1., 2. Kāds ir vislabākais uzaicinājums, ko cilvēks varētu saņemt, un kāds jautājums mums būtu nopietni jāpārdomā?

KĀDU uzaicinājumu tev savā dzīvē ir bijis vispatīkamāk saņemt? Varbūt tas bija ielūgums uz kādu īpašu pasākumu, piemēram, divu tev tuvu cilvēku kāzām? Varbūt tev tika piedāvāts ļoti atbildīgs darbs? Saņemot šādus uzaicinājumus, cilvēki parasti jūtas iepriecināti un pagodināti. Taču var droši apgalvot, ka mēs visi esam saņēmuši vēl daudz labāku uzaicinājumu. No tā, vai mēs šo uzaicinājumu pieņemsim, ir atkarīgs, kā izvērtīsies mūsu dzīve, — tas ir pats nozīmīgākais lēmums, kas mums jāpieņem.

² Par kādu uzaicinājumu ir runa? To ir izteicis Jēzus Kristus, visvarenā Dieva Jehovas vienīgais Dēls, un tas ir atrodams Bībelē. Marka evaņģēlija 10. nodaļas 21. pantā ir lasāmi Jēzus vārdi: ”Nāc un seko man!” Tas ir Jēzus aicinājums mums visiem, un mums būtu nopietni jāpārdomā, vai mēs to pieņemsim. Pirmajā brīdī droši vien varētu likties, ka neviens negribētu noraidīt tik vilinošu piedāvājumu, tomēr, lai cik tas būtu pārsteidzoši, vairākums cilvēku to nav pieņēmuši. Kāds tam ir izskaidrojums?

3., 4. a) Kādu iemeslu dēļ citi varbūt apskauda cilvēku, kas vērsās pie Jēzus ar jautājumu par mūžīgu dzīvi? b) Kādas labas īpašības Jēzus varēja pamanīt bagātajā un ietekmīgajā jauneklī?

³ Lai to saprastu, domās ieskatīsimies divtūkstoš gadu  tālā pagātnē. Toreiz kāds cilvēks personiski saņēma minēto uzaicinājumu. Viņš bija ļoti cienījams cilvēks, un viņam bija vismaz trīs lietas, pēc kurām daudzi ilgojas un kuru dēļ pat apskauž citus: viņš bija jauns, bagāts un ietekmīgs. Bībelē norādīts, ka viņš bija ”jauneklis”, un viņš ir raksturots kā ”ļoti bagāts” un kā ”varasvīrs”. (Mateja 19:20; Lūkas 18:18, 23.) Bet svarīgāk bija tas, ka šis jauneklis bija dzirdējis par izcilo skolotāju Jēzu, un dzirdētais viņam patika.

⁴ Lielākā daļa varasvīru tolaik neizturējās pret Jēzu ar pienācīgu cieņu. (Jāņa 7:48; 12:42.) Bet šī varasvīra attieksme bija citāda. Bībelē ir stāstīts: ”Kad viņš [Jēzus] devās ceļā, pie viņa pieskrēja kāds cilvēks un, nometies viņa priekšā ceļos, prasīja: ”Labais Skolotāj, kas man jādara, lai iemantotu mūžīgu dzīvi?”” (Marka 10:17.) Var pamanīt, cik ļoti šis cilvēks vēlējās runāt ar Jēzu, — citiem redzot, viņš pieskrēja tam klāt, kā to būtu darījuši trūcīgi un vienkārši ļaudis. Turklāt jaunais vīrietis apliecināja cieņu, nomezdamies ceļos Kristus priekšā. Viņš bija pazemīgs un apzinājās, ka viņam ir garīgas vajadzības, un tādas īpašības Jēzus vērtēja ļoti augstu. (Mateja 5:3; 18:4.) Ir viegli saprast, kāpēc ”Jēzus paraudzījās uz to ar mīlestību”. (Marka 10:21.) Bet kā Jēzus atbildēja uz jaunekļa jautājumu?

