Spēks, ko dod cerība uz augšāmcelšanu
Devītā nodaļa
Spēks, ko dod cerība uz augšāmcelšanu
1. Kādas būtu mirušo cilvēku perspektīvas, ja nebūtu augšāmcelšanas?
VAI tev ir nomiruši tuvi cilvēki? Ja nebūtu augšāmcelšanas, vairs nebūtu cerību viņus kādreiz atkal satikt. Viņi paliktu stāvoklī, par ko Bībelē sacīts: ”Nomirušie.. nezina vairāk nekā.. ..jo pazemē [kapā], kurp tavs ceļš iet, nav ne darba, ne vairs kādu pārdomu, ne atziņas, nedz gudrības.” (Salamans Mācītājs 9:5, 10.)
2. Kādas brīnišķīgas izredzes paver augšāmcelšana?
2 Taču Jehova savā žēlsirdībā ir parūpējies par to, lai ar augšāmcelšanas palīdzību neskaitāmiem cilvēkiem, kas ir miruši, pavērtos lieliska iespēja no jauna kļūt dzīviem un dzīvot mūžīgi. Tas nozīmē, ka mums ir brīnišķīgas izredzes — reiz Dieva jaunajā pasaulē atkal satikt tuvus cilvēkus, kas ir nomiruši. (Marka 5:35, 41, 42; Apustuļu darbi 9:36—41.)
3. a) Kāpēc var teikt, ka augšāmcelšanai ir būtiska nozīme Jehovas nodomu īstenošanā? b) Kādās situācijās cerība uz augšāmcelšanu ir īpaša spēka avots?
3 Tā kā pastāv augšāmcelšana, mums nav iemesla izjust slimīgas bailes no nāves. Nenodarīdams paliekošu ļaunumu saviem uzticīgajiem kalpiem, Jehova var ļaut, lai Sātans visiem iespējamiem līdzekļiem cenšas pierādīt savu nekrietno apgalvojumu, ka ”visu, kas ir cilvēkam, viņš dod par savu dzīvību”. (Ījaba 2:4.) Jēzus palika uzticīgs Dievam līdz pat nāvei, tāpēc Dievs viņu piecēla dzīvei debesīs. Līdz ar to Jēzus varēja stāties Tēva debesu troņa priekšā un nodot viņam savas pilnīgā cilvēka dzīvības upura vērtību, kas var glābt mums dzīvību. Augšāmcelšana ļauj ”mazā ganāmā pulciņa” locekļiem, Kristus līdzmantiniekiem, cerēt uz apvienošanos ar viņu debesu Valstībā. (Lūkas 12:32.) Citiem ir izredzes uz augšāmcelšanu mūžīgai dzīvei paradīzē uz zemes. (Psalms 37:11, 29.) Visiem kristiešiem cerība uz augšāmcelšanu var dot ”spēka pārpilnību”, kad viņi sastopas ar pārbaudījumiem, kuros viņiem draud nāves briesmas. (2. Korintiešiem 4:7.)
Kāpēc tā pieder pie kristīgās ticības pamatiem
4. a) Kādā ziņā augšāmcelšana pieder pie ”mācības sākuma”? b) Ko augšāmcelšana nozīmē pasaulei kopumā?
4 Kā rakstīts Vēstulē ebrejiem, 6. nodaļas 1. un 2. pantā, augšāmcelšana pieder pie ”mācības sākuma”. Tā veido daļu no ticības pamata, bez kura mēs nevarētu kļūt par nobriedušiem kristiešiem. (1. Korintiešiem 15:16—19.) Taču Bībeles mācība par augšāmcelšanu pasaulei kopumā ir sveša. Arvien vairāk un vairāk cilvēku, kam trūkst garīguma, uzskata tikai šo dzīvi par reālu un galvenokārt tiecas pēc izpriecām. Savukārt tradicionālo reliģiju piekritēji gan kristīgajā baznīcā, gan ārpus tās domā, ka viņiem ir nemirstīga dvēsele. Bet šis priekšstats nav savienojams ar Bībeles mācību par augšāmcelšanu, jo tad, ja cilvēkiem būtu nemirstīga dvēsele, augšāmcelšana nemaz nebūtu vajadzīga. Mēģinājumi saskaņot abus šos jēdzienus drīzāk rada sajukumu, nevis dod cerību. Kā mēs varam palīdzēt godprātīgiem cilvēkiem, kas vēlas noskaidrot patiesību?
