Piektā nodaļa

Brīvība, kas piešķirta Jehovas kalpiem

1., 2. a) Cik lielu brīvību Dievs bija piešķīris pirmajiem diviem cilvēkiem? b) Miniet dažus likumus, kas noteica Ādama un Ievas darbību!

KAD Jehova radīja pirmo vīrieti un sievieti, viņiem bija daudz vairāk brīvības nekā cilvēkiem mūsdienās. Viņu mājvieta bija paradīze — skaistais Ēdenes dārzs. Pirmo cilvēku prieku par dzīvi neaptumšoja slimības, jo viņu prāts un ķermenis bija nevainojami. Viņus negaidīja nāve, kā tas ir bijis ar visiem cilvēkiem pēc tam. Turklāt viņiem nebija mehāniski jāklausa pavēlēm — viņiem bija piešķirta brīnišķīgā gribas brīvības dāvana, spēja pašiem pieņemt lēmumus. Bet, lai nepazaudētu šo lielisko brīvību, viņiem bija jāpakļaujas Dieva likumiem.

² Starp tiem bija Dieva iedibinātie fizikālie likumi. Protams, šie likumi nav rakstīti uz papīra, taču Ādams un Ieva bija radīti tā, ka viņiem bija dabiski tiem pakļauties. Izsalkuma sajūta liecināja par vajadzību ēst, slāpes — par vajadzību dzert, saulriets — par vajadzību gulēt. Jehova pirmajiem cilvēkiem bija uzdevis arī kādu darbu. Šis uzdevums patiesībā bija likums, jo tas noteica viņu rīcību. Viņiem bija jārada pēcnācēji, jāvalda pār daudzajām dzīvības formām uz zemes un jāpaplašina paradīze, līdz kamēr tā izplestos pa visu zemeslodi. (1. Mozus 1:28; 2:15.) Tas  bija ļoti patīkams un noderīgs likums. Cilvēkiem bija uzdots darbs, kas viņiem sniedza patiesu gandarījumu un ļāva pilnībā izmantot savas spējas, lai paveiktu kaut ko vērtīgu. Viņiem bija arī pietiekami liela brīvība, jo viņi varēja paši lemt, kā izpildīt savu uzdevumu. Ko gan vēl varētu vēlēties?

3. Kas Ādamam un Ievai bija jādara, lai saprātīgi izmantotu viņiem piešķirto brīvību pieņemt lēmumus?

³ Protams, kad Ādamam un Ievai tika ļauts pašiem pieņemt lēmumus, tas nenozīmēja, ka jebkuram viņu lēmumam būs labs iznākums. Brīvība pieņemt lēmumus bija jāizmanto Dieva likumu un principu robežās. Lai uzzinātu šos likumus un principus, cilvēkiem bija jāklausās, ko saka Radītājs, un jāvēro viņa darbi. Dievs Ādamam un Ievai bija piešķīris saprātu, kas viņiem ļāva uzzināto likt lietā. Tā kā viņi bija radīti pilnīgi, viņu pieņemtajos lēmumos gluži dabiski bija jāizpaužas īpašībām, kas piemīt Dievam. Tā noteikti būtu, ja viņi patiešām būtu pateicīgi par visu, ko Dievs bija izdarījis viņu labā, un vēlētos rīkoties Dievam pa prātam. (1. Mozus 1:26, 27; Jāņa 8:29.)

4. a) Vai Ādamam un Ievai dotā pavēle neēst viena koka augļus viņiem laupīja brīvību? b) Kāpēc šī prasība bija pilnīgi pamatota?

⁴ Dievs ar pilnām tiesībām nolēma pārbaudīt cilvēku uzticību viņam, savam dzīvības devējam, un to, vai cilvēki gribēs pakļauties viņa noteiktajiem ierobežojumiem. Jehova sacīja Ādamam: ”No visiem dārza kokiem tu vari pēc patikas ēst, bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi.” (1. Mozus 2:16, 17.) Pēc Ievas  radīšanas šis likums tika darīts zināms arī viņai. (1. Mozus 3:2, 3.) Šis ierobežojums nekādā ziņā nelaupīja cilvēkiem brīvību. Viņiem pārpilnībā bija pieejama daudzveidīga un garšīga pārtika, tātad nebija nekādas vajadzības ēst aizliegtā koka augļus. (1. Mozus 2:8, 9.) Bija loģiski atzīt, ka zeme pieder Dievam, kas to ir radījis. No šī fakta izriet Dieva tiesības izdot likumus, kas ir saskaņā ar viņa nodomu un nāk cilvēkiem par labu. (Psalms 24:1, 10.)

