1.—3. a) Kāda īpaša iespēja ir Jēzus mācekļiem, un ko Jēzus dara, lai tiem būtu vieglāk atcerēties to, ko viņš māca? b) Kāpēc trāpīgas līdzības un piemēri viegli paliek prātā?

MĀCEKĻIEM, kas ceļo kopā ar Jēzu, ir īpaša iespēja — viņi var mācīties no Izcilā Skolotāja. Mācekļi klausās, kā viņš izskaidro Dieva Rakstus un atklāj tiem dziļas atziņas. Jēzus svarīgie vārdi viņiem ir jāpatur prātā un sirdī, tāpēc ka vēl nav pienācis laiks tos pierakstīt. * Taču Jēzus izmanto tādus mācīšanas paņēmienus, lai viņa sekotājiem būtu viegli iegaumēt to, ko viņš māca. Viņš meistarīgi lieto tēlainu valodu. *

² Trāpīgas līdzības un piemēri paliek atmiņā ļoti ilgi. Kādā Bībeles komentārā bija teikts, ka tēlaina valoda ”padara ausis redzīgas” un ”ļauj klausītājiem domāt spilgtos tēlos”. Tā kā mēs esam apveltīti ar iztēli, līdzības un piemēri palīdz labāk uztvert abstraktas domas. Ar to palīdzību vārdi it kā atdzīvojas un pamācības iespiežas dziļi atmiņā.

³ Neviens cits skolotājs nav bijis tik prasmīgs vārda meistars, kāds bija Jēzus Kristus. Arī mūsdienās viņa līdzības un piemērus ir ļoti viegli paturēt prātā. Kāpēc Jēzus tik plaši izmantoja šo mācīšanas paņēmienu? Kas padarīja  viņa līdzības un piemērus tik iedarbīgus? Kā mēs varam apgūt šo mācīšanas metodi?

4., 5. Kāpēc Jēzus stāstīja līdzības?

⁴ Bībele palīdz saprast, ka bija vismaz divi svarīgi iemesli, kāpēc Jēzus runāja līdzībās. Pirmkārt, tā viņš piepildīja pravietiskus vārdus. Mateja evaņģēlija 13. nodaļas 34. un 35. pantā ir rakstīts: ”Visu to Jēzus ļaužu pulkiem stāstīja līdzībās. Bez līdzībām viņš ar tiem nerunāja, lai piepildītos pravieša teiktie vārdi: ”Es atvēršu savu muti, runājot līdzībās.”” Mateja minētais pravietis bija 78. psalma sarakstītājs. Vārdi, ko Matejs citēja no šī psalma otrā panta, Dieva gara vadībā bija uzrakstīti vairākus gadsimtus pirms Jēzus dzimšanas. Tas ir ievērības cienīgs fakts. Jau simtiem gadu pirms Jēzus dzimšanas Jehova pavēstīja, ka Mesija mācīs cilvēkus ar līdzībām. Tas skaidri apliecina, ka Jehova šo mācīšanas metodi uzskata par ļoti noderīgu.

⁵ Otrkārt, kā Jēzus pats norādīja, līdzības deva iespēju atsijāt tos cilvēkus, kuru sirds bija ”kļuvusi nejūtīga”. (Mateja 13:10—15; Jesajas 6:9, 10.) Kā līdzības atklāja cilvēku motīvus? Reizēm Jēzus stāstīja līdzības, gribēdams, lai klausītāji lūgtu paskaidrojumus, kas ļautu pilnībā izprast viņa vārdus. Pazemīgi cilvēki, atšķirībā no tiem, kas bija augstprātīgi vai vienaldzīgi, labprāt tā rīkojās. (Mateja 13:36; Marka 4:34.) Tātad, stāstot līdzības, Jēzus panāca, ka cilvēki, kas bija izsalkuši pēc patiesības, to ieraudzīja, turpretī tiem, kam sirdī bija lepnums, patiesība palika apslēpta.