5. a) Kas cilvēkam jāzina, lai viņš spētu pienācīgi novērtēt augšāmcelšanu? b) Ar kādu Rakstu vietu palīdzību tu paskaidrotu, kas ir dvēsele un kāds ir mirušo stāvoklis? c) Ko dažreiz ir nepieciešams apskatīt?
5 Lai šādi cilvēki spētu novērtēt, cik brīnišķīga dāvana ir augšāmcelšana, vispirms viņiem pareizi jāsaprot, kas ir dvēsele un kāds ir mirušo stāvoklis. Bieži vien pietiek ar dažām Rakstu vietām, lai paskaidrotu šos jautājumus cilvēkam, kas ļoti vēlas uzzināt Bībeles patiesību. (1. Mozus 2:7, LB-65r; Psalms 146:3, 4; Ecēhiēla 18:4.) Tomēr dažreiz ir nepieciešams apskatīt Bībeles oriģinālvalodās lietotos vārdus.
6. Kā varētu palīdzēt citiem saprast, kas ir dvēsele?
6 Dažos Bībeles tulkojumos senebreju valodas vārds nefeš un tam atbilstošais grieķu valodas vārds psikē konsekventi tulkoti ar vārdu ”dvēsele”. Daudzos citos tulkojumos, arī Bībeles latviešu valodas tulkojumā, šie oriģinālvalodu vārdi tulkoti dažādi, piemēram, ”dvēsele”, ”radījums”, ”būtne”, ”cilvēks”, ”dzīvība”. Rūpīgi un bez aizspriedumiem izpētot, kā Bībelē lietoti senebreju un grieķu valodas vārdi ar nozīmi ’dvēsele’, ir redzams, ka tos var attiecināt gan uz cilvēkiem, gan uz dzīvniekiem. Bet nekad ar tiem netiek pausta doma, ka dvēsele būtu kaut kas neredzams un netverams, kas nāves brīdī atstāj ķermeni un kaut kur turpina apzinātu eksistenci.
7. Kā ar Bībeles palīdzību varētu paskaidrot, kādā stāvoklī atrodas tie, kas ir cilvēces kopējā kapā un vietā, kura grieķu valodā apzīmēta ar vārdu geenna?
7 Bībeles latviešu valodas izdevumos dažādi tulkots arī senebreju vārds šeōl un tādas pašas nozīmes grieķu vārds haidēs, piemēram, ”nāves vara”, ”elle”, ”pazeme”, ”kaps” un ”nāves valstība”. Savukārt grieķu valodas vārds geenna visos gadījumos tulkots kā ”elle”. (Psalms 16:10; Apustuļu darbi 2:27.) No Bībeles oriģinālteksta ir skaidrs, ka vārdi šeōl un haidēs apzīmē cilvēces kopējo kapu, kurā atrodas mirušie, nevis dzīvie. (Psalms 89:49; Atklāsmes 20:13.) Rakstos norādīts arī uz iespēju atgriezties no kopējā kapa ar augšāmcelšanas palīdzību. (Ījaba 14:13; Apustuļu darbi 2:31.) Turpretī tiem, kas nonāk ar vārdu geenna apzīmētajā vietā, vairs nav izredžu atkal dzīvot, un nekur nav teikts, ka šajā vietā turpinātos apzināta eksistence. (Mateja 10:28.)