5. Kā Jēzus atbildēja bagātajam jauneklim, un vai tas, kā viņam trūka, bija nabadzība? (Skat. arī zemsvītras piezīmi.)

⁵ Jēzus paskaidroja, ka viņa Tēvs jau ir darījis zināmu, kā iegūt mūžīgu dzīvi. Viņš atsaucās uz Rakstiem, un jauneklis apstiprināja, ka ir rūpīgi pildījis Mozus bauslību. Taču Jēzus spēja ielūkoties cilvēkā daudz dziļāk, nekā saskatāms pirmajā acu uzmetienā. (Jāņa 2:25.) Ievērojis,  ka šim varasvīram ir kāds nopietns trūkums, viņš tam sacīja: ”Tev trūkst tikai viena.” Par ko Jēzus runāja? To var redzēt no viņa tālākajiem vārdiem: ”Ej un pārdod to, kas tev ir, bet naudu atdod trūcīgajiem.” (Marka 10:21.) Vai Jēzus gribēja teikt, ka Dievam var kalpot tikai tie, kam nekā nav? Nē, tā nebūtu jādomā. * Tomēr Jēzus norādīja uz kaut ko ļoti būtisku.

6. Kādu uzaicinājumu izteica Jēzus, un kā kļuva redzams, kas ir bagātā varasvīra sirdī?

⁶ Lai kļūtu skaidrs, kā jauneklim trūka, Jēzus viņam piedāvāja brīnišķīgu iespēju, teikdams: ”Nāc un seko man!” Pamēģini to iztēloties: Visaugstākā Dieva Dēls pats personiski aicināja šo cilvēku viņam sekot! Turklāt Jēzus jauneklim apsolīja lielisku ieguvumu: ”Tev būs manta debesīs.” Vai bagātais varasvīrs izmantoja šo iespēju un pieņēma pagodinošo uzaicinājumu? Bībelē ir rakstīts: ”Tas noskuma par šiem vārdiem un apbēdināts aizgāja, jo bija ļoti turīgs.” (Marka 10:21, 22.) Jēzus negaidītais piedāvājums atklāja, kas nebija kārtībā ar šī jaunekļa sirdi. Viņš pārāk cieši bija pieķēries savai mantai un acīmredzot arī varai un prestižam, ko manta nodrošināja. Diemžēl viņa mīlestība pret to visu bija krietni spēcīgāka par viņa mīlestību pret Jēzu. Tātad tas, kā viņam trūka, bija nedalīta, pašaizliedzīga mīlestība pret Jēzu un Jehovu, un tāpēc viņš noraidīja uzaicinājumu, kuram nav līdzīgu. Bet kā šis notikums skar mūs?

7. Kāpēc mēs varam nešaubīties, ka Jēzus aicinājums attiecas arī uz mums?

 ⁷ Jēzus izteiktais uzaicinājums nebija domāts tikai vienam vai tikai nedaudziem cilvēkiem. Viņš teica: ”Ja kāds grib nākt man līdzi, lai viņš.. pastāvīgi man seko.” (Lūkas 9:23.) Kā redzams, par Kristus sekotāju var kļūt ikviens, kas to patiešām grib. Šādus cilvēkus, kuru sirds ir noskaņota godīgi, Dievs velk pie sava Dēla. (Jāņa 6:44.) Iespēja pieņemt Jēzus uzaicinājumu ir ne tikai bagātajiem un ne tikai trūcīgajiem, ne tikai noteiktas rases vai noteiktas tautības pārstāvjiem un ne tikai tiem, kas dzīvo noteiktā laikposmā, — tā tiek piedāvāta pilnīgi visiem. Jēzus vārdi: ”Nāc un seko man!” — attiecas arī uz mums. Bet kāpēc viņam būtu jāseko? Un ko īsti tas sevī ietver?