6. Kādus mērķus Jēzus vēl sasniedza, lietodams tēlainu valodu?

⁶ Lietodams tēlainu valodu, Jēzus sasniedza vēl vairākus mērķus. Līdzības un piemēri ierosināja cilvēku interesi, lai tie uzmanīgi klausītos. Tie zīmēja ļaužu prātos  pazīstamas ainas, kas palīdzēja uztvert pamācību būtību. Kā jau bija minēts sākumā, tēlainā valoda palīdzēja klausītājiem atcerēties Jēzus vārdus. Kalna runā, kas ir lasāma Mateja evaņģēlijā, no 5. nodaļas 3. panta līdz 7. nodaļas 27. pantam, Jēzus bagātīgi lietoja vārdu gleznas. Saskaņā ar kādu aprēķinu, šajā runā ir vairāk nekā 50 tēlainu izteicienu. Ja ņem vērā, ka šo runu balsī var izlasīt aptuveni 20 minūtēs, tad sanāk, ka vidēji ik pēc 20 sekundēm izskan kāds tēlains izteiciens. Nav šaubu, ka Jēzus apzinājās, cik liels spēks piemīt tēlainai valodai.

7. Kāpēc arī mums būtu jāizmanto piemēri un tēlaini izteicieni, kā to darīja Jēzus?

⁷ Mēs esam Jēzus sekotāji un vēlamies mācīt cilvēkus, izmantojot tos pašus paņēmienus, kādus lietoja Jēzus. Līdzīgi kā garšvielas padara ēdienu baudāmu, trāpīgi piemēri un tēlaini izteicieni padara patīkamu to, ko mēs citiem mācām. Pārdomātas vārdu gleznas ļauj vieglāk uztvert svarīgas Bībeles mācības. Pievērsīsim uzmanību dažām iezīmēm, kuru dēļ Jēzus līdzības un tēlainie izteicieni bija tik iedarbīgi. Tas palīdzēs saprast, kā mēs varam likt lietā šo nozīmīgo mācīšanas paņēmienu.

8., 9. Kā Jēzus lietoja salīdzinājumus, un kas padarīja tos tik iedarbīgus?

⁸ Mācot Jēzus bieži izmantoja vienkāršus, kodolīgus salīdzinājumus. Vienkāršie vārdi klausītāju apziņā radīja spilgtas ainas un ļāva iegūt svarīgas atziņas par Dievu un viņa principiem. Piemēram, mudinādams mācekļus neraizēties par dienišķajām vajadzībām, Jēzus norādīja uz ”debesu putniem” un ”lilijām laukā”. Kā putni nesēj un nepļauj, tā arī lilijas nevērpj un neauž, tomēr Dievs par tiem rūpējas. Doma ir nepārprotama: ja jau Dievs rūpējas par putniem un puķēm, viņš katrā ziņā gādās arī  par cilvēkiem, kas ”tiecas vispirms pēc valstības”. (Mateja 6:26, 28—33.)

⁹ Jēzus bieži izmantoja arī metaforas. Metaforas pamatā ir salīdzinājums, bet tā ir izteiksmīgāka par vienkāršu salīdzinājumu. Lietojot metaforu, par vienu parādību vai lietu tiek runāts tā, it kā tā būtu kāda cita. Jēzus izraudzījās viegli uztveramas paralēles. Reiz viņš saviem mācekļiem teica: ”Jūs esat pasaules gaisma.” Metaforas jēga mācekļiem noteikti bija ļoti skaidra, proti, ar saviem vārdiem un darbiem viņi varēja ļaut patiesības gaismai spīdēt un tā panākt, ka citi sāk godāt Dievu. (Mateja 5:14—16.) Vēl Jēzus lietoja tādas metaforas kā ”jūs esat zemes sāls” un ”es esmu vīnogulājs, un jūs esat zari”. (Mateja 5:13; Jāņa 15:5.) Šādu tēlainu izteicienu spēks slēpjas to vienkāršībā.