5. a) Kā Ādams un Ieva zaudēja savu lielisko brīvību? b) Kas nomainīja to brīvību, kāda bija bijusi Ādamam un Ievai, un kā tas ir ietekmējis mūs?

⁵ Bet kas notika pēc tam? Kāds eņģelis, godkāres mudināts, nepareizā veidā izmantoja savu gribas brīvību un kļuva par Sātanu, kas nozīmē ’pretinieks’. Viņš piemānīja Ievu, iegalvodams tai kaut ko tādu, kas bija pretrunā ar Dieva gribu. (1. Mozus 3:4, 5.) Ādams pievienojās Ievai un arī pārkāpa Dieva likumu. Piesavinādamies to, kas viņiem nepiederēja, cilvēki zaudēja savu lielisko brīvību. Par viņu kungu kļuva grēks, un, kā jau Dievs bija brīdinājis, pēc kāda laika viņi nomira. Mantojumā saviem pēcnācējiem pirmie cilvēki atstāja grēku, kas izpaužas iedzimtā nosliecē uz nepareizu rīcību. Grēka sekas ir arī slimības, novecošana un nāve. Ar cilvēku tieksmi rīkoties nepareizi, ko pastiprina Sātana ietekme, ir izskaidrojams tas, ka cilvēces vēsturē ir bijis milzum daudz naida, noziegumu, apspiešanas un karu, kas izdzēsuši miljoniem dzīvību. Kāds pretstats brīvībai, ko Dievs cilvēkiem bija piešķīris sākumā! (5. Mozus 32:4, 5; Ījaba 14:1, 2; Romiešiem 5:12; Atklāsmes 12:9.)

 Kur var atrast brīvību

6. a) Kur var atrast patiesu brīvību? b) Par kādu brīvību runāja Jēzus?

⁶ Ņemot vērā bēdīgos apstākļus, kādi pastāv mūsdienās, nav jābrīnās, ka cilvēki ilgojas pēc lielākas brīvības. Bet kur var atrast patiesu brīvību? Jēzus sacīja: ”Ja jūs paliekat manos vārdos, jūs patiesi esat mani mācekļi, un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” (Jāņa 8:31, 32.) Te nav runa par brīvību, kādu cilvēki cer iegūt, kad viņi, nebūdami apmierināti ar kādu valdnieku vai valdības formu, aizstāj to ar citu. Šī brīvība ir saistīta ar galveno cilvēku problēmu cēloni. Jēzus runāja par brīvību no grēka. (Jāņa 8:24, 34—36.) Tātad, ja cilvēks patiesi top par Jēzus Kristus mācekli, viņa dzīvē notiek būtiskas pārmaiņas — viņš kļūst brīvs.

7. a) Kādā ziņā mēs jau tagad varam atbrīvoties no grēka? b) Kas mums jādara, lai iegūtu šādu brīvību?

⁷ Tas nenozīmē, ka patiesie kristieši vairs neizjūt iedzimto noslieci grēkot. Tā kā viņi ir mantojuši grēku, viņiem joprojām jāizcīna iekšēja cīņa. (Romiešiem 7:21—25.) Bet, ja cilvēks tiešām dzīvo saskaņā ar Jēzus mācībām, viņš vairs nebūs grēka vergs. Grēks viņam vairs nebūs kā pavēlnieks, kas dod rīkojumus, kuriem viņš akli paklausa. Šāds cilvēks būs atbrīvojies no dzīvesveida, kam nav patiesas jēgas un kas liek izjust sirdsapziņas pārmetumus. Viņam būs tīra sirdsapziņa Dieva priekšā, jo viņa agrāk izdarītie grēki būs piedoti, pamatojoties uz viņa ticību Kristus upurim. Grēcīgās noslieces tik un tā izpaudīsies, bet, atsaukdams atmiņā Kristus tīrās mācības un pretodamies nepareizām vēlmēm, viņš apliecinās, ka grēks vairs nav viņa kungs. (Romiešiem 6:12—17.)

8. a) Kādu brīvību cilvēkam sniedz patiesā kristietība? b) Kādai būtu jābūt mūsu attieksmei pret laicīgiem valdniekiem?

 ⁸ Kristiešiem jau tagad ir diezgan liela brīvība. Mēs esam atbrīvoti no viltus mācību ietekmes, no māņticības gūsta un no kalpības grēkam. Lieliskās patiesības par mirušo stāvokli un augšāmcelšanu mums ir palīdzējušas pārvarēt nesaprātīgas bailes no nāves. Tā kā mēs zinām, ka nepilnīgās cilvēku valdības drīz nomainīs Dieva taisnīgā Valstība, mēs neizjūtam bezcerību. (Daniēla 2:44; Mateja 6:10.) Tas tomēr nenozīmē, ka būtu pieļaujams ar necieņu izturēties pret valsts varas iestādēm un to izdotajiem likumiem. (Titam 3:1, 2; 1. Pētera 2:16, 17.)

