1.—3. a) Kā Jēzus atstāja apustuļus, un kāpēc tā nebija skumja šķiršanās? b) Kāpēc mums ir jānoskaidro, kā Jēzus dzīve ir risinājusies pēc atgriešanās debesīs?

VIENPADSMIT apustuļi stāv kādā kalnā un ar dziļu mīlestību un apbrīnu lūkojas savā Skolotājā. Augšāmceltais Jēzus, lai gan šajā brīdī ir pieņēmis cilvēka veidolu, no jauna ir kļuvis par Jehovas visvarenāko garīgo dēlu. Viņš ir sapulcinājis apustuļus Eļļas kalnā, lai vēl pēdējo reizi ar tiem satiktos.

² Eļļas kalns, no kura pāri Kidronas ielejai paveras skats uz Jeruzālemi, Jēzum saistās ar daudzām atmiņām. Šī kalna nogāzē atrodas Betānija, kur Jēzus piecēla no nāves Lācaru. Pirms dažām nedēļām tuvīnajā Betfagā aizsākās viņa triumfālais ceļš uz Jeruzālemi. Arī Ģetzemanes dārzs, kurā Jēzus pavadīja vairākas saspringtas stundas pirms apcietināšanas, visticamāk, atrodas Eļļas kalnā. Tagad, stāvēdams šajā kalnā, Jēzus gatavojas atstāt savus tuvākos draugus un sekotājus. Viņš pasaka pēdējos vārdus un tad sāk celties augšup, prom no zemes. Apustuļi stāv kā sastinguši un vēro, kā viņu mīļais Skolotājs paceļas debesīs. Visbeidzot mākonis aizsedz Jēzu apustuļu skatam, un tie viņu vairs neredz. (Apustuļu darbi 1:6—12.)

³ Vai tās ir skumjas beigas? Sāpīga šķiršanās uz mūžu? Nē, tā nav. Parādās divi eņģeļi un atgādina apustuļiem, ka Jēzus darbs ne tuvu nav galā. (Apustuļu darbi 1:10, 11.) Jēzus pacelšanās debesīs daudzējādā ziņā ir tikai sākums. Dieva Rakstos ir atklāts, kas ar Jēzu notika  pēc tam. Mums ir svarīgi uzzināt, kā Jēzus dzīve ir risinājusies pēc atgriešanās debesīs. Kāpēc tas ir svarīgi? Jēzus teica Pēterim: ”Seko man pastāvīgi!” (Jāņa 21:19, 22.) Mums visiem ir jāpaklausa šim norādījumam, turklāt mums ir jāseko Jēzum ne tikai kādu laiku, bet pastāvīgi — tam jākļūst par mūsu dzīvesveidu. Tādēļ mums ir jānoskaidro, ko mūsu Skolotājs pašlaik dara un kādus uzdevumus debesīs viņš ir saņēmis.

4. Kā Bībelē pravietiski bija norādīts uz to, kas notiks debesīs, kad tur atgriezīsies Jēzus?

⁴ Bībelē nav stāstīts par to, kā Jēzus ieradās debesīs, kā viņu tur sagaidīja un kā viņš no jauna satikās ar savu Tēvu. Taču Bībelē jau izsenis bija atklāts, kam bija jānotiek debesīs drīz pēc Jēzus atgriešanās. Vairāk nekā pusotru gadu tūkstoti ebreji katru gadu kļuva par lieciniekiem kādai svētai ceremonijai. Salīdzināšanas dienā augstais priesteris iegāja tempļa vissvētākajā vietā, lai slacītu upurēto dzīvnieku asinis līguma šķirsta priekšā. Šajā dienā augstais priesteris attēloja Mesiju. Kad Jēzus atgriezās debesīs, viņš reizi par visām reizēm izdarīja to, uz ko šī ceremonija pravietiski bija norādījusi. Jēzus iegāja pašā svētākajā vietā — nonāca Jehovas priekšā — un nodeva Tēvam izpirkuma upura vērtību. (Ebrejiem 9:11, 12, 24.) Vai Jehova to pieņēma?

5., 6. a) Kā kļuva redzams, ka Jehova ir pieņēmis Kristus izpirkuma upuri? b) Kas gūst labumu no izpirkuma, un kādā veidā?