10. Kādi ir daži piemēri tam, kā mēs varam izmantot salīdzinājumus?

¹⁰ Kā mēs varam izmantot salīdzinājumus, kad mācām citus? Nav vajadzības izdomāt garus, detaļām pārblīvētus stāstus. Pacenties izdomāt vienkāršus salīdzinājumus. Piemēram, ja runa būtu par augšāmcelšanu un tu vēlētos paskaidrot skolniekam, ka augšāmcelšana Jehovam nesagādā nekādas grūtības, kāds salīdzinājums tev nāktu prātā? Bībelē nāve ir salīdzināta ar miegu. Tu varētu teikt: ”Piecelt mirušos no nāves Dievam ir tikpat viegli kā mums kādu pamodināt.” (Jāņa 11:11—14.) Bet ar kādu salīdzinājumu varētu ilustrēt domu, ka bērniem ir vajadzīga mīlestība un sirsnīgas rūpes, lai viņi justos labi? Bībelē bērni ir salīdzināti ar ”eļļas koka zariņiem” jeb atvasēm. (Psalms 128:3.) Tu varētu sacīt: ”Mīlestība un sirsnīgas rūpes bērniem ir tas pats, kas saules gaisma un ūdens kokiem.” Jo vienkāršāks ir salīdzinājums, jo vieglāk klausītājiem to izprast.

11. Miniet piemērus, kas apstiprina, ka Jēzus savās līdzībās runāja par to, ko viņš bērnībā bija redzējis Galilejā!

¹¹ Savās līdzībās un piemēros Jēzus ļoti veiksmīgi ievija cilvēkiem labi pazīstamas situācijas. Daudzās viņa līdzībās runa ir par ikdienišķām norisēm, ko viņš acīmredzot iepazina bērnībā, dzīvodams Galilejā. Jēzus noteikti neskaitāmas reizes bija redzējis, kā viņa māte maļ graudus, iejauc miltos raugu, iededz gaismekli un slauka māju. (Mateja 13:33; 24:41; Lūkas 15:8.) Viņš daudz reižu bija vērojis, kā zvejnieki izmet tīklus Galilejas jūrā. (Mateja 13:47.) Nav šaubu, ka viņš bieži bija redzējis bērnus rotaļājamies tirgus laukumā. (Mateja 11:16.) Sēju, līksmus kāzu mielastus, labības laukus, kas ir gatavi pļaujai, un daudz ko citu, ko Jēzus minēja savās līdzībās, viņš droši vien bija redzējis pats savām acīm. (Mateja 13:3—8; 25:1—12; Marka 4:26—29.)

12., 13. Kāpēc tas ir ievērības cienīgs fakts, ka līdzībā par žēlsirdīgo samarieti Jēzus minēja ceļu no Jeruzālemes uz Jēriku?

¹² Jēzus savās līdzībās iekļāva detaļas, kas bija plaši zināmas. Līdzību par žēlsirdīgo samarieti viņš iesāka, teikdams: ”Kāds vīrs gāja no Jeruzālemes uz Jēriku un krita laupītāju rokās. Tie norāva viņam drēbes, piekāva viņu un, pametuši pusdzīvu, aizgāja.” (Lūkas 10:30.) Zīmīgi, ka Jēzus runāja par ceļu, kas veda ”no Jeruzālemes uz Jēriku”. Kad Jēzus stāstīja šo līdzību, viņš atradās Jūdejā, netālu no Jeruzālemes, tāpēc viņa klausītāji droši vien zināja minēto ceļu. Šis ceļš bija pazīstams ar to, ka bija ļoti bīstams, it sevišķi cilvēkam, kas ceļoja viens pats. Tas vijās cauri neapdzīvotām vietām un bija ļoti izdevīgs laupītājiem, lai ierīkotu slēpņus.

¹³ Jēzus minēja vēl citas labi zināmas detaļas par ceļu, kas veda ”no Jeruzālemes uz Jēriku”. Līdzībā stāstīts, ka  pa šo ceļu gāja arī kāds priesteris un pēc tam kāds levīts, taču ne viens, ne otrs nepalīdzēja cietušajam. (Lūkas 10:31, 32.) Priesteriem bija jāpilda savi pienākumi Jeruzālemes templī, un levīti tiem palīdzēja. Daudzi priesteri un levīti laikā, kad nebija aizņemti templī, dzīvoja Jērikā, kas atradās tikai 23 kilometrus no Jeruzālemes. Tas nozīmē, ka viņi mēdza staigāt pa šo ceļu. * Var skaidri redzēt, ka Jēzus savās līdzībās iekļāva to, kas viņa klausītājiem bija labi zināms.