9. a) Kā Jehova mums ar mīlestību palīdz izjust vislielāko brīvību, kāda cilvēkiem pašreiz ir iespējama? b) Kā mēs varam pieņemt gudrus lēmumus?

⁹ Jehova mums neliek atrast labāko dzīves ceļu ar mēģinājumu un kļūdu palīdzību. Viņš zina, kā mēs esam veidoti, kas mums var sagādāt patiesu gandarījumu un dot paliekošu labumu. Viņam nav noslēpums, kādas domas un rīcība var sabojāt cilvēka attiecības ar viņu un ar citiem cilvēkiem un varbūt pat neļaut nonākt jaunajā pasaulē. Jehova ar mīlestību dara to visu mums zināmu, izmantojot Bībeli un savu redzamo organizāciju. (Marka 13:10; Galatiešiem 5:19—23; 1. Timotejam 1:12, 13.) No mums pašiem ir atkarīgs, kā mēs pēc tam rīkosimies, liekot lietā gribas brīvību, ko mums ir devis Dievs. Ja būsim nopietni uzklausījuši Bībelē teikto, mēs, atšķirībā no Ādama, pieņemsim gudrus lēmumus, kas liecinās par to, ka labas attiecības ar Jehovu ir svarīgākais mūsu dzīvē.

 Vēlēšanās iegūt cita veida brīvību

10. Kādu brīvību ir mēģinājuši iegūt daži Jehovas liecinieki?

¹⁰ Reizēm daži gados jauni Jehovas liecinieki — kā arī tie, kas jau ir pieauguši, — var izjust vēlēšanos iegūt cita veida brīvību. Iespējams, pasaule viņiem šķiet pievilcīga, un, jo vairāk viņi par to domā, jo stiprāka kļūst vēlēšanās darīt kaut ko tādu, kas kristiešiem nav pieņemams, bet pasaulē ir plaši izplatīts. Parasti šādiem cilvēkiem nav nodoma lietot narkotikas, piedzerties vai rīkoties netikli, bet viņi sāk pavadīt laiku kopā ar tiem, kas nav patiesie kristieši, un vēlas, lai viņus šajā sabiedrībā uzskatītu par savējiem. Varbūt viņi pat sāk atdarināt pasaulīgu cilvēku runas veidu un uzvedību. (3. Jāņa 11.)

11. No kurienes dažreiz nāk vilinājums darīt kaut ko nepareizu?

¹¹ Var gadīties arī tā, ka vilinājums iesaistīties kristiešiem nepieņemamā rīcībā nāk no kāda, kas apgalvo, ka  viņš kalpo Jehovam. Tā bija noticis ar dažiem agrīnajiem kristiešiem, un šāda situācija var atkārtoties mūsdienās. Šādi cilvēki bieži vēlas darīt kaut ko tādu, ko viņi uzskata par patīkamu, bet kas ir pretrunā ar Dieva likumiem. Viņi mudina citus baudīt dzīvi, bet, ”apsolīdami tiem svabadību, paši viņi kalpo postam”. (2. Pētera 2:19.)

12. Kādas bēdīgas sekas ir rīcībai, kas ir pretrunā ar Dieva likumiem un principiem?

¹² Šādai ”brīvībai” vienmēr ir bēdīgas sekas, jo tiek pārkāpti Dieva likumi. Piemēram, netikumīgas dzimumattiecības var izraisīt emocionālas sāpes, slimības un pat nāvi, nevēlamu grūtniecību, laulības izjukšanu. (1. Korintiešiem 6:18; 1. Tesaloniķiešiem 4:3—8.) Narkotiku lietošanas dēļ cilvēks var kļūt viegli aizkaitināms, viņa runa var kļūt neskaidra, redze var zaudēt asumu, viņam var reibt galva, var būt apgrūtināta elpošana, sākties halucinācijas un pat iestāties nāve. Cilvēkam var izveidoties atkarība no narkotikām, un, lai iegūtu naudu narkotiku iegādei, viņš var izdarīt noziegumu. Līdzīgas sekas ir pārmērīgai alkohola lietošanai. (Salamana Pamācības 23:29—35.) Cilvēki, kas šādi rīkojas, varbūt uzskata sevi par brīviem, bet, kad jau ir par vēlu, viņi atskārst, ka ir kļuvuši par grēka vergiem. Un cik gan nežēlīgs kungs ir grēks! Par šo jautājumu jādomā jau tagad, un tad ar mums nekas tāds nenotiks. (Galatiešiem 6:7, 8.)

