Vienpadsmitā nodaļa

”Dzenieties papriekšu pēc Dieva valstības”

1. a) Kāpēc Jēzus skubināja savus klausītājus dzīties papriekšu pēc Dieva Valstības? b) Kāds jautājums mums sev jāuzdod?

RUNĀ, ko Jēzus vairāk nekā pirms 1900 gadiem teica Galilejā, viņš skubināja savus klausītājus: ”Dzenieties papriekšu pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības.” Bet kāpēc bija jārīkojas tik steidzami? Vai gan līdz laikam, kad Kristum tiks piešķirta Valstības vara, vēl nebija palikuši daudzi gadsimti? Jā, tā tiešām bija, taču mesiāniskā Valstība bija līdzeklis, ar kura palīdzību Jehova apstiprinās savas tiesības uz augstāko varu un īstenos savu lielisko nodomu, kas saistīts ar zemi. Ikviens, kas patiesi izprata šos faktus, apzinājās, ka Valstībai jākļūst par galveno viņa dzīvē. Ja reiz tā bija pirmajā gadsimtā, tad vēl jo vairāk to pašu var teikt tagad, kad Kristus jau ir kļuvis par Ķēniņu. Mums jāuzdod sev jautājums: vai mans dzīvesveids liecina par to, ka es dzenos papriekšu pēc Dieva Valstības? (Mateja 6:33.)

2. Pēc kā dzenas lielākā daļa cilvēku?

² Mūsdienās pasaulē ir miljoniem cilvēku, kas tiešām dzenas papriekšu pēc Dieva Valstības. Viņi apliecina atbalstu Valstības varai ar to, ka ierāda Jehovas gribas pildīšanai galveno vietu dzīvē un ir veltījuši sevi viņam. Turpretī lielākā cilvēces daļa interesējas  galvenokārt par ikdienišķiem jautājumiem. Cilvēki cenšas nopelnīt naudu un pēc tam tērē šo naudu dažādu preču iegādei un izklaidei. Daudzi veltī visus spēkus karjeras veidošanai. Viņu dzīvesveids liecina par to, ka pirmām kārtām viņi domā paši par sevi, par materiālām vērtībām un izpriecām. Dievs viņiem ir otrajā vietā, ja viņi vispār tic Dievam. (Mateja 6:31, 32.)

3. a) Pēc kādām mantām Jēzus saviem mācekļiem ieteica dzīties, un kāpēc? b) Kāpēc nebūtu pārlieku jāraizējas par materiālām vērtībām?

³ Bet Jēzus saviem mācekļiem deva padomu: ”Nekrājiet sev mantas virs zemes,” — jo tās nepastāv mūžīgi. ”Krājiet sev mantas debesīs,” viņš teica, un to var darīt, kalpojot Jehovam. Jēzus mudināja savus sekotājus paturēt ”skaidru” aci — galveno uzmanību un spēkus veltīt Dieva gribas pildīšanai. ”Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai,” viņš sacīja. Bet vai gan nav jādomā par pārtiku, apģērbu un pajumti? ”Nezūdaities,” Jēzus ieteica. Viņš pievērsa mācekļu uzmanību putniem — Dievs tos baro. Viņš aicināja savus sekotājus mācīties no puķēm — Dievs tās apģērbj. Vai gan ar saprātu apveltīti cilvēki, kas kalpo Jehovam, nav vairāk vērti? ”Dzenieties papriekšu pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības,” teica Jēzus, ”tad jums visas šās [nepieciešamās] lietas taps piemestas.” (Mateja 6:19—34.) Vai tava rīcība liecina, ka tu tici šiem vārdiem?

Neļaujiet nekam nomākt patiesību par Valstību

4. Kāds var būt iznākums, ja cilvēks pārāk lielu uzmanību pievērš materiālām vērtībām?

⁴ Ir gluži pareizi rūpēties par savām un savas ģimenes materiālajām vajadzībām, bet, ja cilvēks par to  raizējas pārāk daudz, iznākums var būt ļoti bēdīgs. Iespējams, viņš apgalvo, ka tic Valstībai, taču, ja savā sirdī viņš svarīgāku vietu ierāda kaut kam citam, patiesība par Valstību tiks nomākta. (Mateja 13:18—22.) Piemēram, reiz kāds bagāts jauns cilvēks vaicāja Jēzum: ”Ko man būs darīt, lai iemantoju mūžīgu dzīvību?” Šis cilvēks dzīvoja tikumīgi un labi izturējās pret citiem, bet viņam pārlieku rūpēja viņa īpašumi. Viņš nespēja piespiest sevi atteikties no tiem, lai kļūtu par Kristus sekotāju, un tā palaida garām iespēju būt kopā ar Kristu debesu Valstībā. Jēzus toreiz teica: ”Cik grūti bagātie ieies Dieva valstībā!” (Marka 10:17—23.)

