Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Paklausi padomam, iedziļinies audzināšanas pamācībās

Paklausi padomam, iedziļinies audzināšanas pamācībās

Piecpadsmitā nodaļa

Paklausi padomam, iedziļinies audzināšanas pamācībās

1. a) Kāpēc mums visiem ir nepieciešams padoms un audzināšanas pamācības? b) Kāds jautājums mums jāpārdomā?

”MĒS visi daudzējādi klūpam,” teikts Bībelē, Jēkaba vēstules 3. nodaļas 2. pantā. Mums nav grūti atcerēties gadījumus, kad neesam rīkojušies gluži tā, kā no mums tiek prasīts Dieva Rakstos. Tāpēc mēs atzīstam, ka Bībelē pamatoti ir teikts: ”Paklausi padomam un iedziļinies audzināšanas pamācībās, lai tu pēc tam būtu gudrs.” (Salamana Pamācības 19:20.) Mēs, bez šaubām, jau esam veikuši izmaiņas savā dzīvē, saskaņojot to ar Bībeles mācībām. Bet kā mēs reaģējam, ja ticības biedrs mums dod padomu par kādu konkrētu jautājumu?

2. Kā būtu jāuztver personīgs padoms?

2 Daži šādā situācijā mēģina taisnoties, noliedz notikušā nopietnību vai vaino citus. Tomēr daudz labāk ir uzklausīt padomu un ņemt to vērā. (Ebrejiem 12:11.) Protams, nevienam nebūtu jāgaida no citiem pilnība un nebūtu pastāvīgi jādod padomi par sīkumiem vai par jautājumiem, kuros Bībele ļauj pieņemt personīgus lēmumus. Var arī gadīties, ka padoma devējs nav ņēmis vērā visus faktus, un tad viņam var taktiski uz tiem norādīt. Bet, apskatot šo tēmu tālāk, pieņemsim, ka saņemtais padoms vai aizrādījums ir taisnīgs, balstīts uz Bībeli. Kā uz to būtu jāreaģē?

Pamācoši piemēri

3., 4. a) Kādi Bībelē lasāmi stāstījumi mums palīdz veidot pareizu viedokli par padomu un sodu? b) Kā uz padomu reaģēja ķēniņš Sauls, un kāds bija iznākums?

3 Dieva Rakstos ir stāstīts par notikumiem ar cilvēkiem, kuriem bija nepieciešams dot padomu. Reizēm viņi saņēma ne tikai padomu, bet arī sodu. Viens no šādiem cilvēkiem bija izraēliešu ķēniņš Sauls, kurš nepaklausīja Jehovas norādījumiem par to, kas jādara ar amalekiešiem. Šī tauta bija pretojusies Dieva kalpiem, un Jehovas spriedums bija tāds, ka ne amalekiešus, ne viņu mājlopus nedrīkst atstāt dzīvus. Tomēr ķēniņš Sauls pasaudzēja amalekiešu valdnieku un labākos dzīvniekus. (1. Samuēla 15:1—11.)

4 Jehova sūtīja pravieti Samuēlu, lai tas izteiktu Saulam aizrādījumu. Kā Sauls uz to reaģēja? Viņš centās pierādīt, ka ir sakāvis amalekiešus, bet tikai ir nolēmis saudzēt viņu valdnieku. Taču tas bija pretrunā ar Jehovas pavēli. (1. Samuēla 15:20.) Tad Sauls sāka vainot karavīrus tajā, ka ir saudzēti dzīvnieki, teikdams: ”Es vairāk bijos kaŗavīrus un paklausīju viņu balsij.” (1. Samuēla 15:24.) Saula rīcību galvenokārt noteica lepnums, un viņš pat lūdza, lai Samuēls viņu pagodina ļaužu priekšā. (1. Samuēla 15:30.) Beigu beigās Jehova atmeta Saulu, un tas vairs nevarēja būt ķēniņš. (1. Samuēla 16:1.)

5. Kas notika ar ķēniņu Usiju, kad viņš neuzklausīja padomu?

5 Jūdejas ķēniņš Usija ”sacēlās pret to Kungu, savu Dievu, ar to, ka viņš iegāja tā Kunga namā, lai.. nestu kvēpināmo upuri”. (2. Laiku 26:16.) Bet kvēpināt bija atļauts tikai priesteriem. Kad augstais priesteris mēģināja Usiju apturēt, ķēniņš sadusmojās. Bībelē rakstīts, kas notika pēc tam: ”Viņa pierē izsitās spitālība.. [..] ..jo tas Kungs bija viņu sitis. Tā ķēniņš Usija bija spitālīgs līdz savai nāves dienai.” (2. Laiku 26:19—21.)

6. a) Kāpēc Sauls un Usija nepieņēma padomu? b) Kāpēc arī mūsdienās daudziem ir grūti pieņemt padomu?

