Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Par viņu liecināja visi pravieši

Par viņu liecināja visi pravieši

Ceturtā nodaļa

Par viņu liecināja visi pravieši

1. Kādas bija Jēzus attiecības ar Jehovu, pirms viņš kļuva par cilvēku?

”TĒVS mīl Dēlu un tam rāda visu, ko pats dara.” (Jāņa 5:20.) Dēlam ir ārkārtīgi tuvas attiecības ar savu Tēvu — Jehovu. Šīs sirsnīgās attiecības aizsākās jau tad, kad Dēls tika radīts, un tas bija ļoti ilgi pirms viņa piedzimšanas par cilvēku. Viņš bija Dieva vienpiedzimušais Dēls, vienīgais, ko Jehova radīja tieši. Viss pārējais gan debesīs, gan uz zemes tika radīts ar šī mīļotā pirmdzimtā Dēla palīdzību. (Kolosiešiem 1:15, 16.) Viņš bija arī Dieva Vārds — tas, kurš runāja Dieva vārdā un ar kura starpniecību citiem tika darīta zināma Dieva griba. Šis Dēls, par ko Dievam bija īpašs prieks, kļuva par cilvēku Jēzu Kristu. (Salamana Pamācības 8:22—30; Jāņa 1:14, 18; 12:49, 50.)

2. Cik liela uzmanība Bībeles pravietojumos pievērsta Jēzum?

2 Pirms Dieva pirmdzimtā Dēla brīnumainās ieņemšanas par viņu jau bija uzrakstīti daudzi pravietojumi. Apustulis Pēteris sacīja Kornēlijam: ”Par viņu liecina visi pravieši.” (Apustuļu darbi 10:43.) Jēzus nozīme Bībelē ir tik ļoti uzsvērta, ka eņģelis teica apustulim Jānim: ”Jēzus liecība ir praviešu gars.” (Atklāsmes 19:10.) Pravietojumos bija skaidri norādīts, ka Jēzus ir Mesija, un paskaidrots, kādus uzdevumus viņš veiks, īstenojot Dieva nodomus. Tas viss ļoti interesē arī mūs.

Ko atklāja pravietojumi

3. a) Ko pravietojumā, kurš lasāms 1. Mozus grāmatas 3. nodaļas 15. pantā, simbolizē čūska, ”sieva” un čūskas ”dzimums”? b) Kāpēc Jehovas kalpus ļoti interesē tas, ka čūskai tiks ”sadragāta galva”?

3 Pirmais no šiem pravietojumiem tika izteikts pēc dumpja Ēdenē. Jehova sacīja čūskai: ”Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī.” (1. Mozus 3:15.) Šajā pravietojumā patiesībā tika uzrunāts Sātans, ko simbolizēja čūska. ”Sieva” ir Jehovas uzticamā debesu organizācija, ko var salīdzināt ar uzticīgu sievu. Pie čūskas ”dzimuma” pieder visi eņģeļi un cilvēki, kuru nostāja līdzinās Sātana nostājai, — tie, kas pretojas Jehovam un viņa tautai. Čūskas galvas sadragāšana nozīmē, ka dumpinieks Sātans, kas ir apmelojis Jehovu un sagādājis neizsakāmas ciešanas cilvēkiem, beigu beigās tiks iznīcināts. Bet kas galvenokārt ir ”dzimums”, kurš sadragās Sātana galvu? Tas gadsimtiem ilgi palika noslēpums. (Romiešiem 16:20, 25, 26.)

4. Kā Jēzus izcelsme palīdzēja noteikt, ka viņš ir apsolītais Dzimums?

4 Kad cilvēces vēsturē bija aizritējuši kādi 2000 gadi, Jehova atklāja kaut ko vairāk. Viņš darīja zināmu, ka Dzimums būs kāds no Ābrahāma pēcnācējiem. (1. Mozus 22:15—18.) Taču katru nākamo posmu šajā ķēdē noteica nevis miesīgā izcelsme, bet Dieva izvēle. Lai gan Ābrahāms mīlēja savu dēlu Ismaēlu, kas bija piedzimis Hagarei, Jehova sacīja: ”Savu derību Es celšu ar Īzāku, ko tev dzemdēs Sāra.” (1. Mozus 17:18—21.) Vēlāk šī derība tika apstiprināta nevis Īzāka pirmdzimtajam dēlam Ēzavam, bet gan Jēkabam, no kura cēlās 12 Izraēla ciltis. (1. Mozus 28:10—14.) Ar laiku kļuva zināms, ka Dzimums nāks no Jūdas cilts un būs viens no Dāvida pēcnācējiem. (1. Mozus 49:10; 1. Laiku 17:3, 4, 11—14.)