5. a) Ar ko Pāvils Timotejam ieteica apmierināties, un kāpēc viņš deva šādu padomu? b) Kā Sātans izmanto ”mantas kārību”, lai kaitētu cilvēkiem?

⁵ Pēc daudziem gadiem apustulis Pāvils rakstīja vēstuli Timotejam, kas tajā laikā atradās Efesā, plaukstošā tirdzniecības centrā. Pāvils viņam atgādināja: ”Mēs nenieka neesam pasaulē ienesuši, tāpēc arī nenieka nevaram iznest; bet kad mums ir barība un apģērbs, tad ar to mēs pietiksim.” Ir pareizi strādāt, lai sagādātu ”barību un apģērbu” sev un ģimenei. Bet Pāvils brīdināja: ”Kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā.” Sātans ir viltīgs. Sākumā viņš varbūt kārdina cilvēku ar kaut ko tādu, kas neliekas pārāk svarīgs. Pēc tam parasti seko nopietnāks vilinājums, piemēram, rodas izdevība saņemt paaugstinājumu vai tiek piedāvāts labāks darbs, kas ļautu vairāk nopelnīt, bet prasītu  laiku, kurš agrāk tika izmantots garīgām nodarbēm. Ja neesam modri, ”mantas kārība” var nomākt daudz svarīgākās Valstības intereses. Pāvils to formulēja šādi: ”Dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju.” (1. Timotejam 6:7—10.)

6. a) Kas mums jādara, lai nekristu materiālisma gūstā? b) Par ko mēs varam būt pārliecināti pat mūsdienu pasaules ekonomiskajā situācijā?

⁶ Pauzdams patiesu mīlestību pret savu kristīgo brāli Timoteju, Pāvils viņam rakstīja: ”Bēdz no šīm lietām.., cīnies labo ticības cīņu.” (1. Timotejam 6:11, 12.) Ir nepieciešama nopietna piepūle, lai pretotos pasaulē izplatītajam materiālistiskajam dzīvesveidam. Bet, ja darām visu iespējamo, lai dzīvotu saskaņā ar savu ticību, Jehova mūs nekad nepametīs. Par spīti dzīves dārdzībai un augstajam bezdarba līmenim viņš parūpēsies, lai mums būtu viss nepieciešamais. Pāvils rakstīja: ”Jūsu dzīvē lai nav mantkārības! Lai jums pietiek ar to, kas pie rokas, jo viņš [Dievs] pats ir sacījis: ”Es tevi neatstāšu un tevi nepametīšu,” tā ka mēs droši varam sacīt: ”Tas Kungs ir mans palīgs, es nebīšos! Ko cilvēks man darīs?”” (Ebrejiem 13:5, 6.) Savukārt ķēniņš Dāvids atzina: ”Es biju jauns un kļuvu vecs, bet nekad es neredzēju taisno atstātu nedz arī viņa bērnus lūdzam maizi.” (Psalms 37:25.)

Agrīno mācekļu priekšzīme

7. Kādus norādījumus par sludināšanu Jēzus deva saviem mācekļiem, un kāpēc šie norādījumi bija saprātīgi?

⁷ Apmācījis savus apustuļus, Jēzus viņus izsūtīja sludināt Izraēlā labo vēsti un paziņot: ”Debesu valstība  ir tuvu klāt pienākusi.” Cik tā bija saviļņojoša vēsts! Starp viņiem bija Jēzus Kristus, mesiāniskais Ķēniņš. Tā kā apustuļi no sirds kalpoja Dievam, Jēzus viņus mudināja paļauties, ka Dievs par viņiem rūpēsies. Tāpēc viņš sacīja: ”Neņemiet neko līdz uz ceļu, ne zizli, ne ceļa somu, ne maizi, ne naudu, ne arī divus svārkus! Un kur kādā mājā jūs ieejat, tur palieciet un no turienes ejiet tālāk.” (Mateja 10:5—10; Lūkas 9:1—6.) Jehova bija apņēmies parūpēties, lai izraēlieši, kam bija paraža viesmīlīgi izturēties pret svešiniekiem, gādātu par mācekļu vajadzībām.

8. a) Kāpēc Jēzus neilgi pirms savas nāves deva jaunus norādījumus par sludināšanu? b) Kam joprojām bija jābūt galvenajam Jēzus sekotāju dzīvē?

⁸ Vēlāk, neilgi pirms savas nāves, Jēzus darīja apustuļiem zināmu, ka nākotnē viņiem būs jādarbojas jaunos apstākļos. Oficiālā pretestība viņu darbam nozīmēs, ka Izraēlā viņiem vairs netiks parādīta tikpat liela viesmīlība kā agrāk. Turklāt drīzumā viņiem būs jāsāk sludināt vēsti par Valstību arī citās zemēs. Tagad viņiem bija jāņem līdzi ”maks” un ”soma”. Tomēr arī turpmāk viņiem bija jādzenas papriekšu pēc Jehovas Valstības un pēc viņa taisnības un jābūt pārliecinātiem, ka Dievs svētīs viņu pūles sagādāt nepieciešamo barību un apģērbu. (Lūkas 22:35—37.)

9. Kā Pāvils ierādīja Valstībai galveno vietu dzīvē, vienlaikus rūpēdamies arī par savām fiziskajām vajadzībām, un kādu padomu par to viņš deva citiem?

⁹ Apustulis Pāvils priekšzīmīgi sekoja Jēzus padomam.  Viņa dzīve nebija iedomājama bez kalpošanas. (Apustuļu darbi 20:24, 25.) Kad Pāvils devās uz kādu vietu sludināt, viņš pats pelnīja sev iztiku, piemēram, taisīja teltis. Viņš negaidīja, ka par viņu gādās citi. (Apustuļu darbi 18:1—4; 1. Tesaloniķiešiem 2:9.) Taču viņš ar pateicību izmantoja viesmīlību un pieņēma dāvanas, ja citi apliecināja savu mīlestību šādā veidā. (Apustuļu darbi 16:15, 34; Filipiešiem 4:15—17.) Pāvils mudināja kristiešus nevis atstāt novārtā ģimenes pienākumus sludināšanas dēļ, bet gan censties līdzsvaroti pildīt visus dažādos pienākumus. Viņš tos aicināja strādāt, mīlēt savas ģimenes locekļus un palīdzēt citiem. (Efeziešiem 4:28; 2. Tesaloniķiešiem 3:7—12.) Pāvils runāja par to, ka kristiešiem jāpaļaujas uz Dievu, nevis uz mantu un jādzīvo tā, lai būtu redzams, ka viņi patiešām saprot, kas ir svarīgākais. Tieši to bija mācījis Jēzus, proti — ka jādzenas papriekšu pēc Dieva Valstības un pēc viņa taisnības. (Filipiešiem 1:9—11.)

Lai Valstība arī turpmāk ir svarīgākais tavā dzīvē

10. Ko nozīmē dzīties papriekšu pēc Valstības?

¹⁰ Cik bieži mēs personīgi stāstām citiem cilvēkiem labo vēsti par Valstību? Daļēji tas ir atkarīgs no tā, kādi ir apstākļi mūsu dzīvē, un no tā, cik dziļa ir mūsu pateicība. Atceries, ka Jēzus neteica: ”Dzenieties pēc Valstības, kad jums nav nekā cita ko darīt.” Viņš zināja, cik liela nozīme ir Valstībai, un pauda sava Tēva gribu, teikdams: ”Dzenieties vairāk pēc Dieva valstības.” (Lūkas 12:31.) Lielākajai daļai no mums  ir jāstrādā, lai gādātu par savām un savas ģimenes vajadzībām, tomēr, ja mums ir ticība, tad galvenais mūsu dzīvē būs ar Valstību saistītais darbs, ko mums ir uzticējis Dievs. Protams, mēs pildīsim arī ģimenes pienākumus. (1. Timotejam 5:8.)

11. a) Kā Jēzus paskaidroja, ka ne visi varēs paveikt vienādu darba apjomu, sludinot vēsti par Valstību? b) Kādi faktori ietekmē to, cik daudz cilvēks var izdarīt?

¹¹ Daži no mums labās vēsts sludināšanai var veltīt vairāk laika nekā citi, bet līdzībā par dažādām augsnēm Jēzus paskaidroja, ka augļus nesīs visi, kuru sirds ir kā laba zeme. Kādi būs šie augļi? Apstākļi cilvēku dzīvē ir atšķirīgi. Daudz ko nosaka vecums, veselības stāvoklis un ģimenes pienākumi. Bet, ja cilvēks ir no sirds pateicīgs Dievam, viņš var paveikt visai daudz. (Mateja 13:23.)

12. Kādu garīgu mērķi sev varētu izvirzīt jaunieši?

¹² Ir ieteicams izvirzīt sev mērķus, kas var palīdzēt lielākā mērā piedalīties Valstības kalpošanā. Jauniešiem būtu nopietni jāpārdomā dedzīgā jaunā kristieša Timoteja priekšzīme.  (Filipiešiem 2:19—22.) Būtu brīnišķīgi, ja pēc skolas beigšanas viņi varētu uzsākt pilnas slodzes kalpošanu. Arī gados vecākiem cilvēkiem ir noderīgi izvirzīt garīgus mērķus.

13. a) Kurš izlemj, ko mēs personīgi varam paveikt Valstības kalpošanā? b) Ko mēs pierādām, ja dzenamies papriekšu pēc Valstības?

¹³ Ticībai mūs jāmudina nevis kritizēt tos, kas, mūsuprāt, varētu darīt vairāk, bet censties pašiem kaut ko uzlabot savā kalpošanā, tā ka mēs pilnā mērā izmantotu savus apstākļus. (Romiešiem 14:10—12; Galatiešiem 6:4, 5.) Kā redzams no notikumiem ar Ījabu, Sātans apgalvo, ka mūs galvenokārt interesē manta, ērtības un personīgā labklājība un ka mēs kalpojam Dievam savtīgu apsvērumu dēļ. Bet, ja dzenamies papriekšu pēc Valstības, kļūst skaidrs, ka Sātans ir nekaunīgs melis. Mēs pierādām, ka galvenais mūsu dzīvē ir kalpošana Dievam. Tā mēs ar saviem vārdiem un darbiem apliecinām, ka no sirds mīlam Jehovu, uzticīgi atbalstām viņa augstāko varu un mīlam savus tuvākos. (Ījaba 1:9—11; 2:4, 5; Salamana Pamācības 27:11.)

14. a) Kāpēc ir noderīgi plānot līdzdalību tīruma kalpošanā? b) Cik lielā mērā daudzi Jehovas liecinieki piedalās kalpošanā?

¹⁴ Mēs varēsim paveikt vairāk, ja plānosim laiku. Arī Jehovam ir ”noteikts laiks” sava nodoma īstenošanai. (2. Mozus 9:5; Marka 1:15.) Ja vien iespējams, būtu jācenšas piedalīties tīruma kalpošanā noteiktā laikā vienu reizi vai vairākas reizes nedēļā. Daudzi tūkstoši Jehovas liecinieku dažādās zemēs kalpo par palīgpionieriem un sludina labo vēsti aptuveni divas stundas  dienā. Daudzi tūkstoši citu ir kļuvuši par vispārējiem pionieriem un sludina vēsti par Valstību vidēji divarpus stundas dienā. Speciālie pionieri un misionāri Valstības kalpošanā pavada vēl vairāk laika. Arī mēs varam meklēt izdevības dažādās situācijās runāt par Valstību ar katru, kas ir gatavs klausīties. (Jāņa 4:7—15.) Mums būtu jāvēlas piedalīties sludināšanā pēc iespējas lielākā mērā, jo Jēzus paredzēja: ”Šis valstības evanģelijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.” (Mateja 24:14; Efeziešiem 5:15—17.)

15. Kā padoms, kas dots 1. vēstulē korintiešiem, 15. nodaļas 58. pantā, attiecas uz mūsu kalpošanu?

¹⁵ Jehovas liecinieki visās pasaules malās, lai kādā valstī viņi dzīvotu, vienoti sludina labo vēsti. Viņi attiecina uz sevi Dieva iedvesmoto padomu, kas lasāms Bībelē: ”Topiet pastāvīgi, nešaubīgi, pilnīgāki tā Kunga darbā vienumēr, zinādami, ka jūsu darbs tā Kunga lietās nav veltīgs.” (1. Korintiešiem 15:58.)

Atkārtojuma jautājumi

• Kad Jēzus ieteica ”dzīties papriekšu pēc Dieva Valstības”, uz ko viņš norādīja kā uz kaut ko mazsvarīgāku?

• Cik svarīgi ir rūpēties par mūsu pašu un mūsu ģimenes locekļu fiziskajām vajadzībām? Kā Dievs mums šajā ziņā palīdzēs?

• Kādos Valstības kalpošanas veidos mēs varam piedalīties?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 107. lpp.]

Jehovas liecinieki sludina labo vēsti visās zemēs, pirms nāks gals