1., 2. a) Kāpēc tempļa sargi, kas bija sūtīti apcietināt Jēzu, atgriezās tukšām rokām? b) Kāpēc Jēzus bija izcils skolotājs?

FARIZEJI ir saniknoti. Jēzus atrodas templī un māca cilvēkiem par savu Tēvu. Klausītāju starpā nav vienprātības: daudzi sāk ticēt Jēzum, bet citi grib, lai viņu apcietina. Nespēdami valdīt dusmas, reliģiskie vadītāji sūta tempļa sargus aizturēt Jēzu. Taču sargi atgriežas tukšām rokām. Virspriesteri un farizeji pieprasa izskaidrojumu: ”Kāpēc jūs viņu neesat atveduši?” Sargi atbild: ”Vēl nekad neviens nav runājis tā kā viņš.” Šos cilvēkus tik ļoti ir iespaidojis tas, kā Jēzus māca, ka tie nav spējuši viņu apcietināt. * (Jāņa 7:45, 46.)

² Tempļa sargi nebija vienīgie, ko iespaidoja Jēzus prasme runāt. Ļaudis mēdza pulcēties kuplā skaitā, lai tikai dzirdētu viņu mācām. (Marka 3:7, 9; 4:1; Lūkas 5:1—3.) Kāpēc Jēzus bija tik izcils skolotājs? Kā jau noskaidrojām astotajā nodaļā, viņš augstu vērtēja patiesību, ko stāstīja citiem, un mīlēja cilvēkus, ko mācīja. Turklāt Jēzus prasmīgi izmantoja dažādus mācīšanas paņēmienus. Apskatīsim trīs no šiem paņēmieniem un noskaidrosim, kā paši varam likt tos lietā.

3., 4. a) Kāpēc Jēzus mācot runāja vienkārši? b) Kādā ziņā Kalna runa ir piemērs tam, cik vienkārši Jēzus mācīja?

³ Vai vari iedomāties, cik plašs bija Jēzus vārdu krājums?  Tomēr mācot viņš nekad nerunāja tā, ka viņa klausītājiem, no kuriem daudzi bija ”neizglītoti un vienkārši”, teiktais būtu palicis nesaprotams. (Apustuļu darbi 4:13.) Viņš ņēma vērā, ka cilvēku uztveres spējām ir robežas, un neapgrūtināja tos ar pārmērīgu informācijas daudzumu. (Jāņa 16:12.) Viņa vārdi bija vienkārši, bet tajos ietvertās atziņas — ļoti dziļas.

⁴ Lielisks piemērs ir Kalna runa, ko var atrast Mateja evaņģēlijā, no 5. nodaļas 3. panta līdz 7. nodaļas 27. pantam. Jēzus šajā runā deva vērtīgus padomus, kuros atklājās lietas būtība. Viņa domas nebija grūti uztveramas, un viņš neizteicās sarežģīti — visā runā tikpat kā nav tādu vārdu, ko nevarētu saprast pat bērns. Tāpēc, kad Jēzus bija beidzis runāt, ļaudis, starp kuriem droši vien bija daudz zemkopju, ganu un zvejnieku, ”bija ļoti pārsteigti par to, kā viņš mācīja”. (Mateja 7:28.)

5. Miniet dažus Jēzus izteicienus, kas bija vienkārši, bet ar dziļu jēgu!

⁵ Mācot Jēzus bieži lietoja vienkāršas, īsas frāzes un izteicienus, kam bija dziļa jēga. Laikā, kad grāmatu iespiešana vēl bija tālā nākotnē, tas bija īpaši svarīgi, jo tā Jēzus panāca, ka viņa vēsts neizdzēšami iegūla klausītāju prātā un sirdī. Lūk, daži piemēri: ”Pārstājiet tiesāt, lai jūs netiktu tiesāti.” ”Ne jau veselajiem vajag ārstu, bet slimajiem.” ”Gars gan ir apņēmīgs, bet miesa ir vāja.” ”Dodiet ķeizaram to, kas pienākas ķeizaram, bet Dievam to, kas pienākas Dievam.” ”Lielāka laime ir dot nekā ņemt.” * (Mateja 7:1; 9:12; 26:41; Marka 12:17; Apustuļu darbi 20:35.) Šie vārdi joprojām nav aizmirsti, kaut arī tie ir izskanējuši gandrīz pirms divtūkstoš gadiem.

