Mierinājums nomāktajiem

”Visa radība vēl aizvien līdz ar mums klusībā nopūšas un cieš sāpes.” (Romiešiem 8:22.) Kad tas tika uzrakstīts, vairāk nekā pirms 1900 gadiem, cilvēku ciešanas bija lielas. Daudzi jutās nomākti. Tādēļ kristieši tika skubināti: ”Runājiet mierinoši ar nomāktajām dvēselēm.” (1. Tesaloniķiešiem 5:14, NW.)

Šodien cilvēku ciešanas ir pat lielākas, un daudz vairāk cilvēku kā jebkad ir nomākti. Bet vai mums jābūt pārsteigtiem par to? Nepavisam, jo Bībelē šīs tiek identificētas kā ”pēdējās dienas” un nosauktas par ”kritiskiem laikiem, ar kuriem grūti tikt galā”. (2. Timotejam 3:1-5, NW.) Jēzus Kristus iepriekš pateica, ka pēdējo dienu laikā ”tautas . . būs neziņā” un ”cilvēkiem sirds pamirs izbailēs, gaidot lietas, kas nāks visā pasaulē”. (Lūkas 21:7-11, 25-27; Mateja 24:3-14.)

Kad cilvēki piedzīvo ilgstošu nemieru, bailes, bēdas vai citas tāda veida negatīvas emocijas, viņi bieži kļūst nomākti. Depresijas vai dziļu bēdu cēloņi var būt mīļa cilvēka nāve, šķiršanās, darba zaudējums vai neizārstējama slimība. Cilvēki kļūst nomākti arī tad, kad viņos attīstās nepilnvērtības sajūta, kad viņi jūtas kā neveiksminieki un ir likuši visiem vilties sevī. Jebkuru var satriekt stresa pilna situācija, bet, ja cilvēkā attīstās bezcerības sajūta un viņš nav spējīgs redzēt nekādu izeju no grūtā stāvokļa, rezultāts var būt dziļa depresija.

Cilvēki senos laikos pārdzīvoja līdzīgas jūtas. Ījabs cieta no slimības un personiskās labklājības zaudējuma. Viņš jutās Dieva pamests, tāpēc viņš izteica riebumu pret dzīvi. (Ījaba 10:1; 29:2, 4, 5.) Jēkabs bija nomākts par šķietamo sava dēla  nāvi, atsakoties no mierinājuma un vēloties nomirt. (1. Mozus 37:33-35.) Jūtoties vainīgs par nopietnu kļūdu, ķēniņš Dāvids gaudās: ”Sēru pilnas ir manas gaitas. Es esmu bez spēka.” (Psalms 38:7, 9; 2. Korintiešiem 7:5, 6.)

Šodien daudzi ir nonākuši depresijā tāpēc, ka pārslogojuši sevi, cenšoties sekot tādai dienas kārtībai, kas pārsniedz viņu garīgās, emocionālās un fiziskās iespējas. Acīmredzot stress, savienots ar negatīvām domām un emocijām, var ietekmēt organismu un veicināt smadzenēs ķīmisku vielu nelīdzsvarotību, tādējādi radot depresiju. (Salīdzini Salamana Pamācības 14:30.)

Palīdzība, kas viņiem nepieciešama

Epafrodits, pirmā gadsimta kristietis no Filipiem, bija ’nobēdājies [”nomākts”, NW] par to, ka [viņa draugi] bija dzirdējuši par viņa slimību’. Epafrodits, kas saslima pēc tam, kad viņa draugi bija viņu aizsūtījuši uz Romu ar pārtikas krājumiem apustulim Pāvilam, iespējams, jutās kā tāds, kas nav piepildījis savu draugu cerības, un domāja, ka viņi uzskata viņu par neveiksminieku. (Filipiešiem 2:25-27; 4:18.) Kā apustulis Pāvils palīdzēja?

Viņš aizsūtīja Epafroditu mājās ar vēstuli filipiešu draugiem, kurā bija teikts: ”Uzņemiet [Epafroditu] iekš tā Kunga ar visu prieku un vērtējiet augsti tādus vīrus.” (Filipiešiem 2:28-30.) Tam, ka Pāvils runāja par viņu tik atzinīgi un ka filipieši viņu uzņēma ar siltumu un mīlestību, noteikti vajadzēja iedarboties mierinoši uz Epafroditu un palīdzēt viņam atgūties no nomāktības.