6 Kāpēc Saulam un Usijam bija tik grūti pieņemt padomu? Galvenokārt tāpēc, ka viņi bija lepni, viņi bija pārāk augstās domās par sevi. Daudzi sagādā sev raizes šīs īpašības dēļ. Viņiem šķiet, ka padoma atzīšana par pamatotu liecinās par kādu nopietnu trūkumu viņos vai ka tas kaitēs viņu reputācijai. Taču lepnums ir vājība. Tas traucē cilvēkam skaidri domāt un neļauj pieņemt palīdzību, ko Jehova sniedz ar savu Rakstu un savas organizācijas starpniecību. Tāpēc Jehova brīdina: ”Kam jākļūst pazudinātam, tas papriekšu kļūst lepns, — un augstprātība nāk priekš bojā ejas.” (Salamana Pamācības 16:18; Romiešiem 12:3JD.)

Pieņem padomu

7. Ko var mācīties no tā, kā padomu uztvēra Mozus?

7 Rakstos ir stāstīts arī par cilvēkiem, kas pieņēma padomus, un mēs varam mācīties no šiem labajiem piemēriem. Kad sievastēvs Mozum deva padomu, kā tikt galā ar daudzajiem pienākumiem, Mozus viņu uzklausīja un tūlīt lika padomu lietā. (2. Mozus 18:13—24.) Kāpēc Mozus pieņēma padomu, kaut arī viņam piederēja liela vara? Tāpēc, ka viņš bija pazemīgs. ”Mozus bija ļoti lēnprātīgs, lēnprātīgāks nekā visi citi cilvēki virs zemes.” (4. Mozus 12:3.) Cik svarīga ir pazemība? Cefanjas grāmatas 2. nodaļas 3. pantā paskaidrots, ka no tās ir atkarīga mūsu dzīvība.

8. a) Kādus grēkus izdarīja Dāvids? b) Kāda bija Dāvida reakcija, kad Nātans izteica viņam nosodījumu? c) Kādas bija Dāvida grēku sekas?

8 Ķēniņš Dāvids pārkāpa laulību ar Batsebu un mēģināja noslēpt savu nodarījumu, iekārtodams tā, lai viņas vīrs Ūrija tiktu nogalināts. Tad Jehova sūtīja pravieti Nātanu, kas izteica Dāvidam nosodījumu. Dāvids nožēloja savu rīcību un nekavējoties atzina: ”Es esmu grēkojis pret to Kungu!” (2. Samuēla 12:13.) Dievs pieņēma Dāvida grēku nožēlu, tomēr Dāvidam bija jāizjūt sava pārkāpuma sekas. Jehova viņam teica, ka zobens ”vairs neatstāsies no [viņa] nama”, ka viņa sievas tiks nodotas ”kādam [viņa] tuviniekam” un ka dēlam, kas piedzimis ārlaulības sakara dēļ, ”neglābjami ir jāmirst”. (2. Samuēla 12:10, 11, 14.)

9. Ko mums nevajadzētu aizmirst, ja saņemam padomu vai sodu?

9 Ķēniņš Dāvids zināja, cik vērtīgi ir uzklausīt labus padomus. Reizēm viņš pateicās Dievam par cilvēkiem, kas šādus padomus deva. (1. Samuēla 25:32—35.) Vai mums ir līdzīga attieksme? Ja tā ir, mēs izvairīsimies no vārdiem un rīcības, ko vēlāk nāktos nožēlot. Bet ja nu izveidojas situācija, kurā mēs saņemam padomu vai pat sodu? Neaizmirsīsim, ka tā izpaužas Jehovas mīlestība, jo viņš rūpējas par mūsu mūžīgo labklājību. (Salamana Pamācības 3:11, 12; 4:13.)

Jāattīsta vērtīgas īpašības

10. Kāda īpašība, kā Jēzus paskaidroja, ir vajadzīga, lai nonāktu Valstībā?

10 Lai mums būtu labas attiecības ar Jehovu un ar citiem kristiešiem, mums jāattīsta noteiktas īpašības. Jēzus minēja vienu no tām, kad nostādīja savu mācekļu vidū bērnu un teica: ”Ja jūs neatgriežaties un netopat kā bērni, tad jūs nenāksit debesu valstībā. Tāpēc, kas pats pazemojas kā šis bērns, tas ir lielākais debesu valstībā.” (Mateja 18:3, 4.) Jēzus mācekļiem bija jāattīsta pazemība, jo viņi savā starpā bija strīdējušies par to, kurš ir lielākais. (Lūkas 22:24—27.)

11. a) Kad mums ir vajadzīga pazemība, un kāpēc tā ir? b) Kā pazemīgs cilvēks uztver padomus?

11 Apustulis Pēteris rakstīja: ”Visi savstarpējā satiksmē apjozieties ar pazemību. Jo Dievs stāv pretim lepniem, bet pazemīgiem viņš dod žēlastību.” (1. Pētera 5:5.) Mēs zinām, ka mums jābūt pazemīgiem Dieva priekšā, bet no šī panta ir redzams, ka pazemība ir vajadzīga arī attiecībās ar ticības biedriem. Pazemīgs cilvēks nejūtas aizvainots, saņemot no citiem noderīgus ieteikumus, un mācās no tiem. (Salamana Pamācības 12:15.)