6., 7. a) Kāpēc mācot ir svarīgi runāt vienkāršā, saprotamā valodā? b) Kā var panākt, lai informācijas daudzums, ko sniedzam skolniekam, nebūtu pārmērīgs?

 ⁶ Kā mēs varam mācīt vienkārši? Viens būtisks priekšnoteikums ir tāds, ka mums jārunā saprotamā valodā, ko vairākums cilvēku varētu viegli uztvert. Dieva Rakstu pamatpatiesības nav sarežģītas. Jehova ir atklājis savus nodomus tiem, kam ir godīga un pazemīga sirds. (1. Korintiešiem 1:26—28.) Vienkārši, rūpīgi izraudzīti vārdi ļauj pienācīgi izteikt Dieva Rakstos ietverto patiesību.

⁷ Ja gribam mācīt vienkārši, ir jāraugās, lai informācijas daudzums, ko sniedzam Bībeles skolniekam, nebūtu pārmērīgs. Vadot Bībeles nodarbības, nav nepieciešams izskaidrot katru detaļu; nebūtu pareizi arī sasteigt materiāla apspriešanu, it kā pats galvenais būtu apskatīt noteiktu lappušu skaitu. Tas, cik strauji būtu jāvirzās uz priekšu, ir atkarīgs no skolnieka vajadzībām un no viņa spējām. Mūsu mērķis ir palīdzēt viņam kļūt par Kristus sekotāju un Jehovas kalpu. To mēs varēsim sasniegt, ja atvēlēsim tik daudz laika, cik skolniekam ir vajadzīgs, lai  viņš pietiekamā mērā izprastu to, ko mācās. Tikai tādā gadījumā Bībeles patiesība skars viņa sirdi un pamudinās viņu likt lietā uzzināto. (Romiešiem 12:2.)

8., 9. a) Kāpēc Jēzus uzdeva jautājumus? b) Kā Jēzus ar jautājumiem palīdzēja Pēterim izdarīt pareizu secinājumu par tempļa nodokļa maksāšanu?

⁸ Jēzus bieži uzdeva cilvēkiem jautājumus, pat ja būtu varējis ietaupīt laiku, vienkārši paskaidrojot klausītājiem savu domu. Kāpēc viņš deva priekšroku jautājumiem? Reizēm ar trāpīgu jautājumu palīdzību viņš atmaskoja savu pretinieku motīvus, tā ka tiem vairs nebija, ko teikt. (Mateja 21:23—27; 22:41—46.) Taču daudzos gadījumos Jēzus uzdeva jautājumus mācekļiem, lai tie izteiktu savas domas, kā arī lai rosinātu un mācītu tos spriest. Starp šādiem jautājumiem bija ”Kā jūs domājat?” un ”Vai tu tam tici?”. (Mateja 18:12; Jāņa 11:26.) Ar jautājumiem Jēzus prata piekļūt savu mācekļu sirdij. Minēsim kādu piemēru.

⁹ Reiz nodokļu ievācēji Pēterim pavaicāja, vai Jēzus maksā tempļa nodokli *. Pēteris tūlīt pat atbildēja: ”Maksā gan.” Vēlāk Jēzus uzrunāja Pēteri: ”Kā tu domā, Sīmani? No kā zemes ķēniņi ievāc nodevas vai galvasnaudu? No pašu dēliem vai no citiem?” Pēteris atteica: ”No citiem.” Tad Jēzus norādīja: ”Tātad dēliem nodokļi nav jāmaksā.” (Mateja 17:24—27.) Pēteris, bez šaubām, saprata Jēzus uzdoto jautājumu jēgu, jo visiem bija zināms, ka valdnieku ģimenes locekļi ir atbrīvoti no nodokļiem. Tāpēc Jēzum,  debesu Ķēniņa vienīgajam Dēlam, kura Tēvs tika pielūgts templī, nebija pienākums maksāt nodokli. Pievērs uzmanību, ka Jēzus nevis vienkārši pateica Pēterim priekšā pareizo atbildi, bet ar taktiskiem jautājumiem palīdzēja tam izdarīt pareizo secinājumu un varbūt arī saprast, ka turpmāk būtu vērts rūpīgāk apsvērt, ko atbildēt.