5. Kā, sākoties Jēzus kalpošanai uz zemes, kļuva redzams, ka viņš ir Mesija?

5 Kas vēl ļāva pazīt Dzimumu? Vairāk nekā 700 gadus pirms tam, kad apsolītais Dzimums piedzima par cilvēku, Bībelē bija nosaukta viņa dzimšanas vieta — Betlēme. Tajā bija arī sacīts, ka Dzimums ir pastāvējis jau kopš ”mūžības pirmlaikiem” — kopš savas radīšanas debesīs. (Mihas 5:1.) Pravietis Daniēls bija precīzi paredzējis laiku, kad Dzimums parādīsies uz zemes un kļūs par Mesiju. (Daniēla 9:24—26.) Un, kad Jēzus bija svaidīts ar svēto garu un kļuvis par Jehovas Svaidīto, paša Dieva balss no debesīm skaidri apliecināja, ka viņš ir Dieva Dēls. (Mateja 3:16, 17.) Dzimums bija parādījies! Tāpēc Filips ar pārliecību varēja teikt: ”Mēs esam to atraduši, par ko Mozus bauslībā un pravieši rakstījuši, Jēzu.” (Jāņa 1:45.)

6. a) Ko Jēzus sekotāji vēlāk saprata, kā redzams no Lūkas evaņģēlija 24. nodaļas 27. panta? b) Kas ir ”sievas dzimuma” galvenā daļa, un ko nozīmē čūskas galvas sadragāšana?

6 Vēlāk Jēzus sekotāji saprata, ka Dieva iedvesmotajos Rakstos ir atrodamas ļoti daudzas pravietiskas norādes uz viņu. (Lūkas 24:27.) Kļuva vēl skaidrāks, ka Jēzus ir ”sievas dzimuma” galvenā daļa — tas, kurš sadragās čūskas galvu, proti, iznīcinās Sātanu. Ar Jēzus starpniecību piepildīsies visi Dieva solījumi cilvēkiem, viss, pēc kā mēs dedzīgi ilgojamies. (2. Korintiešiem 1:20.)

7. Ko vēl ir svarīgi atzīt, ja cilvēks jau ir sapratis, uz ko norāda pravietojumi?

7 Kā šīm zināšanām būtu jāietekmē mūs? Bībelē stāstīts par kādu etiopiešu galminieku, kas bija lasījis dažus pravietojumus par Izpircēja un Mesijas ierašanos. Būdams neziņā par to nozīmi, viņš jautāja sludinātājam Filipam: ”Par ko pravietis to saka?” Bet galminieks neapmierinājās ar to, ka saņēma atbildi. Uzmanīgi noklausījies Filipa sniegtos paskaidrojumus, viņš secināja, ka šī pravietojuma piepildīšanās prasa no viņa noteiktu rīcību. Viņš saprata, ka ir nepieciešams kristīties. (Apustuļu darbi 8:32—38; Jesajas 53:3—9.) Vai mēs rīkojamies līdzīgi?

8. a) Ko attēloja Ābrahāma mēģinājums upurēt Īzāku? b) Kāpēc Jehova teica Ābrahāmam, ka visas tautas tiks svētītas viņa pēcnācējos, un kā tas attiecas uz mums?

8 Bībelē ir lasāms aizkustinošs stāstījums par Ābrahāma mēģinājumu upurēt Īzāku, savu vienīgo dēlu no Sāras. (1. Mozus 22:1—18.) Šis notikums attēloja to, ko vēlāk izdarīja Jehova, — to, kā viņš upurēja savu vienpiedzimušo Dēlu: ”Tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa 3:16.) Tas vieš mūsos pārliecību, ka, tāpat kā Jehova atdeva savu vienpiedzimušo Dēlu, lai īstenotu savu nodomu, viņš mums ”dāvinās visas lietas”. (Romiešiem 8:32.) Kas tiek prasīts no mums? Kā rakstīts 1. Mozus grāmatas 22. nodaļas 18. pantā, Jehova teica Ābrahāmam, ka visas tautas tiks svētītas viņa pēcnācējos, jo Ābrahāms ir ”bijis paklausīgs [Dieva] vārdam”. Arī mums jāklausa Jehovam un viņa Dēlam: ”Kas tic Dēlam, tam ir mūžīgā dzīvība. Bet, kas Dēlam neklausa, tas dzīvības neredzēs, bet Dieva dusmība paliek uz viņa.” (Jāņa 3:36.)