⁵ Atbildi sniedz notikumi, kas risinājās neilgu laiku pēc Jēzus pacelšanās debesīs. Jeruzālemē kāda nama augšistabā bija sapulcējušies apmēram 120 viņa mācekļi, kad pēkšņi telpu pārņēma troksnis kā no stipras vēja brāzmas. Virs mācekļu galvām parādījās it kā liesmu mēles,  un viņi tika piepildīti ar svēto garu un sāka runāt dažādās valodās. (Apustuļu darbi 2:1—4.) Bija radusies jauna tauta — garīgais Izraēls, Dieva jaunā ”izredzētā cilts” un ”ķēnišķīgu priesteru saime”, kurai jāīsteno Dieva griba uz zemes. (1. Pētera 2:9.) Tas liecināja, ka Dievs Jehova bija pieņēmis Kristus izpirkuma upuri un atzinis to par labu. Svētā gara izliešana bija viena no pirmajām svētībām, ko nodrošināja izpirkums.

⁶ Kopš tā laika Kristus sagādātais izpirkums ir devis labumu viņa sekotājiem visā pasaulē. Vienalga, vai mēs piederam pie svaidīto kristiešu ”mazā ganāmpulciņa”, kas valdīs ar Kristu debesīs, vai pie ”citām avīm”, kas Kristus pakļautībā dzīvos uz zemes, mēs gūstam labumu no viņa upura. (Lūkas 12:32; Jāņa 10:16.) Jēzus upuris ir mūsu cerības pamatā, un tas dod iespēju saņemt grēku piedošanu. Kamēr vien mēs apliecinām ticību izpirkumam un dienu no dienas sekojam Jēzum, mums var būt tīra sirdsapziņa un gaišas nākotnes izredzes. (Jāņa 3:16.)

7. Kādu varu pēc atgriešanās debesīs Jēzus saņēma, un kā mēs viņu varam atbalstīt?

⁷ Ko Jēzus ir darījis pēc savas atgriešanās debesīs? Viņam ir piešķirta liela vara. (Mateja 28:18.) Jehova viņam ir uzticējis vadīt kristiešu draudzi, un šo uzdevumu viņš ir pildījis taisnīgi un ar mīlestību. (Kolosiešiem 1:13.) Kā bija pravietots, Jēzus ir devis draudzēm vīriešus, kas rūpējas par viņa ganāmpulku. (Efesiešiem 4:8.) Piemēram, viņš izraudzījās Pāvilu par ”apustuli citām tautām”, lai tas sludinātu labo vēsti tālās zemēs. (Romiešiem 11:13; 1. Timotejam 2:7.) Pirmā gadsimta nogalē Jēzus sūtīja vēstis septiņām draudzēm, kas atradās Romas provincē Āzijā. Šo draudžu locekļus Jēzus gan uzslavēja, gan pamācīja  un norāja. (Atklāsmes 2., 3. nodaļa.) Vai tu atzīsti Jēzu par kristiešu draudzes galvu? (Efesiešiem 5:23.) Visi, kas pastāvīgi seko Jēzum, ir paklausīgi un draudzē veicina sadarbības garu.

8., 9. Kāda vara Jēzum tika piešķirta 1914. gadā, un kā tam būtu jāietekmē lēmumi, ko mēs pieņemam?

⁸ 1914. gadā Jēzum tika piešķirta vēl lielāka vara — Jehova viņu iecēla par savas mesiāniskās valstības ķēniņu. Kad Jēzus sāka valdīt, ”debesīs izcēlās karš”, un Sātans un viņa dēmoni tika nomesti zemē. Tā iesākās bēdu laiks. Kari, noziedzība, terorisms, slimības, zemestrīces un bads, no kā cieš mūsdienu sabiedrība, atgādina, ka Jēzus pašlaik valda debesīs. Sātans joprojām ir ”šīs pasaules valdnieks”, bet viņam ir ”atlicis maz laika”. (Atklāsmes 12:7—12; Jāņa 12:31; Mateja 24:3—7; Lūkas 21:11.) Visiem cilvēkiem, lai kur tie dzīvotu, Jēzus piedāvā iespēju pakļauties viņa varai.

⁹ Mums ir svarīgi nostāties mesiāniskā ķēniņa pusē. Ikdienā pieņemot lēmumus, mums jādomā, kā iegūt nevis šīs sabojātās pasaules, bet Jēzus labvēlību. Kad ”ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs” vēro cilvēku sabiedrību, viņa taisnīgajā sirdī uzvirmo gan dusmas, gan prieks. (Atklāsmes 19:16.)