Bez šaubām, Bībeles padoms, ’runāt mierinoši ar nomāktajām dvēselēm’, ir pats labākais. ”Tev nepieciešams zināt, ka citi par tevi rūpējas kā par cilvēku,” teica kāda sieviete, kura cieta no depresijas. ”Tev nepieciešams dzirdēt kādu sakām: Es saprotu; tev viss būs kārtībā.”

Cilvēkam, kas ir nomākts, bieži vien ir nepieciešams uzņemties iniciatīvu, sameklējot kādu līdzjūtīgu cilvēku, kuram  varētu uzticēties. Tam ir jābūt labam klausītājam un ļoti pacietīgam. Viņam vai viņai ir jāizvairās no moralizēšanas vai nosodošu apgalvojumu izteikšanas, piemēram, kā: ”Tev nevajag tā justies,” vai: ”Tā ir nepareiza attieksme.” Nomāktā cilvēka emocijas ir trauslas, un tādas kritiskas piezīmes viņam liks domāt tikai sliktāk par sevi.

Tas, kas ir nomākts, var justies nekam nederīgs. (Jonas 4:3.) Tomēr cilvēkam ir jāatceras, ka, ja kaut kas patiešām ir svarīgi, tad tas ir, — kā viņu vērtē Dievs. Cilvēki Jēzu Kristu uzskatīja ”ne par ko”, bet tas nemainīja viņa īsto vērtību Dieva uztverē. (Jesajas 53:3.) Esi drošs, tieši tāpat, kā Dievs mīl savu mīļo Dēlu, viņš mīl arī tevi. (Jāņa 3:16.)

Jēzus juta līdzi tiem, kas cieta, un centās palīdzēt viņiem ieraudzīt viņu individuālo vērtību. (Mateja 9:36; 11:28-30; 14:14.) Viņš paskaidroja, ka Dievs novērtē pat mazus, nenozīmīgus zvirbulīšus. ”Neviens no tiem nav aizmirsts Dieva priekšā,” viņš teica. Cik gan daudz vairāk viņš vērtē cilvēkus, kas cenšas pildīt viņa gribu! Par viņiem Jēzus teica: ”Tāpat arī jums visi galvas mati ir skaitīti.” (Lūkas 12:6, 7.)

Tiesa, cilvēkam, kas ir dziļā depresijā un kas ir savu vājību un nepilnību pārmākts, var būt grūti ticēt, ka Dievs viņu vērtē tik augstu. Viņš varbūt ir pārliecināts, ka nav Dieva mīlestības un gādības cienīgs. ”Mūsu sirds mūs pazudina [”var mūs nosodīt”, NW],” apliecina Dieva Raksti. Bet vai tas ir izšķirošais faktors? Nē, tas nav. Dievs saprot, ka grēcīgi cilvēki var negatīvi domāt un pat nosodīt paši sevi. Tāpēc viņa Raksti mierina tos: ”Dievs ir lielāks nekā mūsu sirds un zina visas lietas.” (1. Jāņa 3:19, 20.)

Jā, mūsu mīlošais debesu Tēvs redz vairāk nekā tikai mūsu grēkus un kļūdas. Viņš zina par vainu mīkstinošiem apstākļiem, visu mūsu dzīves gaitu, mūsu vadmotīvus un nodomus. Viņš zina, ka mēs mantojām grēku, slimības un nāvi un ka tāpēc mums ir daudz nepārvaramu ierobežojumu. Tas, ka mēs jūtamies apbēdināti un neapmierināti ar sevi, jau pats par  sevi ir pierādījums tam, ka mēs vairāk negribam grēkot un neesam aizgājuši par tālu. Bībelē teikts, ka mēs tikām ’pakļauti iznīcībai’ pret mūsu gribu. Tādēļ Dievs jūt līdzi mūsu ārkārtīgi nožēlojamajam stāvoklim un viņš līdzjūtīgi ņem vērā mūsu vājības. (Romiešiem 5:12; 8:20.)

