Bībelē teikts, ka Sātans ”pieviļ visu pasauli”. (Atklāsmes 12:9.) Sātans un viņa dēmoni negrib, lai mēs ticētu Dieva Rakstiem, Bībelei. Viņi cenšas piespiest cilvēkus ticēt, ka mirušie ir dzīvi kaut kur garīgajā sfērā. Paskatīsimies, kā viņi to dara.

Daudzas reliģijas māca, ka katram cilvēkam ir dvēsele un ka pēc fiziskā ķermeņa nāves tā pāriet uz garīgo sfēru. Viņi saka, ka ķermenis nomirst, bet dvēsele nemirst. Bez tam viņi apgalvo, ka dvēsele nevar mirt, ka tā ir nemirstīga.

Bet Dieva Raksti tā nemāca. Bībele parāda, ka dvēsele ir cilvēks, nevis kaut kas cilvēkā iekšā. Piemēram, aprakstot Ādama radīšanu, Bībelē teikts: ”Un Dievs tas Kungs taisīja cilvēku no zemes pīšļiem un iepūta viņa nāsīs dzīvības dvašu; tad cilvēks tapa par dzīvu dvēseli.” (1. Mozus 2:7, LB-26.) Tātad Ādamam netika dota dvēsele; viņš bija dvēsele.

Dzīvnieki arī tiek saukti par dvēselēm. (1. Mozus 1:20, 21, 24, 30, Bībeles krievu valodas sinodālais tulkojums.)

 Tā kā Bībeles vārds ”dvēsele” nozīmē pašu cilvēku, tad atziņai, ka dvēseles ir mirstīgas un tiešām nomirst, nevajadzētu mūs pārsteigt. Svētie Raksti saka:

• ”Kura dvēsele grēko, tai jāmirst.” (Ecēchiēla 18:4.)

• ”Un Simsons sacīja: ”Lai tad arī mirst mana dvēsele kopā ar filistiešiem!” (Soģu 16:30.)

• ”Vai ir brīv sabatā labu darīt vai ļaunu darīt, dvēseli glābt vai maitāt?” (Marka 3:4.)

Citas rakstu vietas rāda, ka dvēseles var tikt iznīcinātas (1. Mozus 17:14, LB-26), nogalinātas ar zobenu (Jozuas 10:37), nožņaugtas (Ījaba 7:15, LB-26) un noslīcinātas. (Jonas 2:6, LB-26.) Tātad dvēsele mirst.

Ja tu izlasīsi Bībeli no sākuma līdz beigām, tu nevienā vietā neatradīsi frāzi ”nemirstīga dvēsele”. Cilvēka dvēsele nav gars. Mācība par dvēseles nemirstību nav Bībeles mācība. Tā ir Sātana un viņa dēmonu mācība. Jehova ienīst visus reliģiskos melus. (Salamana Pamācības 6:16-19; 1. Timotejam 4:1, 2.)

Cits veids, kā Sātans maldina cilvēkus, ir caur medijiem. Medijs ir cilvēks, kas ir spējīgs saņemt ziņas tieši no garu pasaules. Daudz cilvēku, tai skaitā arī paši mediji, tic, ka šīs ziņas nāk no mirušo gariem. Bet, kā mēs esam uzzinājuši no Bībeles, tas nav iespējams. (Salamans Mācītājs 9:5, 6, 10.)

No kā tad nāk šīs ziņas? Tieši no dēmoniem! Dēmoni spēj novērot cilvēku, kad viņš ir dzīvs; viņi zina, kā šis cilvēks runāja, kāds viņš izskatījās, ko viņš darīja un ko viņš zināja. Tāpēc viņiem ir viegli atdarināt cilvēku, kas ir miris. (1. Samuēla 28:3-19.)

Vēl viens veids, kā Sātans veicina melus par mirušajiem, ir ar nepatiesu stāstu palīdzību. Tādi stāsti bieži vien novērš cilvēkus no Bībeles patiesības. (2. Timotejam 4:4.)