8. Kas visiem cilvēkiem ir vajadzīgs, un kāpēc tā ir?

⁸ Visiem cilvēkiem ir vajadzīga prasmīga vadība — tā ir realitāte, kas mums jāapzinās, kaut arī ne visi to atzīst. Jehovas iedvesmots, pravietis Jeremija apliecināja šo mūžseno patiesību: ”Es zinu, Kungs, ka cilvēka dzīves ceļš nav viņa paša rokās, ka savā dzīvē vīrs nevar droši noteikt savu gājumu.” (Jeremijas 10:23, LB-65r.) Cilvēki nespēj valdīt paši pār sevi, un viņiem arī nav tādu tiesību. Cilvēces vēsture lielā mērā ir neprasmīgas valdīšanas vēsture. (Salamans Mācītājs 8:9.) Jēzus laikā vadītāji nežēlīgi apspieda un maldināja tautu. Jēzus trāpīgi atzīmēja, ka vienkāršie ļaudis bija ”kā avis bez gana”. (Marka 6:34.) Tieši tāda pati ir situācija mūsdienās. Gan sabiedrībai kopumā, gan mums personiski ir vajadzīga vadība, uz ko var paļauties un ko var cienīt. Vai Jēzus spēj nodrošināt šādu vadību? Ir vairāki iemesli, kas ļauj to nešaubīgi apgalvot.

9. Ar ko Jēzus atšķiras no visiem pārējiem vadītājiem?

 ⁹ Pirmkārt, Jēzu ir izraudzījies Dievs Jehova. Vadītājus parasti izraugās nepilnīgi cilvēki, kas bieži ir saņēmuši nepatiesu informāciju un mēdz kļūdīties savos spriedumos. Jēzus ir pavisam citāds vadītājs, kā par to liecina jau viņam piešķirtais tituls Kristus. Vārds ”Kristus”, tāpat kā ”Mesija”, nozīmē ”svaidītais”. Visuma Visaugstais Kungs pats ir svaidījis Jēzu, proti, iecēlis viņu svēta uzdevuma pildīšanai. Dievs Jehova par savu Dēlu teica: ”Lūk, mans kalps, ko es esmu izredzējis, mans mīļais, pret ko mana dvēsele ir labvēlīga! Es viņam piešķiršu savu garu.” (Mateja 12:18.) Neviens labāk par mūsu Radītāju nezina, kāds vadītājs mums ir vajadzīgs. Jehovas gudrība ir bezgalīga, tāpēc nav nekāda pamata apšaubīt viņa izvēli. (Salamana Pamācības 3:5, 6.)

10. Kāpēc Jēzus ir vislabākais piemērs, kam cilvēki var sekot?

¹⁰ Otrkārt, Jēzus mums ir rādījis nevainojamu un iedvesmojošu paraugu. Vislabākais vadītājs ir tas, kura īpašības viņam pakļautie cilvēki var apbrīnot un kuram gribas līdzināties. Šāds vadītājs ar savu piemēru rosina citus kļūt labākiem. Kādas īpašības tu visvairāk cienītu vadītājā? Drosmi? Gudrību? Līdzjūtību? Varbūt neatlaidību grūtībās? Pētot Jēzus dzīvi uz zemes, tu redzēsi, ka viņam bija visas minētās īpašības, kā arī daudzas citas. Jēzus bija precīzs sava debesu Tēva atspulgs, un viņam pilnā mērā piemita visas Dieva īpašības. Viņš bija tieši tāds, kādam jābūt pilnīgam cilvēkam. Tāpēc it visā, ko viņš darīja, katrā vārdā, ko viņš sacīja, ikvienā viņa emociju izpausmē ir atrodams kaut kas, ko mēs varam mācīties. Bībelē ir teikts, ka viņš ”rādīja jums priekšzīmi, lai jūs vienmēr staigātu viņa pēdās”. (1. Pētera 2:21.)

11. Kā Jēzus pierādīja, ka viņš ir ”labais gans”?

¹¹ Treškārt, Kristus rīkojās pilnīgā saskaņā ar saviem  vārdiem: ”Es esmu labais gans.” (Jāņa 10:14.) Bībeles laikos šāds izteiciens daudziem bija labi saprotams. Gani nežēloja pūles, lai gādātu par aitām, kas bija viņu pārziņā. Labam ganam aitu drošība un labsajūta bija svarīgākas par savējām. Piemēram, šāds gans agrā jaunībā bija Jēzus priekštecis Dāvids, kas ne vienu reizi vien riskēja ar dzīvību, kad aitām uzbruka plēsoņa. (1. Samuēla 17:34—36.) Jēzus savu sekotāju labā izdarīja vēl vairāk — viņš par tiem atdeva savu dzīvību. (Jāņa 10:15.) Vai ir daudz vadītāju, kam piemīt tāda pašaizliedzība?