8. Kā pareiza sapratne par augšāmcelšanu ietekmē to, ko cilvēks domā un dara?
8 Kad šie jautājumi ir noskaidroti, cilvēkam ir vieglāk saprast, ko viņam var nozīmēt augšāmcelšana. Tad viņš var sākt izjust pateicību par mīlestību, ar kādu Jehova ir parūpējies par šo brīnišķīgo pasākumu. To cilvēku sēras, kuriem ir nomiris kāds tuvinieks, var mazināt priekpilnas domas par gaidāmo atkalredzēšanos Dieva jaunajā pasaulē. Šie jautājumi ir jāsaprot, lai aptvertu Kristus nāves nozīmi. Pirmā gadsimta kristieši apzinājās, ka Jēzus Kristus augšāmcelšana ir ļoti svarīga kristīgās ticības sastāvdaļa, jo tā paver iespēju piecelt no nāves arī citus. Viņi dedzīgi sludināja par Jēzus augšāmcelšanu un par cerību, ko tā dod. Arī mūsdienās cilvēki, kas augstu vērtē augšāmcelšanu, labprāt stāsta par to citiem. (Apustuļu darbi 5:30—32; 10:42, 43.)
”Elles atslēgas”
9. Kā Jēzus vispirms izmanto ”nāves un elles atslēgas”?
9 Visiem, kas vēlāk būs kopā ar Kristu debesu Valstībā, ir jānomirst. Bet viņi labi zina, kādu apliecinājumu deva Kristus: ”Es biju miris un, redzi, es esmu dzīvs mūžu mūžam, un man ir nāves un elles [grieķiski haidēs] atslēgas.” (Atklāsmes 1:18.) Ko Kristus gribēja teikt? Viņš runāja par to, kas bija noticis ar viņu pašu. Arī viņš bija miris, bet Dievs viņu neatstāja kapā. Trešajā dienā Jehova personīgi piecēla viņu no nāves, padarīdams par garīgu būtni un piešķirdams viņam nemirstību. (Apustuļu darbi 2:32, 33; 10:40.) Turklāt Dievs viņam deva ”nāves un elles atslēgas”, ar kuru palīdzību ir iespējams atbrīvot citus no cilvēces kopējā kapa un no Ādama grēka sekām. Tā kā Jēzum ir šīs atslēgas, viņš spēj piecelt no nāves savus uzticīgos sekotājus. Vispirms viņš ceļ augšā ar garu svaidītos savas draudzes locekļus, piešķirdams tiem dārgu dāvanu, ko pats saņēmis no Tēva, — nemirstību debesīs. (Romiešiem 6:5; Filipiešiem 3:20, 21.)
10. Kad tiek piecelti no nāves uzticīgie svaidītie kristieši?
10 Kad uzticīgie svaidītie kristieši tiek piecelti dzīvei debesīs? No Bībeles izriet, ka šī augšāmcelšana jau ir sākusies. Apustulis Pāvils rakstīja, ka viņi tiek piecelti Kristus ”klātbūtnes laikā”, kas sākās 1914. gadā. (1. Korintiešiem 15:23, NW.) Tagad, Kristus klātbūtnes laikā, kad uzticīgie svaidītie nomirst, viņiem nav jāpaliek mirušiem tik ilgi, kamēr atgriezīsies viņu Kungs. Tiklīdz viņi nomirst, viņi tiek piecelti garā — ”tiek pārvērsti, piepeši, acumirklī”. Cik gan laimīgi viņi var būt, jo viņu labie darbi ”tos pavada”! (1. Korintiešiem 15:51, 52; Atklāsmes 14:13.)
11. Kādu augšāmcelšanu pieredzēs lielākā daļa cilvēku, un kad tā sāksies?
11 Bet Valstības mantinieku piecelšana dzīvei debesīs nav vienīgā augšāmcelšana. Atklāsmes grāmatas 20. nodaļas 6. pantā tā ir nosaukta par ”pirmo augšāmcelšanu”, tātad pēc tās nāk kāda cita. Tiem, kas tiks iekļauti šajā otrajā augšāmcelšanā, pavērsies brīnišķīgas izredzes mūžīgi dzīvot paradīzē uz zemes. Kad tas notiks? Atklāsmes grāmatā teikts, ka tas būs pēc tam, kad būs iznīcināta ”zeme un debess” — pašreizējā ļaunā sistēma un tās valdnieki. Vecās sistēmas gals ir ļoti tuvu. Pēc tam Dieva noteiktā laikā sāksies augšāmcelšana uz zemes. (Atklāsmes 20:11, 12.)