10. Kas jāņem vērā, lai prasmīgi izmantotu jautājumus sludināšanā pa mājām?

¹⁰ Kas mums jāņem vērā, lai prasmīgi izmantotu jautājumus kalpošanā? Sludinot pa mājām, mēs varam uzdot cilvēkiem jautājumus, lai ierosinātu viņu interesi un varbūt rastu iespēju pastāstīt viņiem labo vēsti. Piemēram, ja durvis atver cilvēks gados, mēs varētu ar cieņu pavaicāt: ”Kā pasaule ir izmainījusies jūsu dzīves laikā?” Uzklausījuši atbildi, mēs varam uzdot nākamo jautājumu: ”Kas, jūsuprāt, būtu vajadzīgs, lai pasaule kļūtu labāka?” (Mateja 6:9, 10.) Ja pie durvīm pienāk sieviete, kurai ir mazi bērni, varētu jautāt: ”Vai jūs kādreiz esat domājusi, kāda būs pasaule, kad jūsu bērni būs lieli?” (Psalms 37:10, 11.) Ja, apmeklējot cilvēkus, būsim vērīgi, mums droši vien izdosies izraudzīties tādu jautājumu, kas atbilst mājas iemītnieka interesēm.

11. Kā var likt lietā jautājumus, kad vadām Bībeles nodarbības?

¹¹ Kā likt lietā jautājumus, kad vadām Bībeles nodarbības? Pārdomāti jautājumi palīdz izdibināt, kas ir Bībeles skolnieka sirdī. (Salamana Pamācības 20:5.) Pieņemsim,  ka mēs apskatām grāmatu Ko patiesībā māca Bībele? *, nodaļu ”Dievam patīkama dzīve”. Šajā nodaļā paskaidrots, kāda ir Dieva attieksme pret netikumību, dzeršanu un melošanu. Iespējams, no skolnieka atbildēm ir redzams, ka viņš saprot, ko Bībele māca, bet vai viņš piekrīt tam, ko ir uzzinājis? Mēs varētu jautāt: ”Vai Dieva viedoklis šajos jautājumos jums liekas saprātīgs?” Tāpat varētu vaicāt: ”Kā jūs šīs zināšanas varat izmantot savā dzīvē?” Tomēr jāpatur prātā, ka mums jābūt taktiskiem, lai neaizskartu cilvēka goda jūtas. Būtu jāvairās no jautājumiem, kas viņam liktu justies neērti. (Salamana Pamācības 12:18.)

12.—14. a) Kādās situācijās Jēzus izmantoja savu prasmi loģiski argumentēt? b) Kā Jēzus ar pārliecinošas loģikas palīdzību atspēkoja farizeju apgalvojumus, ka viņa spēks nākot no Sātana?

¹² Jēzus prāts darbojās nevainojami, un viņš lieliski prata argumentēt. Bija reizes, kad viņš ar neapgāžamas loģikas palīdzību atspēkoja nepatiesos apvainojumus, ko viņam izvirzīja pretinieki. Daudzkārt viņš minēja pārliecinošus argumentus, lai iemācītu kaut ko vērtīgu saviem sekotājiem. Aplūkosim dažus piemērus.

¹³ Kad Jēzus bija izdziedinājis dēmona apsēstu cilvēku, kas bija akls un mēms, farizeji paziņoja: ”Viņš izdzen dēmonus ne citādi kā ar dēmonu valdnieka Belcebula [Sātana] palīdzību.” Viņi atzina, ka dēmonus var izdzīt tikai ar augstāka spēka palīdzību, taču uzstāja, ka Jēzus spēks nāk no Sātana. Šī apsūdzība bija ne vien nepatiesa, bet arī neloģiska. Norādīdams uz viņu aplamo domāšanu, Jēzus atbildēja: ”Ikviena valsts, kas iekšēji sašķēlusies, tiks izpostīta, un neviena pilsēta vai nams, kas iekšēji sašķēlies, nepastāvēs. Tāpat, ja Sātans izdzen Sātanu, viņš ir  nonācis nesaskaņā pats ar sevi. Kā tad viņa valsts pastāvēs?” (Mateja 12:22—26.) Būtībā Jēzus teica: ”Ja es darbotos Sātana uzdevumā, bet grautu Sātana darbus, tad jau Sātans kaitētu pats sev un tuvotos viņa gals.” Kā lai farizeji atspēkotu tik pārliecinošu loģiku?