9. Kā mēs rīkosimies, ja būsim pateicīgi par izredzēm uz mūžīgu dzīvi, ko padara iespējamu Jēzus upuris?

9 Ja būsim pateicīgi par izredzēm uz mūžīgu dzīvi, ko padara iespējamu Jēzus upuris, tad izjutīsim vēlēšanos darīt to, ko Jehova mums ir teicis ar Jēzus starpniecību. Tādā gadījumā galvenais mūsu dzīvē būs mīlestība pret Dievu un saviem tuvākajiem. (Mateja 22:37—39.) Jēzus paskaidroja, ka mīlestība pret Jehovu mūs pamudinās mācīt citiem ”turēt visu, ko [Jēzus mums ir] pavēlējis”. (Mateja 28:19, 20.) Mīlestību pret citiem Jehovas kalpiem mēs varam apliecināt, regulāri pulcējoties kopā ar viņiem. (Ebrejiem 10:25; Galatiešiem 6:10.) Turklāt, lai gan ir ļoti svarīgi paklausīt Dievam un viņa Dēlam, nebūtu jādomā, ka viņi prasa no mums pilnību. Vēstulē ebrejiem, 4. nodaļas 15. pantā, rakstīts, ka Jēzus, mūsu Augstais priesteris, spēj ”līdzi just mūsu vājībām”. Ir ļoti mierinoši to apzināties, īpaši tad, kad ar Kristus starpniecību griežamies pie Dieva lūgšanā pēc palīdzības, lai pārvarētu savas vājības. (Mateja 6:12.)

Nepieciešama ticība Kristum

10. Kāpēc glābšana nav iespējama bez Jēzus Kristus?

10 Paskaidrojis jūdu augstākajai tiesai Jeruzalemē, ka Bībeles pravietojumi ir piepildījušies saistībā ar Jēzu, apustulis Pēteris ar dziļu pārliecību teica: ”Nav pestīšanas nevienā citā; jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kuŗā mums lemta pestīšana.” (Apustuļu darbi 4:12.) Tā kā visi Ādama pēcnācēji ir grēcinieki, viņu nāvei nav vērtības, ko varētu izmantot kāda izpirkšanai. Bet Jēzus bija pilnīgs cilvēks, un viņa dzīvībai bija upura vērtība. (Psalms 49:7—10; Ebrejiem 2:9.) Viņš nodeva Dievam izpirkumu, kas pēc savas vērtības precīzi atbilda Ādama zaudētajai pilnīgajai dzīvībai. (1. Timotejam 2:5, 6.) Līdz ar to mums pavērās iespēja iegūt mūžīgu dzīvi Dieva jaunajā pasaulē.

11. Kā mums var palīdzēt Jēzus upuris?

11 Izpirkums dod arī citādu labumu, kas ir jūtams jau tagad. Piemēram, lai gan esam grēcinieki, Jēzus upuris mums ļauj iegūt tīru sirdsapziņu, jo mūsu grēki var tikt piedoti. Tas ir daudz vairāk, nekā izraēlieši jebkad varēja panākt ar dzīvnieku upuriem, kas bija jānes pēc Mozus bauslības. (Apustuļu darbi 13:38, 39; Ebrejiem 9:13, 14; 10:22.) Tomēr, lai saņemtu piedošanu, mums godīgi jāatzīst, cik ļoti mums ir vajadzīgs Kristus upuris: ”Ja sakām, ka mums nav grēka, tad maldinām paši sevi, un patiesība nav mūsos. Ja atzīstamies savos grēkos, tad viņš ir uzticīgs un taisns, ka viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.” (1. Jāņa 1:8, 9.)

12. Kāpēc kristīšanās ir svarīgs priekšnoteikums, lai cilvēks iegūtu labu sirdsapziņu Dieva priekšā?

12 Kā grēcīgi cilvēki var apliecināt ticību Kristum un viņa upurim? Tie, kas kļuva ticīgi pirmajā gadsimtā, to apliecināja citu priekšā — viņi kristījās. To viņi darīja tāpēc, ka Jēzus bija pavēlējis kristīt visus, kas kļūs par viņa mācekļiem. (Mateja 28:19, 20; Apustuļu darbi 8:12; 18:8.) Ja cilvēka sirdi patiešām ir aizkustinājis viss, ko Jehova, mīlestības vadīts, ir paveicis ar Jēzus starpniecību, viņš nevilcināsies. Šāds cilvēks izmainīs to, kas maināms viņa dzīvē, lūgšanā veltīs sevi Dievam un apliecinās to ar kristīšanos. Šādi pauzdams ticību, viņš izlūdzas no Dieva labu sirdsapziņu. (1. Pētera 3:21.)