10. Kāds ir Jēzus, un kas mūsu Kungā izraisa taisnīgas dusmas?

¹⁰ Mūsu Kungs, tāpat kā viņa Tēvs, ir laimīgs. (1. Timotejam 1:11.) Kad Jēzus dzīvoja uz zemes, viņš nebija kritiski noskaņots un pārlieku prasīgs. Tomēr daudz kas no tā, kas patlaban notiek uz zemes, noteikti iedveš viņam taisnīgas dusmas. Viņu sadusmo visas reliģiskās organizācijas, kas melīgi apgalvo, ka pārstāv viņu. Viņš  pats pravietiski sacīja: ”Debesu valstībā netiks jebkurš, kas man saka: ”Kungs, Kungs!”, bet tikai tas, kas pilda mana debesu Tēva gribu. Tajā dienā daudzi man teiks: ”Kungs, Kungs! Vai mēs neesam.. darījuši daudz varenu darbu tavā vārdā?” Un tad es viņiem paziņošu: ”Es jūs nekad neesmu pazinis. Ejiet prom no manis, likuma pārkāpēji!”” (Mateja 7:21—23.)

11.—13. Kāda iemesla dēļ daudzi varbūt nesaprot, kāpēc Jēzus tik asi vēršas pret cilvēkiem, kas ir darījuši ”daudz varenu darbu” viņa vārdā, un kāpēc Jēzus ir dusmīgs? Paskaidrojiet ar piemēru.

¹¹ Daudziem, kas sevi uzskata par kristiešiem, šie vārdi var šķist neizprotami. Kāpēc Jēzus tik asi vēršas pret cilvēkiem, kas ir darījuši ”daudz varenu darbu” viņa vārdā? Kristīgās baznīcas ir nodarbojušās ar labdarību, palīdzējušas trūcīgajiem, būvējušas slimnīcas un skolas, kā arī darījušas daudz citu darbu. Lai saprastu, kāpēc tās ir pelnījušas Jēzus dusmas, padomāsim par kādu piemēru.

¹² Vecākiem uz kādu laiku ir jāaizbrauc. Tā kā viņi nevar paņemt bērnus līdzi, viņi nolīgst auklīti. Viņu prasības ir vienkāršas: bērni ir jāpieskata un jāpaēdina, kā arī ir jāparūpējas par viņu tīrību un drošību. Tomēr, pārrodoties mājās, vecākus pārņem šausmas: bērni ir neēduši, netīri, izskatās slimi un nelaimīgi. Bērni raud, bet auklīte tiem nepievērš nekādu uzmanību. Ar ko viņa nodarbojas? Auklīte ir pakāpusies uz kāpnēm un mazgā logus. Vecāki ir sašutuši un prasa paskaidrojumus. Auklīte tiem atbild: ”Paraugieties, ko es esmu paveikusi! Logi spīd un laistās! Es arī mājā šo to esmu saremontējusi. Un to visu es esmu darījusi jūsu labā!” Vai vecākus šāds paskaidrojums apmierinātu? Protams, nē. Viņi neko tādu nebija prasījuši auklītei darīt — viņas pienākums bija rūpēties par bērniem. Viņu prasību klajā ignorēšana vecākus sanikno.

 ¹³ Kristīgās baznīcas ir rīkojušās kā šī auklīte. Jēzus saviem pārstāvjiem atstāja skaidrus norādījumus: viņiem jāgādā par cilvēku garīgo uzturu, mācot tiem Dieva Rakstu patiesību un palīdzot tiem būt garīgi tīriem. (Jāņa 21:15—17.) Taču kristīgās baznīcas nav sekojušas šiem norādījumiem. Tās ir atstājušas cilvēkus garīgā badā, neziņā par Bībeles pamatmācībām un maldu varā. (Jesajas 65:13; Amosa 8:11.) Pat baznīcu centieni padarīt šo pasauli labāku neattaisno tīšu nepaklausību, jo šī pasaule ir kā māja, ko paredzēts nojaukt. Dieva Rakstos ir skaidri pateikts, ka Sātana ļaunā pasaule drīz tiks iznīcināta. (1. Jāņa 2:15—17.)