12. a) Kāda svarīga īpašība ir cieši saistīta ar pazemību? b) Kāpēc mums jādomā par to, kā mūsu uzvedība ietekmē citus?

12 Ar pazemību cieši saistītas ir rūpes par citiem. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Neviens lai nemeklē savu paša, bet citu labumu! [..] Tāpēc, vai ēdat, vai dzeŗat, visu to dariet Dievam par godu. Esiet nevainojami tā jūdu kā grieķu starpā un Dieva draudzē.” (1. Korintiešiem 10:24—33.) Pāvils neteica, ka mums jāatsakās no visa, kam mēs dodam priekšroku, bet viņš ieteica nedarīt neko tādu, kas varētu pamudināt kādu citu rīkoties pretēji savai sirdsapziņai.

13. Kāds piemērs palīdz noteikt, vai mēs ievērojam uz Rakstiem balstītus padomus?

13 Vai tu uzskati citu cilvēku intereses par svarīgākām nekā savējās? Mums visiem jāmācās to darīt, un šādu iespēju ir ļoti daudz. Apskatīsim tādu sfēru kā apģērbs un ārējais izskats. Šajos jautājumos katram var būt sava gaume, ja vien tiek ievēroti Bībeles principi, kas liek būt pieticīgiem, kārtīgiem un tīrīgiem. Bet, ja tu uzzinātu, ka cilvēkiem tuvākajā apkaimē tavs ģērbšanās veids vai ārējais izskats kaut kādu iemeslu dēļ traucē uzklausīt vēsti par Valstību, vai tu būtu ar mieru to mainīt? Bez šaubām, palīdzēt citiem iegūt mūžīgu dzīvi ir svarīgāk nekā izdabāt sev.

14. Kāpēc ir svarīgi attīstīt pazemību un rūpēties par citiem?

14 Būdams pazemīgs un rūpēdamies par citiem, Jēzus rādīja mums priekšzīmi, un viņš pat mazgāja saviem mācekļiem kājas. (Jāņa 13:12—15.) Par viņu Dieva Rakstos ir teikts: ”Savā starpā turiet tādu pat prātu, kāds ir arī Kristū Jēzū, kas Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam, bet sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs; un cilvēka kārtā būdams, viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei!” (Filipiešiem 2:5—8; Romiešiem 15:2, 3.)

Nenoraidi pamācību, kas nāk no Jehovas

15. a) Kas mums jāmaina, lai mūsu personība būtu patīkama Dievam? b) Kā Jehova mums dod padomus un pamācības?

15 Tā kā mēs visi esam grēcinieki, mums pastāvīgi kaut kas jāmaina savā prāta nostājā un rīcībā, lai atspoguļotu Dieva īpašības. Mums jāuzvelk ”jaunais cilvēks”. (Kolosiešiem 3:5—14.) Padomi un pamācības mums palīdz noteikt, kas ir jāmaina, un saprast, kā to var izdarīt. Galvenais nepieciešamo norādījumu avots ir pati Bībele. (2. Timotejam 3:16, 17.) Jehovas organizācija sagādā bībelisku literatūru un rīko sapulces, lai mums palīdzētu izmantot Dieva vārdos teikto. Vai arī tad, ja kādu padomu esam jau dzirdējuši, mēs atzīstam, ka tas mums ir vajadzīgs, un cenšamies uzlabot kaut ko savā rīcībā?

16. Kādu personīgu palīdzību Jehova mums piedāvā?

16 Jehova ar mīlestību un gādību palīdz mums risināt problēmas. Miljoniem cilvēku ir palīdzējušas mājas Bībeles nodarbības. Vecāki dod padomus un pamācības saviem bērniem, lai pasargātu tos no rīcības, kas var izraisīt sirdssāpes. (Salamana Pamācības 6:20—23.) Pieredzējušiem kristiešiem draudzē bieži kāds lūdz padomus un ieteikumus, kā uzlabot savu prasmi sludināšanā. Vecākie reizēm varētu lūgt padomu cits citam vai griezties pie kāda, kam ir liela pieredze kalpošanā. Brāļi, kas atbilst garīgām prasībām, izmanto Bībeli, lai palīdzētu tiem, kam tas ir vajadzīgs, darīdami to ar lēnprātības garu. Ja tu kādam dod padomu, neaizmirsti ”lūkoties pats uz sevi, ka arī tu nekrīti kārdināšanā”. (Galatiešiem 6:1, 2.) Jā, mums visiem ir nepieciešami padomi un pamācības, lai mēs varētu vienoti pielūgt vienīgo patieso Dievu.

Atkārtojuma jautājumi

• Kā Jehova mums ar mīlestību palīdz saskatīt, kādās jomās mums kaut kas jāuzlabo?

• Kāpēc daudziem ir grūti pieņemt padomus, un cik nopietnas var būt sekas?

• Kādas vērtīgas īpašības mums palīdzēs pieņemt padomus, un kādu priekšzīmi šajā ziņā rādīja Jēzus?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 142. lpp.]

Usija nepieņēma padomu un kļuva spitālīgs

[Attēls 142. lpp.]

Mozus uzklausīja vērtīgo Jetrus padomu