēc tās faraons lika izraēliešiem iet prom. Visi Dieva tautā bija gatavi iet, un tajā pašā naktī viņi devās prom no Ēģiptes.