Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

”Lai jums būtu sirsnīga mīlestība citam pret citu”

”Lai jums būtu sirsnīga mīlestība citam pret citu”

Sešpadsmitā nodaļa

”Lai jums būtu sirsnīga mīlestība citam pret citu”

1. Kas bieži vien dziļi ietekmē cilvēkus, kuri pirmo reizi apmeklē Jehovas liecinieku sapulces?

KAD cilvēki pirmo reizi atnāk uz Jehovas liecinieku sapulcēm, viņus bieži vien dziļi ietekmē mīlestība, ko viņi tur izjūt. Mīlestība izpaužas tajā, kā viņi tiek sagaidīti, un sirsnīgajā gaisotnē. Arī cilvēki, kas apmeklē kongresus, ievēro šo mīlestību. Kāds žurnālists rakstīja par saviem vērojumiem kongresā: ”Neviens nebija narkotiku vai alkohola reibumā, neviens nekliedza un nebļaustījās, neviens negrūstījās un nestumdījās. Nebija dzirdama lamāšanās, piedauzīgi joki un neķītrības. Gaiss nebija piesmēķēts, neviens necentās kaut ko nozagt, un neviens nemeta uz zāliena skārdenes. Tas tiešām bija kaut kas neparasts.” Šāda aina liecina par mīlestību, kas ”neizturas piedauzīgi, ..nemeklē savu labumu”. (1. Korintiešiem 13:4—8.)

2. a) Kā laika gaitā būtu jāmainās mūsu mīlestībai? b) Kādai jābūt mūsu mīlestībai, lai varētu teikt, ka mēs līdzināmies Kristum?

2 Brālīga mīlestība ir patieso kristiešu pazīšanas zīme. (Jāņa 13:35.) Garīgi augot, mēs mācāmies paust mīlestību arvien lielākā mērā. Apustulis Pāvils lūdza, lai viņa ticības biedru mīlestība ”vienmēr vairāk un vairāk pieņemas”. (Filipiešiem 1:9.) Savukārt apustulis Jānis paskaidroja, ka mīlestībai jābūt pašaizliedzīgai. Viņš rakstīja: ”No tā mēs esam nopratuši mīlestību, ka viņš [Dieva Dēls] savu dzīvību par mums ir atdevis; tad arī mums pienākas atdot savas dzīvības par brāļiem.” (1. Jāņa 3:16; Jāņa 15:12, 13.) Vai mēs tiešām būtu gatavi atdot dzīvību par saviem brāļiem? Parasti tas nav vajadzīgs, tomēr ir svarīgi pārdomāt jautājumu: cik daudz mēs tagad esam gatavi darīt, lai palīdzētu brāļiem, pat ja tas mums sagādā neērtības?

3. a) Kā mēs varam ļaut savai mīlestībai izpausties lielākā mērā? b) Kāpēc tieši tagad ir svarīgi, lai mums būtu sirsnīga mīlestība citam pret citu?

3 Bez pašaizliedzīgas rīcības ir vajadzīgas arī sirsnīgas jūtas pret brāļiem. Dieva Rakstos mēs tiekam mudināti: ”Brāļu mīlestība jūsu starpā lai ir sirsnīga.” (Romiešiem 12:10.) Mums visiem ir šādas jūtas pret dažiem cilvēkiem. Bet vai mēs nevarētu attīstīt tādu pašu sirsnīgu mīlestību arī pret citiem? Tuvojoties vecās sistēmas beigām, ir ļoti svarīgi veidot arvien ciešākas attiecības ar citiem kristiešiem. Bībelē teikts: ”Visu lietu gals ir tuvu klāt pienācis. [..] Par visām lietām lai jums būtu sirsnīga mīlestība citam pret citu, jo mīlestība apklāj grēku daudzumu.” (1. Pētera 4:7, 8.)

Kad rodas problēmas

4. a) Kāpēc draudzes locekļu starpā var rasties problēmas? b) Kāds labums ir no tā, ja liekam lietā Bībelē atrodamos padomus, kaut arī mums varbūt ne vienmēr gribas to darīt?

4 Protams, kamēr esam nepilnīgi, mēs dažkārt izdarīsim kaut ko tādu, kas aizvaino citus, savukārt mūsu brāļi var dažādi grēkot pret mums. (1. Jāņa 1:8.) Kā rīkoties, ja ir izveidojusies šāda situācija? Rakstos ir doti labi ieteikumi, taču tie varbūt nesakrīt ar to, ko nepilnīgiem cilvēkiem gribētos darīt. (Romiešiem 7:21—23.) Tomēr, ja no sirds centīsimies izmantot Bībelē atrodamos padomus, kļūs redzams, ka patiesi vēlamies darīt pa prātam Jehovam, turklāt tā mēs vairosim savu mīlestību pret citiem.