14. Kā, izvēloties salīdzinājumus, mēs varam ņemt vērā klausītājus?

¹⁴ Arī mums, izvēloties salīdzinājumus un piemērus, ir jāņem vērā klausītāji. Mūsu izvēli var ietekmēt tādi faktori kā klausītāju vecums, nodarbošanās un  tas, no kādas ģimenes un kultūras viņi nāk. Piemēram, salīdzinājumu no lauku dzīves pilsētnieki varbūt nesapratīs tik labi kā cilvēki, kas dzīvo laukos. Lai atrastu trāpīgus salīdzinājumus un piemērus, mēs varam padomāt par to, kāda ir mūsu klausītāju ikdiena, par viņu bērniem, māju, vaļaspriekiem un uzturu.

15. Kāpēc Jēzus labi pārzināja Jehovas radīto pasauli?

¹⁵ Daudzas Jēzus līdzības un piemēri liecina par to, ka viņam bija labas zināšanas par dabu — gan par augiem un dzīvniekiem, gan par dabas parādībām. (Mateja 16:2, 3; Lūkas 12:24, 27.) Kā viņš bija ieguvis šādas zināšanas? Bērnībā, ko Jēzus pavadīja Galilejā, viņam noteikti bija daudz iespēju vērot dabu. Turklāt Jēzus ir ”pirmdzimtais no visa radītā”, un, kad Jehova radīja visu pārējo, Jēzus bija viņa palīgs. (Kolosiešiem 1:15, 16; Salamana Pamācības 8:30, 31.) Tāpēc nav nekāds brīnums, ka Jēzus ļoti labi pārzināja Jehovas radīto pasauli. Bet kā viņš izmantoja savas zināšanas?

16., 17. a) Kā Jēzus vārdi liecina, ka viņš labi pazina aitu uzvedību? b) Kādi vērojumi apstiprina, ka aitas tiešām klausa gana balsij?

¹⁶ Reiz Jēzus salīdzināja sevi ar ”labo ganu” un savus sekotājus ar ”avīm”. Jēzus vārdi liecina, ka viņš ļoti labi pazina aitu uzvedību. Viņš zināja, ka starp ganiem un viņu aitām pastāv īpaša saprašanās. Viņš bija ievērojis, ka aitas ir pakļāvīgi dzīvnieki un uzticīgi seko savam ganam. Kā Jēzus paskaidroja, aitas seko savam ganam, jo ”pazīst viņa balsi”. (Jāņa 10:2—4, 11.) Vai aitas tiešām pazīst gana balsi?

¹⁷ Džordžs Smits savā grāmatā Svētās zemes vēsturiskā ģeogrāfija (The Historical Geography of the Holy Land) rakstīja par saviem vērojumiem: ”Dienas vidū mēs reizēm  atpūtāmies pie kādas no Jūdejas akām, kurp trīs vai četri gani mēdza vest savus ganāmpulkus. Visas aitas sajaucās vienā lielā barā, un mēs domājām, kā gani varēs atrast savējās. Bet tad, kad aitas bija padzērušās un izdraiskojušās, gani cits pēc cita devās katrs uz savu ielejas pusi un izkliedza savu īpašo saucienu. Aitas iznāca no bara, piegāja katra pie sava gana, un ganāmpulki devās prom tikpat kārtīgi, kā bija atnākuši.” Jēzus, bez šaubām, bija atradis vislabāko veidu, kā paskaidrot to, ko viņš gribēja iemācīt saviem sekotājiem, — ja mēs atzīstam viņa mācības un sekojam viņa vadībai, tad ”labais gans” par mums rūpējas.