14. Kāds darbs, kas norisinās mūsdienās, iepriecina Jēzu, un kāpēc?

¹⁴ Bet Jēzus noteikti ir ļoti iepriecināts, raugoties no debesīm un redzot, ka miljoniem cilvēku pilda uzdevumu gatavot mācekļus, kuru viņš deva saviem sekotājiem pirms pacelšanās debesīs. (Mateja 28:19, 20.) Vai iespēja sagādāt prieku mesiāniskajam ķēniņam nav milzīgs gods? Apņemsimies vienmēr atbalstīt ”uzticamo un gudro kalpu”! (Mateja 24:45.) Atšķirībā no tā saucamo kristīgo reliģiju garīdzniecības, šī nelielā svaidīto brāļu grupa ir paklausīga — tā vada sludināšanu un uzticīgi gādā garīgo uzturu Kristus avīm.

15., 16. a) Kā Jēzus jūtas, redzot, cik ļoti mūsdienu pasaulē trūkst mīlestības, un kāpēc tā var secināt? b) Ar ko kristīgā pasaule ir izpelnījusies Jēzus dusmas?

¹⁵ Nav nekādu šaubu, ka mesiāniskais ķēniņš ir dusmīgs, redzot, cik ļoti mūsdienu pasaulē trūkst mīlestības. Var atcerēties, kā farizeji pārmeta Jēzum, ka viņš sabatā dziedina cilvēkus. Viņi bija tik cietsirdīgi un tik iesīkstējuši savos uzskatos, ka nespēja redzēt tālāk par savu šauro Mozus bauslības traktējumu un mutvārdu likumiem. Jēzus veiktie brīnumi cilvēkiem sagādāja  neaprakstāmu prieku un atvieglojumu un stiprināja viņu ticību, taču farizejiem tas viss neko nenozīmēja. Kā Jēzus jutās, to redzot? Viņš bija sašutis un ”dziļi sāpināts par tādu cietsirdību”. (Marka 3:5.)

¹⁶ Mūsdienās Jēzum ir vēl daudz vairāk iemeslu būt ”dziļi sāpinātam”. Kristīgās pasaules reliģisko vadītāju skatienu ir aizmiglojušas tradīcijas un mācības, kas ir pretrunā ar Svētajiem Rakstiem. Turklāt viņus sanikno tas, ka tiek sludināta labā vēsts par Dieva valstību. Daudzās zemēs garīdznieki uzkurina nežēlīgas vajāšanas, kas ir vērstas pret kristiešiem, kuri no sirds cenšas sludināt vēsti, ko sludināja Jēzus. (Jāņa 16:2; Atklāsmes 18:4, 24.) Un tie paši garīdznieki nereti mudina savus piekritējus doties karā un nogalināt citus — it kā tā varētu izpelnīties Jēzus Kristus atzinību!

17. Kā Jēzus patiesie sekotāji iepriecina viņa sirdi?

¹⁷ Savukārt Jēzus patiesie sekotāji cenšas apliecināt citiem mīlestību. Pat saskardamies ar pretestību, viņi sludina labo vēsti ”visdažādākajiem cilvēkiem”, tāpat kā to darīja Jēzus. (1. Timotejam 2:4.) Un mīlestība, ar kādu viņi mīl cits citu, ir ļoti spēcīga — tā ir galvenā pazīme, pēc kuras var pazīt Kristus sekotājus. (Jāņa 13:34, 35.) Izturēdamies pret saviem ticības biedriem ar mīlestību un cieņu, viņi patiešām seko Jēzum un iepriecina mesiāniskā ķēniņa sirdi.

18. Kas sāpina mūsu Kungu, un kas viņam sagādā prieku?

¹⁸ Tāpat mums jāpatur prātā, ka mūsu Kungs jūtas sāpināts, ja viņa sekotāji nav izturīgi, pieļauj, ka viņu mīlestība pret Jehovu atdziest, un pārstāj viņam kalpot. (Atklāsmes 2:4, 5.) Bet par tiem, kas iztur līdz galam, Jēzum ir prieks. (Mateja 24:13.) Tāpēc nekad neaizmirsīsim Kristus norādījumu: ”Seko man pastāvīgi!” (Jāņa 21:19.) Kādas  svētības mesiāniskais ķēniņš piešķirs tiem, kas izturēs līdz galam?

19., 20. a) Kāpēc, sekojot Jēzum, mēs varam padarīt savu dzīvi labāku jau tagad? b) Kāpēc var teikt, ka, sekodami Kristum, mēs iegūstam tēvu?