5. Kāpēc nebūtu pareizi atriebties cilvēkam, kas mūs ir aizvainojis?

5 Aizvainots cilvēks reizēm meklē iespējas atmaksāt savam pāridarītājam, taču šāda rīcība tikai pasliktina situāciju. Ja atmaksa ir vajadzīga, mums tā jāatstāj Dieva ziņā. (Salamana Pamācības 24:29; Romiešiem 12:17—21.) Citi, iespējams, izvairās no cilvēka, kas viņiem izdarījis kaut ko sliktu. Tomēr tā izturēties pret ticības biedriem nedrīkst, jo no tā, vai mēs mīlam savus brāļus, daļēji ir atkarīgs, vai Dievam būs pieņemama mūsu kalpošana. (1. Jāņa 4:20.) Pāvils rakstīja: ”Cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties par otru; tāpat kā mūsu Kungs jums piedevis, piedodiet arī jūs.” (Kolosiešiem 3:13.) Vai tu vari sekot šim padomam?

6. a) Cik bieži ir jāpiedod brālim? b) Kas mums palīdzēs pareizi izturēties situācijā, kad kāds pret mums ir sagrēkojis?

6 Ko darīt, ja kāds vairākkārt grēko pret mums, bet nav izdarījis tik nopietnus grēkus, ka viņu varētu izslēgt no draudzes? Apustulis Pēteris pauda viedokli, ka, piedodot šādus nelielus grēkus, būtu ”diezgan septiņas reizes”. Bet Jēzus teica: ”Es tev nesaku septiņas reizes, bet septiņdesmit reiz septiņas.” Jēzus uzsvēra, cik milzīgs ir mūsu parāds Dievam salīdzinājumā ar jebko, ko mums varētu būt parādā cilvēki. (Mateja 18:21—35.) Katru dienu mēs dažādi grēkojam pret Dievu, bieži vien paši to nemaz neapzinoties, piemēram, ar savtīgu rīcību, ar to, ko sakām vai domājam, vai ar to, ko neizdarām. (Romiešiem 3:23.) Taču Dievs joprojām ir žēlsirdīgs pret mums. (Psalms 103:10—14; 130:3, 4.) Viņš prasa, lai mēs tāpat izturētos cits pret citu. (Mateja 6:14, 15; Efeziešiem 4:1—3.) Tikai tādā gadījumā varēs teikt, ka mūsu mīlestība ”nepiemin ļaunu”. (1. Korintiešiem 13:4, 5; 1. Pētera 3:8, 9.)

7. Kā būtu jārīkojas, ja pamanām, ka brālim ir negatīvas jūtas pret mums?

7 Var gadīties arī tā, ka mēs neturam ļaunu prātu uz brāli, bet manām, ka viņam ir negatīvas jūtas pret mums. Šādā situācijā mēs varam nolemt, ka vislabāk būs ”apklāt” šo situāciju ar mīlestību, paklausot 1. Pētera vēstules 4. nodaļas 8. pantā dotajam ieteikumam. Otra iespēja ir parunāt ar brāli un censties atjaunot mierīgas attiecības. (Mateja 5:23, 24.)

8. Kā varētu rīkoties, ja ticības biedrs dara kaut ko tādu, kas mūs satrauc?

8 Varbūt mūsu ticības biedrs dara kaut ko tādu, kas satrauc ne tikai mūs, bet arī citus. Vai mums nevajadzētu ar viņu runāt par šo jautājumu? Iespējams. Ja personīgā sarunā viņam laipni paskaidrosim, kāda ir problēma, iznākums var būt labs. Bet vispirms mums jāpajautā sev: vai viņš tiešām kaut ko dara pretrunā ar Rakstiem? Vai arī domstarpības lielā mērā ir radušās tāpēc, ka mums ir atšķirīga pagātne un audzināšana? Ir jāuzmanās, lai mēs neizveidotu paši savas normas un nesāktu tiesāt citus pēc tām. (Jēkaba 4:11, 12.) Jehova ir objektīvs, viņš aicina pie sevis visdažādākās izcelsmes cilvēkus un ir pacietīgs, kamēr tie garīgi aug.

9. a) Kas izskata nopietnus pārkāpumus, kurus izdarījuši draudzes locekļi? b) Kādos gadījumos vispirms jārīkojas cilvēkam, pret kuru ir grēkots, un kādam jābūt viņa mērķim?

9 Ja kāds draudzes loceklis izdara nopietnu pārkāpumu, piemēram, rīkojas netikumīgi, situācija tūlīt pat jārisina. Parasti to dara vecākie. (Jēkaba 5:14, 15.) Bet, ja grēks ir izdarīts pret konkrētu cilvēku — varbūt tas ir saistīts ar darījumu jautājumiem vai nepareizu mēles lietošanu —, tad cilvēkam, pret kuru ir grēkots, vispirms jāmēģina personīgi runāt ar pārkāpēju. (Mateja 18:15.) Ja tā neizdodas rast risinājumu, tad nepieciešama tālāka rīcība, par ko runāts Mateja evaņģēlija 18. nodaļas 16. un 17. pantā. Mīlestība pret brāli, kas ir kļūdījies, un vēlēšanās viņu ”mantot” mums palīdzēs darīt visu tā, lai piekļūtu viņa sirdij. (Salamana Pamācības 16:23.)