¹⁴ Bet Jēzus vēl nebija pateicis visu. Zinādams, ka arī daži no farizeju mācekļiem bija izdzinuši dēmonus, viņš uzdeva vienkāršu, bet iedarbīgu jautājumu: ”Ja es izdzenu dēmonus ar Belcebula palīdzību, ar ko tad tos izdzen jūsu mācekļi?” (Mateja 12:27.) Jēzus vārdu būtība ir šāda: ”Ja es izdzenu dēmonus Sātana spēkā, tad arī jūsu mācekļi to dara tajā pašā spēkā.” Ko farizeji varēja teikt? Viņi nekad neatzītu, ka spēku viņu mācekļiem dod Sātans. Tā Jēzus, balstoties uz farizeju kļūdaino loģiku, lika viņiem izdarīt secinājumu, kas viņiem pašiem bija ļoti nepatīkams. Vai nav iespaidīgi lasīt, cik prasmīgi Jēzus virzīja sarunu? Vēl jo vairāk dzirdētais noteikti ietekmēja cilvēkus, kas paši bija tur klāt, jo Jēzus izturēšanās un balss tonis, jādomā, palielināja viņa vārdu spēku.

15.—17. Miniet piemēru, kā Jēzus, izmantodams argumentāciju pēc principa ”cik daudz vairāk”, paskaidroja uzmundrinošas domas par savu Tēvu!

¹⁵ Loģiski un pārliecinoši Jēzus runāja arī tad, kad dalījās ar citiem pozitīvās, uzmundrinošās domās par savu Tēvu. Bieži viņš to darīja, izmantodams argumentāciju, kas veidota pēc principa ”cik daudz vairāk”, lai palīdzētu klausītājiem vēl dziļāk izprast kādu labi zināmu faktu. * Šāda domu gaita, kas pamatojas uz kontrastu, mēdz būt ļoti iedarbīga. Tālāk ir minēti divi piemēri.

¹⁶ Atbildēdams uz mācekļu lūgumu iemācīt viņiem lūgt  Dievu, Jēzus runāja par to, ka nepilnīgi cilvēki labprāt ”dod labas dāvanas” saviem bērniem. Tad viņš secināja: ”Ja pat jūs, būdami ļauni, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, cik daudz vairāk Tēvs, kas ir debesīs, dos svēto garu tiem, kas viņu lūdz!” (Lūkas 11:1—13.) Jēzus paustās domas pamatā ir kontrasts. Ja grēcīgi vecāki gādā par savu bērnu vajadzībām, tad vēl jo vairāk debesu Tēvs, kas ir pilnīgs un taisns it visā, piešķirs svēto garu saviem uzticīgajiem kalpiem, kas pazemīgi tuvojas viņam lūgšanā.

¹⁷ Līdzīga bija Jēzus argumentācija, kad viņš deva gudru padomu, kā tikt galā ar raizēm. Viņš sacīja: ”Pavērojiet kraukļus: tie nedz sēj, nedz pļauj, tiem nav ne šķūņa, ne klēts, tomēr Dievs tos baro. Cik daudz vērtīgāki jūs esat par putniem! [..] Pavērojiet, kā aug lilijas. Tās nedz nopūlas, nedz vērpj.. Ja jau Dievs tā tērpj lauka augus, kas šodien ir, bet rīt tiks iesviesti krāsnī, cik gan vairāk viņš apģērbs jūs, mazticīgie!” (Lūkas 12:24, 27, 28.) Ja Jehova rūpējas par putniem un puķēm, tad vēl jo vairāk viņš rūpēsies par cilvēkiem, kas viņu mīl un pielūdz. Ar šādiem argumentiem Jēzum, bez šaubām, izdevās piekļūt cilvēku sirdij.