12., 13. a) Kādā ziņā gans pazīst savas aitas, un kādā ziņā aitas pazīst ganu? b) Kāpēc ir saprātīgi vēlēties, lai mūs vada Labais Gans?

¹² Jēzus bija ”labais gans” vēl kādā ziņā. Viņš teica: ”Es pazīstu savas avis, un manas avis pazīst mani.” (Jāņa 10:14.) Šie vārdi liek iztēloties aizkustinošu ainu. Paviršam vērotājam aitu ganāmpulks ir tikai liels mājdzīvnieku bars, taču gans pazīst katru aitiņu tajā. Viņš zina, kurām aitām drīz būs vajadzīga palīdzība, kad tām dzims jēri, kuri jēriņi vēl jānēsā uz rokām, jo ir pārāk mazi un vārgi, lai paši nostaigātu lielu gabalu, un kuras aitas nesen ir bijušas slimas vai savainotas. Arī aitas pazīst savu ganu. Tās spēj atšķirt viņa balsi no visām pārējām un nekad nesajauc to ar kāda cita gana balsi. Ja gana balsī ieskanas trauksme vai nepacietība, aitas to uzreiz pamana. Tās seko ganam, lai kurp viņš tās vestu. Savukārt gans zina, uz kurieni vest aitas. Viņš zina, kur ir atrodama lekna, zaļa zāle, kur ir svaigs un tīrs ūdens un drošas ganības. Gans pieskata aitas, un tās jūtas drošībā. (23. psalms.)

¹³ Vai tu sev nevēlētos šādu vadītāju? Labais Gans daudzkārt ir apliecinājis, ka viņš pret saviem sekotājiem izturas tieši tā. Viņš piedāvā vadību, kas var dot laimīgu,  gandarījuma pilnu dzīvi gan tagad, gan mūžīgi nākotnē. (Jāņa 10:10, 11; Atklāsmes 7:16, 17.) Tāpēc mums būtu jānoskaidro, ko īsti nozīmē sekot Kristum.

14., 15. Kāpēc cilvēkam, kas vēlas būt Kristus sekotājs, nepietiek tikai saukt sevi par kristieti vai izjust pieķeršanos Jēzum?

¹⁴ Miljoniem cilvēku mūsdienās acīmredzot uzskata, ka viņi ir atsaukušies uz Kristus uzaicinājumu. Viņi sauc sevi par kristiešiem un, iespējams, pieder pie baznīcas, kurā vecāki viņus kādreiz ir kristījuši. Vai arī viņi apgalvo, ka ir pieķērušies Jēzum un pieņēmuši viņu par savu Pestītāju. Bet vai tāpēc var teikt, ka viņi ir Kristus sekotāji? Vai par to Jēzus runāja, kad aicināja mūs kļūt par viņa sekotājiem? Nē, ir vajadzīgs daudz vairāk.

¹⁵ Par to liecina situācija kristīgajā pasaulē — zemēs, kuru iedzīvotāji lielākoties sevi uzskata par Kristus sekotājiem. Vai kristīgā pasaule dzīvo pēc Jēzus Kristus mācībām? Vai arī šajās zemēs, tāpat kā citur, var novērot naida izpausmes, apspiešanu, noziedzību un netaisnību? Indijas sabiedriski politiskais darbinieks Mohandass Gandijs, kas pats bija hinduists, reiz izteicās: ”Es nezinu nevienu, kas cilvēces labā būtu paveicis vairāk par Jēzu. Nav šaubu, ka kristietība kā tāda ir laba.” Taču viņš piebilda: ”Diemžēl to nevar teikt par jums, kristiešiem, jo jūs nedzīvojat saskaņā ar kristietības mācībām.”

16., 17. Kā bieži pietrūkst cilvēkiem, kas sevi uzskata par kristiešiem, un kā var pazīt patiesos Kristus sekotājus?