18. Kur mēs varam smelties zināšanas par Jehovas radīto pasauli?

¹⁸ Kā mēs varam iemācīties izmantot piemērus un salīdzinājumus, kas ņemti no dabas? Par pamatu vienkāršiem, bet spilgtiem salīdzinājumiem var kļūt dzīvniekiem raksturīgās iezīmes. Kur mēs varam smelties  zināšanas par Jehovas radīto pasauli? Dažādi dzīvnieki ir pieminēti Bībelē, un tajā ne reizi vien ar dzīvnieku īpašībām kaut kas ir ilustrēts. Bībelē runāts par cilvēkiem, kas veiklumā līdzinājās kalnu kazām, par to, ka mums ir jābūt uzmanīgiem kā čūskām un nevainīgiem kā baložiem. * (1. Laiku 12:8; Mateja 10:16.) Vēl noderīgi izziņas avoti ir žurnāli Sargtornis un Atmostieties!, kā arī citi Jehovas liecinieku izdevumi. Mēs varam daudz mācīties, ja pievēršam uzmanību tam, kā šajos izdevumos ir lietoti vienkārši salīdzinājumi, kam par pamatu ir ņemti Jehovas radītās pasaules brīnumi.

19., 20. a) Kā Jēzus atspēkoja kādu viltus mācību, pieminēdams nesen notikušu gadījumu? b) Kā mēs varam izmantot reālus notikumus, kad mācām citus?

¹⁹ Ļoti iedarbīgi ir tie piemēri, kuros runāts par reāliem notikumiem. Piemēram, Jēzus reiz pieminēja kādu nesenu notikumu, lai paskaidrotu, cik nepareizs ir uzskats, ka nelaimes notiek ar tiem, kas to ir pelnījuši. Viņš vaicāja: ”Vai jūs domājat, ka tie astoņpadsmit, kuriem uzgāzās tornis pie Sīloāmas un tos nogalināja, bija lielāki grēcinieki nekā visi pārējie Jeruzālemes iedzīvotāji?” (Lūkas 13:4.) Šo astoņpadsmit cilvēku nāves iemesls nebija Dieva nepatika, ko būtu izraisījis kāds grēks. Viņu traģiskā bojāeja bija nejauša apstākļu sakritība. (Salamans Mācītājs 9:11.) Tā Jēzus izmantoja saviem klausītājiem labi zināmu notikumu, lai atspēkotu viltus mācību.

²⁰ Kādos gadījumos mēs varētu atsaukties uz reāliem notikumiem, kad mācām citus? Pieņemsim, ka mēs ar  kādu apspriežam, kā piepildās Jēzus dotā pravietiskā zīme, kas liecina par viņa klātbūtni. (Mateja 24:3—14.) Lai paskaidrotu, kā piepildās noteiktas pazīmes, mēs varētu pieminēt faktus, ko nesen ziņās esam dzirdējuši par kariem, badu vai zemestrīcēm. Bet ja nu mēs ar kāda piemēra palīdzību vēlētos paskaidrot, ko nozīmē ”apvilkt jauno cilvēku”? (Efesiešiem 4:20—24.) Kā atrast šādu piemēru? Mēs varētu pastāstīt par to, kā ir mainījusies kāda mūsu ticības biedra dzīve, vai atrast kādu gadījumu Jehovas liecinieku izdotajā literatūrā.

21. Kādas svētības mēs saņemam, ja cenšamies prasmīgi mācīt citiem Dieva Rakstus?

²¹ Jēzus tiešām bija izcils skolotājs. Kā mēs apskatījām šajā daļā, ”mācīt.. un sludināt labo vēsti” bija galvenais darbs Jēzus dzīvē. (Lūkas 20:1.) Tas ir svarīgākais arī mūsu dzīvē. Ja cenšamies būt prasmīgi skolotāji, mēs saņemam daudz svētību. Mācīdami citus, mēs dalāmies ar viņiem zināšanās par Jehovu, un tas mums ļauj izjust dziļu prieku, jo mēs apzināmies, ka dodam citiem kaut ko tādu, kam ir patiesa un nezūdoša vērtība. (Apustuļu darbi 20:35.) Un cik liels gods ir sekot Jēzum, izcilākajam skolotājam, kāds jebkad ir dzīvojis uz zemes!