18., 19. Kā varētu runāt ar cilvēku, kurš apgalvo, ka nevar ticēt Dievam, kas nav redzams?

¹⁸ Sludināšanā mums ir jāspēj runāt loģiski, lai atspēkotu nepatiesas mācības. Tāpat pārliecinoša argumentācija ir svarīga, kad dalāmies ar citiem uzmundrinošās domās par Jehovu. (Apustuļu darbi 19:8; 28:23, 24.) Vai mums tāpēc jāapgūst pārgudra loģika? Nē, tas nav nepieciešams. Jēzus paraugs liecina, ka loģiski argumenti vislabāk iedarbojas tad, ja tos izklāsta vienkārši.

¹⁹ Piemēram, kā varētu atbildēt cilvēkam, kurš apgalvo, ka nevar ticēt Dievam, kas nav redzams? Mēs varētu  atsaukties uz dabisko saikni starp cēloni un sekām. Redzot sekas, mēs saprotam, ka ir jābūt kādam cēlonim. Mēs varētu teikt: ”Ja jūs nonāktu nomaļā vietā un pēkšņi ieraudzītu kārtīgi celtu māju, kurā turklāt glabājas pārtikas krājumi (sekas), vai jūs neatzītu, ka ir kāds cilvēks (cēlonis), kurš to ir būvējis un iekārtojis? Tieši tāpat, kad redzam, cik pārdomātas konstrukcijas ir sastopamas dabā un cik bagātīgi ir mūsu planētas pārtikas krājumi (sekas), vai nav loģiski secināt, ka pastāv kāds (cēlonis), kurš to visu ir radījis? Pašā Bībelē ir lasāma šāda atziņa: ”Katru namu kāds ir cēlis, bet tas, kas ir uzcēlis visu, ir Dievs.”” (Ebrejiem 3:4.) Protams, lai cik loģiski būtu mūsu argumenti, tie nepārliecinās visus. (2. Tesalonikiešiem 3:2.)

20., 21. a) Kā mēs varam izmantot argumentāciju pēc principa ”cik daudz vairāk”, lai izceltu Jehovas īpašības un rīcības veidu? b) Par ko stāstīts nākamajā nodaļā?

²⁰ Kad mācām citus, vai tas būtu sludināšanā vai draudzē,  mēs varam izmantot arī argumentāciju, kas veidota pēc principa ”cik daudz vairāk”, tā izceļot Jehovas īpašības un rīcības veidu. Lai paskaidrotu, ka mācība par mūžīgām mokām elles ugunīs patiesībā sagādā negodu Jehovam, mēs varētu teikt: ”Vai ir kāds mīlošs tēvs, kas sodītu savu bērnu, turēdams tā roku ugunī? Vēl jo vairāk jau pati doma par elles ugunīm noteikti šķiet atbaidoša mūsu mīlošajam debesu Tēvam.” (Jeremijas 7:31.) Lai apliecinātu nomāktam ticības biedram, ka Jehova viņu mīl, mēs varētu sacīt: ”Ja Jehova uzskata par vērtīgu pat mazu zvirbulīti, cik daudz vairāk viņš ar mīlestību rūpējas par katru no saviem kalpiem uz zemes, arī par tevi!” (Mateja 10:29—31.) Ar šādiem loģiskiem argumentiem mēs varam piekļūt cilvēku sirdij.

²¹ Tagad, kad esam apskatījuši tikai trīs mācīšanas paņēmienus, ko izmantoja Jēzus, mēs pilnīgi skaidri redzam, ka sargi, kas nespēja viņu apcietināt, nebūt nepārspīlēja, sakot: ”Vēl nekad neviens nav runājis tā kā viņš.” Nākamajā nodaļā pievērsīsim uzmanību tam, kā Jēzus lietoja mācīšanas paņēmienu, kas cilvēkiem laikam visbiežāk saistās ar viņa vārdu, — līdzības un piemērus.