13. Kā būtu jārīkojas, ja esam sagrēkojuši, un kāpēc tas ir nepieciešams?

13 Arī pēc tam, protams, būs manāmas grēcīgās tieksmes. Kā lai rīkojas tad? Apustulis Jānis paskaidroja: ”To es jums rakstu, lai jūs negrēkotu. Un ja kāds krīt grēkā, tad mums ir aizstāvis Tēva priekšā — Jēzus Kristus, kas ir taisns. Viņš ir mūsu grēku izpircējs.” (1. Jāņa 2:1, 2.) Vai tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, ko mēs darām, pietiek lūgt Dievam piedošanu un viss būs kārtībā? Tā gluži nav, jo piedošana nav iespējama bez patiesas grēku nožēlas. Varbūt ir nepieciešama arī gados vecāku un vairāk pieredzējušu kristiešu draudzes locekļu sniegtā palīdzība. Mums jāatzīst, ka esam rīkojušies nepareizi, no sirds jānožēlo sava rīcība un visiem spēkiem jācenšas izvairīties no līdzīgām kļūdām nākotnē. (Apustuļu darbi 3:19; Jēkaba 5:13—16.) Ja to darām, mēs varam būt pārliecināti, ka Jēzus mums palīdzēs un mēs atgūsim Jehovas labvēlību.

14. a) Kādu labumu dod Jēzus upuris? b) Kā mēs rīkosimies, ja mums ir patiesa ticība?

14 Jēzus upuris padara iespējamu mūžīgu dzīvi debesīs ”mazajam ganāmajam pulciņam”, kas ir 1. Mozus grāmatas 3. nodaļas 15. pantā minētā dzimuma papildu daļa. (Lūkas 12:32; Galatiešiem 3:26—29.) Turklāt miljardiem citu cilvēku šis upuris paver iespēju mūžīgi dzīvot paradīzē uz zemes. (Psalms 37:29; Atklāsmes 20:11, 12; 21:3, 4.) Mūžīga dzīve ir ”Dieva balva.. Kristū Jēzū, mūsu Kungā”. (Romiešiem 6:23; Efeziešiem 2:8—10.) Ja ticam šai balvai un esam pateicīgi par veidu, kādā tā tika sagādāta, mēs to apliecināsim ar savu dzīvi. Ņemot vērā, cik lieliski Jehova ir īstenojis savu gribu ar Jēzus starpniecību un cik būtiski mums visiem ir sekot Jēzus priekšzīmei, mēs padarīsim kristīgo kalpošanu par vienu no svarīgākajām mūsu dzīves daļām. Ticība izpaudīsies tajā, ar kādu pārliecību mēs stāstām citiem par Dieva brīnišķīgo dāvanu. (Apustuļu darbi 20:24.)

15. Kādā ziņā ticība Jēzum Kristum sekmē vienotību?

15 Šādai ticībai ir ļoti labvēlīga ietekme, tā sekmē vienotību. Tā mūs tuvina Jehovam, viņa Dēlam, kā arī palīdz veidot ciešākas attiecības ar citiem kristiešu draudzes locekļiem. (1. Jāņa 3:23, 24.) Ticība mums liek priecāties, ka Jehova ir dāvājis savam Dēlam ”vārdu pāri visiem vārdiem [izņemot Dieva vārdu], lai Jēzus vārdā locītos visi ceļi debesīs un zemes virsū un pazemē, un visas mēles apliecinātu, ka Jēzus Kristus ir Kungs Dievam Tēvam par godu”. (Filipiešiem 2:9—11.)

Atkārtojuma jautājumi

• Kāpēc tad, kad parādījās Mesija, cilvēki, kas ticēja Dieva vārdiem, varēja viņu nekļūdīgi pazīt?

• Kā mēs varam apliecināt savu pateicību par Jēzus upuri?

• Kādu labumu no Jēzus upura mēs gūstam jau tagad? Kā tas mums palīdz, kad lūdzam Jehovam grēku piedošanu?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 36. lpp.]

Saviem sekotājiem Jēzus sacīja, ka viņiem jāmāca citiem ievērot Dieva pavēles