Problēmas sakne

13. a) Kā bieži rodas kārības, kas pamudina cilvēku uz nepareizu rīcību? b) Kāds viedoklis mums palīdzēs saprast, kas ir ”ļauna sabiedrība”? c) Atbildi uz 13. rindkopā minētajiem jautājumiem, uzsverot Jehovas viedokli!

¹³ Padomāsim par to, kas bieži ir problēmas pamatā.  Bībelē sacīts: ”Katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama. Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet grēks, padarīts, dzemdē nāvi.” (Jēkaba 1:14, 15.) Bet kā rodas kārība? Šādu kārību izraisa tas, ko cilvēks uzņem savā prātā, un bieži vien iemesls ir atrašanās starp cilvēkiem, kas nedzīvo pēc Bībeles principiem. Protams, mēs visi zinām, ka ir jāizvairās no ”ļaunas sabiedrības”. (1. Korintiešiem 15:33.) Bet kādu sabiedrību var nosaukt par ļaunu? Kāds ir Jehovas viedoklis par to? Pārdomājot tālāk minētos jautājumus un norādītos Bībeles pantus, mēs varēsim izdarīt pareizus secinājumus.

Vai tas vien, ka cilvēki tiek uzskatīti par godājamiem, nozīmē, ka ir labi atrasties viņu sabiedrībā? (1. Mozus 34:1, 2, 18, 19.)

Kā pēc šo cilvēku runas veida, piemēram, viņu jokiem, var spriest par to, vai mums ar viņiem būtu vēlams kontaktēties tuvāk? (Efeziešiem 5:3, 4.)

Ko par mums domātu Jehova, ja mēs draudzētos ar cilvēkiem, kas viņu nemīl? (2. Laiku 19:1, 2.)

Kāpēc mums jābūt uzmanīgiem, veidojot attiecības ar darbabiedriem un skolasbiedriem, kas nav mūsu ticības biedri? (1. Pētera 4:3, 4.)

Arī televīzijas un kinofilmu skatīšanās, Interneta lietošana, kā arī grāmatu, žurnālu un laikrakstu lasīšana būtībā ir kontaktēšanās ar citiem. No kāda materiāla, kas atrodams šādos avotos, mums jāsargās? (Salamana Pamācības 3:31, LB-26 [”Neapskaudi varas darītāju un neizraugies sevim neviena no viņa ceļiem.”]; Jesajas 8:19; Efeziešiem 4:17—19.)

 Kā Jehovas viedokli par mums ietekmē tas, kādu sabiedrību mēs sev izvēlamies? (Psalms 26:1, 4, 5; 97:10.)

14. Kādu lielisku brīvību iegūs tie, kas tagad ņem vērā Dieva vārdos dotos padomus?

¹⁴ Pavisam tuvu ir Dieva jaunā pasaule. Drīz Dieva debesu Valstība atbrīvos cilvēkus no Sātana un visas viņa ļaunās sistēmas ietekmes. Paklausīgie cilvēki pamazām tiks atbrīvoti no grēka sekām, viņu ķermenis un prāts sasniegs pilnību, un viņi varēs mūžīgi dzīvot paradīzē. Beigu beigās visa radība izjutīs brīvību, kas būs pilnīgā saskaņā ar ”tā Kunga Garu”. (2. Korintiešiem 3:17.) Vai ir vērts riskēt to visu zaudēt, kas varētu notikt, ja mēs tagad neņemtu vērā Dieva vārdos dotos padomus? Mums jācenšas gudri izmantot kristiešiem piešķirto brīvību un skaidri jāapliecina, ka patiešām vēlamies iegūt ”Dieva bērnu apskaidrību un svabadību”. (Romiešiem 8:21.)

Atkārtojuma jautājumi

• Cik liela brīvība bija pirmajiem diviem cilvēkiem? Kādā stāvoklī salīdzinājumā ar viņiem cilvēce atrodas mūsdienās?

• Kāda brīvība ir patiesajiem kristiešiem? Kā šī brīvība atšķiras no tā, ko pasaulē pieņemts uzskatīt par brīvību?

• Kāpēc ir svarīgi sargāties no ļaunas sabiedrības? Kam ir tiesības noteikt, kāda sabiedrība ir slikta?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 46. lpp.]

Dieva Rakstos lasāms brīdinājums: ”Nepievilieties. Ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus”