Kristīšanas nozīme
Divpadsmitā nodaļa
Kristīšanas nozīme
1. Kāpēc kristīšana ir tēma, par ko mums būtu jādomā?
MŪSU ĒRAS 29. gadā Jēzus tika kristīts — Jānis Kristītājs viņu iegremdēja Jordānas upē. Notiekošo vēroja pats Jehova un izteica savu labvēlību. (Mateja 3:16, 17.) Kristījoties Jēzus rādīja priekšzīmi, kurai jāseko visiem viņa mācekļiem. Trīsarpus gadus vēlāk Jēzus saviem mācekļiem deva šādu norādījumu: ”Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā.” (Mateja 28:18, 19.) Vai tu esi kristīts saskaņā ar šiem Jēzus vārdiem? Un, ja ne, vai tu gatavojies kristīties?
2. Uz kādiem jautājumiem, kas saistīti ar kristīšanu, ir jāatbild?
2 Lai kā arī būtu, skaidra sapratne par kristīšanu ir vajadzīga ikvienam, kas vēlas kalpot Jehovam un dzīvot viņa taisnīgajā jaunajā pasaulē. Ir jāatbild uz vairākiem jautājumiem: vai mūsdienās kristīšanai ir tāda pati nozīme, kāda bija Jēzus kristīšanai? Ko nozīmē tikt kristītam ”Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā”? Un kā kristietis var dzīvot saskaņā ar savas kristīšanas nozīmi?
Kristīšana, ko veica Jānis
3. Ar ko aprobežojās Jāņa kristība?
3 Apmēram sešus mēnešus pirms tam, kad tika kristīts Jēzus, Jānis Kristītājs devās sludināt Jūdejas tuksnesī, vēstīdams: ”Atgriezieties no grēkiem, jo debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.” (Mateja 3:1, 2.) Ļaudis dzirdēja Jāņa teikto un uzklausīja viņa padomu. Viņi atklāti izsūdzēja savus grēkus, nožēloja tos un pēc tam ieradās pie Jāņa, lai tas viņus kristītu Jordānā. Šī kristīšana bija domāta ebrejiem. (Lūkas 1:13—16; Apustuļu darbi 13:23, 24.)
4. Kāpēc ebrejiem pirmajā gadsimtā steidzami bija jānožēlo grēki?
4 Ebrejiem steidzami bija jānožēlo grēki. 1513. gadā p.m.ē. pie Sīnāja kalna Dievs Jehova ar viņu senčiem bija noslēdzis nacionālu derību — oficiālu, svinīgu vienošanos. Bet viņi smagi grēkoja un nepildīja pienākumus, kas bija saistīti ar šo derību, tāpēc bija pelnījuši sodu. Jēzus laikā viņu stāvoklis bija ļoti nopietns. Pavisam tuvu bija Jehovas ”lielā un šausmu pilnā diena”, par ko bija pravietojis Maleahijs. Šī ”diena” pienāca mūsu ēras 70. gadā, kad romiešu karaspēks izpostīja Jeruzalemi un tās templi un nogalināja vairāk nekā miljonu ebreju. Jānis Kristītājs, kas izcēlās ar dedzību patiesajā pielūgsmē, tika sūtīts pirms šīs nelaimes, lai ”sagatavotu tam Kungam padevīgus ļaudis”. Cilvēkiem bija jānožēlo grēki, ko viņi bija izdarījuši pret Mozus bauslības derību, un jābūt gataviem pieņemt Dieva Dēlu, Jēzu, ko Jehova sūtīja pie viņiem. (Maleahija 3:22—24; Lūkas 1:17; Apustuļu darbi 19:4.)
5. a) Kāpēc Jānis iebilda Jēzum, kad tas ieradās pie viņa kristīties? b) Ko simbolizēja Jēzus kristīšana?
5 Kristīties pie Jāņa ieradās arī pats Jēzus. Bet kāpēc viņš tā rīkojās? Zinādams, ka Jēzum nav jāizsūdz nekādi grēki, Jānis teica: ”Man vajadzētu tikt tevis kristītam, un tu nāci pie manis.” Bet Jēzus kristīšanai bija jāsimbolizē kaut kas cits. Tāpēc Jēzus atbildēja: ”Tam tā jānotiek! Jo tā mums vajaga piepildīt visu taisnību.” (Mateja 3:13—15.) Tā kā Jēzus nebija grēkojis, viņa kristīšana nesimbolizēja grēku nožēlu; viņam nebija arī jāveltī sava dzīve Dievam, jo viņš piederēja pie tautas, kas jau bija veltīta Jehovam. 30 gadus vecā Jēzus kristīšanai bija īpaša nozīme, kas attiecās vienīgi uz viņu, — ar to tika simbolizēts, ka Jēzus nodod sevi debesu Tēvam, lai pildītu viņa gribu, kas bija jāpilda no šī brīža.
6. Cik nopietni Jēzus izturējās pret Dieva gribas pildīšanu?
6 Dieva griba bija tāda, lai Jēzus Kristus veiktu darbu, kas saistīts ar Valstību. (Lūkas 8:1.) Jēzum bija arī jāziedo sava pilnīgā cilvēka dzīvība, lai sagādātu izpirkuma upuri un liktu pamatu jaunai derībai. (Mateja 20:28; 26:26—28; Ebrejiem 10:5—10.) Jēzus ļoti nopietni izturējās pret to, ko simbolizēja viņa kristīšana. Viņš nepieļāva, ka viņa uzmanība tiktu novirzīta uz kaut ko citu. Līdz pat savas dzīves beigām, kamēr vien Jēzus bija uz zemes, viņš uzticīgi pildīja Dieva gribu, un Dieva Valstības sludināšana bija viņa galvenais darbs. (Jāņa 4:34.)
Mācekļu kristīšana
7. Kas kristiešiem bija jādara kopš 33. gada Piecdesmitās dienas svētkiem?
7 Pirmos Jēzus mācekļus kristīja Jānis, kas pēc tam viņiem kā nākamajiem debesu Valstības locekļiem pastāstīja par Jēzu. (Jāņa 3:25—30.) Jēzus vadībā mācekļi arī paši kristīja cilvēkus, un šai kristībai bija tāda pati nozīme kā Jāņa kristībai. (Jāņa 4:1, 2.) Bet kopš 33. gada Piecdesmitās dienas svētkiem viņi sāka pildīt uzdevumu kristīt ”Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā”. (Mateja 28:19.) Ļoti svarīgi ir saprast, ko tas nozīmē.
8. Ko nozīmē tikt kristītam ”Tēva.. vārdā”?
8 Ko nozīmē tikt kristītam ”Tēva.. vārdā”? Tas nozīmē atzīt viņa vārdu, stāvokli, varu, nodomu un likumus. Padomāsim, ko tas sevī ietver. 1) Par viņa vārdu 83. psalma 19. pantā (LB-26) ir teikts: ”Tu vien ar savu vārdu esi tas Kungs [”Jehova”, NW], tas Visuaugstākais pār visu pasauli.” 2) Par viņa stāvokli 2. Ķēniņu grāmatas 19. nodaļas 15. pantā sacīts: ”Kungs..! Tu vienīgi esi Dievs.” 3) Par viņa varu Atklāsmes grāmatas 4. nodaļas 11. pantā lasām: ”Tu Kungs, mūsu Dievs, Tu esi cienīgs saņemt slavu, godu un varu, jo Tu esi radījis visas lietas, ar Tavu gribu visas lietas bija un ir radītas.” 4) Mums jāatzīst, ka Jehova ir dzīvības devējs, kura nodoms ir izglābt mūs no grēka un nāves: ”Pie tā Kunga ir pestīšana!” (Psalms 3:9, LB-26; 36:10.) 5) Ir jāatzīst, ka Jehova ir Augstākais likumu devējs: ”Tas Kungs ir mūsu soģis, tas Kungs ir mūsu likumu devējs, tas Kungs ir mūsu ķēniņš.” (Jesajas 33:22.) Tā kā Jehova ieņem tik izcilu stāvokli, mēs tiekam mudināti: ”Tev būs Dievu savu Kungu mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles un no visa sava prāta.” (Mateja 22:37.)
9. Ko nozīmē kristīties ”Dēla.. vārdā”?
9 Ko nozīmē kristīties ”Dēla.. vārdā”? Tas nozīmē atzīt Jēzus Kristus vārdu, stāvokli un varu. Viņa vārds, Jēzus, nozīmē ’Jehova ir glābšana’. Viņa stāvokli nosaka tas fakts, ka viņš ir Dieva vienpiedzimušais Dēls, pirmais no visa, ko Dievs ir radījis. (Mateja 16:16; Kolosiešiem 1:15, 16.) Par šo Dēlu Jāņa evaņģēlija 3. nodaļas 16. pantā ir rakstīts: ”Tik ļoti Dievs pasauli [tas ir, cilvēkus, ko iespējams izpirkt] mīlējis, ka viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” Tā kā Jēzus palika uzticīgs Dievam līdz pat nāvei, Dievs viņu piecēla no mirušajiem un piešķīra viņam vēl lielāku varu. Apustulis Pāvils norādīja, ka Dievs ”viņu [Jēzu] ļoti paaugstinājis” — visā Visumā varenāks par Jēzu ir tikai Jehova. Tāpēc arī pienākas, lai ”Jēzus vārdā locītos visi ceļi.. un visas mēles apliecinātu, ka Jēzus Kristus ir Kungs Dievam Tēvam par godu”. (Filipiešiem 2:9—11.) Tas nozīmē paklausīt Jēzus baušļiem, kas patiesībā nāk no Jehovas. (Jāņa 15:10.)
10. Kas ir vajadzīgs, lai cilvēku varētu kristīt ”Svētā Gara vārdā”?
10 Kas ir vajadzīgs, lai cilvēku varētu kristīt ”Svētā Gara vārdā”? Viņam jāatzīst svētā gara nozīme un darbība. Svētais gars ir Jehovas aktīvais spēks, ar ko viņš īsteno savus nodomus. Jēzus teica saviem sekotājiem: ”Es lūgšu Tēvu, un viņš dos citu Aizstāvi, lai tas būtu pie jums mūžīgi, patiesības Garu.” (Jāņa 14:16, 17.) Kā šis aizstāvis varēja palīdzēt mācekļiem? Jēzus paskaidroja: ”Jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam.” (Apustuļu darbi 1:8.) Tāpat ar svētā gara palīdzību Jehova ir iedvesmojis Bībeles sarakstīšanu: ”Praviešu sludināšana nav nekad cēlusies no cilvēku gribas, bet Dieva cilvēki ir runājuši Svētā Gara spēkā.” (2. Pētera 1:21.) Tātad mēs atzīstam svētā gara nozīmi, kad studējam Bībeli. Vēl viens veids, kā atzīt svētā gara ietekmi, ir lūgt, lai Jehova mums palīdz attīstīt ”Gara augļus”, kas ir ”mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība”. (Galatiešiem 5:22.)
11. a) Kāda ir kristīšanas nozīme mūsdienās? b) Kādā ziņā kristīšanu var salīdzināt ar nāvi un piecelšanu no tās?
11 Pirmie, kas tika kristīti saskaņā ar Jēzus norādījumiem, bija ebreji un jūdaisma prozelīti, un tas notika 33. gadā. Neilgi pēc tam iespēja kļūt par kristīgiem mācekļiem tika piedāvāta samariešiem, bet kopš 36. gada tika aicināti arī neapgraizīti cittautieši. Pirms kristīšanās samariešiem un neebrejiem bija jāveltī sava dzīve Jehovam, apņemoties viņam kalpot un kļūt par viņa Dēla mācekļiem. Tāda ir kristīšanas nozīme arī mūsdienās. Pilnīga iegremdēšana ūdenī ir piemērots veltīšanās simbols, jo kristīšana ir simboliska apbedīšana. Kad cilvēks kristīšanas laikā tiek pagremdēts zem ūdens, viņš simboliski nomirst savam līdzšinējam dzīvesveidam. Kad viņš tiek piecelts no ūdens, viņš simboliski kļūst dzīvs, lai pildītu Dieva gribu. Šī ”viena kristība” attiecas uz visiem, kas kļūst par patiesajiem kristiešiem. Kristījoties viņi kļūst par Jehovas lieciniekiem, Dieva ieceltiem kalpotājiem. (Efeziešiem 4:5; 2. Korintiešiem 6:3, 4.)
12. Ar ko var salīdzināt kristīšanu, un kāpēc šāds salīdzinājums ir piemērots?
12 Kristīšana Dieva acīs ir ļoti vērtīga, un tā var veicināt mūsu glābšanu. Piemēram, apustulis Pēteris, pieminējis, ka Noa uzbūvēja šķirstu, kurā kopā ar savu ģimeni izglābās plūdos, pēc tam rakstīja: ”Tas attēlo kristību, kuŗa tagad arī jūs glābj. Tā nav miesas netīrības mazgāšana, bet ir uz Dievu vērsta laba sirdsapziņas izlūgšanās, dibinoties uz Jēzus Kristus augšāmcelšanos.” (1. Pētera 3:21.) Šķirsts bija uzskatāms pierādījums, ka Noa ir uzticīgi izpildījis uzdevumu, ko Dievs viņam bija uzticējis. Kad šķirsts bija pabeigts, ”toreizējā pasaule gāja bojā ūdens plūdos”. (2. Pētera 3:6.) Bet Noa un viņa ģimene palika dzīvi — ”izglābās.. astoņas dvēseles cauri ūdenim”. (1. Pētera 3:20.)
13. No kā kristieti glābj kristīšanās?
13 Mūsdienās cilvēki, kas veltī savu dzīvi Jehovam, balstoties uz ticību augšā celtajam Kristum, tiek kristīti, lai apliecinātu savu veltīšanos. Viņi dara to, ko Dievs patlaban prasa no cilvēkiem, un tiek izglābti no tagadējās ļaunās pasaules. (Galatiešiem 1:3, 4.) Viņiem vairs nedraud iznīcināšana kopā ar pašreizējo ļauno sistēmu. Šie cilvēki ir paglābti no bojāejas, un Dievs viņiem piešķir tīru sirdsapziņu. Apustulis Jānis Dieva kalpiem apliecina: ”Pasaule iznīkst un viņas kārība, bet, kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi.” (1. Jāņa 2:17.)
Pildīt savus pienākumus
14. Kāpēc kristīšanās pati par sevi negarantē glābšanu?
14 Būtu kļūdaini uzskatīt, ka kristīšanās pati par sevi garantē glābšanu. Tai ir vērtība tikai tad, ja cilvēks patiešām ir veltījis savu dzīvi Jehovam ar Jēzus Kristus starpniecību un pēc tam pilda Dieva gribu, palikdams viņam uzticīgs līdz galam. ”Kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts.” (Mateja 24:13.)
15. a) Ko kristiešiem mūsdienās nozīmē pildīt Dieva gribu? b) Cik svarīgi mūsu dzīvē ir tas, ka esam Kristus mācekļi?
15 Dieva griba bija arī tāda, lai Jēzus atdotu savu cilvēka dzīvību par izpirkuma upuri. Savukārt mums jānodod pašiem sevi Dievam un pašaizliedzīgi jāpilda Dieva griba. (Romiešiem 12:1, 2.) Noteikti nevarētu teikt, ka pildām Dieva gribu, ja mēs kaut vai reizēm apzināti izturētos tā, kā pieņemts pasaulē, vai ja galvenais mūsu dzīvē būtu savtīgi mērķi un mēs kalpotu Dievam tikai formāli. (1. Pētera 4:1—3; 1. Jāņa 2:15, 16.) Kad kāds ebrejs jautāja, kas viņam jādara, lai iegūtu mūžīgu dzīvi, Jēzus atzina, ka ir svarīgi dzīvot tikumīgi. Taču pēc tam viņš minēja kaut ko vēl būtiskāku — nepieciešamību kļūt par Jēzus sekotāju. Tam jābūt galvenajam cilvēka dzīvē, materiālistiski mērķi nedrīkst būt svarīgāki. (Mateja 19:16—21.)
16. a) Kāds ar Valstību saistīts pienākums ir visiem kristiešiem? b) Kādās situācijās, kā parādīts 116. un 117. lappusē, var stāstīt citiem cilvēkiem par Valstību? c) Par ko liecina tas, ka mēs dedzīgi piedalāmies sludināšanā?
16 Vēlreiz jāuzsver, ka Dieva griba attiecībā uz Jēzu ietvēra arī viņa darbību, kas bija saistīta ar Dieva Valstību. Jēzus pats tika iecelts par tās ķēniņu un, kamēr viņš vēl bija uz zemes, viņš dedzīgi sludināja Valstību. Arī mums ir uzdots sludināt, un šis darbs jāveic no visas sirds. Tādā veidā mēs varam apliecināt, ka augstu vērtējam Jehovas augstāko varu un mīlam cilvēkus. (Mateja 22:36—40.) Turklāt līdzdalība sludināšanā sekmē mūsu vienotību ar Dieva kalpiem citās zemēs, jo viņi visi sludina Valstību. Tā mēs visi kopā dodamies pretī mērķim — mūžīgai dzīvei uz zemes, pār ko valdīs Valstība.
Atkārtojuma jautājumi
• Kas kopīgs un kas atšķirīgs ir Jēzus kristīšanai un kristīšanai, kas tiek veikta mūsdienās?
• Ko nozīmē tikt kristītam ”Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā”?
• Kā jādzīvo cilvēkam, kas ir kristījies?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēli 116., 117. lpp.]
DAŽAS SITUĀCIJAS, KURĀS VAR SLUDINĀT VALSTĪBU
Pa mājām
Radiniekiem
Darbabiedriem
Skolasbiedriem
Pa ielām
Atkārtoti apmeklējot interesentus
Mājas Bībeles nodarbības