12. Kas būs starp uzticīgajiem cilvēkiem, kuri tiks piecelti dzīvei uz zemes, un kāpēc tā ir saviļņojoša perspektīva?
12 Kuri cilvēki tiks piecelti dzīvei uz zemes? Starp tiem būs uzticīgi Jehovas kalpi, kas dzīvoja senatnē un tik stipri ticēja augšāmcelšanai, ka ”nepieņēma atsvabināšanu”, tas ir, nebija ar mieru atteikties no uzticības Dievam, lai izvairītos no varmācīgas, pāragras nāves. Būs lieliski iepazīties ar viņiem personīgi un klausīties, kā viņi sīki stāsta par notikumiem, kas Bībelē aprakstīti tikai īsumā. Dzīvei uz zemes tiks piecelts arī Ābels, pirmais uzticīgais Jehovas liecinieks; Ēnohs un Noa, kas bezbailīgi sludināja Dieva brīdinājuma vēsti pirms plūdiem; Ābrahāms un Sāra, kas uzņēma ciemos eņģeļus; Mozus, ar kura starpniecību pie Sīnāja kalna tika dota bauslība; drosmīgie pravieši, piemēram, Jeremija, kas redzēja Jeruzalemes izpostīšanu 607. gadā p.m.ē.; un Jānis Kristītājs, kas dzirdēja, kā pats Dievs nosauca Jēzu par savu Dēlu. Augšā tiks celti arī daudzi Dievam uzticīgi cilvēki, kas ir miruši pašreizējās ļaunās sistēmas pēdējās dienās. (Ebrejiem 11:4—38; Mateja 11:11.)
13., 14. a) Kas notiks ar cilvēces kopējo kapu un mirušajiem, kuri ir tajā? b) Kuri cilvēki arī tiks piecelti no mirušajiem, un kāpēc tas tiks darīts?
13 Ar laiku no mirušajiem tiks piecelti ne tikai uzticīgie Dieva kalpi, bet arī citi, tā ka cilvēces kopējā kapā nepaliks vairs neviens. To, cik lielā mērā kopējais kaps tiks iztukšots, var redzēt no tā, kā Jēzus izmantos ”elles atslēgas” cilvēces labā. Tas parādīts apustulim Jānim dotajā redzējumā — nāves valstību ”iemeta uguns jūŗā”. (Atklāsmes 20:14.) Tas nozīmē, ka cilvēces kopējais kaps tiks pilnībā iznīcināts un beigs pastāvēt. Tajā vairs nebūs neviena mirušā, jo Jēzus žēlsirdīgi cels augšā ne tikai visus uzticīgos Jehovas kalpus, bet arī netaisnīgos cilvēkus. Dieva Rakstos lasāms apliecinājums: ”Būs taisno un netaisno augšāmcelšanās.” (Apustuļu darbi 24:15.)
14 Nevienu no netaisnajiem nepiecels tikai tāpēc, lai viņam tūlīt atkal piespriestu nāvi. Taisnīgos apstākļos, kas uz zemes pastāvēs, valdot Dieva Valstībai, šiem cilvēkiem būs iespēja saskaņot savu dzīvi ar Jehovas prasībām. Redzējuma aprakstā teikts, ka tiks atvērta ”dzīvības grāmata”, tātad netaisnajiem būs iespēja dzīvot tā, lai šajā grāmatā tiktu ierakstīti viņu vārdi. Viņi tiks ”tiesāti, ikviens pēc viņa darbiem”, kas darīti pēc augšāmcelšanas. (Atklāsmes 20:12, 13.) Raugoties no gala iznākuma viedokļa, viņi būs ”cēlušies augšām dzīvībai” un nebūs neizbēgami ”cēlušies augšām sodam”. (Jāņa 5:28, 29.)
15. a) Kas netiks piecelti no nāves? b) Kā mums būtu jārīkojas, zinot patiesību par augšāmcelšanu?