Āfrikā ir daudz stāstu par cilvēkiem, kas redzēti dzīvi pēc nāves. Parasti šādi novērojumi notiek tālu prom no šī cilvēka bijušās dzīves vietas. Bet pajautā sev: ”Vai tas liekas saprātīgi, ka cilvēks, ja viņam būtu spējas atgriezties no mirušajiem, atgrieztos tādā vietā, kas ir tālu prom no viņa ģimenes un draugiem?”

Vai nevarētu būt arī tā, ka šī redzētā persona tikai ir līdzīga mirušajam? Piemēram, divi kristiešu kalpotāji, kas sludināja lauku rajonā, ievēroja kādu vecāku vīrieti, kurš sekoja viņiem vairākas stundas. Kad viņi to iztaujāja, viņi uzzināja, ka vīrietis domāja, ka viens no kalpotājiem ir viņa brālis, kas bija nomiris dažus gadus iepriekš. Protams, viņam nebija taisnība, bet viņš noraidīja domu, ka ir kļūdījies. Iedomājies tikai, kādu stāstu vecais vīrs vēlāk stāstīja saviem draugiem un kaimiņiem!

Bez šaubām, tu zini par savādiem notikumiem, ko cilvēki redzējuši, dzirdējuši vai sapņojuši. Tādi pārdabiski pārdzīvojumi šos cilvēkus bieži izbiedē. Mareina, kas dzīvoja Rietumāfrikā, regulāri dzirdēja naktī balsi, it kā viņu sauktu viņas mirusī vecmāmiņa. Pārbijusies Mareina kliedza, pamodinādama visus mājniekus. Rezultātā viņa sajuka prātā.

Bet, ja mirušie patiesībā būtu dzīvi, vai būtu saprātīgi domāt, ka viņi biedētu savus mīļotos cilvēkus? Protams, nē. Cēlonis šādiem sāpinošiem vēstījumiem ir dēmoni.

Bet kā tad ir ar tiem vēstījumiem, kas šķiet noderīgi un nomierinoši? Piemēram, Gbasaja no Sjerraleones bija slima. Tad viņa redzēja sapni, kurā parādījās viņas nelaiķa tēvs. Viņš deva viņai norādījumu iet pie noteikta koka, ņemt koka lapu, samaisīt to ar ūdeni un izdzert šo maisījumu. Pirms viņa to darīja, viņa nedrīkstēja par to nevienam stāstīt. Viņa to izdarīja un kļuva vesela.

Kāda cita sieviete sacīja, ka viņas vīrs viņai parādījies naktī neilgi pēc viņa nāves. Sieviete teica, ka viņš izskatījies ļoti skaists un bijis tērpies greznās drēbēs.

 Tādi vēstījumi un vīzijas var likties labi un noderīgi. Vai tie nāk no Dieva? Nē, tas tā nav. Jehova ir ”patiesības Dievs”. (Psalms 31:6, LB-26.) Viņš nekad neatbalstītu to, ka mūs krāptu vai maldinātu. To dara vienīgi dēmoni.

Vai ir labi dēmoni? Nē. Pat lai gan dažkārt viņi var likties noderīgi, tomēr visi viņi ir ļauni. Kad Velns runāja ar Ievu, viņš izlikās draudzīgs. (1. Mozus 3:1.) Bet kas rezultātā notika ar Ievu, kad viņa paklausīja viņam un darīja, kā viņš teica? Viņa nomira.

Tu zini, ka nereti ļauns cilvēks ir kā draugs pret tiem, kurus viņš grib maldināt un krāpt. ”Balti zobi, melna sirds,” teikts afrikāņu parunā. Un Dieva Raksti saka: ”Pats sātans izliekas par gaismas eņģeli.” (2. Korintiešiem 11:14.)

Dievs vairs nekontaktējas ar cilvēkiem uz zemes, izmantojot sapņus, vīzijas vai balsis no garu pasaules. Viņš vada un pamāca viņus caur Bībeli, kas var veidot cilvēku, lai viņš ”būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam”. (2. Timotejam 3:17.)

Tādējādi, kad Jehova brīdina mūs no Velna viltībām, viņš to dara tāpēc, ka mīl mūs. Viņš zina, ka dēmoni ir bīstami ienaidnieki.