”Žēlīgs un lēnīgs ir tas Kungs [”Jehova”, NW],” mēs tiekam iedrošināti. ”Cik tālu ir rīti no vakariem, tik tālu Viņš atliek mūsu pārkāpumus nost no mums. Jo Viņš zina, kādi radījumi mēs esam, Viņš piemin to, ka esam pīšļi.” (Psalms 103:8, 12, 14.) Patiesi, Jehova ir ”iepriecināšanas Dievs, kas mūs iepriecina visās mūsu bēdās”. (2. Korintiešiem 1:3, 4.)

Palīdzība, kas visvairāk nepieciešama nomāktajiem, nāk no tuvošanās viņu žēlsirdīgajam Dievam un, pieņemot viņa aicinājumu ’mest savu nastu uz Viņu’. Viņš patiesi var ’atspirdzināt sirdi sagrauztiem’. (Psalms 55:23; Jesajas 57:15.) Tādēļ Dieva Raksti pamudina lūgt, sakot: ”Visu savu zūdīšanos metiet uz [Jehovu], jo viņš gādā par jums.” (1. Pētera 5:7.) Jā, caur lūgšanu un pazemīgu pielūgsmi cilvēki var tuvoties Dievam un priecāties par ’Dieva mieru, kas ir augstāks par visu saprašanu’. (Filipiešiem 4:6, 7; Psalms 16:8, 9.)

Praktiskas dzīves veida pārmaiņas arī kādam var palīdzēt pārvarēt nomāktu garastāvokli. Fiziski vingrojumi, veselīga barība, atrašanās svaigā gaisā un pietiekama atpūta, izvairīšanās no pārmērīgas televizora skatīšanās — tas viss ir svarīgi. Kāda sieviete palīdzēja depresijas slimniekiem, pierunājot viņus doties enerģiskā pastaigā. Kad kāda nomākta dāma teica: ”Es negribu iet staigāt,” šī sieviete laipni, bet stingri atbildēja: ”Jā, tu iesi.” Vēlāk šī sieviete stāstīja: ”Mēs nogājām četras jūdzes [6 km]. Kad mēs atgriezāmies, viņa bija nogurusi, bet jutās labāk. Kamēr jūs neesat pamēģinājuši, jūs nemaz nevarat iedomāties, cik ļoti palīdz enerģiski vingrojumi.”

Tomēr dažreiz ir neiespējami pilnīgi atbrīvoties no depresijas pat tad, ja mēģināts ir viss, ieskaitot medicīniskas terapijas. ”Es esmu izmēģinājusi visu,” teica kāda pusmūža  sieviete, ”bet depresija paliek.” Līdzīgi tagad bieži ir neiespējami izdziedināt aklos, kurlos vai klibos. Tomēr nomāktie var atrast mierinājumu un cerību, regulāri lasot Dieva Rakstus, kas dod drošu cerību uz pastāvīgu atvieglojumu no visām cilvēku slimībām. (Romiešiem 12:12; 15:4.)

Kad neviens nekad nebūs nomākts

Kad Jēzus attēloja šausmīgos notikumus, kas nāks pār zemi pēdējās dienās, viņš piebilda: ”Kad tas sāk piepildīties, tad stiprinaities un celiet uz augšu savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas.” (Lūkas 21:28.) Jēzus runāja par pāriešanu Dieva taisnīgajā jaunajā pasaulē, kur ”pati radība reiz tiks atsvabināta no iznīcības verdzības un iegūs Dieva bērnu apskaidrību un svabadību”. (Romiešiem 8:21.)

Kāds atvieglojums tas būs cilvēcei, — būt atbrīvotai no pagātnes nastām un, katru dienu pamostoties ar kristālskaidru prātu, dedzīgi uzsākt dienas darbus! Nevienu vairāk nekavēs depresijas drūmais mākonis. Drošais apsolījums cilvēcei ir tas, ka Dievs ”nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo kas bija, ir pagājis”. (Atklāsmes 21:3, 4.)

Ja nav norādīts citādi, tad visi Bībeles citāti ņemti no latviešu valodas 1965. gada Bībeles izdevuma, bet, ja norādīts NW, tad tulkoti no angļu valodas izdevuma the New World Translation of the Holy Scriptures (Svēto Rakstu Jaunās Pasaules Tulkojums).