15 Tomēr no nāves netiks piecelti visi, kas kādreiz ir dzīvojuši un miruši. Ir cilvēki, kas ir izdarījuši grēkus, kuri nav piedodami. Šādi cilvēki atrodas nevis cilvēces kopējā kapā, bet vietā, kas grieķu valodā apzīmēta ar vārdu geenna; viņi ir iznīcināti uz mūžīgiem laikiem. Starp viņiem būs arī tie, kas saņems sodu ”lielajās bēdās”, kuras ir pavisam tuvu. (Mateja 12:31, 32; 23:33; 24:21, 22; 25:41, 46; 2. Tesaloniķiešiem 1:6—9.) Tātad, kaut arī Jehova savā lielajā žēlsirdībā atbrīvo mirušos no cilvēces kopējā kapa, izredzes uz augšāmcelšanu neļauj vienaldzīgi izturēties pret to, kā mēs dzīvojam tagad. Tie, kas tīšuprāt saceļas pret Jehovas augstāko varu, netiks celti augšā. Zinot šo faktu, mums būtu jācenšas apliecināt, ka mēs ļoti augstu vērtējam Dieva žēlastību, un jādzīvo saskaņā ar viņa gribu.
Cerība uz augšāmcelšanu mūs stiprina
16. Kāpēc cerība uz augšāmcelšanu var dot lielu spēku?
16 Ja cerība uz augšāmcelšanu mums patiešām ir reāla, tā var dot milzīgu spēku. Tuvojoties mūža beigām, mēs saprotam, ka nāvi nav iespējams bezgalīgi novilcināt, lai kādus medicīniskus paņēmienus izmantotu. (Salamans Mācītājs 8:8.) Ja esam uzticīgi kalpojuši Jehovam kopā ar viņa organizāciju, mēs varam raudzīties nākotnē ar drošu paļāvību. Mēs zinām, ka noteiktā laikā Dievs mūs piecels no nāves un mēs varēsim dzīvot atkal. Un kāda gan dzīve tā būs! Apustulis Pāvils to nosauca par ”patieso dzīvi”. (1. Timotejam 6:19, JD; Ebrejiem 6:10—12.)
17. Kas mums palīdz palikt uzticīgiem Jehovam?
17 Tā kā mēs zinām, ka pastāv augšāmcelšana, un pazīstam To, kurš ir padarījis augšāmcelšanu iespējamu, mēs varam būt stipri ticībā. Mēs gūstam spēku un spējam palikt uzticīgi Dievam pat tad, ja mums draud nāve varmācīgās vajāšanās. Sātans jau ilgi ir izmantojis cilvēku bailes no pāragras nāves, lai turētu viņus verdzībā. Taču Jēzum nebija šādu baiļu, un viņš palika uzticīgs Jehovam līdz pat nāvei. Sagādādams izpirkuma upuri, Jēzus radīja iespēju atbrīvot citus no šādām bailēm. (Ebrejiem 2:14, 15.)
18. Ar ko ir izskaidrojama Jehovas kalpu izcilā uzticība?
18 Jehovas kalpi tic gan Kristus upurim, gan augšāmcelšanai, tāpēc ļoti bieži ir izpaudusies viņu izcilā uzticība Dievam. Pat visgrūtākajās situācijās viņi ir apliecinājuši, ka ”nav savu dzīvību mīlējuši” vairāk kā Jehovu. (Atklāsmes 12:11.) Viņi rīkojas gudri un neatkāpjas no kristīgajiem principiem, lai glābtu savu pašreizējo dzīvību. (Lūkas 9:24, 25.) Viņi zina, ka pat tad, ja viņi ietu bojā, uzticīgi aizstāvot Jehovas augstāko varu, Jehova viņus atalgos ar augšāmcelšanu. Vai tev ir tāda ticība? Tev noteikti tāda būs, ja tu mīlēsi Jehovu un dziļi pārdomāsi, ko īsti nozīmē cerība uz augšāmcelšanu.
Atkārtojuma jautājumi
• Kāpēc cilvēkam jāsaprot, kas ir dvēsele un kāds ir mirušo stāvoklis, pirms viņš var aptvert, cik lieliska dāvana ir augšāmcelšana?
• Kuri cilvēki tiks piecelti no mirušajiem, un kā zināšanām par to būtu jāietekmē mūs?
• Kā cerība uz augšāmcelšanu mūs stiprina?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 84., 85. lpp.]
Jehova apsola, ka būs taisno un netaisno augšāmcelšana