¹⁹ Sekojot Jēzum, mēs varam padarīt savu dzīvi daudz labāku jau tagad. Ja izraugāmies Kristu par savu Kungu, sekojam viņa vadībai un ņemam vērā viņa piemēru, mēs iegūstam tādas vērtības, ko cilvēki pasaulē meklē, bet neatrod, — darbu, kas piešķir mūsu dzīvei jēgu, ticības biedru saimi, kurā valda patiesa mīlestība, kā arī tīru sirdsapziņu un sirdsmieru. Īsi sakot, mums paveras iespēja dzīvot bagātu un gandarījuma pilnu dzīvi. Un tas vēl nebūt nav viss.

²⁰ Jehova ir parūpējies, lai Jēzus kļūtu par ”Mūžīgo tēvu” tiem, kam ir cerība mūžīgi dzīvot uz zemes. Jēzus stājās cilvēces ciltstēva Ādama vietā, kurš bija iegrūdis savus pēcnācējus postā. (Jesajas 9:5, 6.) Ja mēs atzīstam Jēzu par savu ”Mūžīgo tēvu” un ticam viņam, mēs iegūstam drošu cerību uz mūžīgu dzīvi. Tā mēs tuvināmies arī Dievam Jehovam. Kā mēs jau uzzinājām, cenšoties dienu no dienas sekot Jēzus paraugam, mēs paklausām Dieva iedvesmotajam norādījumam: ”Līdzinieties Dievam, būdami viņa mīļie bērni.” (Efesiešiem 5:1.)

21. Kā Kristus sekotāji atstaro gaismu pasaulē, kas grimst tumsā?

²¹ Līdzinādamies Jēzum un viņa Tēvam Jehovam, mēs darām kaut ko ļoti īpašu — mēs atstarojam spožu gaismu. Pasaulē, kura grimst tumsā un kurā Sātans ar viltu ir panācis, ka miljardiem cilvēku izpauž viņa īpašības, mēs, Kristus sekotāji, izplatām spožu gaismu — tā  ir Bībeles mācību, kristīgu īpašību, patiesa prieka, miera un mīlestības gaisma. Tajā pašā laikā mēs aizvien vairāk tuvojamies Jehovam, un tas ir augstākais mērķis, pēc kāda var tiekties jebkura ar saprātu apveltīta būtne.

22., 23. a) Kādas svētības nākotnē pieredzēs tie, kas uzticīgi turpinās sekot Jēzum? b) Kāda apņēmība mums ir vajadzīga?

²² Padomā arī par to, ko Jehova nākotnē grib darīt tavā labā ar sava mesiāniskā ķēniņa starpniecību. Drīz šis ķēniņš izcīnīs taisnīgu karu pret Sātana ļauno pasauli. Jēzus uzvara ir droša! (Atklāsmes 19:11—15.) Pēc tam sāksies Kristus tūkstoš gadu valdīšana pār zemi. Viņa debesu  valdība palīdzēs visiem uzticīgajiem Dieva kalpiem gūt labumu no izpirkuma upura un sasniegt pilnību. Tikai iztēlojies: tu būsi vesels un jaunības spēka pilns un ar prieku darbosies kopā ar citiem Dieva kalpiem, lai pārveidotu zemi par paradīzi! Tūkstošgades beigās Jēzus nodos valdīšanu Tēvam. (1. Korintiešiem 15:24.) Ja tu arī turpmāk uzticīgi sekosi Kristum, tu iegūsi ne ar ko nesalīdzināmu balvu — ”Dieva bērnu cildeno brīvību”. (Romiešiem 8:21.) Jā, mēs atgūsim visu to labo, kas Ādamam un Ievai bija un ko viņi pazaudēja. Būdami Jehovas dēli un meitas, mēs uz visiem laikiem būsim brīvi no Ādama grēka. ”Nāves vairs nebūs,” teikts Bībelē. (Atklāsmes 21:4.)

²³ Atceries bagāto un ietekmīgo jaunekli, par kuru bija runāts pirmajā nodaļā. Viņš noraidīja Jēzus uzaicinājumu: ”Nāc un seko man!” (Marka 10:17—22.) Nepieļauj tādu pašu kļūdu! Bez vilcināšanās un ar prieku pieņem Jēzus uzaicinājumu. Esi apņēmības pilns nepadoties un dienu no dienas, gadu no gada sekot mūsu Labajam Ganam. Tad tu pats savām acīm redzēsi, kā viņš īstenos visus Jehovas brīnišķīgos nodomus.