¹⁶ Jēzus norādīja, ka viņa patiesos sekotājus varēs pazīt ne tikai pēc tā, ko viņi saka vai kā viņi sevi dēvē, bet galvenokārt pēc viņu rīcības. Piemēram, viņš minēja šādu principu: ”Debesu valstībā netiks jebkurš, kas man saka: ”Kungs, Kungs!”, bet tikai tas, kas pilda  mana debesu Tēva gribu.” (Mateja 7:21.) Kāpēc daudzi, kas sauc Jēzu par savu Kungu, tomēr nepilda viņa Tēva gribu? Atcerēsimies jauno, bagāto varasvīru. Bieži vien cilvēkiem, kas paši savās acīs ir kristieši, pietrūkst patiesas mīlestības pret Jēzu un pret to, kurš viņu ir sūtījis.

¹⁷ Vai šāds apgalvojums nav pārspīlēts? Vai tad miljoniem cilvēku, kas sevi dēvē par kristiešiem, neuzskata, ka viņi mīl Kristu? Protams, viņi tā uzskata. Tomēr mīlestība pret Jēzu un Jehovu nevar izpausties tikai vārdos. Jēzus paskaidroja: ”Kas mani mīl, tas pildīs manus vārdus.” (Jāņa 14:23.) Un, atkal runādams kā gans, viņš teica: ”Manas avis klausa manai balsij, es tās pazīstu, un tās man seko.” (Jāņa 10:27.) To, vai mēs tik tiešām mīlam Kristu, vislabāk parāda nevis mūsu vārdi vai jūtas, bet mūsu darbi.

18., 19. a) Kā mūs ietekmēs tas, ka iepazīstam Jēzu? b) Kāds ir šīs grāmatas mērķis, un kādu labumu no tās var gūt ikviens, kas jau ilgus gadus cenšas sekot Kristum?

¹⁸ Taču darbi nerodas tukšā vietā — mūsu rīcība atspoguļo to, kādi cilvēki mēs esam. Tāpēc galvenā uzmanība ir jāpievērš mūsu iekšējai būtībai. Jēzus sacīja: ”Mūžīgā dzīvība ir tā, ka viņi iepazīst tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko tu esi sūtījis, — Jēzu Kristu.” (Jāņa 17:3.) Ja mēs iepazīstam Jēzu un pārdomājam uzzināto, tas ietekmēs mūsu sirdi. Mēs arvien dziļāk viņu iemīlēsim, un mūsos veidosies arvien lielāka vēlēšanās dienu no dienas viņam sekot.

¹⁹ Tāds arī ir šīs grāmatas mērķis. Tā ir sarakstīta, nevis lai sniegtu sīku pārskatu par Jēzus dzīvi un kalpošanu, bet lai palīdzētu skaidrāk saprast, kā viņam sekot. * Grāmata palīdzēs ielūkoties Dieva Rakstu spogulī un pārdomāt, vai  mēs patiešām sekojam Jēzum. (Jēkaba 1:23—25.) Varbūt tu jau ilgus gadus centies sekot Labā Gana vadībai. Bet vai nav tā, ka vienmēr ir iespējams kaut ko darīt labāk? Bībelē ir lasāms mudinājums: ”Pārbaudiet, vai esat ticībā, pārliecinieties, kādi jūs esat.” (2. Korintiešiem 13:5.) Noteikti ir vērts pārbaudīt, vai mēs tiešām pakļaujamies mīlošajam Labajam Ganam Jēzum, ko pats Jehova ir iecēlis par mūsu vadītāju.

20. Kas tiks apskatīts nākamajā nodaļā?

²⁰ Mēs ceram, ka šī grāmata tev palīdzēs padziļināt savu mīlestību pret Jēzu un pret Jehovu. Ja mīlestība pret viņiem būs galvenais tavā dzīvē, tad tu izjutīsi vislielāko mieru un gandarījumu, kāds šajā vecajā pasaulē ir sasniedzams, un varēsi mūžīgi dzīvot un slavēt Jehovu par to, ka viņš mums ir devis Labo Ganu. Protams, zināšanām par Kristu ir jābūt precīzām. Tāpēc otrajā nodaļā apskatīsim Jēzus vietu Jehovas nodomā.