10. Kas mums palīdzēs pareizi raudzīties uz situāciju, ja ir radusies kāda problēma?

10 Situācijās, kad ir radusies kāda problēma, vienalga, liela vai maza, ir noderīgi censties saprast, kā uz to raugās Jehova. Viņš neatbalsta grēku nevienā tā formā, un viņa noteiktā laikā cilvēki, kas nopietni grēko un to nenožēlo, tiek izslēgti no organizācijas. Taču neaizmirsīsim, ka mēs visi mēdzam izdarīt mazākus grēkus un mums ir vajadzīga Jehovas pacietība un žēlsirdība. Pauzdams šīs īpašības, Jehova mums rāda priekšzīmi, kurai būtu jāseko, kad saskaramies ar citu grēkiem. Ja esam žēlsirdīgi, mēs atspoguļojam viņa mīlestību. (Efeziešiem 5:1, 2.)

Meklējiet iespējas ”atdarīt sirdi”

11. Kāpēc Pāvils aicināja korintiešus ”atdarīt sirdi”?

11 Pāvils mēnešiem ilgi darbojās, veidojot draudzi Grieķijas pilsētā Korintā. Viņš nežēloja pūles, lai palīdzētu turienes brāļiem, un viņš tos mīlēja. Bet dažiem Korintas kristiešiem nebija sirsnīgu jūtu pret Pāvilu, viņi bija noskaņoti ļoti kritiski. Pāvils viņiem rakstīja, lai viņu ”sirdis atdarās”, tā ka viņos rastos sirsnīga mīlestība. (2. Korintiešiem 6:11—13; 12:15.) Arī mums jāpārdomā, cik dziļa ir mūsu mīlestība pret citiem un kā mēs varam vēl lielākā mērā ”atdarīt sirdi”. (1. Jāņa 3:14.)

12. Kā mēs varam padziļināt mīlestību pret visiem draudzes locekļiem?

12 Vai draudzē ir cilvēki, ar kuriem mums ir grūti veidot tuvas attiecības? Ja visiem spēkiem centīsimies nekoncentrēt uzmanību uz raksturu atšķirībām, tāpat kā mēs vēlamies, lai rīkojas viņi, mūsu attiecības varbūt kļūs sirsnīgākas. Mūsu attieksme pret šādiem cilvēkiem uzlabosies arī tad, ja centīsimies saskatīt viņu labās īpašības un pievērsīsim galveno uzmanību tām. Līdz ar to augs mūsu mīlestība pret viņiem. (Lūkas 6:32, 33, 36.)

13. Kā mēs varam ”atdarīt sirdi” un paust mīlestību pret draudzes locekļiem?

13 Protams, tam, ko mēs varam darīt citu labā, ir savas robežas. Mēs nevaram katrā sapulcē sasveicināties ar visiem klātesošajiem. Kad aicinām ciemos draugus, droši vien nav iespējams ielūgt pilnīgi visus. Bet vai mēs nevarētu ”atdarīt sirdi” un veltīt tikai dažas minūtes laika, lai labāk iepazītos ar kādu no draudzes locekļiem? Varbūt ir iespējams laiku pa laikam uzaicināt kopīgi sludināt kādu, ko mēs ne visai labi pazīstam?

14. Kā var apliecināt sirsnīgu mīlestību citam pret citu, kad esam starp kristiešiem, ar kuriem agrāk neesam tikušies?

14 Lieliskas iespējas ”atdarīt sirdi” paveras kristiešu kongresos. Tos dažkārt apmeklē tūkstošiem cilvēku, tāpēc mēs nevaram parunāties ar visiem, taču varam ar savu uzvedību apliecināt, ka citu intereses mums ir svarīgākas nekā pašu ērtības. Starpbrīžos mēs varam parādīt personīgu interesi par citiem, uzsākot sarunu ar kādu no apkārtējiem. Pienāks laiks, kad visi zemes iedzīvotāji būs brāļi un māsas, kas vienoti pielūgs patieso Dievu, visu Tēvu. Cik patīkami tad būs iepazīt citam citu! Sirsnīga mīlestība mūs mudinās tā rīkoties, un mēs varam sākt to darīt jau tagad.

Atkārtojuma jautājumi

• Kā būtu jārisina problēmas, kas rodas kristiešu starpā, un kāpēc tā jārīkojas?

• Kā būtu jāaug mūsu mīlestībai, kad mēs paši augam garīgi?

• Kā ir iespējams paust sirsnīgu mīlestību arī pret cilvēkiem, kas mums nav tuvi draugi?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 148. lpp.]

Kristīgā mīlestība izpaužas dažādās situācijās, piemēram, draudzes sapulcēs